Par mūsu vēstures zaļajiem pieminekļiem

Jāzeps Vuškāns

Turies ilgi vēl un varens esi, Mana elpa kad būs stājusies, Labdienu no aizgājēja nesi Paaudzēm, kas tev vēl garām ies. Herberts Dorbe, "Dzimtenes klajuma ozolam"

Par saviem cilvēkiem, kokiem un dzīvi

Turpinājums. Sākums —

"LV" Nr.296/297, 22.08.2000.

Cēsu rajons

Cēsis

1. Maija parks. Parkā ozolus un liepas stādījis E.Veidenbauma vectēvs Kaspars.

2. Siļķes. Tēlnieka Kārļa Jansona mājās (Dzirnavu ielā 33) aug goba 4,8 metru apkārtmērā. Šajās mājās Jansonu dzimta dzīvo vairāk nekā 200 gadus.

3. A.Ramata piemiņas stādījumi. Beverīnas ielā 10 saglabājušies Ausekļa Ramata veidoti dendroloģiskie stādījumi, kuri stipri sapostīti, būvējot jauno Cēsu slimnīcu.

Drabešu pagasts

4. Čadaraiņa birzīte. Āraišu ezera tuvumā, pie Drabešu skolas, 1980. gadā tika iestādīta Čadaraiņa birzīte, kas veltīta Aleksandram Čakam, kurš šajā skolā strādājis par skolotāju. Iestādīti 44 jauni ozoliņi nogāzē uz ezera pusi, kas, nosedzot skatam saimniecības ēku, uzlabos ainavu. Pakalnē guļ arī liels laukakmens, kurā iekalta piemiņas zīme šim notikumam.

Drustu pagasts

5. Gatarta . Gatartas muižas tīrumā iestādīti 10 ozoli zemnieku brīvlaišanas piemiņai.

Inešu pagasts

6. Slātavas bērzu gatve. Ineša ezera malā senāk bijusi Slātavas bērzu gatve, kur Ķencis, ratos sēdēdams, skaitījis savu lūgšanu. Tagad palikuši tikai daži vecie, lielie bērzi. Gatvi varētu atjaunot, Meža dienās stādot bērziņus.

Jaunpiebalgas pagasts

7. Varoņu birzs. Pie Jaunpiebalgas evaņģēliski luteriskās baznīcas aug 1930. gadā iestādītā Varoņu birzs, kas veltīta Pirmā pasaules kara cīnītājiem no Jaunpiebalgas un Rankas draudzes. Šajā birzī ir pēc Aleksandra Birznieka meta Kārļa Zāles veidots piemineklis. 1930. gada 29. jūnijā pieminekļa atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Alberts Kviesis.

8. Jaunpiebalgas vidusskola. Jaunpiebalgas vidusskola ir vairākkārt ieguvusi pirmo vietu Latvijas vidusskolu apkārtnes labiekārtošanas un vides aizsardzības skatē. Skolas 10 ha lielajā, pašu izveidotajā parkā ir vairākas Absolventu birzis, kur skolas beidzēji stādīja katrs savu koku, piemēram, tagadējie zinātņu doktori Pēteris Zālītis, Ausma Cimdiņa, Tālavs Jundzis, Laimonis Začs, Arnis Lapiņš, žurnālisti Dzintra Ciekurzne–Mozule, Guntis Rozenbergs, skolu direktori — Ulla Logina, Gunta Tuča, Daiga Melberga, Ilga Smeltere, Ilze Krivišonoka, Heinrihs Kozlovskis, Gunta Leimane un citi. Jāņa Sudrabkalna bērzu birzs tapa dienā, kad skolai piešķīra dzejnieka vārdu — 1976. gada 17. maijā. Skolotāju veterānu alejas pirmie 16 koki tika iestādīti 1984. gadā — Skolotāju dienas priekšvakarā. Gadu gaitā aleja papildināta, un tagad tajā ir 23 koki. Tos, sasniedzot pensijas vecumu, stāda pedagogi, kuri Jaunpiebalgas vidusskolā nostrādājuši ne mazāk kā 15 gadus. Jāņa Sudrabkalna kļava pie novadpētniecības muzeja, stādīta viņa deviņdesmitajā dzimšanas dienā, 1986. gadā. Ģenerāļa Ivana Čašas ozols stādīts 1985. gada 20. maijā. Viņš, būdams LPSR AP deputāts no Jaunpiebalgas vēlēšanu apgabala, daudz palīdzējis skolai. Mildas Duļķes vārdā bijusi nosaukta skolas pionieru vienība, un viņas piemiņai iestādīta liepa.

9. Piebalgas stacija. 1989. gada 14. jūnijā uzstādīja piemiņas akmeni izsūtītajiem jaunpiebaldzēniem (tādu bija ap 250). 1990. gada pavasarī tur iestādīja piemiņas birzi — 17 liepas un 27 ozolus Sibīrijā bojā gājušajiem. Šo birzi 1991. gada 14. jūnijā iesvētīja mācītāja Sarmīte Fišere.

10. O.Lisovskas priede. Pie dzelzceļa aug dzejnieces Olgas Lisovskas priede.

11. Jaunie Lāci. Šajās mājās gadsimta sākumā dzīvojuši komponista Emīla Dārziņa vecāki. Saglabājies egļu mežiņš, kurā E.Dārziņš mīlējis strādāt.

Kaives pagasts

12. Ķīzēni. Ķīzēnos dzimusi literāta Kārļa Egles sieva. Tur bijusi sena kulta vieta — svētozols. Tagad aug jauniestādīts ozols.

Liepas pagasts

13. Kalāči. Kalāču dārzā aug Eduarda Veidenbauma mātes stādīts ozols. Koka apkārtmērs — 4,5 metri.

14. Liepas muiža. Blakus bijušās magazīnas ēkai, 250 metrus no Liepas kapsētas, auga liels ozols, kura stumbra apkārtmērs pārsniedzis 6 metrus. Viens no tā septiņiem žuburiem stiepās pāri kapsētas ceļam. Bijusi tradīcija, kad zārku ar mirušo veda vai nesa gar šo ozolu, zem šī žubura apstājās un nocēla zārka vāku. Tā šis dižozols uzskatāms par piemiņas koku. Diemžēl tagad ozols ir pilnīgi nokaltis.

Līgatnes pagasts

15. N.Maltas ozoli. Pie Vecandrijāņu mājām aug divi dabas zinātnieka, profesora Nikolaja Maltas ozoli, to apkārtmērs — 5 un 4,6 metri.

Mārsnēnu pagasts

16. E.Liepiņa piemiņas birzs. Rīkuros aug aktiera Edgara Liepiņa piemiņas birzs. E.Liepiņš mūža nogalē šeit dzīvojis, ārstēdamies pie māju saimnieka — ārsta Jāņa Šmita. Rokdziedonis Igo Fomins noorganizēja koncertu ar daudzu mākslinieku piedalīšanos. Tas saucās "Ciemos pie Edgara!". Tad Edgars ierosinājis iestādīt piemiņas birzi, un dalībnieki iestādīja 10 pīlādžus. Šajā pasākumā piedalījās dziedošais aktieris Juris Hiršs, salonansamblis "Anda", komponists Raimonds Pauls un "Dzeguzēni", Jaunatnes teātris, Igo Fomins un klubiņš, dziedonis Igors Siliņš, aktieri Gunārs Placēns, Antra Liedskalniņa, Imants Skrastiņš, pats Edgars Liepiņš un Rīkuru saime. Pēc E.Liepiņa aiziešanas viņsaulē tēlnieks Mateass Jansons ir izcirtis piemiņas akmenī šādus vārdus: "Birzs stādīta 1995. gada 27. augustā par godu aktierim Edgaram Liepiņam 1929.–1995.". Kā informējis J.Šmits, birzs ietilpst E.Liepiņa memoriālajā ansamblī, ko papildinās ar ievērojamu cilvēku stādītiem kociņiem.

Mores pagasts

17. Rozēnu ozols. Par piemiņas koku ir kļuvis Rozēnu ozols — Mores kauju liecinieks. Tā tuvumā izveidoti jauni Brāļu kapi, Mores kauju varoņu atdusas vieta. 1994. gada 27. septembrī pie šī ozola pirmo reizi sapulcējās pāri par tūkstoti tautiešu, lai atdotu godu latviešu karavīriem un viņu varonībai. Mores kaujas notika 1944. gadā, laikā no 26. līdz 30. septembrim. Šo kauju atceres 50. gadadienā pie Rozēnu ozola arī atklāja un iesvētīja kritušo Brāļu kapus.

18. Ozolkalns . Tautu uzkalnā pie Mores — Ozolkalnā aug staļiniskā režīma upuru piemiņai iestādīta ozolu birzs. 1988. gadā atklāts arī piemiņas akmens — strēlniekiem bijušajiem novadniekiem J.Alksnim, M.Dumpim, J.Hermanim, K.Jansonam, O.Stigam. Viņus Padomju savienībā trīsdesmito gadu beigās nogalināja.

Priekuļu pagasts

19. K.Ulmaņa birzīte. Kārļa Ulmaņa piemiņas birzīte ar piemiņas akmeni atrodas Priekuļos — Raunas un Vecpiebalgas ceļa sazarojumā.

20. K.Berķa piemiņas birztaliņa. Godinot Latvijas armijas komandieri ģenerāli Krišjāni Berķi, 10. Cēsu aizsargu pulka Priekuļu nodaļas aizsargi 1938. gada Meža dienās viņa lauku mājās pie Vaives dzirnavām kopā ar pagasta organizācijām iestādīja piemiņas birztaliņu.

21. Lejaspuņģi . Raunā stāvkrastu izkopis šeit brīvdienās dzīvojošais ārsts Georgs Šiliņš, te aug arī dižozols 5 metru apkārtmērā.

22. Leukādijas . Saglabājusies dzejnieka Eduarda Treimaņa–Zvārguļa celtā atpūtas mājiņa ar novietotu akmeni un stādītu koku. Te dzejnieks stādījis arī parku ar visiem Latvijā augošiem kokiem, kas kara laikā gājis bojā. Bojā gājusi arī viņa iemīļotā priede, kuras ieaudzēšana dārzā sagādājusi lielas grūtības.

Raiskuma pagasts

23. Ungurmuiža. Ungurmuižas tuvumā izraudzīts piemiņas dižozols latviešu izcelsmes pasaulslavenajam zinātniekam, ķīmiķim Paulam Valdenam (1863–1957). Viņš dzimis kaimiņos esošā Stalbes pagasta Pīpenēs un Ungurmuižā strādājis par mājskolotāju. Ozola apkārtmērs — 5,80 m (11.98.). Savukārt muižas parkā, Kapelkalniņa tuvumā, aug baronu Kampenhauzenu stādīts ozols par godu Vācijas ķeizara Vilhelma I uzvarai pār Franciju. Tā apkārtmērs pārsniedzis 4 metrus.

24. Kvēpenes dižozols. Kvēpenē aug ievērojamais ozols, kura attēls rotā 5 latu naudas zīmi. Vides aizsardzības kluba aktīvisti pie šī ozola ieraka tēlnieka G.Burvja veidotu piemiņas zīmi. Kluba aktīvisti no šī dižozola zīlēm trīs jaunos ozoliņus iestādīja trīs ievērojamās vietās: R.Blaumaņa muzeja teritorijā Brakos, brāļu Jurjānu muzeja teritorijā un Gaiziņkalnā.

25. Varoņu aleja. 1932. gada pavasarī gar Raunas pilsdrupu aizsarggrāvja malu stādīja varoņu aleju, zem katra ozola ieguldot pudeli ar Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušā karavīra vārdu, uzvārdu un citiem datiem. Kopskaitā te pieminēti 60 varoņi. 1933. gada 28. jūlijā atklāja arī pieminekli 1914.–1920. gada cīņās kritušo piemiņai — "Koklētāja". Tā autors ir tēlnieks Kārlis Zemdega.

Skujenes pagasts

26. Draudzes ozoli. Skujenes baznīcas austrumu galā iestādīti trīs ozoli, kas simbolizēja šīs draudzes trīs ciemus — Kosu, Sērmūkšus un Skujeni.

Straupes pagasts

27. E.Brastiņa piemiņa. Ozoli stādīti Brastiņu Ernesta dzimto māju rijas vietā.

28. A.Švābes piemiņa. Ozoli stādīti vēsturnieka Arveda Švābes dzimto māju pagalma vietā.

Vaives pagasts

29. Jurģukalna dendrārijs. Vērtīgs zaļais piemineklis ir 16 ha lielais Jurģukalna dendrārijs, kas paliek dabas drauga Ausekļa Ramata piemiņai, jo izveidojies no viņa dendroloģiskās kolekcijas. Tajā aug apmēram 400 koku un krūmu sugu, kuras pārstāv ziemeļu puslodes un Japānas dendrofloru. No Jurģukalna, kura augstums ir 210 m, redzama plaša apkārtne Valmieras, Cēsu un Siguldas virzienā, pat Zilaiskalns.

Vecpiebalgas pagasts

30. Kalna Kaibēni. Brāļu Kaudzīšu muzejmājas tuvumā abās ceļa malās aug ozoli, kurus stādījis Kaudzītes Matīss. Šeit brāļi Kaudzītes dzīvojuši līdz mūža vakaram. Kalna Kaibēnos aug brāļu Kaudzīšu stādītais ozols.

31. Gropkalns . Kalna Kaibēnu tuvumā atrodas Gropkalns ar tā pakājē esošo ezeriņu. Tur senāk notikuši dažādi brīvdabas sarīkojumi. Tajos piedalījušies arī brāļi Kaudzītes, Atis Kronvalds, Andrejs Pumpurs, Jēkabs Pilsātnieks. Tagad šī vieta ir izkopta no aizauguma. Lielākie, staltākie koki ir atstāti un aug katra Piebalgas novada kultūras darbinieka piemiņai.

32. Kronvalda birzs. Vecpiebalgā, pie bijušās draudzes skolas, kurā strādājis Kronvaldu Atis, 1937. gadā viņa piemiņai iestādīta Kronvalda birzs.

33. Mādari . Brāļu Kaudzīšu dzimto māju vietā saglabājusies egle.

Zaubes pagasts

34. G.Merķeļa piemiņas ozols. Annas muižas parkā, netālu no Holandes liepu alejas, aug Garlība Merķeļa piemiņas ozols. Tur novietots arī dzirnakmens, ko atveda pirms Atmodas sākuma. Kā liecina nostāsti, sēdot uz šī akmens, G.Merķelis sagatavojis uzmetumu darbam "Latvieši". Annas muižā viņš strādājis par mājskolotāju pie barona Klota.

35. E.Krieviņa piemiņas ozols pie Cēsīm. Varonīgā 2. Cēsu kājnieku pulka 8. skolnieku rotas karavīra Edgara Krieviņa piemiņai aug 1939. gadā iestādītais piemiņas ozols augstākajā vietā — Drabešu pagastā pie mācītājmuižas. Pēc nāves viņš apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

36. Vēveri . Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiālē aug ozols Kronvaldu Ata piemiņai.

 

Daugavpils pilsēta

un Daugavpils rajons

Daugavpils

1. Kutūzova bērzi. Gar Daugavu 1812. gadā ir gājis Francijas ķeizara Napoleona un krievu armijas virspavēlnieka Kutūzova karaspēks. Kara uzvaras piemiņai Kutūzovs bija pavēlējis Smoļenskas–Rīgas lielceļa malas apstādīt ar bērziem. Šo darbu gandrīz pilnīgi bija veikuši zemnieki klaušu kārtā. Vietējie iedzīvotāji tos sauca par Kutūzova bērziem. Laika gaitā ceļu būves rezultātā šie piemiņas koki ir gājuši bojā.

2. Mežciems. Sanatorijas "Mežciems" teritorijā par piemiņas kokiem bija izvēlētas un iestādītas ābeles. Tur stādīta ābele Daugavpils 700 gadu jubilejas piemiņai, ābeles par godu Vispasaules Sieviešu gadam, Starptautiskajai Veselības aizsardzības dienai, kūrorta "Mežciems" 90 gadu pastāvēšanas jubilejai, bijušā sanatorijas galvenā ārsta V.Zotkina un vecākās medmāsas E.Abajevas piemiņai. Ābeles stādītas 1974. un 1975. gadā.

3. A.Pumpura skvērs. Iepretī Vienības namam un ģimnāzijas ēkai atrodas dzejnieka Andreja Pumpura skvērs. Viņa piemiņai tur uzstādīts arī krūšutēls. Dzejnieks no 1895. līdz 1901. gadam strādāja Daugavpils intendantūrā.

Dubnas pagasts

4. A.Zeiļas piemiņas ozols. Zeiļu ciema Gobu māju pagalmā aug ozols Antona Zeiļas piemiņai, kurš tika represēts 1941. gada 14. jūnijā — ieslodzīts Vjatkas lēģerī Nr.11 Kirovas apgabalā. Miris pēc nepilna gada bada nāvē. Viņa piemiņai ozols iestādīts 1942. gadā. Tagad tā apkārtmērs sasniedzis 2 metrus, augstums — 15 metrus.

Dvietes pagasts

5. A.Osītes osis. Nodegušās pamatskolas ēkas tuvumā pretī "Oficienes" mājai aug osis skolotājas A.Osītes piemiņai. Viņa strādājusi Dvietes pamatskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju, bijusi bērnu iemīlēta.

6. Apsīšu ozoli un bērzi. Ievērojamais vīnogu selekcionārs Pāvils Sukatnieks kopā ar tēvu savās Apsīšu mājās ielejas krastā 1921. gadā iestādīja divus ozolus. 1989. gadā to apkārtmērs bija 2,4 un 2,6 metri. Ievērības cienīgi ir arī viņa stādītie divi bērzi. Pie Apsītēm uzstādīts piemiņas akmens.

7. Dvietes piemiņas ozoli. Dvietes mežniecības kantora ēkas tuvumā 1997. gada pavasarī darbinieku kolektīvs iestādīja sešus ozolus par piemiņu lielvaru maiņas rezultātā bojā gājušiem — noslepkavotiem sešiem Dvietes mežniecības darbiniekiem. Šie koki augs un šalks mežziņa palīga Jāņa Bivkas, mežziņa Medarta Vilcāna, mežsarga Jāņa Gasiņa, mežsarga Eduarda Ūbeļa, meža darbinieka Jāņa Malinovska un virsmežsarga Aleksandra Vuškāna piemiņai. Tie atgādinās par viņu traģisko likteni. Virsmežsarga A.Vuškāna, kurš mežam nokalpoja vairāk nekā 40 gadus, kapa vieta nav zināma. Šo noslēpumu vēl glabā mežs.

Ilūkste

8. Represēto piemiņas ozols. Pretī pasta ēkai 1941. gada rudenī iestādīts ozols aizvesto, represēto ilūkstiešu piemiņai. Apakšā blakus ir ierakta kapsula ar attiecīgu ierakstu. Stādīšanā piedalījās skolotāji un viņu audzēkņi. Klāt bija arī skolas direktors J.Rāzens.

Naujenes pagasts

9. Teivānu ozoliņš. 1947. gadā pēc atgriešanās no Sibīrijas ieslodzījuma Naujenes pagasta Teivānu sādžā šosejas malā, netālu no dzelzceļa, toreizējā dzīvesvietā iestādīju no meža pārnestu mazu ozoliņu. Tagad tā stumbra apkārtmērs jau pārsniedzis 1,7 metrus. Šis ozols ir manas atgriešanās piemiņa savā dzimtenē Latvijā. Kad pienāku pie tā, koks saka man: "Tu nevari nepazīt mani, esmu tavs ozols." Kad braucu pa Daugavpils apvedceļu, pie viņa apstājos, rokām noglāstu un mēs kopā apceram likteni.

10. K.Ulmaņa ozols. K.Ulmaņa stādīts ozols aug Špoģos pretī veikalam, šosejas labajā pusē. Pirms ozola iet ceļš uz Kalupi un Preiļiem. Pa labi aiz šī piemiņas koka — ceļš uz Višķiem. To aprūpē Špoģu vidusskolas audzēkņi.

Subate

11. Birzītes. 1935.–1936. gadā Prodes un Baltmuižas pamatskolas mazpulcēni, atsaucoties uz Valsts prezidenta K.Ulmaņa aicinājumu apzaļumot un darīt krāšņāku apkārtni, iestādīja bērzu birzīti, kas kļuva par ievērojamu prezidenta vārda piemiņas vietu. Tas ir uzkalniņš ceļa Daugavpils–Aknīste labajā pusē pie pagrieziena uz Subati. Pēc Tautas frontes iniciatīvas 1991. gada rudenī, pieminot K.Ulmaņa nopelnus tautas labā, šajā birzītē tika uzstādīts arī piemiņas akmens ar uzrakstu uz plāksnītes: "Jā, skaista ir mūsu zemīte. Viņa prasa no mums darbu un cīņu, lai mēs tajā skaisti dzīvot varētu. K.Ulmanis"

12. Veimuta priedes Subates mežniecībā. Mežzinātnieka Stanislava Saliņa piemiņas koki. To stādīšanā viņš piedalījies, būdams students, ražošanas prakses laikā 1928. gadā. Saglabājušās 29 priedes. To apkārtmērs krūšu augstumā ir 1,5–1,8 metru robežās. Stādīti piecus gadus veci stādi. Šobrīd — 2000. gadā — to vecums ir 77 gadi (5+72). Augstums sasniedzis 28 metrus. Šīs Veimuta priedes Subates mežniecības 294. kvartālā šalc viņa un pārējo stādītāju piemiņai.

 

Dobeles rajons

Dobele

1. P.Upīša dārzs. Ražena mūža darba piemiņa ir Pētera Upīša (1896–1975) kokaugu dārzs Dobelē. Līdzīgi kā Krišjānis Barons no visas Latvijas savāca tautasdziemsas, tā P.Upītis pēc Otrā pasaules kara ar velosipēdu apbraukāja republiku un saveda Dobeles dārzā tautas radītās kolekcijas genofondu. Pēc lielā darba, 1995. gadā, Valsts Dobeles dārzkopības izmēģinājumu stacijā bijis 1800 koku, krūmu, krāšņumaugu sugu un pasugu, šķirņu un formu. No šīs lielās bagātības minami: 120 dažādi ceriņi, no kuriem viens ir ‘Dobeles meitene’, 400 dažādas ābeles, 150 bumbieres, 170 plūmes, 70 ķirši, 40–60 dažādu šķirņu upenes, jāņogas, ērkšķogas, krūmveida cidonijas, vīnogulāji, avenes, zemenes. Saglabātas ir vērtīgākās lazdu, riekstkoku, aprikozu, persiku šķirnes un vairāki krāšņumaugi. P.Upītim tuva bija daba, tās skaistums un sevišķi kokaugu pasaule. Viņa vizītkarte ir viņa radītais dārzs. Savu darba mūžu viņš raksturoja ar vārdiem: "Cilvēka mūžs ir viņa pacietības pārbaudījums."

Bērzes pagasts

2. Valstsvīru piemiņas ozoli. Pie Bērzes skolas, kurā mācījies Kārlis Ulmanis, aug viņa un ģenerāļa Jāņa Baloža stādītie piemiņas ozoli.

Bukaišu pagasts

3. Vadoņa ozols. 1938. gada Meža dienās Bukaišos Vadoņa ozolu iestādīja 16. Jelgavas aizsargu pulka aizsargi.

4. Ievalaiši . Izcilā zinātnieka, ķīmiķa Alfrēda Ieviņa dzimto māju Ievalaišu vietā viņa piemiņu glabā skaists ievu krūms.

Jaunbērzes pagasts

5. Džūkstes kauju liecinieki. Jaunbērzes–Dobeles šosejas labajā pusē saglabājusies varenu ozolu birztala, 1944. gada Ziemassvētku kauju lieciniece. Tajā tika izveidota piemiņas vieta kritušajiem 130. latviešu strēlnieku korpusa karavīriem, kuri kaujās cīnījās padomju karaspēka pusē. Diemžēl 1999. gada sākumā tika nocirsti vairāki desmiti ozolu, kuri bija sasnieguši stumbra apkārtmēru 3,5 – 3,8 metrus, turklāt nogāzti tika tikai tie koki, kuru koksne nebija bojāta.

Krimūnu pagasts

6. Pagasta koks. Rodas jaunas tradīcijas, un rodas arī jaunas ierosmes piemiņas koki. Krimūnu pamatskolas apstādījumos aptaujā izvēlēts "Pagasta koks", kas apkārtnē ir skaistākais. Šīs kļavas krāsu skaistumu rudeņos, ziedu krāšņumu pavasarī, kā arī pašas auguma daiļumu ir ievērojuši ne tikai skolas bērni un viņu vecāki, bet arī katrs pienācējs. Bērnu ansamblis "Bitītes" sveic to Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Ir iecere pavasaros pie tās sarīkot Plaukšanas svētkus, tā godinot dabas atmodu un šo kļavu. Bērni aicināti vākt vispusīgu informāciju par kļavu — aprakstus, dzeju, teikas, ticējumus, novērojumus —, kā arī rakstīt pašiem. Laika gaitā šai izredzētajai kļavai varētu tapt pat sava himna un karogs. Līdz šejienei iecerēts ierīkot aleju ar kļavu stādījumiem, iebraucot Krimūnās no Dobeles puses. Ar to ir sākta vēl nebijusi, jauna tradīcija ar lielu audzinošu nozīmi jauniešu vidū, kas cilvēku tuvina dabai. Vajadzētu rosināt skolu jaunatni arī citos pagastos, lai skolas tuvumā vai citur tiktu izvēlēts visu vairāk apjūsmotais "Pagasta koks".

Tērvetes pagasts

7. Senču ozoli. Tērvetes upes krastā, iepretī vecajām sanatorijas koka mājām, aug divi senču ozoli Viestura un Nameja piemiņai un blakus 1938.gadā dēstītais Vadoņa ozols Kārļa Ulmaņa piemiņai. Ozolu apkārtmērs krūšu augstumā attiecīgi — 4,8; 4,5 un 4,1 metrs. (Šo ozolu atrašanās vietu un apkārtmēru krūšu augstumā vajadzētu precizēt. Kāds no senču ozoliem esot gājis bojā.)

8. Sprīdīšu birzs. Sprīdīšu mežā stalta aug ar rakstnieces Annas Brigaderes līdzdalību 1931.gadā stādīta bērzu birzs.

9. Anneles liepa. Iļļēnu tuvumā A.Brigaderes piemiņai aug Anneles liepa. 1998.gada tās apkārtmērs bija 4,75 metri, stumbrs ārkārtīgi iztrupējis un liepas stāvoklis ir ļoti kritisks. A.Brigaderes triloģijā Iļļēni dēvēti par Avotiem.

10. Pasaku mežs. A.Brigaderes piemiņai palicis arī pasaku mežs ar taku līdz Pļavnieku ceļam. Te bijusi rakstnieces iemīļota pastaigu vieta, kad viņa pavadīja vasaras pie radiniekiem. Arī šajā mežā gūtā iedvesma devusi ierosmi vairāku pasaku lugu rakstīšanai: "Sprīdītis", "Princese Gundega un karalis Brusubārda", "Maija un Paija".

11. Sprīdīšu parks. Grāmatizdevējs Jānis Rapa Annas Brigaderes piemiņai, iekārtojot Sprīdīšos botānisko parku, uzcēlis viņai skaistu "Zaļo pieminekli". Tur bijuši iedēstīti ap 250 sugu un formu dažādu koku un krūmu. Saglabājušies — 150. Šajā parkā vienmēr ziedējušas dzeltenas puķes, kas rakstniecei bijusi mīļākā krāsa. Parka kopšanā un saglabāšanā līdz mūsdienām lieli nopelni ir mežkopim Miķelim Kļaviņam.

Ukru pagasts

12. Rungas . Izcilā ķīmiķa Gustava Vanaga dzimto māju vietā saglabājusies varena goba, zem tās novietots piemiņas akmens.

 

Gulbenes rajons

Gulbene

1. Gulbenes baznīcas ozoli. Pie Gulbenes baznīcas aug 1993.gadā stādīts ozols baznīcas 150 gadu jubilejas piemiņai. Pie baznīcas aug arī liels ozols, ko stādīja tad, kad šo baznīcu iesvētīja, — 1843.gadā.

Beļavas pagasts

2. Juru svētozoli. Pie Jurām saglabājušies vairāki ozoli, kuri saistīti ar 1905.gada notikumiem. Tie iekļauti valsts aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā.

Daukstu pagasts

3. Krapas Krusta priede. Krapas senkapos auga Krapas Krusta priede — kulta koks. Tā bija sasniegusi trīs metru apkārtmēru, diemžēl tā ir nokaltusi. No šīs priedes Galgauskas virzienā, ceļa labajai pusei piegulošajā mežmalā, atrodami daudzi koki, pārsvarā egles, ar mizā iegrieztiem krustiem.

4. Stari . Galgauskas Klāvānos dzīvojošais Oļģerts Miezītis ieteica rūpīgāk aplūkot bērzus, kuri aug Staros birztalā pie Gulbenes pilsētas autobusa galapunkta. Rūpīgi apskatot, vairākos desmitos bērzu atrodamas sen iegrieztas krusta zīmes. Acīmredzot šie koki izmantoti senajām apbedīšanas tradīcijām.

Druvienas pagasts

5. Silmači. Silmaču sētā, kur risinājušies notikumi, kas devuši ierosmi Rūdolfam Blaumanim radīt lugu "Skroderdienas Silmačos", piemiņai iestādīti 35 bērzi. Netālu no estrādes, kur notiek lugas brīvdabas izrādes, aug diža vīksna 5,3 metru apkārtmērā.

6. Pērļa sils. Druvienas — Jaunpiebalgas lielceļš šķērso Pērļa silu, kurš saistās ar rakstnieka Jāņa Poruka un viņa literāro varoņu piemiņu.

Galgauskas pagasts

7. A.Cepļa ozols. 1987.gadā iestādīts piemiņas ozols rakstniekam Alvilam Ceplim (1897–1937), kurš dzimis Musteros.

Lejasciema pagasts

8. Krusta priedes. Silā, ceļā uz Skujenieku ciemu, aug Krusta priedes. Senāk, vedot mironi uz kapiem garām Krusta priedēm, priedes mizā iegrieza krustu. Pēc sena ticējuma, tas darīts, lai mirušais nenāktu atpakaļ pie mājiniekiem un lai mirušo pastardienā neplosītu balti vilki.

Litenes pagasts

9. J.Dievkociņa ozoli. Pededzes krastmalā, aiz Litenes parka, aug skaisti ozoli, 15 no tiem ir izbrīvēti un veltīti dzejnieka jūlija Dievkociņa piemiņai. Šeit viņš strādājis par skolotāju un saticis pirmo mīlestību.

10. Naudas laipas. Meža ceļā no nomaļajiem Sileniekiem uz Kaļņa ezeru atrodas vieta, kuru sauc "Naudas laipas". To apvij nostāsti par krievu — zviedru kara notikumiem. Šeit aug ļoti veca priede ar stumbrā iegrieztām zīmēm.

Lizuma pagasts

11. Kalaņģi. 1982.gada 25.aprīlī sakārtoja piemiņas birztalu rakstnieka Apsīšu Jēkaba (īstajā vārdā — Jānis Jaunzems) piemiņai. Viņš šeit dzimis 1858.gadā, miris 1929.gada 10.jūnijā Gaujienā, apbedīts Meža kapos Rīgā.

Rankas pagasts

12. Rēveļu skolas ozolājs. Divarpus hektāru lielais Rēveļu skolas ozolājs ir pavisam neparasts, tas tapis no visā Latvijā vāktām zīlēm. Pēc aicinājuma laikrakstā salasītās zīles atsūtīja no visām valsts malām, un 1995.gada rudenī svinīgos apstākļos zīles sastādītas. Katrā laukumiņā tika iestādītas zināmas vietas zīles. Vēlāk, piemēram, liepājnieki vai citi varēs tikties ar saviem ozoliem. Rēveļu skolas kolektīvs un Rankas pagasta vadība ir apņēmusies nodrošināt to kopšanu. Idejas autori ir mežkopis Rihards Pavilons un viņa meita — Rēveļu skolas mazpulka vadītāja, skolotāja Gunta Kalniņa. Ozolāja ierīkošanai viņa atvēlēja sev piederošo zemi. Rēveļu skolas mazpulcēni savos lauciņos audzē ozolu stādus citiem piemiņas kokiem, kuri zaļos gar Latvijas robežu.

Tirzas pagasts

13. Krāces. Izcilā bibliotekāra Jāņa Misiņa dzimtajās mājās piemiņas kokus stādījusi Imanta Ziedoņa vadītā dižkoku atbrīvotāju grupa.

Stāmerienas pagasts

14. J.Gavara liepa. Piemiņas liepa pie pils aug 1905.gada 25.decembrī nošautajam revolucionāram Jānim Gavaram.

Turpinājums seko