1990.gada 2.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

^*/Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Paldies. Apspriežam jums piedāvāto darba kārtību. Kādas ir jūsu piezīmes, ierosinājumi? Vārds deputātam Strīķim.

V.Strīķis: Sakarā ar Latgales 21 deputāta pieteikumu un Prezidija ieteikumu ir lūgums sniegt īsu informāciju par ražas novākšanas gaitu, īpaši Latgales novadā.

Priekšsēdētājs: Informāciju... Kas sniegs šo informāciju?

V.Strīķis: Es varu, jo esmu komisijas priekšsēdētājs. Piedalās arī lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks Andris Šķēle.

Priekšsēdētājs: Kad jūs iesakāt šo jautājumu mums izskatīt?

V.Strīķis: Ja varētu, tad pirmajās desmit minūtēs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu – deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Man būtu priekšlikums šodienas darba kārtībā ieslēgt trīs nelielus ārkārtīgi svarīgus un nepieciešamus jautājumus, kuri ir saistīti ar mūsu prokuratūras veidošanos un nostiprināšanos. Šos jautājumus būtu ļoti vēlams izskatīt šodien. Pir­mais jautājums ir Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieka iecelšanu. Kandidatūra ir apspriesta komisijā, un kandidāts ir gatavs uzstāties. Otrais jautājums – Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par PSRS prokuratūras darbinieku pārcelšanu darbā Latvijas Republikas prokuratūrā. Lēmums ir ļoti mazs, tajā ir viens punkts. Un trešais jautājums – es ierosinātu pieņemt Augstākās padomes paziņojumu sakarā ar PSRS ģenerālprokurora Suhareva paziņojumu par mūsu pieņemto lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk ierosinājumu nav? Lūdzu.

R.Repša: Es ierosinātu rītdien jautājumu par Rīgas sociālās un ekonomiskās attīstības plāna koriģēšanu pārcelt uz rīta pusi, jo tas ir saistīts ar amatpersonu izsaukšanu. Lai viņām nebūtu te pārāk ilgi jāgaida, kamēr mēs izskatām likumprojektus.

Priekšsēdētājs: Pirmo jautājumu ierosināt, ja? Vairāk ierosinājumu nav? Tad, lūdzu, nobalsosim par Augstākās padomes Prezidija ierosināto darba kārtību un pēc tam atsevišķi balsosim par papildinājumiem darba kārtībā. Divi ierosinājumi un papildjautājumi ir: pir­mais ierosinājums, ko ieteica deputāts Strīķis, ir informācija par ražas novākšanu. Otru papildinājumu ierosināja deputāts Jundzis – ģenerālprokurora vietnieka iecelšana, PSRS prokuratūras darbinieku pārcelšana darbā Latvijas Republikas prokuratūrā un ierosinājums sakarā ar PSRS ģenerālprokurora Suhareva paziņojumu. Trešais grozījums vai papildinājums attiecas uz trešdienu – 3.oktobri, t.i., trešo jautājumu pārcelt un izskatīt kā pirmo. Šie visi ierosinājumi tiks balsoti.

Lūdzu, tagad vispirms par 2. un 3.oktobra darba kārtību, kuru ierosinājis Augstākās padomes Prezidijs. Protams, ir jāpārreģistrējas, jo daudzi kolēģi ir ieradušies vēl ilgi pēc pulksten 10.00. Lūdzu reģistrēties. Rezultāts. Paldies. Tagad balsojam par Augstākās padomes Prezidija ierosināto darba kārtību 2. un 3.oktobrī. Rezultāts. Paldies, darba kārtībā ietvertie jautājumi tiek apstiprināti. Tagad, lūdzu, par papildinājumiem. Informācija par ražas novākšanas gaitu tiek iekļauta darba kārtībā. Vēl ir jautājumi, kurus iesniedza deputāts Jundzis, tos es jums jau atkārtoju. Par katru no tiem ir jābalso atsevišķi, jo katrs ir atsevišķs darba kārtības punkts.

Pirmais. Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums ŅPar Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieka iecelšanuÓ. Lūdzu, balsojam. Rezultāts. Tiek ieslēgts darba kārtībā.

Nākamais – Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums ŅPar PSRS prokuratūras darbinieku pārcelšanu darbā Latvijas Republikas prokuratūrāÓ. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: par – 116. Iekļauts darba kārtībā.

Nākamais jautājums – Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojums sakarā ar PSRS ģenerālprokurora Suhareva paziņojumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes 28.septembra lēmumu par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 120. Tiek iekļauts darba kārtībā.

Un trešais papildinājums par jautājumu izskatīšanas secību rītdien. Lēmumprojekts par Rīgas pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības 1990.gada plāna grozīšanu. Lūdzu – deputāts Kehris.

O.Kehris: Mēs savu lēmumu par akciju sabiedrībām arī esam iekļāvuši kā pirmo. Kad mēs beidzām šo jautājumu izskatīt, manuprāt, tas bija Prezidija lēmums, ka to vajag izskatīt 3.datumā pulksten 10.00.

Priekšsēdētājs: Par šo jautājumu? Lūdzu – deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: ^*/Es domāju, ka izmaiņas Rīgas pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības plānā ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc pirms tā izskatīšanas deputātiem vajadzētu iepazīties ar pašu plānu un tiem priekšlikumiem, kuri jāizskata, jo šeit ir nepieciešams ne tikai vienkārši pacelt roku, bet arī pieņemt lēmumu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: ^*/Es ierosinu šo jautājumu no apspriešanas, no dienas kārtības vispār izslēgt, jo Rīgā ir pilsētas izpildkomiteja un atbilstoši likumam par vietējo pašpārvaldi šādi jautājumi jāizlemj vietējiem orgāniem. Bet mums arī bez šī ir pietiekami daudz jautājumu, kas jāizskata sesijā./

Priekšsēdētājs: ^*/Filip Feoktistovič! Nokavējāt. Mēs jau to ieslēdzām dienas kārtībā. Pašlaik runa ir par to, izskatīt kā pirmo vai kā trešo./

Lūdzu – deputāts Repša.

R.Repša: Es tomēr gribētu aicināt atbalstīt priekšlikumu, ka Rīgas sociālās un ekonomiskās attīstības plāna grozījumus izskatīt vispirms. Tas daudz laika neaizņems, tas ir burtiski ne vairāk kā pusstundas jautājums. Likumu par akciju sabiedrībām droši vien mēs izskatīsim ārkārtīgi ilgi, un nav zināms, kad mēs beigsim. Līdz ar to amatpersonām, kuras mēs uzaicināsim, vajadzēs neracionāli šeit tērēt ļoti daudz laika.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums ir jābalso par deputāta Rolanda Repšas ierosinājumu. Viņš ierosina pārcelt šo jautājumu un izskatīt pirmo. Mēs norunājām, ka savu attieksmi izteiksim balsojot. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: 85, 33, 62. Tātad deputātu vairākums atbalsta, ka rīt šis jautājums tiek izskatīts pirmais. Paldies.

Desmit minūšu ilga informācija par ražas novākšanu. Lūdzu.

V.Strīķis: Godātie kolēģi! Šo jautājumu šodien ierosināja 21 Latgales novada deputāts, t.i., viņi iesniedza deputātu pieprasījumu par to, ka Latgales novadā ir radusies ārkārtēja situācija sakarā ar ražas novākšanu. Es domāju, ka nav vajadzīgs jums stāstīt. Jūs visi šo situāciju labi zināt. Šogad lauku ļaudis ir strādājuši labi. Bija izaudzēta laba raža. Īpaši to var teikt par graudaugiem. Taču republikā, sevišķi Latgales novadā, sākot no jūnija mēneša, augustā, septembrī nokrišņu daudzums ir bijis pusotras – divas normas. Vēl vakardien mēs tam bijām aculiecinieki. Tāpēc kopumā republikā un it īpaši Latgales novadā patlaban ir radusies kritiska situācija. Vakar un arī pagājušajā nedēļā mēs šos jautājumus skatījām Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā. Ļoti pamatīgi uzklausījām lauksaimniecības ministra pirmo vietnieku Andri Šķēli un atbalstījām valdības veiktos pasākumus šajā jomā. Ministra pirmais vietnieks sniedza informāciju, ka ir vienošanās ar valdību, proti, ar premjerministru Ivaru Godmani, ka šie jautājumi tiks izskatīti Ministru padomes sēdē. Tāpēc es jūsu uzmanību neaizkavēšu. Tiek izstrādāta rīcības programma. Ir tikai aicinājums – visiem mums apzināties šo kritisko situāciju un, esot uz vietām savos vēlēšanu apgabalos, darīt visu, kas patlaban ir darāms, lauku ļaudis atbalstīt gan morāli, gan arī citādi. Un valdības rīcības programmu noklausīties tad, kad mēs to uzskatīsim par nepieciešamu. Bet tagad vajag atbalstīt tos pasākumus, ko valdība ir iecerējusi. Man vēl būtu priekšlikums piecas minūtes uzklausīt lauksaimniecības ministra pirmo vietnieku Andri Šķēli.

Priekšsēdētājs: Vārds ministra pirmajam vietniekam Andrim Šķēlem, lūdzu.

A.Šķēle, lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks: Cienījamie deputāti! Vakar, kā jau teica Strīķa kungs, es sniedzu skaitlisku pārskatu par stāvokli Latgalē. Varbūt, ļoti īsi.

Pirmām kārtām – stāvoklis tiešām ir katastrofāls, laikā no jūlija mēneša katru mēnesi nokrišņu norma tika pārsniegta vairākkārtīgi. Līdz ar to praktiski apstājusies graudaugu novākšana, jo tā vairs nav iespējama. Riteņtehnika šobrīd vairs nav spējīga braukt uz lauka. Apstājusies arī kartupeļu novākšana. Katastrofāli zūd linu kopievākums. Par to liecina kaut vai viens skaitlis. Balvu rajonā mēs plānojām novākt apmēram 3,6 centnerus linu no hektāra. Reāli redzam, ka tagad varēsim novākt apmēram 0,9 centnerus. Tātad četrkārtīgi, pieckārtīgi var zust raža. Šī iemesla dēļ, saprotot arī kopējo smago ekonomisko situāciju mūsu laukos, mūsu priekšlikums ir, ka vajadzētu atturēties no kaut kādiem lieliem, ja tā varētu teikt, manevriem republikas iekšienē. Taču vajadzētu akcentēt šādus momentus: lūgt armiju, lai tā sagādā sev nepieciešamo kartupeļu daudzumu tieši Latgales reģiona laukos. Tas ir viens.

Otrs – kas skar pilsētu iedzīvotājus. Tādu praksi esam jau uzsākuši Ludzas rajonā. Tāpat tas notiek brāļu republikas Lietuvas Žemaitijas apgabalā. Pilsētnieki izbrauc un paši sarok sev ziemas normu, iemaksājot niecīgu summu par to kartupeļu daudzumu.

Runājot par materiāli tehniskajiem resursiem, apgādes dienesti mūsu uztverē patlaban strādā ne slikti. Vēlreiz pārliecinājāmies par nepieciešamajām rezerves daļām. Viens ir skaidrs, ka visas rezerves daļas, kas nepieciešamas kāpurķēžu tehnikai, tiks novirzītas tieši uz Latgales rajoniem, lai tur varētu turpināt kaut vai elementāros darbus, turpināt zemes aršanu. Par pārējiem jautājumiem, kuri varētu būt pārāk programmatiska rakstura un ir saistīti ar turpmākajiem gadiem, mēs jums labprāt ziņosim vēlāk atsevišķi. Uzskatu, ka patlaban deputāti varētu atbalstīt tajā ziņā, ka palīdzētu novērst negatīvo informāciju, kas pienāk no Latgales rajoniem, ka šo rajonu saimniecību vadītāji negūst attiecīgu atbalstu citos rajonos, kaut vai elementāri iepērkot salmus lopbarībai. Šobrīd daļēji ir sākušās tirgus attiecības, un cenas no kopsaimniecībām tiek prasītas pārāk lielas. Prasa, lai tas nabaga cilvēks, kam šobrīd jau ir ārkārtēja situācija, lai viņš vestu kaut kādus mežmateriālus vai citādā veidā. Šobrīd ir jāpieiet tīri cilvēcīgi, ka patlaban Latgales zonu tiešām ir skāris tāds nokrišņu daudzums, kāds nav pieredzēts pēdējās desmitgadēs. Varbūt tas no manas puses šobrīd ir viss. Es negribu jūs ilgāk aizkavēt. Rītdien valdības sēdē mēs šo jautājumu izskatīsim atsevišķi. Pēc vajadzības Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai es par to ziņošu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir jautājumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: ^*/Sakiet, lūdzu, vai papildu darbaspēka piesaistīšana, tajā skaitā, kā jūs ieminējāties, arī no armijas, var glābt situāciju, kāda ir izveidojusies?/

A.Šķēle: ^*/Glābt situāciju vairs nevaram, bet ir iespēja fiziski savākt tos kartupeļus, kas vēl ir zemē. Jautājuma par labu sēklas fondu Latgalē vispār vairs nav, jo kartupeļi pārāk ilgi ir gulējuši ūdenī./

V.Zatuliviters: ^*/Un otrs jautājums. Jūs pieminējāt armiju. Sakiet, lūdzu, vai ir sāktas sarunas ar armijas vadību šajā jautājumā vai ir tikai nodoms to darīt?/

A.Šķēle: ^*/Konkrēti kontakti nodibināti tikai Latgales zonā, bet armijā ir centralizēta komandas sistēma, tāpēc konkrēta lēmuma šajā jautājumā nav, kaut gan saimniecības jau strādā. Arī iepriekšējos gados līdzīgi reāli kontakti ir bijuši./

V.Zatuliviters: ^*/Un pēdējais, ja var. Sakiet, vai, jūsuprāt, šajā sēdē klātesošie deputāti karavīri varētu palīdzēt armijas mobilizēšanā?/

A.Šķēle: ^*/Vienīgā palīdzība – uzturēt mūsu kontaktus ar armijas vadītājiem./

V.Zatuliviters: ^*/Paldies./

Priekšsēdētājs: ^*/Es varu kaut cik papildināt teikto šo kontaktu sakarā. Kontaktiem jābūt abpusējiem, armijai izmantojami kā PSRS prezidenta dekrēts, tā telegramma, kur teikts, ka armijai nekavējoties jāsāk tāda veida darbība./

Vai vēl ir jautājumi? Paldies. Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli sakarā ar šeit dzirdēto informāciju? Neviens nevēlas runāt. Pieņemam informāciju zināšanai, ka mūsu Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija kopā ar valdību patlaban aktīvi darbojas, lai pēc iespējas lielāku palīdzību sniegtu tieši tiem rajoniem, kuri ir visvairāk cietuši no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Un, ja būs nepieciešamība, tad acīmredzot komisija informēs deputātus, ka vajadzīgs kaut kāds Augstākās padomes lēmums vai akcepts utt. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Dobelis: Man ir ierosinājums, ka tūlīt otrajā lasījumā vajadzētu izskatīt likumu par alternatīvo dienestu. Šis likums mums šodien ir jāpieņem.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es ļoti lūdzu, pirms jūs ierosināt savus priekšlikumus, tos savā starpā saskaņot. Vēl vairāk, ka jūs esat no vienas komisijas. Varējāt arī vakar tos saskaņot. Ir vajadzīgs balsot, pirms sākam izskatīt jautājumu par papildinājumiem un grozījumiem likumā par alternatīvo dienestu otrajā lasījumā?

Man jūs jāinformē, ka es tikko saņēmu telegrammu no PSRS prezidenta. Lūdzu, noklausieties tekstu: ^*/Atbilstoši 1990.gada 24.septembra PSRS Augstākās padomes lēmumam par tautas saimniecības stabilizācijas vienotās programmas izstrādāšanu un pāreju uz tirgus ekonomiku, lūdzu jūs līdz 8.oktobrim iesniegt savus priekšlikumus, kas tiks ievēroti programmas sagatavošanā./ Pagaidām no mūsu republikas, kā es saprotu, protams, spriežot pēc preses, savu attieksmi ir izteikusi Latgales zonas interfronte, kura atbalsta Rižkova iesniegto projektu. Bet tā ir ļoti nepilnīga informācija.

Lūdzu, sākam izskatīt otrajā lasījumā papildinājumus un grozījumus likumā par alternatīvo dienestu. Vārds komisijas vadītājam deputātam Līgotnim.

A.Līgotnis: Kolēģi deputāti! Es sāku ar to, ka gribu pateikties jums par lielo aktivitāti un ieinteresētību šā likuma tapšanā. Nedēļas laikā, kas mūs šķir no pirmā likumprojekta lasījuma līdz otrajam, komisijā kopumā griezās 22 deputāti un iesniedza 45 dažādus priekšlikumus, labojumus un papildinājumus. Daļa no tiem skāra alternatīvā likuma tekstu, daļa – tos grozījumus, kurus mēs skatījām jau nedēļu atpakaļ. Protams, visus priekšlikumus iekļaut šajā projektā mēs nevarējām, jo mūsu uzdevums nebūt nebija radīt jaunu likumu, bet uzlabot jau esošo. Taču jāsaka, ka komisija ļoti rūpīgi un nopietni izvērtēja visus ierosinājumus. Absolūti lielākā daļa no tiem tika atzīti par lietderīgiem, pareiziem. Taču no visiem ieteikumiem par tādiem, kurus ir nepieciešams iekļaut šajā projektā, mēs atzinām deviņus. Un tie tādā vai citādā veidā projektā ir iekļauti.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tiem momentiem, kas otrā lasījuma variantā ir atšķirīgi no tā varianta, ko mēs skatījām nedēļu atpakaļ. Tātad tie deviņi ieteikumi, kas iekļauti šajā likumprojekta variantā.

Pirmais labojums skar 4.pantu. Ja jūs atceraties, līdz šim no alternatīvā dienesta atbrīvoja tikai augstskolu dienas klātienes nodaļas studentus. Deputāts Eniņš un vēl vairāki citi deputāti, cenzdamies aizstāvēt dažādu mācību iestāžu audzēkņus, šādas iespējas gribēja radīt vēl atsevišķām kategorijām. Šos priekšlikumus apkopojot, mums radās iespēja ne tikai augstskolu, bet arī jebkuru citu mācību iestāžu klātienes nodaļu audzēkņus atbrīvot no šā dienesta, līdz mācību iestāde tiek pabeigta. Tāda iespēja paredzēta 4.panta 3.punkta redakcijā, kas jums ir izsniegta.

8.pantā ir iekļauta jauna daļa, kuras autori faktiski ir daudzi deputāti (Caune, Apinītis, Gabrānovs, Špoģis un Geidāns). Tas ir priekšlikums, par kuru mēs nobalsojām jau iepriekšējā plenārsēdē. Respektīvi, tagad šī daļa skan sekojoši: ŅZemnieku saimniecību ģimenes locekļi alternatīvo (darba) dienestu var pildīt savā saimniecībā.Ó Tātad – ar skatu uz mūsu lauksaimniecību.

Nākamais labojums arī skar 8.pantu, tā trešo daļu. Labojuma autori ir deputāts Bojārs un deputāts Geidāns. Pirmajā variantā, ko mēs skatījām nedēļu iepriekš, jūs atceraties, iespēja norīkot alternatīvā dienesta veicējus Iekšlietu ministrijas Muitas departamenta robežapsardzības iestādēs bija atkarīga no konkrētās personas gribas, no vēlmes – vai viņš grib tur vai ne. Patlaban šī redakcija primārās izvirza valsts intereses un, protams, ņemot vērā veselības stāvokli. Vadoties pēc šīs redakcijas, piekrišana netiek prasīta. Tāds bija komisijas locekļu vairākuma viedoklis.

Nākamais labojums faktiski izriet no deputāta Romašova iesniegtā priekšlikuma. Ja jūs atceraties, viņš plenārsēdes laikā ierosināja visus alternatīvā (darba) dienesta veicējus, kurus nepieciešams nodrošināt ar dienesta dzīvojamo platību, ar tādu arī nodrošināt, lai tas būtu uzsvērts precīzi un viennozīmīgi. Patlaban 8.pantā ir iekļauta ceturtā daļa, kas skan šādi: ŅJa nepieciešams, alternatīvā (darba) dienesta pildītāji nodrošināmi ar dienesta dzīvojamo platību.Ó Tā ka šo normu tulkot paplašināti vai sašaurināti vairs nebūs iespējams.

Pagājušajā reizē plenārsēdē mums izvērsās faktiski diezgan asa diskusija par to, vai puisim, kas tiek iesaukts alternatīvajā dienestā, būtu jāiet uz kara komisariātu vai jāiesniedz arī tur savs iesniegums vai sākotnējā iesnieguma kopija. Toreiz mēs likām uz balsošanu divu deputātu priekšlikumus: viens bija deputāta Kostina priekšlikums, otrs – deputāta Geidāna. Ja jūs atceraties, deputātu vairākuma atbalstu guva deputāta Geidāna iesniegtais priekšlikums, kas skāra 11.panta redakciju, iekļaujot tur tikai vienu vārdu – ŅnekavējotiesÓ. Atbilstoši viņa ierosinātajai redakcijai situācija ir tāda, ka, tiklīdz persona iesniedz alternatīvā dienesta komisijai savu iesniegumu, komisijai par to nekavējoties jāpaziņo kara komisariātam.

Nākamais ierosinājums, kura autori ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi, skar likumprojekta piekto labojumu, respektīvi, likuma 5.pantu, kurā iekļauta norma, kuras nepieciešamību mums diktē pati dzīve. Jo tiešām reālā situācija ir tāda, sevišķi labi to pārzina mūsu militārpersonas, ka daudzi simti jauniešu pamanījušies izvairīties gan no viena, gan no otra dienesta, jo likumā diemžēl bija nepilnības. Patlaban šī redakcija ir 12.panta otrās daļas redakcija, kas skan: ŅJa persona vienlaicīgi izvairās gan no karadienesta PSRS Bruņotajos spēkos, gan no alternatīvā (darba) dienesta, tā ir saucama pie likumā paredzētās atbildības par izvairīšanos no alternatīvā (darba) dienesta.Ó Šī redakcija faktiski nosedz visas tās spraugas, kuras radīja iespēju izvairīties no abiem dienestiem vienlaicīgi. Administratīvajā kodeksā un Kriminālkodeksā mums ir pants, ka nopietna kriminālatbildība iestāsies tām personām, kas centīsies šo savu valstisko pienākumu veikt, tā teikt, neklātienē.

Vēl 12.pantā iekļauts ļoti būtisks labojums, par kuru mēs plenārsēdē nobalsojām. Tā autori ir deputāti Dobelis un Repše. Labojums skāra tās personas, kuras neizturamu dienesta apstākļu dēļ bijušas spiestas dienestu pamest. Es runāju par karadienestu PSRS Bruņotajos spēkos. Mēs viņiem radām iespēju nepabeigto dienesta daļu pildīt alternatīvajā (darba) dienestā.

14.pants papildināts ar otro daļu, kurā noteikts tas mehānisms, kādā veidā personas, kas tiek iesauktas alternatīvajā dienestā, ja tās tiek norīkotas citā darbā, ne tur, kur strādāja līdz iesaukšanai, kādā veidā tās ir atbrīvojamas no darba. Jūs zināt, ka patlaban, lai atbrīvotos no darba, jāiesniedz iesniegums, divi mēneši ir jāgaida, ja administrācija nepiekrīt. Tādēļ ir precīzi noteikti tie gadījumi, kad šis brīdinājuma termiņš var būt vienu mēnesi ilgs. Vēl šaurāks ir to gadījumu skaits, kad vispār nekāds brīdinājuma termiņš nav nepieciešams. Šajos gadījumos, ja personu iesauc alternatīvajā dienestā un norīko citā darbavietā, tātad šis izpildkomitejas izsniegtais norīkojums ir juridisks pamats šīs personas tūlītējai atbrīvošanai no darba.

Deputāta Punovska priekšlikums par to, ka nepieciešams precizēt, kā tad tiek organizēta šo jaunekļu medicīniskā pārbaude. Mēs komisijā uzskatījām, ka dažādos rajonos situācija ir dažāda. Ja vienā rajonā var pilnīgi iztikt ar tām ārstu komisijām, kas ir pie kara komisariātiem, citur droši vien ir iespējams organizēt citas. Var būt dažādi varianti. Tāpēc mēs 15.pantu izteicām tādā redakcijā, ka šis jautājums tagad būs atkarīgs no konkrētā rajona vai pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas. Tātad tas ir tas orgāns, kam šī kontrole ir jānodrošina, kādā veidā šis jautājums konkrēti tiek risināts attiecīgajā rajonā, t.i., tā ir izpildkomitejas darīšana.

Protams, godājamie deputāti, apjoma dēļ es nevaru pieskarties visiem tiem priekšlikumiem, kurus mēs komisijā noraidījām, taču būtiskākos es gribētu... (neskaidri). Deputāts Romašovs, kura vienu priekšlikumu mēs iekļāvām, iesniedza priekšlikumu izslēgt no likumprojekta iespēju jauniešiem veikt alternatīvo (darba) dienestu Iekšlietu ministrijas robežapsardzības un Muitas departamenta militarizētajās daļās. Komisijas absolūtais vairākums uzskatīja, ka izslēgt šo momentu mēs no likuma nevaram, jo mums ir jādomā, kā šīs iestādes nodrošināt ar darbaspējīgiem kadriem.

Deputāti Ulme, Cilinskis, Batarevskis bija ierosinājuši saīsināt alternatīvā (darba) dienesta laiku līdz 24 mēnešiem, augstskolu beidzējiem – vēl uz pusi, tātad līdz 12 mēnešiem. Par šo priekšlikumu faktiski mēs balsojām jau iepriekšējā plenārsēdē, un tas vairākuma atbalstu neguva. Tādēļ mēs projektā to neiekļāvām.

Un vēl. Tāds būtisks priekšlikums. Faktiski to izteica vairāki deputāti. Viens no tādiem bija mūsu deputāts Kostins, komisijas loceklis, kas ierosināja precīzi noteikt, kādās sfērās tad jāstrādā alternatīvā dienesta veicējiem. Ierosināja, lai tie veiktu noteiktus, mazkvalificētus darbus. Mēs, komisijas vairākums, uzskatījām, vai saimnieciski ir attaisnojama tāda situācija, ka kvalificēts ārsts veiks mazkvalificētu darbu. Diez vai tāda nepieciešamība mums ir. Labāk, lai cilvēks strādā specialitātē, kuru viņš ir mācījies gadiem ilgi, specialitātē, kurā viņam ir attiecīgas iemaņas. Noteikt tikai kaut kādu šauru sfēru loku, kur viņus varētu nodarbināt, diezin vai pašreizējā ekonomiskās pārejas situācijā ir nepieciešams un iespējams. Jo mēs zinām, ka ir ļoti daudzas tādas sfēras, kurās cilvēki negrib strādāt, kurās kaut kā vajag aizpildīt darba vietas.

Tādi ir mani galvenie apsvērumi. Es gribēju tajos ar jums dalīties. Uzskatu, ka patlaban savu uzdevumu esmu beidzis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu jautājumus. Jautājumu nav? Debatēs ir pieteikušies deputāti Kostins, Jagupecs un Geidāns. Vārds deputātam Kostinam.

V.Kostins: ^*/Cienījamie kolēģi deputāti! Šī likumprojekta iepriek­šējā apspriešana, pēc tam arī komisijā, tāpat priekšlikumu daudzums, ko iesniedza deputāti no citām komisijām, apstiprina to, ka šodien apspriežamajam likumam vēl ir ļoti daudz trūkumu, pat no juridiskā viedokļa. Es personīgi negaidīju, ka šis likumprojekts iepriekšējā sēdē izsauks tādu interesi un tik lielu deputātu skaitu, kas vēlējās uzstāties. Šodien mēs piedāvāto projektu apspriežam otrajā lasījumā. Ko es gribu teikt par šo likumprojektu? To, ko jau teicu komisijā: neesmu apmierināts, ka atsevišķi priekšlikumi nav atspoguļoti likumprojektā. No juridisko pamatu viedokļa projekts nav apstrādāts.

Pirmais. Es jūs lūdzu paskatīties uz piedāvāto 3.pantu, tā otro daļu, kur teikts, ka zemnieku saimniecības ģimenes loceklis alternatīvo (darba) dienestu var pildīt savā saimniecībā. Lūk, šis vārds ŅvarÓ. Katrs no mums to var tulkot pa savam. Tātad var vai nevar? Un katrs alternatīvā darba dienesta rajona komisijas priekšsēdētājs to sapratīs citādi. Es, iespējams, neesmu gatavs dot vajadzīgo skaidrojumu, bet Ministru padomes nolikumā par alternatīvo (darba) dienestu šāds skaidrojums būs nepieciešams. Zemnieku saimniecības ģimenē var būt viens dēls, divi dēli, trīs dēli. Var iznākt tā, ka neviens no viņiem netiek iesaukts aktīvajā karadienestā. Iespējams, viens no viņiem izteiks vēlēšanos dienēt Iekšlietu ministrijas orgānos, nav izslēgta tāda iespēja. Otrs gribēs dienēt bruņotajos spēkos, trešais dienestu pildīt savā saimniecībā. Kādu lēmumu pieņemt alternatīvā darba dienesta rajona komisijas priekšsēdētājam? Es garantēju, ka katrs lems tā, kā būs vajadzīgs, bet ne tā, kā traktēts likumā.

Trešā daļa. Personas, kam veselība atļauj, var tikt sūtītas alternatīvajā (darba) dienestā. Iepriekšējā sēdē cienījamais priekšsēdētājs jau runāja, ka mēs ar šo likumu alternatīvajā dienestā praktiski ieslēdzam visus: Iekšlietu ministriju, muitas kontroli, robežapsardzes dienestu, speciālās kārtības sardzes vienības un apakšvienības.
Jūs zināt, ka ar vakardienu ir izveidots muitas dienests, avīzēs bija publicēti ziņojumi par formas apģērbu, vakar tika teikts, ka muitniekiem būs ieroči, noteikta ieroču lietošanas kārtība. Tā nu izrādās, kādu alternatīvu mēs radām. Kam alternatīvais dienests ir alternatīva? Valsts dienestam? Mēs jau tā visus valsts dienestus ieskaitām alternatīvajā dienestā, un šeit izskanēja priekšlikums, ka pēc vārdiem ŅLatvijas Republikas Iekšlietu ministrijaÓ jāliek punkts. Taču tas projektā nav iekļauts. Es ļoti lūdzu uzmanīgi izlasīt trešo pantu. Deputāts Šapovālovs mūsu komisijā iesniedza priekšlikumu, bet šodien kolēģis nezin kāpēc par to neziņoja. Nepieciešams, lai tie cilvēki, kas vēlas iegūt ieročus, kas nozīmē to, ka, dienesta pienākumus pildot, viņiem var draudēt briesmas, savu vēlēšanos apliecinātu rakstiskā iesniegumā, lai to varētu izlemt ne piespiedu kārtā: varbūt viņš negrib, bet mēs viņu piespiedīsim nēsāt ieročus, pakļausim viņa dzīvību pastāvīgām briesmām. Nav šaubu, šiem jautājumiem jāpievērš uzmanība un jāizdara izmaiņas, lai tās, kā saka, nepaliktu tikai manā runā.

Pēdējais, par ko es gribētu runāt. Tā ir 5.panta trešā daļa piedāvātajā likumprojektā. Personām, kas sākušas aktīvo karadienestu, bet spiestas to atstāt nepanesamu apstākļu dēļ, ir tiesības griezties komisijā. Lūk, divi momenti, kuriem nevaru, man nav tiesību piekrist kā Latvijas Republikas likumdevējam. Sakiet, lūdzu, šodien mēs šeit esam 158 un droši vien būs 100 viedokļu, kas ir nepanesami dienesta apstākļi. Ja to šeit ierakstām, tad tas jau ir konflikts ar solījumu, ko dod katrs karavīrs, stājoties PSRS Bruņoto spēku rindās. Bet, ja mēs nonākam konfliktā, tad vajag izskaidroties juridiski un Kriminālkodeksā ieviest nepanesamu dienesta apstākļu jēdzienu. Kas ir nepanesami dienesta apstākļi? To vajag atšifrēt, un tad būs projekts iesniegumam par ieviešanu Kriminālkodeksā – izskaidrojums pantam vai frāzei Ņnepanesami dienesta apstākļiÓ. Bet šodien katrs to var traktēt, kā ienāk prātā. Un, neizskaidrojot jēdzienu Ņnepanesami dienesta apstākļiÓ, mēs dosim jaunajiem cilvēkiem mudinājumu pamest Bruņoto spēku rindas. Ierodoties Latvijas Republikā, katrs pa savam izskaidros nepanesamos dienesta apstākļus. Droši vien mēs ar šo mudināsim jaunos cilvēkus pamest savas karaspēka daļas un atgriezties Latvijas Republikā. Bet kā viņiem griezties komisijā? Kādā komisijā? Ir republikas komisija, ir pilsētas, ir rajona. Sakiet, lūdzu, kura komisija šodien ir pilnvarota pieņemt lēmumu par bēgli no Bruņotajiem spēkiem? Kas uzņemsies tādu atbildību? Jo mēs un jūs, likumdevēji, šodien no atbildības izvairāmies. Mēs rakstām – vērsties komisijā, bet nenorādām, kādai komisijai tas uzdots. Man liekas, ka no juridiskā viedokļa tas nav pareizi. Mums vai nu jāizdara izmaiņas, vai arī jāatsakās no šīs trešās daļas.

Mēs ne šodien, ne komisijā neesam devuši skaidrojumu par kara apgabala pavēlnieka ģenerālpulkveža Kuzmina priekšlikumu par alternatīvo dienestu. Mēs šodien neizsakām savu viedokli sakarā ar to, ka viņš ierosināja 500 – 600 cilvēkus uzņemt alternatīvajā dienestā civilajā aizsardzībā, kur viņi apgūtu civilās aizsardzības tehniku. Šī daļa ir vienīgā, kuras uzdevums ir visu iespējamo avāriju un ārkārtas situāciju seku likvidēšana. Jaunie cilvēki tur var apgūt tehniku, lai bez ieročiem rokās vajadzīgajā brīdī palīdzētu Latvijas Republikai sniegt palīdzību stihiskās nelaimēs. Cits viņa priekšlikums bija par tām astoņām kara celtnieku vienībām, kur alternatīvā dienesta laikā jaunie cilvēki varētu apgūt celtnieku profesijas, lai būvētu Latvijas Republikā. Taču ne komisijā, ne šeit runas par to nav. Man liekas, ka tas nav pareizi. Mums jāizsaka savs viedoklis par kara apgabala pavēlnieka ierosinājumiem. Es uzskatu, ka mums kā likumdevējiem ļoti nopietni jāapspriež visi priekšlikumi, arī tie, kas nav atraduši savu vietu projektā. Ja tas nenotiks, es atstāju sev tiesības atturēties no balsošanas par šī likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Liels paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Jagupecs.

J.Jagupecs: ^*/Cienījamie kolēģi deputāti! Šodien, saņemot likumprojektu otrajam lasījumam ar izmaiņām un papildinājumiem, es ar lielu izbrīnu tajā neatradu tos priekšlikumus, kurus vakar iesniedzām komisijai, kaut gan mūs pārliecināja, ka otrajam lasījumam tiks piedāvāti apspriešanai arī alternatīvie varianti. Tāpēc es uzskatu par nepieciešamu šeit izteikt savu viedokli. Protams, ja mūsu, profesionāļu, viedoklis, kuri strādā Aizsardzības un iekšlietu komisijā, neko nenozīmē, tad varat to neņemt vērā. Tomēr es gribu apstāties pie dažiem momentiem, kas var sarežģīt šī likuma īstenošanu.

Es gribu pievērst uzmanību 8.panta 3.punktam. Man tomēr liekas, ka alternatīvais un darba dienests jauniešiem jāiziet, pildot sabiedriski nepieciešamu darbu, tas ir, tādu darbu, kas šodien ir vissvarīgākais un visnepieciešamākais republikai. Šī darba raksturam pirmām kārtām jābūt tādam, kas atbilstu republikas interesēm, bet ne tā interesēm, kas iesauc alternatīvajā dienestā. Tāpēc man ir tāds priekšlikums, tāda 8.panta redakcija: Ņpildot alternatīvo (darba) dienestu, pilsonim jāveic sabiedriski nepieciešams mazkvalificēts darbsÓ. Paskaidroju, kāpēc tomēr mazkvalificēts. Republikā dienas kārtībā stāv jautājums par valsts dienestu. Šodien mēs radām atvieglotus noteikumus jauniešu alternatīvam dienestam, viss tiek darīts, lai tie neietu dienēt padomju armijā. Vispār tas ir absolūti saprotams. Taču rīt jūs sadursities ar problēmu, kad būs likums par valsts dienestu. Valsts dienests acīmredzot izmantos likumu par vispārējo karaklausību. Un jūs sadursities ar to pašu problēmu: jaunieši tā vai cita iegansta dēļ izvairīsies no valsts dienesta un ies alternatīvajā, tāpēc ka šeit viņiem būs atviegloti noteikumi viņu kvalifikācijas un kaut kādas saimnieciskas nepieciešamības dēļ. Es domāju, ka tas ir nepareizi. Jāizdara tāda redakcija, atbilstoši kurai tos, kas vēlas pildīt alternatīvo dienestu, sūtītu uz sabiedriski nepieciešamu valsts darbu. Sūtītu tur, kur trūkst darbaroku, kur nepieciešamas ne sevišķi prestižas profesijas. Kas attiecas uz tā paša 8.panta 3.rindkopu, tad domāju, ka alternatīvajā dienestā militarizētos formējumos jāsūta tikai brīvprātīgi, jo tie acīmredzot nākotnē būs profesionāļi, kur katru dienu nepieciešams riskēt ar savu dzīvību. Es uzskatu, ka pēc ŅLatvijas Republikas Iekšlietu ministrijasÓ jāliek punkts vai jāmaina formulējums, konkrēti: ŅLatvijas Republikas Ministru padomes sistēmu militarizētās daļāsÓ, lai neatšifrētu tās struktūrvienības, kas vēl nav izveidotas, un tādēļ nav zināms, kādā valsts dienesta nišā tās būs.

Tālāk. 12.panta 5.punkts, par kuru jau runāja iepriekšējais orators. Es gribu komentēt trešo rindkopu, konkrēti: Ņpersonas, kas sākušas aktīvo karadienestu, bet spiestas to pamest...Ó Tālāk nelasīšu. Iedomājieties situāciju! Uz ko mēs mudinām jaunatni? Ar šo likumprojektu mēs faktiski dodam tiesības katram karavīram, kas šodien dienē padomju armijas rindās, tur nonācis nevis ar varu, bet brīvprātīgi, jebkurā momentā dezertēt un pamest karaspēka daļu. Viņš ir devis solījumu. Viņš ir zem kara prokuratūras jurisdikcijas, kvalificējams kā dezertieris. Un tiek saukts pie kriminālatbildības. Man liekas, ka tas ir pavisam nenopietni. Ja šo trešo rindkopu atstāj, tad ierosinu tai šādu papildinājumu, par ko vakar jau komisijā runāju: Ņpersona, kas sākusi aktīvo karadienestu, bet nokļuvusi nepanesamos apstākļos, ir tiesīga griezties alternatīvā dienesta valsts komisijā, lai tā izpētītu dienesta apstākļusÓ, tāpēc ka vienam nepanesami apstākļi ir piecelties pulksten 6 no rīta, bet otrs nevar iztikt bez degvīna glāzes katru dienu. Tādi apstākļi vienam otram var būt nepanesami. Bet, ja mēs šodien pieņemam formulējumu, kāds tas ir, atkārtoju, tas būs mudinājums dezertēšanai un padziļinās to situāciju, kāda jau ir tagad, tas ir, es domāju par tiem dezertieriem, kas ir meklēšanā un kurus, par nožēlošanu, mūsu republikai nav iespējams pasargāt. Šie cilvēki ir devuši solījumu un pēc likuma atbild par šī solījuma pārkāpšanu.

Es tomēr aicinu jūs, kolēģi deputāti, nopietni pārdomāt izteiktos ierosinājumus, tos izmantot, uzlabojot un apstiprinot šo likumprojektu. Paldies par uzmanību!/

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj, godājamie kolēģi! Visnotaļ godājamie šā likumprojekta autori! Man ir ļoti patīkami redzēt, ka jūs esat centīgi pie tā strādājuši, sirsnīgi domājuši par tekstu un faktiski esat iekļāvuši visas šeit izteiktās domas. Tāpēc liela jums pateicība, un es aicinu visus balsot par pieņemšanu, bet vienlaicīgi es atvainojos arī likumprojekta labojumu autoriem, ka es tomēr pastāvēšu uz savu priekšlikumu papildināt 2.pantu ar dažiem vārdiem. Bet, tā kā es par šo jautājumu esmu vairākas reizes uzstājies, tomēr neguvu atbalstu. Bet es redzu, ka ar katru reizi par šo labojumu balso aizvien vairāk deputātu. Arvien vairāk deputātiem sirdis pukst Latvijas neatkarībai un pilsoņu pienākumam. Tādēļ es ceru, ka ar šo runu es iegūšu nepieciešamo kvorumu.

Atgriežoties pie tā, par ko runā 2.pants. Tas runā par to, ka pilsonim viņa reliģiskā pārliecība vai pacifistiskie uzskati dod tiesības atteikties no karadienesta un dod tiesības pildīt alternatīvo dienestu. Atcerieties, šis likums radās lielas cīņas rezultātā iepriekšējā sasaukuma Augstākajā padomē, kad pirmo reizi tauta izcīnīja tiesības daļēji atteikties no dienesta Bruņotajos spēkos. Tas bija pagājušā gada 1.martā. 15.maijā šajā cīņā mēs jau gājām tālāk, pakāpjoties uz pirmā pakāpiena, un uzbūvējām jau otro platformu, dodot iespēju dienēt arī tautsaimniecībā. Šodien šajā piramīdā mums ir jābūvē trešais pakāpiens uz pilsoņu brīvību, bet vienlaikus arī uz pienākumu pret savu Tēvzemi. Un tāpēc es piedāvāju tomēr vēlreiz uzklausīt mani un visus aicinu balsot par 2.panta papildinājumu.
Tā kā jums likums nav priekšā, tad es atļaušos nolasīt panta tekstu, kas skan: ŅAlternatīvā (darba) dienesta mērķis ir nodrošināt personas apziņas un pārliecības brīvību un kalpot sabiedrībai nepieciešamo uzdevumu risināšanai, ievērojot pilsoņu tiesības.Ó Bet šodien es piedāvāju to papildināt tomēr ar vārdiem: ŅLatvijas Republikas pilsoņu pienākumu pret savu TēvzemiÓ. Nevis iet dienēt PSRS Bruņotajos spēkos, ja viņš to negrib, bet uzlikt par pienākumu dienēt mūsu valsts dienestā, tajā, kurš mums šodien ir vajadzīgs. Un tāpēc es lūdzu papildināt ar šādu tekstu: Ņ...un viņu pienākumu pret Latvijas RepublikuÓ. Es ticu, ka jūs arī domājat, ka katram pilsonim ir pienākums pret Latvijas Republiku. Paldies par to, ka jūs balsosiet par.

Priekšsēdētājs: Paldies. Visi runātāji debatēs viedokļus ir izteikuši. Debates pārtraucam. Godātie kolēģi... Es atvainojos. Vispirms jums vārds, deputāt Līgotni.

A.Līgotnis: Es jau faktiski gribēju no pēcvārda atteikties, bet, par cik deputāts Geidāns parādīja tādu sevišķu vīrišķību sava priekšlikuma realizēšanā, es gribu komisijas viedokli izteikt, ka mums iebildumu pret šādu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Vienu sekundīti, lūdzu... Par mūsu reglamentu un par mūsu kārtību. Tātad jūs pagājušo reizi saņēmāt daudz priekšlikumu, par tiem debatējāt komisijā ļoti daudz, kā kolēģi arī izteicās, ļoti daudz, ļoti godprātīgi, ļoti daudz iestrādājāt, vēl jo vairāk tos, kas te guva atbalstu balsojot. Jūs iestrādājāt, un mums ir komisijas piedāvātais likumprojekts. Nekādus papildinājumus vai labojumus, ko vajadzētu balsot, komisija nav piedāvājusi, vismaz man. Varbūt otrajā pusē? Nē, nav. Neesat piedāvājuši. Kā būtu ar deputātu iespējām aizstāvēt savus priekšlikumus? Jo mēs nonākam ne tikai šādā situācijā, mēs nonākam arī tajā situācijā, ja komisija viņus noraida, tad, manuprāt, komisijai, ja deputāti nav apmierināti ar komisijas argumentiem, būtu jāļauj balsot šos papildinājumus un ierosinājumus. Ja? Un par to uzstāj tagad deputāts Jagupecs, deputāts Kostins un deputāts Geidāns. Bet man to nav. Un jums uz rokām arī to nav.

Šajā situācijā es negribu atgādināt, bet acīmredzot, lai virzītos tomēr uz priekšu, kaut kāds lēmums mums jāpieņem. Tas varētu būt arī šāds: mēs varam nobalsot kopumā par komisijas iesniegto. Šos labojumus, par kuriem iestājas atsevišķi deputāti, nobalsot vēlreiz, priekšlikumus nolasot, bet jums rakstiski to nav. Vai arī otrs variants, ka tagad mums tie ir jāpavairo. Ja? Un pēc pārtraukuma tad arī jābalso. Tāpēc, lūdzu, izsakiet savu viedokli, lai es nekādā gadījumā, vadot sēdi, neignorētu atsevišķu deputātu tiesības. Šādas situācijas sakarā ar komisiju darbu, lai arī cik godprātīgi tās strādātu, var rasties jebkurā gadījumā, jo katram deputātam ir savs viedoklis, savi argumenti, un tas, es domāju, nav nekas slikts. Varbūt jūs varat atbalstīt konkrētajā situācijā, ja komisija neiebilst, manu ierosinājumu – nobalsot komisijas piedāvāto ieteikumu kopumā un atsevišķus labojumus balsot katru atsevišķi. Vispirms piereģistrēsimies un tad, lūdzu, izsakiet savu viedokli attiecībā uz manis ierosināto balsošanas kārtību. Reģistrējamies.Rezultāts. Paldies.

Pirms mēs balsojam par deputātu Kostina, Jagupeca un Geidāna labojumiem, balsojam par komisijas iesniegto likumprojektu kopumā. Lūdzu. Rezultāts: 132, 133. Paldies. Kopumā esam pieņēmuši. Tagad konkrētie labojumi. Rakstiski man ir iesniegts deputāta Jagupeca ierosinājums. Varbūt deputāts Kostins... ^*/Lūgums uzrakstīt, lai būtu precīzāk./ Par procedūru? Lūdzu.

I.Geidāns: Cienījamo priekšsēdētāj! Mans rakstiskais iesniegums bija gan pagājušajā reizē un ir tagad pie komisijas, gan šodien ir arī pie jums.

Priekšsēdētājs: Bet kādas ir problēmas?

I.Geidāns: Es atvainojos, cienījamo priekšsēdētāj, jūs nenosaucāt, ka arī mans ierosinājums ir pie jums.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es nosaucu, jeb es... Es nosaucu. Lūdzu uzmanību. Es lasu tieši tādu 8.panta redakciju, kāda tā ir iesniegta: ^*/ŅPildot alternatīvo darba dienestu, pilsonim jāveic sabiedrībai nepieciešams mazkvalificēts darbs.Ó Pēc vārdiem ŅLatvijas Republikas Iekšlietu ministrijaÓ svītrot./

Vai ir jautājumi, vai kāds grib izteikties? Lūdzu, deputāts Vaivads.

J.Vaivads: Piedodiet, cienījamo priekšsēdētāj! Es uzskatu, ka nevar tikt balsots, ja nolasa kaut kādus labojumus, kas nav valsts valodā. Lūdzu sagatavot oficiālu tulkojumu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad atliekam jautājuma izskatīšanu, visu nodrukāsim divās valodās un tad turpināsim. Redziet, nobalsošana ir viena lieta, bet, ja mēs pēc tam izvirzām atkal citus priekšlikumus, un mēs nevaram nemitīgi balsot, jo tiešām ir kārtība, ka komisijai visi labojumi, kurus viņa noraida, ir jāpavairo un tiem jābūt pārtulkotiem arī valsts valodā un izsniegtiem deputātiem. Ja mēs džentlmeniski vienojamies un turpinām, tā ir cita lieta. Bet, ja kaut vai viens kolēģis iebilst, man nav tiesību pārkāpt mūsu reglamentu.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Dobelis: Es tomēr ierosinu darbu tādā veidā nerisināt. Mums šis likums ir jāpieņem jo ātrāk, jo labāk. Ja ir kādi būtiski iebildumi, tad ir cita lieta. Varbūt kolēģis Vaivads atsauks savu ierosinājumu?

Priekšsēdētājs: Nevis atsauciet, bet nāciet un paskaidrojiet, kāpēc jūs atsaucat. Te nav nekāds bērnudārzs, ka vienu mirkli es tā gribu, bet pēc tam es gribu atkal citādi.

J.Vaivads: Es tomēr pastāvu uz to, ja ir iesniegts kāds labojums šādā veidā, to vajadzētu vismaz pārtulkot, lai tas būtu normāli, un tad mēs varētu vismaz balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. To es jums arī teicu...

J.Vaivads: Atvainojiet, to jau var arī izdarīt sēdes vadītājs tepat uz vietas.

Priekšsēdētājs: To es jums arī teicu, ka to izdarīsim pēc pārtraukuma.

J.Vaivads: Bet kādēļ to nevar izdarīt uz vietas?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tad ņemiet un pats izdariet! Jūs ik pēc brīža kaut ko izvirzāt...

J.Vaivads: Bet man šeit nav papīra... uz vietas...

Priekšsēdētājs: Nu tad vajag... Es pavairošu un jums iedošu... Komisija, lūdzu, paņemiet deputāta Geidāna priekšlikumu, paņemiet deputāta Jagupeca un deputāta Kostina priekšlikumus. Mēs arī nekavējoties turpināsim darbu.

Tagad, lūdzu, nākamais jautājums – otrajā lasījumā par Stučkas rajonu, papildinājumi un grozījumi Konstitūcijā.

J.Blažēvičs: Godājamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Stučkas rajona Tautas deputātu padome, Latvijas Republikas Ministru padome, Latvijas Republikas Augstākās padomes Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ierosina otrajā lasījumā izskatīt grozījumus Latvijas PSR Konstitūcijā par Stučkas rajona nosaukuma maiņu no Stučkas uz Aizkraukli. Mēs šoreiz jums neizdalījām pavairotos materiālus, jo nekādas izmaiņas nav notikušas un iepriekš izdalītais materiāls ir analogs ar to, ko mēs iztirzājam šodien. Tāpēc ierosinu izdarīt šādus grozījumus Latvijas PSR Konstitūcijas 77.pantā: pirmais – izslēgt vārdu ŅStučkasÓ, otrais – papildināt pantu pēc vārdiem Ņsastāv noÓ ar vārdu ŅAizkrauklesÓ. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nekādu labojumu un papildinājumu nav? Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: ^*/Es gribētu vēlreiz precizēt. Sakiet, lūdzu, par kādu nosaukumu izteicās vairākums un kāpēc mēs neieklausāmies vairākumā?/

J.Blažēvičs: Pagājušajā sēdē uz šo jautājumu tika atbildēts. Tas ir pamatiedzīvotāju priekšlikums.

A.Aleksejevs: ^*/Es nesapratu. Tas nozīmē, ka ir tādi iedzīvotāji, kuru balsis sver desmit reizes vairāk nekā citiem? Es gribu uzzināt, kas ir šīs personas, kurām dotas, teiksim, 10 balsu tiesības. Un uz kāda likuma pamata notiek šāda iedzīvotāju dalīšana?/

J.Blažēvičs: Es iedzīvotājus nedalu. Bet likumdošanas iniciatīvas kārtībā to ir ierosinājusi Stučkas rajona Tautas deputātu padome, kas ir tiesīga pārstāvēt visus rajona iedzīvotājus.

A.Aleksejevs: ^*/Piedodiet, kas ir tie pastāvīgie, tas ir, kādām kvalitātēm jābūt, lai kļūtu par pastāvīgo iedzīvotāju?/

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav? Paldies jums. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Pieteikušies nav. Tādā gadījumā varam balsot otro lasījumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par – 118. Otrajā lasījumā likumprojekts ir akceptēts. Paldies.

Nākamais jautājums – par Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieka iecelšanu. Par Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieku tiek ierosināts iecelt Jāzepu Ancānu un apstiprināt viņu par Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas locekli. Lūdzu, Jāzep Ancān, nāciet tribīnē, lai atbildētu uz jautājumiem.

Lūdzu – deputāts Šapovālovs.

P.Šapovālovs: ^*/Sakiet, lūdzu, vai jūs nebaidāties, ka ar PSRS ģenerālprokurora pavēli jūs atbrīvos, tāpat kā pašreizējo ģenerālprokuroru Skrastiņu, Ziediņu un citus, un jums atņems militāro pensiju, kuru tagad saņemat, par interešu nodevību un karjerismu?/

J.Ancāns: ^*/Dodot piekrišanu ieņemt šo amatu, ja jūs man ticēsit, es nevadījos pēc baiļu sajūtām. Izeju no tā, ka Savienības ģenerālprokurors šajā gadījumā pats ir pārkāpis savas pilnvaras. Viņam nav tiesību pasludināt par nelikumīgu likumīgi ievēlēta suverēnas republikas parlamenta lēmumu. Vai būs kāda vajāšana no ģenerālprokurora puses, man grūti paredzēt. Tomēr sakarā ar to man jāpaskaidro, ka grūti noticēt to apgalvojumu objektivitātei un patiesumam, kas bija publicēti presē, tas ir, ka kolēģi, kas iecelti ģenerālprokurora, ģenerālprokurora vietnieku amatā, ir vadījušies pēc karjerisma principa, bijuši bezprincipiāli, jo ilgus gadus no šī paša ģenerālprokurora saņēmuši pateicības, apbalvojumus, bet piezīmju par bezprincipialitāti nav bijis. Jautājums citur: kad viņi atteicās atbalstīt PSRS ģenerālprokurora nelikumīgās prasības, tad kļuva ŅbezprincipiāliÓ. Kā rīkosies ar mani, nezinu. Domāju, ka pamata tam nav, jo esmu gatavs kalpot republikas tautai, cīnīties ar noziedzību, kas vienmēr bijis mans pilsoniskais pienākums. Ja par to var vajāt, tad es nezinu, par ko teikt paldies./

A.Aleksejevs: ^*/Kā jūs vērtējat to, ka jums piedāvā amatu, kas Konstitūcijā nav paredzēts, tas ir, nelikumīgs?/

J.Ancāns: ^*/Es neuzskatu šo amatu par nelikumīgu. Lieta tā, ka katrā situācijā, katrā jautājumā ir kāds pamats. Šis pamats, manuprāt, republikā ir 4.maija Deklarācija. Ja mēs to atzīstam, tad atzīstam arī likumību, tiesības parlamentam izlemt jautājumus par amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu. Bet, ja mēs uzskatām, ka republikai jādarbojas pēc diktāta, tad tādā gadījumā tas ir nelikumīgi. Es šo amatu par nelikumīgu neuzskatu./

A.Aleksejevs: ^*/Lūdzu piedošanu, bet jūs neatbildējāt pēc būtības./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izslēdziet trešo mikrofonu. Deputāt Aleksejev, ar savu nekorekto uzvedību izbeidziet kaitināt visus pārējos kolēģus! Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: ^*/Vai jūs uzskatāt, ka 4.maija Deklarācija, kas ieveda Latvijas Republikas vecās konstitūcijas četrus punktus, atcēla Konstitūciju, zem kuras jurisdikcijas mēs dzīvojam?/

J.Ancāns: ^*/Par to teikts pašā Deklarācijā: darbojas visi iepriekšējie likumdošanas akti, tajā skaitā arī konstitucionālie, kas nav pretrunā ar jauno Deklarāciju, tas ir, viss tas, kas nav pretrunā, darbojas, bet, kas ir pretrunā, – nedarbojas. Cita principa šeit nav./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Ivanovs: ^*/Jūs esat PSRS Bruņoto spēku pensionārs un pulkvedis.../

J.Ancāns: ^*/Strādājošs pensionārs./

I.Ivanovs: ^*/Saņemat militāro pensiju. Vai nebaidāties, ka aizsardzības ministrs jūs pazeminās par ierindnieku un pensiju atņems?/

J.Ancāns: ^*/Nē, nebaidos. Uzskatu, ka uz šo jautājumu jau daļēji atbildēju un vēlreiz apgalvoju: baiļu sajūtas man nav un nebūs. Nav pamatojuma tādiem lēmumiem, ja es kalpoju republikas tautai./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Priščepovs: ^*/Man jums ir šāda satura jautājums. Presē bija publicēts likumprojekts par Latvijas Republikas pilsonību. Vienā no likumprojektiem paredzēts, ka Latvijas Republikas pilsonis nevarēs būt cilvēks, kas ir dienējis okupācijas karaspēkā. Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?/

J.Ancāns: ^*/Saprotams. Man jāsaka, ka tādu ieteikumu par dienējušajiem es nezinu. Kas attiecas uz pilsonības likuma izstrādāšanu, tad tas pašlaik atrodas apspriešanas stadijā, tiek izvirzītas dažādas koncepcijas. Dot kādai no tām priekšroku nevaru, to es nedarīšu. Acīmredzot nevienam, pat ģenerālprokurora vietniekam, ja jūs uzticēsit, šis jautājums nebūs pa spēkam, jo tas ir parlamenta jautājums./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons. Es neredzēju, kurš jūs pirmais bijāt klāt.

J.Jagupecs: ^*/Jūs visu dzīvi esat strādājis kara prokuratūras orgānos?/

J.Ancāns: ^*/Jā, izņemot pēdējos deviņus gadus./

J.Jagupecs: ^*/Vai jums savā darbībā kara prokuratūras orgānos iznāca nodarboties ar lietām par citādi domājošiem karavīriem?/

J.Ancāns: ^*/Visos dienesta iecirkņos, kuri bija uzticēti tieši man vai maniem padotajiem, tādu lietu nebija./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Dobelis: Man ir aicinājums deputātiem, lai viņi neuzdod pretendentam netaktiskus jautājumus un jautājumus, kas liecina par jautātāja nekompetenci.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seile: Ancāna kungs, anketā nav informācijas par jūsu darbību partijā. Vai var nelielu informāciju?

J.Ancāns: Plašāku informāciju?

A.Seile: Nē. Vai jūs esat partijas biedrs, vai esat tāds bijis un kā patlaban tas ir?

J.Ancāns: No 1951.gada līdz šā gada aprīlim biju Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs. Aprīlī no šīs partijas izstājos un iestājos Latvijas Neatkarīgajā komunistiskajā partijā. Patlaban partijas darbība republikas prokuratūrā ir pārtraukta.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav? Paldies. Apsēdieties, lūdzu. Lūdzu – deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Es gribu Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā lūgt apstiprināt Jāzepu Ancānu par Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieku, jo komisijas lēmums, vienam loceklim atturoties, bija pozitīvs – rekomendēt viņu šajā amatā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs nav runātāju? Lūdzu, izteiksim savu viedokli attiecībā uz Jāzepa Ancāna kandidatūru ģenerālprokurora vietnieka amatam. Deputāts Teikmanis un deputāts Bērziņš ir pacēluši roku. Jūsu balsis attiecīgi skaitīsim. Rezultāts: 117, pieskaitot deputāta Teikmaņa un deputāta Bērziņa balsi ŅparÓ, kopā par – 119 balsis. Augstākā padome nolemj iecelt par Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieku Jāzepu Ancānu un apstiprināt viņu par Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas locekli. Apsveicam! Vēlam sekmes! (Aplausi.)

Vēl darba kārtībā ir jautājums – Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par PSRS prokuratūras darbinieku pārcelšanu darbā Latvijas Republikas prokuratūrā.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Šis lēmums tiek piedāvāts tāpēc, lai garantētu prokuratūras darbinieku likumīgās intereses, nepieļaujot viņu šķirošanu pēc nacionālajiem, politiskajiem motīviem. Tas ir vērsts uz to, lai tiešām cilvēki, kuri atzīst Latvijas Republikas likumu par prokurora uzraudzību Latvijā, tiktu pārcelšanas kārtībā pieņemti darbā. Un šajā lēmumā būtu vēl viens precizējums. Vēl, konsultējoties ar praktiskajiem darbiniekiem – juristiem, lemjošajā daļā būtu daži vārdi jāpapildina. Un, ja jums nebūtu iebildumu, es nolasīšu.

Tātad Augstākā padome nolemj: ŅNoteikt, ka tie PSRS prokuratūras darbinieki, kas līdz 1990.gada 26.oktobrim apliecinājuši savu vēlēšanos turpmāk strādāt Latvijas Republikas prokuratūrā, pieņemami darbā Latvijas Republikas prokuratūrā pārcelšanas kārtībā, uzskatot, ka viņi atbrīvoti saskaņā ar Latvijas PSR Darba likumu kodeksa 30.panta 5.punktu.Ó

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir jautājumi? Lūdzu – deputāts Šapovālovs.

P.Šapovālovs: ^*/Es lūdzu paskaidrojumu. Kā viņiem vajadzēja apstiprināt savu piekrišanu – ar zvērestu, rakstiskām saistībām vai kā citādi?/

T.Jundzis: ^*/Jā, atbildu. Process jau sācies – parastais iesniegums par pārcelšanu darbā un vēlēšanos strādāt jaunajā prokuratūrā. Tā kā tas paredzēts darba likumdošanā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi vēl ir jautājumi? Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli sakarā ar piedāvāto likumprojektu? Sekretariātā pieteikušies nav. Tātad varam balsot par piedāvāto lēmumprojektu. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Deputāts Teikmanis un deputāts Bērziņš pacēluši rokas. Rezultāts: par – 121. Jūs arī abi par? Tātad par – 123. Lēmums ir pieņemts.

Kolēģi, mums vēl ir piecas minūtes darbam. Pie mums ir uzaicināti prokuratūras darbinieki, un Tālavs Jundzis tomēr grib teikt kādu vārdu, tāpēc uzklausiet viņu. Mans pulkstenis ir stipri atpalicis.

T.Jundzis: Es domāju, ka viss ir uzrakstīts. Jums tas ir izsniegts. Tātad runa ir par Augstākās padomes paziņojumu, kurš adresēts prezidentam Gorbačovam sakarā ar to, ka presē parādījās PSRS ģenerālprokurora paziņojums, ar kuru viņš nenoliedzami pārkāpj savas pilnvaras, atzīstot par nelikumīgu suverēnas valsts parlamenta lēmumu. Tas nav paredzēts nedz PSRS Konstitūcijā, nedz PSRS likumā par PSRS prokuratūru. Un es domāju, ka ne tik daudz svarīga ir tā politika, kas pausta šajā Augstākās padomes paziņojumā, bet tieši tas fakts, ka šis paziņojums beidzas ar Suhareva apgalvojumu, ka PSRS ģenerālprokurora pilnvarotajam Daukšim būtu te jāturpina darbs. Tas nenoliedzami negatīvi ietekmēs gan cīņu ar noziedzību, gan likumības nostiprināšanu. Es domāju, ka tas ir pats svarīgākais šajā mūsu paziņojumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir jautājumi? Vai vēlas kāds izteikt savu viedokli attiecībā uz paziņojuma tekstu? Deputāts Bojārs, bet, kolēģi, man ir jāatvainojas, kas vēl vēlas vārdu. Neviens. Jūs piekrītat uzklausīt deputātu Bojāru un tad izteiksim savu attieksmi? Es diemžēl patlaban pārkāpju reglamentu.

J.Bojārs: Pavisam īsi. Es gribētu visu šo ļoti labi sagatavoto tekstu pabeigt ar vēl vienu palīgteikumu, kas manā uztverē varbūt daudz izskaidrotu. Beigās vajadzētu pierakstīt – un ir pretrunā pat ar PSRS valdības solījumiem par reālas suverenitātes piešķiršanu republikām. Pat nesaskan ar tādu koncepciju. Atkārtoju vēlreiz – ir pretrunā pat ar PSRS valdības solījumiem par reālas suverenitātes piešķiršanu republikām.

Priekšsēdētājs: Bet vai mums kā juristiem vajadzētu solījumus kaut kā komentēt, jo solījumu ir bijis tik daudz, ka grūti būtu pateikt, kurus mums jau kādreiz solīja, otrreiz solīja un sola tagad trešo reizi. Deputāt Bojār, varbūt neliksim to uz balsošanu? Deputāts Bojārs piekrīt. Taču piekrītiet, ko jūs tā ietiepjaties. Man jau pietiek, ka deputāts Vaivads... Labi, labi. Tātad vispirms balsosim par šo tekstu, ko ierosina komisija, un pēc tam deputāta Bojāra papildinājumu. Lūdzu, balsojam par lēmumprojektu, ko piedāvā komisija. Paldies. Rezultāts: par – 121 un jūsu abu balsis arī par. Tātad par – 123 balsis. Tagad balsosim par deputāta Bojāra papildinājumu – Ņun ir pretrunā pat ar PSRS valdības solījumiem par reālas suverenitātes piešķiršanu republikāmÓ. Lūdzu. Rezultāts: par – 22. Vairākuma atbalstu šis priekšlikums negūst. Citu papildinājumu nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Pirms sākas pārtraukums, vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis: Migrācijas darba grupu, pārtraukumam sākoties, lūdzu sanākt blakustelpā – Sarkanajā zālē, lai noturētu īsu apspriedi.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Turpinām mūsu darbu. Likumprojekta otrais lasījums par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Civilprocesa kodeksā. Lūdzu, vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! 375.pantā laikā starp pirmo un otro lasījumu tika ierosināti grozījumi, patiesību sakot, tie jau tika nobalsoti pirmajā izmaiņā kolēģa Grūtupa un kolēģa Bula variantā. Tas tagad ir ņemts vērā. Ja jūs ievērosiet, salīdzinājumā ar pirmo lasījumu, tad šeit ir runa par to, ka tiesu izpildītājam atlīdzību aprēķina piecu procentu apmērā no summas, kuru viņš ir piedzinis, un šo atlīdzību tiesu izpildītājam izmaksā uz parādnieka rēķina. Mēs papildus konsultējāmies ar praktiķiem – tiesu izpildītājiem un tiesu izpildītāju priekšniecību Tieslietu ministrijā. Šādi formulējumi praktiski nekādas domstarpības un citus tulkojumus izraisīt nevar. Par šādu redakciju komisija nobalsoja vienbalsīgi, un, ja deputātiem nebūs papildinājumu un grozījumu, mēs varētu ierosināt pieņemt šo normu otrajā lasījumā, nevirzot uz trešo lasījumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir jautājumi? Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli par šo likumprojektu? Atkārtoju: komisija vienbalsīgi ir akceptējusi un iesniegusi mums šo priekšlikumu. Līdz ar to tiešām mēs varam balsot to otrajā lasījumā un pieņemt kā likumu. Lūdzu reģistrēties. Rezultāts. Lūdzu balsot par piedāvātā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā kā likumu un uz trešo lasījumu nevirzīt. Rezultāts: par – 145. Likums par grozījumiem Civilprocesa kodeksa 375.pantā ir pieņemts.

Man nav informācijas, ka jums būtu izsniegti rakstveidā papildinājumi likumā par alternatīvo dienestu, tāpēc turpinām mūsu darba kārtības jautājumu izskatīšanu – lēmumprojekts par PSRS tautas deputātiem no Latvijas Republikas. Deputāts Kiršteins bija autors, lūdzu, jums vārds.

A.Kiršteins: Šis likumprojekts tagad ir visiem frakcijas deputātiem. No vakardienas tā 2. un 3.punkts izteikts 2.punktā: vienkārši apvienot masu informācijas līdzekļus. Paziņot, ka PSRS tautas deputāti no Latvijas nav tiesīgi bez Latvijas Augstākās padomes pilnvarojuma uzstāties Latvijas Republikas vārdā.

Pagājušajā reizē tika iesniegti vairāki priekšlikumi, kas ir ietverti tagadējā 5.punktā. Noteikt, ka PSRS tautas deputāti vienlaikus nevar ieņemt amatu Latvijas Republikas un PSRS valsts varas un pārvaldes iestādēs. Un bija arī daži iebildumi, tie bija arī vakar frakcijas sēdē. Viens no tiem bija it kā tāds, ka, ja mēs lietojam pases, tad mēs varētu būt arī vienlaicīgi divās likumdošanas iestādēs. Es gribētu aizrādīt, ka vakar jau pareizi pateica, cik man zināms, patlaban Latvijas iedzīvotājiem diplomātiskās pases vairs neizsniedz. Tas ir viens. Un otrs – pēc starptautisko tiesību normatīviem var lietot citu valstu pases, piemēram, palestīnieši lieto gan Ēģiptes, gan Jordānijas pases. Tas neko nemaina. Bet es vienīgi gribētu piebilst, lai neatkārtotos kā pagājušajā reizē. Mēs esam jau paziņojuši, ka nepiedalāmies Padomju Savienības ekonomiskās programmas izstrādē, ka mums vienlaicīgi nevar būt šī ekonomiskā reforma un nevar būt kopīga muitas sistēma, jo mēs ieviešam savu. Ar laiku mēs gribam ieviest savu naudas sistēmu. Mums būs sava izglītības sistēma un aizsardzības sistēma. Līdz ar to it kā nav nekādas jēgas vienlaicīgi atrasties divās likumdošanas iestādēs.

Es vēlreiz gribu atgādināt tiem, kas vai nu nav sapratuši, vai nepārtraukti pārkāpj frakcijas sēdes lemto, ka šis lēmums neaizliedz cilvēkam, kas ir PSRS Augstākās padomes deputāts, piemēram, pārtraukumā piekļūt pie kāda PSRS valstsvīra un sarunāt ar viņu kaut kādu tikšanos vai ko citu. Šos deputātus var atsaukt tikai viņu vēlētāji. Mēs viņus neatsaucam, bet mēs gribam ar šo lēmumu pateikt, pirmkārt, ka tie PSRS tautas deputāti, kas uzstājas masu informācijas līdzekļos, nedara to Latvijas Republikas vārdā. Ne tikai masu informācijas līdzekļos, bet arī PSRS Augstākajā padomē. Un otrs – tātad par amatu savienošanu Latvijas Republikas un PSRS valsts varas un pārvaldes iestādēs. Andrejs Krastiņš gan ierosināja, ka pareizi ir teikt struktūrās, nevis iestādēs. Tas būtu viss pie 4.punkta.

Priekšsēdētājs: Man vakar tika telefoniski uzdots jautājums, varbūt jūs paskaidrojiet, jo es varbūt neprecīzi saprotu jēdzienu ŅamatusÓ. Ko nozīmē ŅamatsÓ? Varbūt vienkāršā valodā runājot – būt par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu un par PSRS tautas deputātu.

A.Kiršteins: Jā, mēs jau par to runājām. Es to saprotu, un mēs arī konsultējāmies. Ja viņš ir deputāts mūsu Augstākajā padomē, tad tā ir viņa vienīgā darbavieta. Viņš par to saņem naudu, un tas ir amats. Ja viņš ir kādas saimniecības direktors un šeit par darbu viņš nesaņem samaksu, tad tas nav viņa amats.

Priekšsēdētājs: Bet jautājums ir konkrēts, vai PSRS Augstākās padomes deputāts nav amats?

A.Kiršteins: Nē. Ja viņš ir ierindas deputāts, tad pēc šī varianta viņam tas nav amats.

Priekšsēdētājs: Un, ja viņš ir PSRS Augstākās padomes loceklis, tad tas arī nav amats?

A.Kiršteins: Tas nav amats.

Priekšsēdētājs: Tātad gan ir, gan nav.

A.Kiršteins: Jo Augstākā padome ir pastāvīga.

Priekšsēdētājs: Tāpat kā mums?

A.Kiršteins: Nē, nē, bet algu viņi saņem pastāvīgi.

Priekšsēdētājs: Tur arī ir tādi pat darboņi kā pie mums.

A.Kiršteins: Tad tas var attiekties tikai uz tiem, kas saņem.

Priekšsēdētājs: Tātad tas jāpaskaidro PSRS deputātiem, ka PSRS Augstākajā padomē un Latvijas Republikas Augstākajā padomē vienlaicīgi nevar būt vai var būt tikai tie, kas nesaņem šeit algu. Tā ir milzīga divdomība, nekonkrēti tomēr. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Frakcijas sēdē es liku priekšā no šīm grūtībām iziet, 4. un 5.punktā ieliekot vārdus Ņvadošajos amatosÓ.

A.Kiršteins: Mēs nevarējām nobalsot.

J.Bojārs: Jo vienkārši nebija cilvēku. Es atgādinu šo pašu priekšlikumu, jo tad rastos zināma skaidrība, doma par vadošajiem amatiem.

A.Kiršteins: Tas ir viens priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, pagaidiet, te visu koriģē deputāts Dobelis. Skatieties uz viņu, nevis uz mani. Tagad vārds deputātei Ždanokai. Tā ir noteicis deputāts Dobelis.

T.Ždanoka: ^*/Man tāds jautājums. Krievu tekstā piektajā punktā ir saiklis ŅunÓ – ŅLatvijas Republikas valsts varas orgāni un PSRSÓ. Arī matemātikā tas apzīmē kā vienu, tā otru, tas ir, ja jūs saprotat kā ŅvaiÓ – PSRS vai Latvijas Republika, tad šeit būtu jāstāv saiklim ŅvaiÓ. Citādi pēc teksta, ja ir saiklis ŅunÓ, tad vienlaicīgi kā tur, tā tur./

A.Kiršteins: ^*/Bet tā arī ir – kā tur, tā tur./

T.Ždanoka: ^*/Tas nozīmē, ja viņš tikai Latvijas Republikas valsts varas orgānos, bet nav PSRS, tad viņam atļauts būt. Tā es saprotu./

A.Kiršteins: ^*/Divās vietās vienlaicīgi viņš nevar būt./

T.Ždanoka: ^*/Vienlaicīgi? PSRS, tas ir, tā tas arī domāts?/

A.Kiršteins: ^*/Jā./

T.Ždanoka: ^*/Vienlaicīgi... Ja viņš ir, teiksim, Latvijas Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs, bet neieņem amatu PSRS Augstākajā padomē, tad viņš var palikt, tas ir, pēc jūsu projekta paredzēts kā viens, tā otrs. Varbūt jūs varat nosaukt piemēru, tieši uz ko tas attiecas?/

A.Kiršteins: ^*/Varu nosaukt. Bišers, piemēram./

T.Ždanoka: ^*/Tas nozīmē, ka uz vienu cilvēku tas attiecas?/

A.Kiršteins: ^*/Kā tur, tā tur./

Priekšsēdētājs: ^*/Vagris – nē, Gorbunovs – arī nē. Tāpēc, ka Gorbunovs Augstākajā padomē. Nepateikšu par jums./

T.Ždanoka: ^*/Varbūt tad ierakstīt vienu uzvārdu un netērēt laiku sarežģītiem formulējumiem?/

A.Kiršteins: Varu jums nosaukt vairākus, kaut vai četrus.

Priekšsēdētājs: Jautājums nav par mani. Jautājums ir par to, ka deputāti zvana, viņi grib skaidrību. Deputāt Buka, jūs pagaidiet, pagaidiet, pagaidiet. Ir saraksts: deputāts Kurdjumovs, pēc tam deputāts Ivanovs un pēc tam deputāts Buka.

L.Kurdjumovs: ^*/Man daži jautājumi sakarā ar 3., 4. un 5.punktu. ŅNoteikt, ka Latvijas Republikas tautas deputātu un PSRS tautas deputātu darbības nodrošināšana iespējama tikai no PSRS līdzekļiem.Ó Mums ir precedenti, kad PSRS tautas deputātu darbība tiek apmaksāta no republikas līdzekļiem. Tā ir./

A.Kiršteins: ^*/No limita./

L.Kurdjumovs: ^*/A?/

A.Kiršteins: ^*/No limita. Krāpnieks – viņš vienmēr.../

L.Kurdjumovs: ^*/Aha, sapratu. Paldies. Nākamais. Ceturtais. Es nenolasīšu, tas jums ir. Sakiet, vai ar šo lēmumu vispār nemainīsies jēdziena Ņbūt uz vietasÓ nozīme attiecībā uz PSRS tautas deputātu? Un kā pret viņu, deputātu, izturēsies republikas amatpersonas, viņam aizstāvot vēlētāju intereses? Vai, pateicoties šim lēmumam, nemainīsies attieksme pret deputāta statusu? Jo, parādoties šim lēmumam avīzēs, amatpersonas var vispār.../

A.Kiršteins: Es varu pateikt, salīdzinot ar Lietuvas situāciju. Viņi deputātu statusu izlietošot, konkrēti risinot jautājumus par dezertieriem.

L.Kurdjumovs: ^*/Es domāju, ka.../

A.Kiršteins: Tas nekādi neierobežo viņu piekļūšanu pie aizsardzības ministra un attiecīgajiem cilvēkiem.

L.Kurdjumovs: ^*/Un tomēr es domāju, ka pareizāk būtu 4.punktā ierakstīt Ņne tikai neierobežo, bet atstāj spēkā visas tiesības atbilstošo amatpersonu savstarpējās attiecībās ar PSRS deputātiemÓ. Citādi lēmums var tikt saprasts divdomīgi.

Un pēdējais. ŅNoteikt, ka tautas...Ó 5.punkts, tas, par ko runāja Tatjana Ždanoka sakarā ar amatu ieņemšanu. PSRS Augstākās padomes loceklis, kas tur saņem darba algu un ir likumdevējs. Vai tas ir amats, kas atbilstoši šim lēmumam jāpamet?/

A.Kiršteins: ^*/Tūlīt pateikšu. Ja viņš tur saņem algu, tad mēs viņu no turienes nevaram atbrīvot. Bet viņš nevar saņemt algu šeit, nevar ieņemt amatu Augstākajā padomē./

L.Kurdjumovs: ^*/Sapratu, paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Ivanovs.

I.Ivanovs: ^*/Man īss jautājums par 5.punktu. Vai jūs neuzskatāt, ka lēmums ir diskriminējošs ne tikai deputātam, bet vispār katram pilsonim? Jūsu personīgais viedoklis?/

A.Kiršteins: ^*/Kāpēc?/

I.Ivanovs: ^*/Jūs domājat, ka normāls?/

A.Kiršteins: ^*/Normāls./

I.Ivanovs: ^*/Es domāju, ka diskriminējošs. Paldies./

Priekšsēdētājs: Notiek polemika bez argumentiem. Lūdzu – deputāts Buka.

S.Buka: ^*/Vai jums neliekas, ka 3. un 4.punkts runā viens otram pretī? Jo 3.punktā teikts, ka finansējums, darbības nodrošināšana iespējama tikai par PSRS līdzekļiem, bet 4.punktā noskaidrojas, ka šie deputāti var aizsargāt Latvijas Republikas iedzīvotāju intereses. Vai nebūtu pareizāk, ja apmaksa notiktu uz tās republikas rēķina, kuras intereses pauž deputāts? Tas ir pirmais jautājums./

A.Kiršteins: Es tur nekādu problēmu neredzu. Ir taču teikts, ja šis cilvēks brauks ar speciālām pilnvarām, tad viņa komandējums acīmredzot tiks apmaksāts, tāpēc ka viņš tur nestrādās pastāvīgi, bet aizbrauks nokārtot tikai vienu lietu vai divas, konkrētu jautājumu, vai tas būs saistīts ar kāda dezertēšanu vai vēl ar kaut ko. Es vēlreiz teicu, ka Lietuvas piemērs rāda, ka viņi tiek izmantoti tikai ar armiju saistīto jautājumu risināšanai. Aizbrauc uz turieni vienu reizi mēnesī, par to saņem komandējuma naudu. Nekādu pretrunu te nav.

S.Buka: ^*/Un otrais jautājums. Iepriekšējā reizē statistikas dati par PSRS tautas deputātu darbību Maskavā mani pārliecināja, ka tiešām vairākums no viņiem pavisam neaizstāv to cilvēku intereses, kas viņus ievēlējuši. Tāpēc manī šaubas rada pirmais punkts, kurā mēs tomēr deputātiem izsakām pateicību, neskatoties uz to, ka ne visi no viņiem ir pildījuši cilvēku prasības, kas viņus ievēlējuši./

A.Kiršteins: Es domāju, ka pieklājības forma nevienam netraucēs, sevišķi ar palīgteikumu – kuri ar savu darbību veicināja. To katrs sapratīs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lucāns: Man nav skaidrs, kas man tagad ir jādara? Es esmu PSRS tautas deputāts, arī šeit esmu deputāts. Skaitos PSRS Augstākajā padomē, algu tur es nesaņemu. Aizbraucu tikai tad, kad man liekas, ka tur ir svarīgi jautājumi. Kas man tagad ir jādara?

A.Kiršteins: Nekas. Jums taču ir teikts, ja algu nesaņemat, tad amatus jūs nesavienojat. Viss.

J.Lucāns: Man tas liekas tā savādi. Es tiešām nesaprotu.

Priekšsēdētājs: Atļaujiet arī man uzdot jautājumu par 5.punktu. Vai mēs nevarētu to formulēt citādā redakcijā. Atstāt to pašu būtību, bet nesākt ar PSRS tautas deputātiem. Sākt ar visu to pašu un ar to, ka tie, kuri strādā Latvijas Republikas valsts varas un valsts pārvaldes iestādēs, tie nevar būt PSRS, bet nevis otrādi – PSRS nevar būt pie mums. Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: ^*/Man jautājums kā turpinājums Lucāna kunga jautājumam. Kāpēc mēs pieņemam šo lēmumu? Bet, ja Bojāra kungs vai Plotnieks to nepildīs, kas tālāk./

A.Kiršteins: Es jums vēlreiz paskaidrošu, ka mēs taču aizsūtījām vēstuli, kurā teikts, ka mēs nepiedalāmies Padomju Savienības ekonomisko projektu izstrādāšanā. Mēs nepiedalāmies nekur. Bet deputātu formāli atsaukt var tikai vēlētāji. Ar šādu lēmumu mums jāpasaka, ka tie cilvēki, piemēram, Alksnis vai vēl kāds deputāts, kas tur sēž un uzstājas, it kā viņš pārstāvētu Latvijas intereses, mēs ar šo paziņojumu gribam pateikt, ka tādi deputāti pārstāv tikai savas intereses, bet šajā situācijā viņi nepārstāv Latvijas valsti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: ^*/Sakiet, lūdzu, vai pamatojiet! Vai piedāvātais lēmums ir to deputātu labā, kas sēž šinī zālē, vienlaikus būdami arī PSRS Augstākās padomes deputāti, vai PSRS tautas deputātu labā? Vai tas palīdzēs viņiem darbā ar vēlētājiem vai nepalīdzēs?/

A.Kiršteins: ^*/Jā, palīdzēs./

V.Zatuliviters: ^*/Kā konkrēti tas izpaudīsies?/

A.Kiršteins: Es gribētu uzdot pretēju jautājumu. Vai mūsu deputātiem varbūt vajadzētu būt Rietumvācijas Bundestāgā vai vēl kaut kur? Ja jau mēs uz to ejam. Es varbūt visu nedzirdēju. Es jums pateikšu vienu piemēru, es varu nosaukt arī desmitiem piemēru. Bija konkrēts gadījums, Kols jautāja Prunskienei, kāpēc mēs, t.i., Baltijas valstis, jo­projām darbojamies PSRS struktūrās, mēs tik daudz runājot, ka esot neatkarīga valsts. Un tad izdomājiet paši, vai pašreizējā situācijā tas mums nāk par labu vai ne?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lucāns: Sakiet, bet kā būs ar Peteru? Pēc manām domām, viņam deputāta statuss ir ļoti svarīgs, tas viņam palīdz daudzas lietas nokārtot operatīvāk un normālāk. Vai uz viņu arī attiecināsim šo noteikumu?

A.Kiršteins: Es jums jau vienreiz atbildēju, Lucāna kungs. Pirmkārt, Peteram var būt savas pilnvaras. Otrkārt, ja viņš ir Latvijas valdības pārstāvis Maskavā, kas ir viņa amats, tad viņš nebūs pastāvīgi strādājošs deputāts PSRS Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl ir jautājumi?

A.Kiršteins: Deputāta statusu var lieliski izmantot, lai aizietu un satiktu tos cilvēkus, kas viņam ir vajadzīgi. Neviens viņam neatņem šīs tiesības, bet viņš nebūs pastāvīgi strādājošs deputāts.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav? Paldies jums. Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli? Ir debates. Dodiet šurp, lūdzu. Debatēs pierakstījušies deputāti Bērzs, Plotnieks, Kalniņš. Lūdzu, vārds deputātam Bērzam.

A.Bērzs: Augstais nams! Manā izpratnē, lai šo jautājumu risinātu vienkārši, šis lēmumprojekts ir par sarežģītu, kā arī nekonsekvents. Pirmām kārtām es gribu teikt, ka Latvijas iedzīvotāji, ievēlot mūs – Augstākās padomes deputātus, dodot mums pilnvaras un mandātu, dodot mums tiesības pieņemt 4.maija Deklarāciju, ar kuru mēs pasludinājām Latvijas neatkarības atjaunošanu, vēlētāji ir atsaukuši savus PSRS deputātus. Tāpēc es uzskatu, ka viss šis jautājums ir atrisināms ar triju tēžu palīdzību. Pirmais, PSRS tautas deputāti no Latvijas nepārstāv ne Latvijas valsti, ne Latvijas iedzīvotājus. Otrais, PSRS tautas deputātu no Latvijas līdzdalība PSRS augstākajos varas orgānos, ja tie šo līdzdalību pieļauj, ir minēto deputātu personiska lieta. Un trešais, tiesības, ko nosaka PSRS tautas deputātu statuss, Latvijas Republikā nav spēkā. Tāds ir mans viedoklis par šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Jūs iesniedzāt savus priekšlikumus? Lūdzu – deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godājamie Latvijas Republikas tautas deputāti! Mēs kārtējo reizi šajā zālē izskatām lēmumprojektu jeb dokumenta projektu ar izteikti politisku raksturu. Lai mēs varētu godīgi un ar atbildības sajūtu formulēt savu attieksmi pret šo projektu, pamēģināsim ļoti vienkārši uzdot dažus jautājumus, un šie jautājumi ir: pirmais, kādas būs šāda dokumenta pieņemšanas praktiskās sekas; otrais, kam tas varētu būt izdevīgs? Es šajā sakarībā varbūt nedaudz aizkavēju jūs un, tērējot mūsu dārgo laiku, minu vienu konkrētu gadījumu no pagājušās nedēļas PSRS Augstākās padomes Likumdošanas jautājumu komisijas sēdes. Sēdes sākumā tiek izskatīts ļoti vienkāršs jautājums, daudz vienkāršāks nekā tas, ko mēs ar jums patlaban pārrunājam. Tātad viena ministrija – Gāzes, naftas celtniecības ministrija – vēlas sevi pārveidot par koncernu. Tās aktīvā ir 11,3 miljardi rubļu. Viņi, šajā sistēmā strādājošie iniciatori, protams, darba kolektīvi, ir gatavi šobrīd iegādāties akcijas par 4,3 miljardiem rubļu, par 7 miljardiem rubļu nomāt, pakāpeniski izpērkot. Sākotnēji komitejai tiek piedāvāts vienkārši šo jautājumu atbalstīt. Es ierosināju izvērst debates, motivējot ar to, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs. Man pretī sēdošais pārstāvis no vienas autonomās republikas burtiski pasaka, īpaši neizvēloties terminoloģiju, ko jūs jaucaties iekšā, Latvijā vispār šādu organizāciju nav. Es viņam atbildu: es jaucos iekšā, vadoties pēc vispārdemokrātiskiem principiem, lai jūs neizģērbtu plikus. Galarezultātā uzstājās ministrijas pārstāvis. Tiek uzdoti jautājumi, sākas debates, beigu beigās komisijā šo jautājumu izdevās tomēr izgāzt.

Jūs tagad man tāpat kā šis pārstāvis varat jautāt, bet ko jūs, Plotnieka kungs, tur jaucaties iekšā. Vai jums nav ko darīt? Es jums atbildēšu, kāpēc es jaucos iekšā. Tas ir tikai viens posms kopējā ķēdē.
Un šīs ķēdes būtība ir tāda: ministrijas, Savienības ministrijas ar visām savām organizācijām pakāpeniski pārveidosies par koncerniem, akciju sabiedrībām un tā tālāk. Viņās strādājošā birokrātija, pašreizējie pārvaldnieki rīt kļūs par īpašniekiem. Parīt mēs republikas teritorijā, par tik, par cik mums pagaidām nav bijusi drosme pārņemt nevienu rūpniecības uzņēmumu, parīt šiem rūpniecības uzņēmumiem īpašnieks vairs nebūs visa tauta, bet būs ļoti konkrēti īpašnieki, un mēs viņiem klāt vairs netiksim. Tagad vērtēsim no šī viedokļa, ja mēs atsakāmies vispār no jebkādas līdzdalības jautājumu risināšanā PSRS līmenī. No politiskā viedokļa tas varbūt ir interesanti. Tas varbūt šajā zālē var izraisīt zināmu pat, es gribētu teikt, pacilātību. Bet padomāsim tā, kādas būs sekas, ko mēs ar to gribam iegūt un kam galu galā tas ir izdevīgi? Jo jautājumus izlems bez mums. Un, ja tā vai cita Savienības struktūra būs organizēta tā, ka mēs nevarēsim nevienu līgumu ar Krievijas Federāciju vai tālāk – ar Ukrainu realizēt, tad mēs to izjutīsim uz savas ādas un mums nāksies iet ārā un skaidrot tautai, kāpēc ir šāda situācija. Tad sakiet man, kurš no mums šodien ir gatavs uzņemties atbildību par to, ka mēs neizmantosim institūta iespēju, lai Latvija atgūtu neatkarību, atgūtu.

Mēs šodien varu šeit spējam realizēt ļoti ierobežotā jomā un mēs tālu esam no tās situācijas, kad parlaments realizēja valsts varu visā pilnībā. Tādēļ es jautāju, vai mēs gribam to vai negribam? Ja mēs gribam, tad mums ir jāizmanto visas institūcijas un visi līdzekļi un jādara tas ir ar vislielāko atbildības sajūtu. Un tikai tad, kad šajā zālē prezidents varēs iziet priekšā un pateikt: ar šo dienu mēs republikā īstenojam valsts varu visā pilnībā, visas organizācijas republikā mums ir pakļautas, šeit vairs nav nekā, kas būtu eksteritoriāls, lūk, tad lemsim jautājumu par to, ka PSRS līmenī mums vairāk nav ko meklēt. No formāli juridiskās analīzes viedokļa 4.maija Deklarācija pasludina pārejas periodu. Nosakot pārejas periodu, mēs Deklarācijā neesam lolojuši tādas ilūzijas, ka mēs jau esam nodibinājuši un atjaunojuši pilnīgi neatkarīgu valsti. Mēs tikai darbojamies juridiskās formās un ietvaros, lai to panāktu. Tātad šāda darbība nekādā mērā nav pret šā gada 4.maija Deklarāciju.

Kāds, manuprāt, varētu būt risinājums, ko mēs īsti gribētu? Mēs gribētu, lai PSRS līmenī tie deputāti, kas pārstāv Latviju, viņi ir ievēlēti, un es atļaušos apšaubīt godājamā kolēģa pieņēmumu, ka, ievēlot citus deputātus, iepriekšējie ir atsaukti. Pasaules prakse nezina tādu risinājumu. Es atļaušos apšaubīt arī otru pieņēmumu. Ja mūsu deputāti piedalās tajā vai citā sēdē un izsaka mūsu pozīciju, – ka mēs līdz ar to atteiktos no neatkarības. Mēs ar to neatsakāmies no neatkarības tajā gadījumā, ja šī darbība ir vērsta uz neatkarības idejas realizāciju. Ko mēs vēlētos? Mēs vēlētos, lai šis korpuss darbotos efektīvi.

Kas šajā sakarā ir nepieciešams? Mans priekšlikums: acīmredzami, ka vērtība ir tikai tiem Deklarācijas punktiem, ar kuriem parlaments vēlētos un varētu ietekmēt deputātu darbību PSRS līmenī. No šī viedokļa korekts ir 3.punkts, es atvainojos, korekts ir 2.punkts tādā redakcijā, kādā viņu apsprieda frakcija, tas ir, Ņpaziņot, ka PSRS tautas deputāti no Latvijas var uzstāties Latvijas Republikas vārdā tikai ar Latvijas Republikas Augstākās padomes pilnvarojumuÓ. Tāda formula būtu korekta un viņa būtu mērķtiecīga. Vēl es ierosinātu bez šī viena papildinājuma lēmumu papildināt vēl ar vienu formulu, kas skanētu šādi: ŅNoteikt, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes nolēmumi ir saistoši PSRS tautas deputātu darbībai tautas deputātu kongresā, Augstākajā padomē, komitejās un komisijās.Ó Ko mēs panāktu? Mēs panāktu to, ka tas korpuss, kas strādā Maskavā un šodien reāli tur atrodas, ka viņš turpinātu to darbu, kuru šeit sāk Augstākā padome. Tas būtu konstruktīvs, lietišķs un, es teiktu, politiski mērķtiecīgs risinājums. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Imants Kalniņš.

I.Kalniņš: Man ir tikai viena replika. Es ierosinu apspriest deputāta Bērza formulēto variantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu – deputāts Andrejs Krastiņš.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Es necentīšos aizkavēt ilgi jūsu laiku, jo pagājušo reizi es par šo jautājumu izteicos un principā ar nelieliem redakcionāliem labojumiem atbalstu šo lēmumprojektu, kas jums tiek piedāvāts. Es tomēr gribētu tiešām mazliet paskaidrot, ka tas ir politisks dokuments un to nevajadzētu nemaz savādāk saprast kā politisku dokumentu, pirmām kārtām jau izejot no mūsu Neatkarības deklarācijas, kura noteikusi, ka likumus Latvijas Republikā pieņem tikai Latvijas Republikas Augstākā padome. Tādējādi man nav gluži skaidrs, kādā veidā uz mums attiecas PSRS Augstākās padomes pieņemtie labākie vai sliktākie likumi, kā arī PSRS tautas deputātu kongress. Un kāpēc mums nezin kāpēc būtu jāpilda likumi, kurus, labus vai sliktus, izstrādā PSRS Augstākā padome. Un tādējādi kāpēc mūsu gaišākajiem spēkiem un intelektuālajam potenciālam jāvelta savs laiks, lai uzlabotu mūsu draudzīgās kaimiņvalsts PSRS likumdošanu? Ja ir tāda individuāla vēlēšanās, šis lēmums to neliedz un ar tādu vaļasprieku var nodarboties Maskavā. Tas ir pirmais jautājums.

Otrais jautājums. Mums ir jāizskata arī tīri starptautiskas problēmas. Ja tagad mēs zinām, ka Apvienoto Nāciju Organizācijā pagaidām trīs nelielas ziemeļvalstis ir iestājušās par mūsu neatkarību, tad, es domāju, šo ziemeļvalstu amatpersonas būs ļoti neērtā situācijā, ja viņām kādā preses konferencē uzdos jautājumu. Un, proti, kādā sakarībā to neatkarīgo valstu, kuras cīnās par savu neatkarību, vēlētas amatpersonas piedalās kaimiņvalsts, kura pagaidām naidīgi izturas pret šīm neatkarības tendencēm, augstākā likumdevēja orgāna sēdēs un apspriež dažādu pilnvaru došanu PSRS prezidentam, kā viņam neatkarības centienus apspiest.

Treškārt, mazs piemērs no dzīves. Man gadījās ieskatīties tādā skaistā zilā grāmatiņā, kas tiek sūtīta arī uz mūsu Augstāko padomi. Tie ir PSRS Augstākās padomes Prezidija sēžu protokoli. Un tur, piemēram, lasām, ka godājamo PSRS tautas deputātu Ilmāru Bišeru no PSRS Augstākās padomes komandē uz Lielbritāniju referēt par PSRS federācijas problēmām. Ārkārtīgi interesanti. Noteikti viņš tur ir nolasījis veiksmīgu referātu, ko, es ļoti ceru, visdrīzākajā laikā varēsim izlasīt vai noklausīties arī mēs. Lūk, šāda paradoksāla situācija. Ko Lielbritānijā domā par mūsu neatkarības centieniem? Un šajā sakarībā mēs nevaram pieļaut, ka kādi mūsu Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti vienlaicīgi ieņem kaut kādus amatus PSRS Augstākajā padomē un tur cīnās pret koncerniem vai ģenerāli Makaševu, vai vienalga par ko. Man liekas, ka mums pašiem ir jācīnās šeit un jāpiepilda mūsu neatkarīgā valsts ar neatkarīgas valsts struktūrām, bet nevis jāuzlabo lietas kaimiņvalstīs. Dabīgi, neizslēdzot iespēju, kamēr PSRS nav liegusi šiem deputātiem piešķirtās priekšrocības un tiesības aizstāvēt konkrētu vēlētāju tiesības, konkrētu personu tiesības, bet nekādā ziņā nepārstāvēt Latvijas Republikas intereses un tiesības PSRS Augstākajā padomē. Tam ir domāti dažādi citi diplomātiskie protokoli, kādā veidā tas tiek darīts. Un, ja te runā par to, kas uzņemsies atbildību, ka viens vai otrs PSRS tautas deputāts Maskavā nesaņem algu, tad es domāju, ka par to atbildība ir jāuzņemas mums.

Ja mēs esam uzņēmušies atbildību, pieņemot 4.maija Deklarāciju un nospriežot, ka mēs paši savā zemē pieņemam likumus un paši strādājam, lai šie likumi tiktu īstenoti, bet nevis rūpētos par kaimiņvalsti. Un tāpēc es ārkārtīgi lūdzu visus godājamos kolēģus deputātus, arī frakcijas locekļus, visus, kuri piebiedrojas šai domai, ka pietiks mums atrasties šādā divdomīgā situācijā, t.i., vienlaicīgi strādāt divās augstākajās valsts varas orgānu struktūrās. It sevišķi, ja pilda tur kaut kādu noteiktu amatu pienākumus. Un mēģinot, kas ir pats paradoksālākais un ko mēs zinām, ka viens otrs no šiem PSRS tautas deputātiem saņem pietiekami augstas algas kā šeit, Latvijā, tā arī Maskavā. Un par tiem kalpiem, kas kalpo visiem kungiem un saņem algas divās vietās, man liekas, pietiekami daudz mums ir zināms, kā tas ir, un ka tā var būt ļoti apšaubāma, ļoti kritiska situācija, saņemot algu par kaut kādiem labiem vai sliktiem darbiem. Man liekas, ka tas mums ir jāap­spriež un jānolemj.

Un beigās man ir tāds mazs redakcionālas dabas labojums: 5.pantā vārdu ŅiestādesÓ nomainīt ar vārdu ŅstruktūrasÓ: ja paliks vārds ŅiestādesÓ, tad viens otrs sāks strīdēties, ka, piemēram, PSRS Augstākās padomes Ārlietu komisija nav nekāda iestāde, bet gan ir kaut kāds struktūras veidojums Augstākajā padomē. Un, lai nebūtu pārpratumu, jēdziens jāpaplašina un vārda ŅiestādesÓ vietā jāliek vārds ŅstruktūrasÓ. Es aicinu šo lēmumu pieņemt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es ļoti īsi gribēju izteikt arī savu viedokli. Tiešām, pēc 4.maija Deklarācijas stāvoklis kļūst diezgan delikāts, ja neteiktu vairāk, tiem, kas ieņem amatus valsts varas un pārvaldes iestādēs vai struktūrās, kā precizēja kolēģis Krastiņš, Latvijas Republikā, kura ir proklamējusi savu Deklarāciju, savu tiesisko un politisko statusu, un PSRS valsts varas un pārvaldes struktūrās. Es arī domāju, ka abus šos amatus savienot nevar. It īpaši pēc tam, kad tika pieņemta 4.maija Deklarācija, to nekādā gadījumā nevar darīt. Ir jāizvēlas kaut kas viens. Tāpēc es atbalstu 5.punktu, varbūt ar tiem papildinājumiem un precizējumiem, kuri jau šeit ir izskanējuši. Bet paliek citi jautājumi.

Es varbūt uzdevu retorisku jautājumu un drusciņ ar humoru: kā būtu ar Augstāko padomi, un tiešām, pēc šiem paskaidrojumiem, uz daudziem PSRS tautas deputātiem šis lēmums nemaz neattiecas. Tajā skaitā, lai cik paradoksāli tas būtu, uz mani, uz Lucānu, uz Bojāru acīmredzot, jeb Bojārs nav Augstākās padomes loceklis. Kā lūdzu? Tad par jums vispār neiet runa. Tātad par tiem, par kuriem paskaidroja, ka es, Lucāns un tādi, kuri nesaņem algu un tur nav amatos. Bet mani nenodarbina tā algas lieta, jo tā acīmredzot ir katra goda un sirdsapziņas lieta, jo divās vietās saņemt algu, tas vispār, manuprāt, nav diskutējams jautājums un tas nav Augstākās padomes jautājums, kurš būtu jālemj. Tas būtu katram sen jau jāizlemj, man vismaz tā liekas. Bet jautājums ir saistīts ar to, ka nav tiesīgi uzstāties Latvijas Republikas vārdā. No juridiskā viedokļa, ja tā īsti ņem, arī Augstākās padomes priekšsēdētājs nav tiesīgs runāt Latvijas Republikas vārdā, ja viņam nav pilnvarojuma. Jo pēc būtības Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs ir parlamenta vadītājs. Viņam ir viena balss, un viņš var uzstāties Latvijas Republikas parlamenta vārdā, ja ir lēmums. Tāpēc šis punkts ir tāds paskaidrojums, vienkārši viņš ir pareizs, bet būtība tāda ir. Un man liekas, ka ne jau tā ir problēma – runāt Latvijas Republikas vārdā. Ja kādam tur arī tas pasprūk un domā, ka viņš runā Latvijas Republikas vārdā, tad, man liekas, tā ir viņa lieta un tās puses lieta, kas to tā uztver. Tas ir viņa līmenis.

Bet, manuprāt, problēma ir pavisam citā apstāklī. Šeit nekas nav runāts par balsošanu. Uzstāties kaut kur preses konferencē, pat ārzemēs kaut kādā konferencē, vai zinātniskā vai citā, tas ir viens jautājums. Mani tas īpaši neuztrauc, jo katrs atbild par savu vārdu, un, ja uzklausa juridiski nopietns cilvēks, viņš to arī ņem vērā. Saka, kā vārdā un kādas viņam pilnvaras. Bet par balsošanu šeit neviena vārda nav. Bet Lucāns acīmredzot aizies no Augstākās padomes. Viņš, starp citu, tur ar varu tika ievilkts. Viņš nemaz negribēja tur būt. Ja pēc būtības ņem, tad Tautas frontes frakcija viņu piespieda, lai viņš tur būtu. Un viņš aizies kā daudzi citi, kuri tika faktiski piespiesti būt Augstākajā padomē. Viņi arī aizies. Bet viņu vietā pilntiesīgi balsos citi deputāti. Šeit par to neviens vārds nav teikts. Un tur jau ir tā būtība, bet nevis, ja kaut kur runā vai uzstājas Latvijas Republikas vārdā. PSRS Augstākā padome no Latvijas būs simtprocentīgi nokomplektēta. Es jums par to ieminējos, es domāju, ka jums pašiem par to šaubu nav un man jums to nevajag atgādināt. Šajā sakarā ļoti žēl, ka tur balsošana un viedoklis būs stipri vienpusīgs, kas, protams, ļoti jānožēlo. Bet diemžēl, noklausoties kolēģu runas, es momentā nevaru neko ierosināt, jo 2.punkts šo galveno problēmu neatrisina. Un diemžēl momentā es nevaru arī ierosināt, kāda attieksme ir attiecībā uz PSRS tautas deputātu piedalīšanos PSRS Augstākās padomes sesijā no Latvijas. Un balsojot kāda ir mūsu attieksme? Lēmumprojekts šo situāciju nekādā gadījumā neatrisina.

Tagad, lūdzu, par priekšlikumiem. Ja es pieeju formāli un man – sēdes vadītājam – acīmredzot jāpieiet ļoti formāli, jo, līdzko sāk runāt uz ŅtuÓ, tā tūlīt nāk protesti. Es saņēmu arī protestu no Einara Repšes. Un pamatotu protestu. Tāpēc es nekādā gadījumā acīmredzot nevaru... Te jābūt formālai pieejai. Neviens no šiem... Jums bija izsniegts lēmumprojekts, un sekretariātā neviens jūsu papildinājums netika iesniegts, lai to pavairotu un balsotu. Pilnīgi neviens. Tāpēc, ka jūs uzstājāt uz to, mēs tos pavairojām, precīzi pārtulkojām vienu arī valsts valodā, jo man pārmet: ŅPārtulkojiet jūs!Ó Varbūt es pārvaldu zināmā mēra arī krievu valodu, bet diemžēl precīzi tulkot no krievu valodas uz latviešu valodu un uzreiz likt balsot... to es tomēr nevaru atļauties, jo varu saņemt piezīmi. Tāpēc kādi, lūdzu, ir priekšlikumi? Vai nu mēs šos te papildinājumus... Tajā skaitā, tas arī ir alternatīvs projekts, deputāt Bērz. Un Imants Kalniņš ierosināja šo projektu izskatīt. Tas nozīmē, ka projekts ir jāpavairo un jāizsniedz jums.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Frakcijas lēmuma nebija, un es varu izteikt tikai savu privāto viedokli. Man liekas, mēs varētu darīt tā, ja jau mēs esam sākuši ar audzināšanas darbu, tādā gadījumā visus tos priekšlikumus, kas ir iesniegti, izbeidzoties noteiktajam termiņam, vienkārši neizskatīt, balsot pa punktiem, kādi tie ir visiem uz rokas izsniegtajā pamatdokumentā. Ja rodas kāds papildinājums vai labojums, par to nobalsot atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja ir šāds ierosinājums, tas pilnīgi izslēdz nepieciešamību tagad pavairot šos priekšlikumus. Jo, ja ir pretējs priekšlikums, tā kā mums bija iepriekšējā reizē, tad tomēr vadāmies pēc reālās situācijas. Bet, ja kolēģi protestē, tad mums ir jāiet oficiālais ceļš, reglamentētais ceļš, lai cik formāls tas dažreiz būtu, taču ir reglamentētais ceļš.

Lūdzu, tagad pa punktiem. Mums bija labojumi 5.punktā? Bet deputāts Bojārs arī 5.punktā vienu vārdu nemitīgi starpināja. 1., 2. un 3.punktā nav papildinājumu? Nav, ja? Jā. (Smejas.) Deputāts Bojārs apgalvo, ka viņš vakar ir iesniedzis grupā, un iesniegums ir oficiāls. Lūdzu, varbūt vēlreiz nolasiet savu priekšlikumu.

J.Bojārs: Priekšlikums – 4.punkta pēdējā rindiņā pirms vārda ŅiestāžuÓ ierakstīt ŅvadošajosÓ. 5.punkta otrajā rindiņā pēc vārda ŅieņemtÓ ierakstīt ŅvadošusÓ. Un tad būs zināma skaidrība, par ko ir runa.

Priekšsēdētājs: Pirms balsošanas man ir jādod vārds deputātam Kiršteinam. Es saprotu, ka, vadoties pēc mūsu tradīcijas, arī komisija var izteikt savu komentāru.

A.Kiršteins: Man ir ļoti īss priekšlikums, lai nesarežģītu situāciju, jo līdz 5.punktam mēs jau izskatījām iepriekšējā frakcijas sēdē. Priekšlikums ir ļoti konkrēts: balsot par šiem punktiem, un pie šā punkta ir tāds sīks gramatisks labojums ar vienu vai diviem vārdiem, to var izdarīt uzreiz, balsojot par to punktu. Vai tas ir vajadzīgs vai nav?

Priekšsēdētājs: Nē, bet ir konkrēts priekšlikums – 4.punktā pielikt vārdus: Ņdarbu PSRS likumdošanas un pārvaldes iestāžu vadošajos amatosÓ.

A.Kiršteins: Mans uzskats, ka tas nav vajadzīgs. Amats jau ir amats kā tāds. Vadošie amati... Tas var būt tā, ka cilvēks... viņš var būt jau deputāts un saņemt algu, bet viņš nevar būt, piemēram, komisijas vadītājs vai kaut kur vēl tālāki. Es domāju, ka tas radīs šeit neskaidrības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par deputāta Bojāra labojumu. Rezultāts: jūsu labojums vairākuma atbalstu negūst. Deputāt Kurdjumov, jūs uzskatāt, ka tas ir labojums? ^*/Par nožēlošanu, šeit mainās redakcija, bet teksts vienkārši nav pavairots, likt uz balsošanu es to nevaru. Šeit nav runas par vienu vai diviem vārdiem./

Par 4.pantu vairāk priekšlikumu nav? Deputāts Šļakota ierosina no 5.panta atteikties. Acīmredzot tādus priekšlikumus es varu likt uz balsošanu? Lūdzu, jūs gribat runāt? Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: ^*/Es gribētu jums iebilst, bet man nav tādu tiesību, jo jums ir taisnība no pavairošanas nepieciešamības viedokļa. Tomēr es lūgtu vismaz vēlreiz nolasīt šo labojumu, tāpēc ka uzskatu to par konceptuālu. Manuprāt, tāpat domā arī deputāts Bartaševičs, tas dotu iespēju tiešām pareizi novērtēt, normāli strādāt deputātiem, ja viņi paliek Latvijas Republikā. Pretējā gadījumā, vēlreiz to saku, atsevišķām amatpersonām var krasi izmainīties attieksme pret deputātu funkcijām, vismaz tajā daļā, kuru es lasu krievu teksta 4.punktā./

Priekšsēdētājs: ^*/Jā./ Kolēģis ierosina: ^*/ŅŠis lēmums apstiprina PSRS tautas deputātu statusu viņu attiecībās ar Latvijas Republikas amatpersonām aizsardzības jautājumosÉÓ un tālāk kā tekstā./ Deputāt Kurdjumov, es jums paskaidroju... ^*/es jums paskaidroju, ka pārējie deputāti iebilst (deputāta Dineviča personā)./

Tāpēc balsosim par deputāta Šļakotas priekšlikumu 5.punktu izslēgt. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Rezultāts: jūsu priekšlikums vairākuma atbalstu negūst. 5.punktā tiešām ir redakcionālas dabas izmaiņas – vārdu ŅiestādesÓ aizstāt ar vārdu ŅstruktūrasÓ. Vai šajā sakarā par priekšlikumu jums ir kāds jautājums? Nav? Varam balsot? Lūdzu. Rezultāts: šīs izmaiņas gūst vairākuma atbalstu un līdz ar to ir pieņemtas. Tagad, lūdzu, kopumā. Rezultāts: 100 balsis – nav pieņemts. Lūdzu, varat saņemt izdruku. Pēc tam tie, kuri nav pārliecināti par to, kā viņi ir nospieduši podziņas, var iesniegt protestu komisijas vadītājam Geidāna kungam. (Neskaidri.) Lūdzu, nomierinieties!

Tagad mums ir izsniegti deputātu Geidāna, Jagupeca un Kostina priekšlikumi. Tie ir grozījumi un papildinājumi. Mēs kopumā esam nobalsojuši, bet tagad jābalso katrs atsevišķi. Lūdzu, paņemiet likumprojektu par alternatīvo dienestu. Lieku uz balsošanu deputāta Geidāna ierosinājumu 2.pantu papildināt ar vārdiem: Ņun viņa pienākumu pret Latvijas RepublikuÓ. Kolēģi, vienu sekundīti, neslēdziet! Tiešām, kad mēs sākam atkāpties no reglamenta, tad var notikt visādi brīnumi. Lai šos papildinājumus pieņemtu, ir vajadzīga 101 balss. Tāpēc, lai nebūtu nekādu pārpratumu, mēs pielietojām PSRS Augstākās padomes sistēmu. Viņa ir tāda, un tur ir sava loģika. Cita lieta, ka tas neatbilst mūsu reglamentam un turpmāk acīmredzot mums tā nav jāpraktizē, un par to arī protestēja deputāts Einars Repše. Esam gatavi balsot? Lūdzu, ieslēdziet! Rezultāts. Lūdzu. Nē, es jums varu apliecināt, man uz ekrāna bija: ^*/Sveiki, Serjoža, no vecākās pionieru vadītājas./ (Smiekli.) Zināt, humors paliek humors, bet kas tur strādā? Kā tas varēja notikt? Treniņiem jūs varat izmantot arī citus tekstus. Rezultāts: 101 balss nav, kolēģi Geidān.

Nākamais ir deputāta Jagupeca priekšlikums. Šeit ir trīs: pirmais – 8.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: ŅPildot alternatīvo (darba) dienestu, personai jāveic mazkvalificēts sabiedriski derīgs darbs.Ó Lūdzu! Rezultāts: 45, arī negūst 101 balsi. 8.panta 3.daļu izteikt šādā redakcijā: ŅPersonas, kuru veselības stāvoklis to atļauj, var norīkot alternatīvo dienestu pildīt arī Latvijas Iekšlietu ministrijas sistēmāÓ un tālāk viss tiek svītrots. Rezultāts: par – 47. Vairāk nav? Negūst atbalstu. 12.panta 3.daļu izteikt šādi: ŅPersonai, kura sākusi pildīt aktīvo karadienestu, bet nokļuvusi neizturamos apstākļos, ir tiesības griezties alternatīvajā dienesta komisijā, lai atlikušo dienesta laiku pildītu alternatīvā darba dienestā.Ó Lūdzu. Rezultāts: par – 70, bet tomēr nav 101 balss.

Deputāta Kostina priekšlikums – 12.pantā izslēgt trešo daļu. Lūdzu. Rezultāts: par – 38. 12.panta trešajā... bet te nu dīvaini iznāk vai es te kaut ko nesaprotu. Vienu izslēgt, bet otru teksta trešdaļu pēc vārdiem Ņir tiesības grieztiesÓ papildināt ar vārdu ŅrepublikāniskāÓ. Var jau arī tā. Labi. Paldies. Lūdzu balsojam. Rezultāts: 55. Nav 101. Tālāk 8.pants – tā otrajā daļā svītrot vārdus Ņvar pildītÓ, aizstāt ar vārdu ŅpildaÓ. Lūdzu. Rezultāts: 60. Arī nav 101 balss. 8.panta trešajā daļā tekstu pēc vārdiem Ņveselības stāvoklis to atļaujÓ papildināt ar vārdiem Ņsaskaņā ar to motivētu iesniegumuÓ. Lūdzu. Arī nav. Paldies. Likums mums ir pieņemts kopumā, labojumi un papildinājumi neguva vairākuma atbalstu, t.i., nesaņēma 101 balsi.

Mums vēl ir jāstrādā septiņas minūtes. Varam sākt izskatīt likumprojektu par svētku un atceres dienām un likumprojektu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Darba likumu kodeksa 68.pantā. Lūdzu jautājumus. Es vienīgi redzu, ka visi deputāti ar deputāti Zeltkalni priekšgalā draudzīgi dodas uz izeju. Nē, es atvainojos, varbūt vēl pārtraukumā paskatīsimies šo likumprojektu.

Tagad, lūdzu, kādi ir paziņojumi? Vārds deputātam Vulfsonam.

M.Vulfsons: Cienījamie kolēģi! Šodien ir svarīga diena Vācijas dzīvē – Vācijas apvienošanās. Mēs saskatām, ka šis notikums kaut kādā veidā saistīts ar mūsu turpmāko likteni, jo Vācijas apvienošana ir Otrā pasaules kara seku novēršanas un likvidācijas ārkārtīgi svarīgs elements. Pēc tam, kad Vācija būs apvienota, pāri praktiski paliks vairs tikai Baltijas jautājums kā liela problēma, un tas tad nāks dienas kārtībā. Sakarā ar to es ierosinu Helmūtam Kolam nosūtīt šādu telegrammu:

ŅViņa ekselencei Vācijas Federatīvās Republikas kancleram Helmūtam Kolam. Latvijas Republikas parlamenta un tautas vārdā sūtu Jums mūsu vislabākos novēlējumus Vācijas apvienošanas zvaigžņu stundā. Mēs ceram, ka Otrā pasaules kara traģisko seku likvidācijas process visdrīzākajā laikā aptvers arī Baltijas valstu neatkarības pil­nīgu atjaunošanu un padomju karaspēka izvešanu no Baltijas. Mēs ceram, ka mūsu centieni atradīs izpratni Berlīnē un saņems apvienotās Vācijas atbalstu starptautiskajā arēnā.Ó

Priekšsēdētājs: Paldies. Ir redakcionālas iebildes. Acīmredzot ir tulkots no angļu valodas uz latviešu valodu. No vācu valodas uz latviešu valodu? Te vajadzētu tomēr ļoti precīzi teikt, ja Augstākā padome, tad Augstākā padome. Sūtu jums tautas vārdā un divi paraksti. Pirmkārt, laikam, ja tas ir parlaments, tad parlaments arī sūta, bet tautas vārdā, un es parakstītu. Diez vai to var tā apvienot. Te kaut kas... Jums visiem ir šis teksts? Kolēģi, varbūt pārtraukumā izlabojiet, jo vajag precīzi. Acīmredzot vācu valodā ir precīzi, bet latviešu valodā ir nianses, kuras vajag izlabot, ja? Un pēc pārtraukuma tad atgriezīsimies.

Deputātam Kostinam ir paziņojums.

V.Kostins: ^*/Cienījamo priekšsēdētāj, kolēģi! Es tomēr gribētu precizēt divu manu priekšlikumu tālāko likteni sakarā ar pieņemto lēmumu un šeit dzirdēt, kā tiks izlemts jautājums par jēdziena Ņnepanesami dienesta apstākļiÓ atšifrēšanu vai izskaidrojumu. Es par to runāju un rakstiski iesniedzu jautājumu, bet konkrētu atbildi neesmu saņēmis.

Un otrais. Kāds ir deputātu vai jūsu, cienījamo priekšsēdētāj, viedoklis par kara apgabala pavēlnieka priekšlikumu par alternatīvo dienestu civilās aizsardzības vai celtniecības daļās. Vai mēs to pieņemam vai nepieņemam? Es gribētu dzirdēt atbildi, jo divas reizes runāju par to./

Priekšsēdētājs: ^*/Uzdodam komisijai jums rakstiski atbildēt./ Vairāk paziņojumu nav? Geidāna kungs, kur jūs esat tik tālu no mikrofona?

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi, es aicinu balsu skaitīšanas komisiju pulksten divos sanākt kopā Ordeņu zālē uz sēdi.

(Pārtraukums)