Cēsu skolēni koncertēs Sibīrijā

Cēsu ģimnāzijas koristi ar savu diriģenti Annu Kauliņu Foto: Dainis Saulītis

Cēsu pilsētas ģimnāzijas koris, pārvarējis 3400 kilometru attālumu un četru stundu laika joslu, 25.janvārī ar lidmašīnu ieradās Omskā, lai tālāk 300 km ar autobusu dotos uz Taru, vienu no vecākajām Sibīrijas pilsētām. Te cēsniekus gaida Taras pilsētas bērnu garīgās mūzikas koris “Vdohnoveņije”. Vasarā Taras bērni pēc Cēsu domes ielūguma viesojās Latvijā, pārstāvot savu pilsētu, kurai ar Cēsīm veidojas draudzīgi sakari. Taras bērni Cēsu Pils parkā lieliski nodziedāja “Pūt, vējiņi!”, ko viņiem bija iemācījuši Sibīrijas latvieši no Augšbebriem. Skolēni un pedagogi sadraudzējās ar Cēsu pilsētas ģimnāzijas audzēkņiem un skolotājiem, un drīz vien Cēsis saņēma ielūgumu uz kora jubilejas svinībām Sibīrijā. “Mēs ļoti gaidām jūs! Bērni nebeidz vien jūsmot par ciemošanos Latvijā. Katra kora stunda sākas ar skaistajām atmiņām par Latviju,” rudenī līdz ar sveicienu Latvijas valsts gadadienā savā vēstulē rakstīja kora diriģente Vera Šņitko. Cēsu ģimnāzijas koris, ko vada diriģente Anna Kauliņa un koncertmeistare Olita Neimande, uzstāsies vairākos koncertos Taras pilsētā un rajonā, kā arī netālajā latviešu ciemā Augšbebros.
Kora izlase, kurā ir 30 dziedātāju, šim braucienam sagatavojusi speciālu programmu. Tajā skan latviešu tautasdziesmas Ēvalda Siliņa un Valda Zilvera apdarē, kā arī divas krievu tautasdziesmas. No latviešu oriģinālmūzikas izraudzītas Agra Engelmaņa, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Ulda Marhilēviča un Raimoda Paula dziesmas. Tagad latvieši ciemā dzīvo piektajā paaudzē, skolā kopš 2000.gada latviešu valoda ir obligāts priekšmets, daudzi Augšbebru bērni bijuši vasaras nometnēs, ko rīkoja Cēsu, Valmieras un Ainažu dome.
Cēsu un Taras skolēnu un pedagogu draudzību atbalsta abu pilsētu pašvaldības. Cēsu dome sedz ceļa izdevumus, Taras administrācija gādā par viesu uzņemšanu.
Sakot jauniešiem ceļa vārdus, Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders uzsvēra: “Jums kā mūsu kultūras sūtņiem jāuzņemas arī diplomātiska misija, radot priekšstatu par Latviju un tās cilvēkiem. Es zinu, jūs paveiksit vairāk, nekā spējam mēs, politiķi. Esiet sirdīs atvērti un centieties saskatīt visu to labo, kas tagad ir Sibīrijā, zemē, ar kuru tik daudzām latviešu ģimenēm saistās sāpīgas atmiņas.” Tādas ir arī kora solistes Ilzes Indrēvicas ģimenei. Ilzes vecmāmiņa tikusi izsūtīta tieši uz Omskas apgabalu, kur bijusi spiesta pavadīt savus jaunības gadus.

Mairita Kaņepe,

Cēsu rajona laikraksts “Druva”