Konkurences padomes lēmums Nr.E02–88

Rīgā 2004.gada 20.decembrī (prot.Nr.71, 2.§)

Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu

Lieta Nr.P/03/06/6

“Par iespējamo vienošanās aizlieguma pārkāpumu vistu olu realizācijas tirgū”

01.04.2003. KOMMEPCAHT BALTIC DAILY (turpmāk tekstā — KBD) publicēja materiālu presē par a/s “Balticovo” lēmumu 01.04.2003. paaugstināt vistu olu cenu par vienu santīmu desmit olām. Vienlaicīgi minētais laikraksts informēja, ka Latvijas Olu ražotāju asociācija rekomendējusi visām uzņēmējsabiedrībām, kuras ir šīs asociācijas biedri, paaugstināt vistu olu cenas. KBD publicētajā materiālā minēts, ka a/s “Balticovo”, kura ir lielākā vistu olu ražotāju uzņēmējsabiedrība Latvijā, nolēma izmantot tuvojošās Lieldienas un 01.04.2003. sāka paaugstināt cenu vistu olām. Lai pircēji nepārtrauktu pirkt a/s “Balticovo” ražotās vistu olas, dodot priekšroku lētākām citu uzņēmējsabiedrību ražotajām vistu olām, a/s “Balticovo” ieteica visiem Latvijas Olu ražotāju asociācijas biedriem vistu olu cenas paaugstināt, tādā veidā ietekmējot vistu olu ražošanas uzņēmējsabiedrības Latvijā. Informācija par minēto faktu tika arī atspoguļota interneta portālā www.rus.delfi.lv.

Ņemot vērā minēto un papildus iegūto informāciju, Konkurences padome uzsāka vistu olu realizācijas tirgus izpēti.

07.05.2003. Konkurences padome, pamatojoties uz 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 6.punktu, nolēma ierosināt lietu “Par iespējamo vienošanās aizlieguma pārkāpumu vistu olu realizācijas tirgū”. Līdz ar to Konkurences padome uzsāka lietas izpēti par iespējamo Konkurences likuma 11.panta noteikto iespējamo aizliegtās vienošanās pārkāpumu vistu olu realizācijas tirgū Latvijas olu ražotāju darbībās.

09.06.2003. Konkurences padome, pamatojoties uz 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 19.punktu, nolēma pagarināt lēmumu pieņemšanas termiņu lietā Nr.P/03/06/6 uz laiku līdz 07.09.2003.

02.09.2003. Konkurences padome, pamatojoties uz 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.224. “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 20.punktu, nolēma pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu lietā Nr.P/03/06/6 “Par iespējamo vienošanās aizlieguma pārkāpumu vistu olu realizācijas tirgū” uz laiku līdz 2004.gada 7.maijam.

24.09.2003. Konkurences padome nolēma (prot.Nr.30, 2.§) lietas Nr.P/03/06/6 “Par iespējamo vienošanās aizlieguma pārkāpumu vistu olu realizācijas tirgū” izpētē kā procesa dalībniekus iesaistīt a/s “Balticovo”, SIA “Co Priedes”, SIA “Daugavpils putni”, a/s “Madona”, SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs”, SIA “Nīckrasti”, SIA “Ogres putni”, SIA “Palsa”, z/s “Rasas”, z/s “Sebri”, SIA “Sidgunda 2” un SIA “Vistako”.

No 23.03.2004. līdz 31.03.2004., pamatojoties uz 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 15.punktu, kas nosaka, ka: “Pirms lēmuma pieņemšanas Konkurences padome rakstiski informē lietā iesaistītās puses vai ieinteresēto trešo pusi par tiesībām iepazīties ar lietu, Konkurences padome noskaidro un izvērtē lietā iesaistīto pušu vai ieinteresētās trešās puses viedokli un argumentus”, Konkurences padome rakstiski uzaicināja lietas dalībniekus iepazīties ar Konkurences padomes rīcībā esošajiem pierādījumiem un izteikt viedokli par izklāstītajiem lietas apstākļiem.

Uz minēto uzaicinājumu tika saņemtas atbildes no šādām uzņēmējsabiedrībām: 01.04.2004 (01.04.2004. vēstule Nr.1) no z/s “Rasas”, 05.04.2004 (02.04.2004. vēstule) no SIA “Vistako”, 05.04.2004. (01.04.2004. vēstule Nr.47 un 01.04.2004. vēstule Nr.50) no SIA “Palsa”, 05.04.2004. (01.04.2004. vēstule Nr.01–01/15) no SIA “Sidgunda 2”, 06.04.2004. (02.04.2004. Nr.10) no SIA “Co Priedes”, 06.04.2004. (05.04.2004. vēstule Nr.01–09/49) no a/s “Madona”, 07.04.2004. (06.04.2004. vēstule Nr.01–14/44) no SIA “Daugavpils putni”, 08.04.2004. (02.04.2004. vēstule) no SIA “Nīckrasti”, 15.04.2004. (14.04.2004. paskaidrojums 1/7 312), 21.04.2004. (20.04.2004. paskaidrojums 1/7 320), 27.04.2004. (27.04.2004. papildu paskaidrojums 1/7 329), 09.11.2004 (09.11.2004. vēstule Nr.1–7/838), 25.11.2004. (25.11.2004. vēstule Nr.1–7/881) no a/s “Balticovo”, 19.04.2004. (15.04.2004. vēstule Nr.42) no SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs”. SIA “Ogres putni” un z/s “Sebri” Konkurences padomē neiesniedza rakstisku viedokli un argumentus.

05.05.2004. Konkurences padome nolēma (prot.Nr.28, 2.§) pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu lietā Nr.P/03/06/6 “Par iespējamo vienošanās aizlieguma pārkāpumu vistu olu realizācijas tirgū” uz laiku līdz 07.10.2004.

17.09.2004., pamatojoties uz Konkurences likuma 26.panta sestās daļas noteikumiem un 26.panta septītās daļas noteikumiem, Konkurences padome rakstiski uzaicināja lietas dalībniekus iepazīties ar Konkurences padomes rīcībā esošajiem pierādījumiem un izteikt viedokli par izklāstītajiem lietas apstākļiem.

30.09.2004. a/s “Balticovo” iesniedza papildu paskaidrojumu (30.09.2004. vēstule Nr.1–7/757), kurā sniegts minētās uzņēmējsabiedrības viedoklis par lietas izmeklēšanā pieļautajiem trūkumiem.

06.10.2004. Konkurences padome nolēma (prot.Nr.56, 2.§) pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu lietā Nr.P/03/06/6 “Par iespējamo vienošanās aizlieguma pārkāpumu vistu olu realizācijas tirgū” uz laiku līdz 2004.gada 19.novembrim.

17.11.2004. Konkurences padome nolēma (prot.Nr.65, 6.§) pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu lietā Nr.P/03/06/6 “Par iespējamo vienošanās aizlieguma pārkāpumu vistu olu realizācijas tirgū” uz laiku līdz 2004.gada 20.decembrim.

Minētie lēmumi par termiņa pagarinājumu tika pieņemti, pamatojoties uz faktu, ka lietā ir nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija.

Izvērtējot lietā Nr.P/03/06/6 “Par iespējamo vienošanās aizlieguma pārkāpumu vistu olu realizācijas tirgū” esošo informāciju, kas iegūta no Latvijas olu ražotājiem, mazumtirdzniecības uzņēmumiem, Uzņēmumu reģistra, Centrālās statistikas pārvaldes un citām valsts institūcijām, Konkurences padome

konstatēja:

1. Lietā iesaistītās uzņēmējsabiedrības (informācija iegūta no Uzņēmuma reģistra):

1.1. A/s “Balticovo” ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 06.03.1992. ar reģistrācijas Nr.000305886.

1.2. SIA “Co Priedes” ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 14.09.1992. ar reģistrācijas Nr.000309092.

1.3. SIA “Daugavpils putni” ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 09.07.1992. ar reģistrācijas Nr.150300508.

1.4. A/s “Madona” ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 01.04.1992. ar reģistrācijas Nr.710300059.

1.5. SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” (turpmāk tekstā — “MLC”) ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 30.10.1996. ar reģistrācijas Nr.000331510.

1.6. SIA “Nīckrasti” ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 06.02.1995. ar reģistrācijas Nr.210102151.

1.7. SIA “Ogres putni” ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 08.09.2000. ar reģistrācijas Nr.120301478.

1.8. SIA “Palsa” ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 14.03.1992. ar reģistrācijas Nr.390300075.

1.9. Z/s “Rasas” ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 14.04.1992. ar reģistrācijas Nr.010100041.

1.10. Z/s “Sebri” ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 29.02.1996. ar reģistrācijas Nr.410102276.

1.11. SIA “Sidgunda 2” ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 09.05.2001. ar reģistrācijas Nr.000354532.

1.12. SIA “Vistako” ir uzņēmējsabiedrība, kura reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 09.08.1996. ar reģistrācijas Nr.320300333.

2. Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas tiesiskā sastāva konstatācija ir iespējama noteiktā tirgus dalībnieku saimnieciskās darbības jomā, t.i., kādā konkrētajā tirgū saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktā noteiktajiem kritērijiem.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punkta noteikumiem ietver Latvijas teritoriju. Šāds secinājums ir izdarīts, balstoties uz faktu, ka a/s “Balticovo”, SIA “Co Priedes”, SIA “Daugavpils putni”, a/s “Madona”, SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs”, SIA “Nīckrasti”, SIA “Ogres putni”, SIA “Palsa”, z/s “Rasas”, z/s “Sebri”, SIA “Sidgunda 2” un SIA “Vistako” saražotās vistu olas galvenokārt realizē Latvijas teritorijā. Izņēmums ir a/s “Balticovo”, kas nodarbojas ar vistu olu eksportu un importu. Importēto vistu olu daļa kopējā olu patēriņā nesasniedz 5%. (05.06.2003. Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas vēstule Nr.1–16/703 par Latvijā ievesto vistu olu importa un eksporta apjomu 2002.gadā un 2003.gada janvārī–maijā).

Konkrētās preces tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktā noteikto ir tādu preču tirgus, uz kuru realizāciju attiecināma iespējamā vienošanās, kā arī preces, kuras var aizstāt minētās preces. Par konkrētās preces tirgu tika noteikts vistu olu tirgus. Lietas izpētes laikā tika secināts, ka, cenai paaugstinoties par 5–10%, patērētājs nepārslēgsies uz cita produkta iegādi, jo olām nav aizvietotāju. Pieprasījums pēc šī produkta ir samērā neelastīgs, kaut gan uzskatām, ka pieprasījumu pēc olām tomēr ietekmē cenas svārstības. Vairāki tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka olu pieprasījumam ir sezonāls raksturs.

Konkrētais tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punkta noteikumiem ir vistu olu tirgus Latvijas teritorijā.

2.1. (..)*

Pārējo vistu olu ražotāju tirgus daļas ir mazas, līdz ar to tie kopā kontrolē nelielu tirgus daļu. Tātad konkrētajam tirgum nav raksturīga oligopolistiskā struktūra, kas varētu radīt paralēlo darbību risku. Pašu olu kā produkta neaizvietojamība ar citiem un tā standartizēšana (iedalīšana kategorijās) ir saskaņotas darbības veicinoši faktori. Savukārt, lai konkrētajā tirgū pastāvētu paralēlo darbību risks, tam ir jābūt raksturīgam caurspīdīgumam, lai uzņēmējsabiedrības varētu kontrolēt citu ražotāju ražošanas apjomus un realizācijas cenas. Lietas izpētē tika iegūta informācija, ka vistu olu realizācijas cenas nav publiski pieejamas, tādējādi paralēlo darbību risks konkrētajā tirgū ir jāvērtē kā minimāls.

3. Konkurences likums aizliedz tirgus dalībnieku vienošanās, saskaņotu darbību starp neatkarīgām uzņēmējsabiedrībām, kura ierobežo, kavē vai deformē konkurenci. Konkurences padomes rīcībā ir pierādījumi, ka, sākot no 2002.gada jūlija līdz augusta beigām un laika periodā no 2003.gada marta līdz 2003.gada aprīļa sākumam, starp a/s “Balticovo”, SIA “Co Priedes”, SIA “Daugavpils putni”, a/s “Madona”, SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs”, SIA “Nīckrasti”, SIA “Ogres putni”, SIA “Palsa”, z/s “Sebri”, SIA “Sidgunda 2” un SIA “Vistako” ir pastāvējusi vienošanās par vistu olu cenas veidošanas noteikumiem, kā arī ir notikusi informācijas apmaiņa par vistu olu realizācijas cenām.

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka: “Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu (..) noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem (..).” Saskaņā ar 1.panta 11.punktu vienošanās ir divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās (..).

Līdz ar to jāsecina, ka saskaņā ar minētā panta noteikumiem katram tirgus dalībniekam jānosaka sava rīcība tirgū patstāvīgi.

Konkurences likuma piemērošana netiek ierobežota tikai ar formāli noslēgtu rakstisku līgumu, jo Konkurences likums ir izveidots tādējādi, lai to pielietotu arī uzņēmējsabiedrību sadarbībai, kura tiek sasniegta ar daudz neformālākas sapratnes palīdzību un to sauc par saskaņotu darbību.

Lai konkrētā tirgus dalībnieka darbības varētu kvalificēt kā saskaņotas darbības, ir jāizpilda šādi nosacījumi:

1) starp tirgus dalībniekiem ir jābūt vienprātībai vai saskaņai, ar ko apzināti ir aizstāta konkurence;

2) saskaņai starp tirgus dalībniekiem nav jābūt sasniegtai verbāli un to var būt izraisījuši tieši vai netieši kontakti starp karteļa vienošanās dalībniekiem.

Ievērojot to, ka Konkurences likuma normas ir saskaņotas ar Eiropas Savienības regulējošiem aktiem, Konkurences padome uzskata par pamatotu atsaukties uz Eiropas Kopienu tiesas praksē pausto viedokli. Konkurences padomes secinājumu par saskaņoto darbību esamību minētajās tirgus dalībnieku darbībās apstiprina Eiropas Komisijas un Eiropas Kopienu tiesas iedibinātā prakse līdzīgās lietās. 1986.gada 23.aprīļa lēmumā Polypropylene lietā Nr. 86/398/EEC Eiropas Komisija noteica, ka saskaņotas darbības attiecas uz sadarbības veidu starp uzņēmumiem, kuri, nesasniedzot tā saukto īsto vienošanās pakāpi, apzināti aizstāj to ar praktisku sadarbību un tādējādi rada risku konkurencei¹ Eiropas Kopienu pirmās instances tiesa savos lēmumos minētās Polypropylene lietas sakarā ir atbalstījusi Komisijas nostāju (skat., tai skaitā Eiropas Kopienu tiesas lēmumus, sākot ar Nr. T–1 /89 līdz T–15/89). Saskaņošanas un sadarbības kritēriji, kurus ir iedibinājusi tiesas judikatūra attiecībā uz saskaņotas darbības jēdzienu un kuri nekādā gadījumā nenozīmē, ka ir jābūt izstrādātam reālam plānam, ir jāsa­prot Līguma nosacījumu, kuri attiecas uz konkurenci, kontekstā tādējādi, ka katram tirgus dalībniekam ir neatkarīgi jānosaka politika, kuru tas plāno realizēt tirgū.² Tāpat Eiropas Kopienu pirmās instance tiesa 1991.gada 24.oktobra spriedumā lietā Nr.T–1/89 Rhōne Poulenc SA v Commission of the European Communities ir atzinusi, ka piedalīšanās sanāksmēs, kuru mērķis ir cenu fiksēšana un tirdzniecības apjomu noteikšana, kuru laikā starp konkurentiem notiek informācijas apmaiņa attiecībā uz plānotajām cenām, uzcenojumiem, tirdzniecības apjomu ierobežojumiem, kas, viņuprāt, ir nepieciešami vai pārdošanas datiem, uzskatāma par saskaņotu darbību (sprieduma p.122). Tāpat Eiropas Pirmās instatnces tiesa lietā Cimenteries CBR SA v Commission ir noteikusi, ka jebkuri tieši vai netieši tāda veida kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuri atklāj konkurentam darbības, kuras tie ir nolēmuši vai plāno veikt tirgū, kur šādu kontaktu mērķis vai sekas ir radīt tādus konkurences apstākļus, kuri neatbilst konkrētā tirgus normālajiem apstākļiem, ir uzskatāmi par saskaņotu darbību.³ Lai pierādītu saskaņotu darbību eksistenci, nav nepieciešams, ka konkurents ir formāli apņēmies, attiecībā uz vienu vai dažiem citiem [konkurentiem], rīkoties zināmā veidā vai konkurenti ir vienojušies par to turpmāko rīcību tirgū.⁴ Ir pietiekami, ka konkurents ar savu paziņojumu par plānoto rīcību ir izslēdzis vai, vismaz, ir būtiski samazinājis neskaidrību par uzvedību, kuru gaidīt no cita tirgū.⁵ Saskaņotas darbības jēdziens ietver sevī divpusēju kontaktu eksistenci. Šis apstāklis izpildās tad, kad viens konkurents atklāj tā nākotnes nodomus vai rīcību citam, kad pēdējais to lūdz vai, vismaz, akceptē šādu informācijas apmaiņu.⁶

4. Lai pārbaudītu presē sniegto informāciju par iespējamo vienošanos, Konkurences padomes darbinieki tikās ar visiem olu ražotājiem, fiksēja sarunu protokolos uzņēmējsabiedrību pārstāvju liecības. Tika izvērtētas aptuveni 5200 preču pavadzīmes rēķini, kā arī tika iegūti citi pierādījumi.

4.1. Par iespējamo vienošanās aizlieguma pārkāpumu vistu olu realizācijas tirgū liecina šādi pierādījumi:

1) Asociācijas iesniegtie dokumenti, kas apliecina, kuri olu ražotāju pārstāvji ir piedalījušies Asociācijas rīkotajās sapulcēs;

2) Sarunu protokolos iekļautā informācija: SIA “Daugavpils putni” (30.05.2003. Sarunu protokols, 3.sēj., 243.lpp.), a/s “Madona” (28.04.2003. Sarunu protokols, 1.sēj., 97.lpp.), SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” (28.04.2003. Sarunu protokols, 1.sēj., 64.lpp.), SIA “Nīckrasti” (28.04.2003. Sarunu protokols, 1.sēj., 54, 60.lpp.), SIA “Palsa” (05.05.2003. Sarunu protokols, 1.sēj.,180.lpp.), z/s “Rasas” (08.05.2003. Sarunu protokols, 2.sēj., 17.lpp.), z/s “Sebri” (30.04.2003. Sarunu protokols, 1.sēj., 110.,111.lpp.), SIA “Sidgunda 2” (26.06.2003. Sarunu protokols, 7.sēj.,105.lpp.);

3) Konkurences padomes rīcībā ir Asociācijas iesniegtais 05.03.2003. Asociācijas valdes priekšsēdētāja V.Grimzes, kas vienlaicīgi bija arī a/s “Balticovo” ģenerāldirektors, parakstītais uzaicinājums–fakss uz 14.03.2003. Asociācijas sapulci.

4) vistu olu ražotāju izrakstītās PPR attiecībā par vistu olu realizāciju.

Minētie pierādījumi tika vērtēti kopsakarā ar katras uzņēmējsabiedrības situāciju olu apritē 2002.gada vasarā un 2003.martā un aprīlī. Izvērtējot šos pierādījumus, ir skaidri saskatāma cēloniskā saikne starp uzņēmējsabiedrību pārstāvju piedalīšanos sapulcēs un to faktisko rīcību pēc konkrētās sapulces. Uzskatām, ka minētie pierādījumi veido noslēgtu pierādījumu loku.

Pierādījumu analīze

4.1.1. Asociācijas iesniegtajiem sapulču protokoliem bija pievienoti saraksti ar sapulču dalībnieku parakstiem, kuros a/s “Balticovo”, SIA “Co Priedes”, SIA “Daugavpils putni”, a/s “Madona”, SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs”, SIA “Nīckrasti”, SIA “Ogres putni”, SIA “Palsa”, z/s “Rasas”, z/s “Sebri”, SIA “Sidgunda 2” un SIA “Vistako” pārstāvji ar savu parakstu ir apliecinājuši piedalīšanos SIA “Latvijas Olu ražotāju asociācija” (turpmāk — Asociācija) rīkotajās sapulcēs 2002.un 2003.gadā. Asociācijas sapulču protokoli apliecina, ka, sākot ar 2002.gada 8.jūliju līdz 2003.gada 6.maijam, ir notikušas astoņas Asociācijas sapulces (08.07.2002., 22.07.2002., 05.08.2002., 19.08.2002., 26.08.2002., 24.01.2003., 14.03.2003., 06.05.2003.).

Konkurences padomes rīcībā ir tirgus dalībnieku sniegtā informācija par Asociācijas sapulcēs risinātajiem jautājumiem. Sarunu laikā sastādītajos protokolos, kuras notika starp Konkurences padomes darbiniekiem un SIA “Daugavpils putni”, a/s “Madona”, SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs”, SIA “Nīckrasti”, SIA “Palsa”, z/s “Rasas”, z/s “Sebri”, SIA “Sidgunda 2” ir sniegta informācija par faktiem, ka 2002.gadā un 2003.gadā notikušajās Asociācijas sapulcēs tika apspriesta vistu olu realizācijas cenu veidošana, kā arī saskaņoja tālāko cenu noteikšanas kārtību un apmainījās ar citu informāciju, kas saistīta ar olu realizācijas cenu noteikšanu. Minētā informācija uzskatāma par būtisku pierādījumu par sapulcēs diskutētajiem jautājumiem un panākto kopējo sapratni par tālāko rīcību.

28.04.2003. Sarunu protokolā SIA “Nīckrasti” atbildīgā amatpersona tā 3.punktā uz Konkurences padomes jautājumu, kādus jautājumus olu ražotāji risina ar Asociācijas starpniecību, skaidro: “Cenas, tirdzniecība, tirgus sadale. Savstarpējās attiecības veidojas grūti, ir nežēlīga konkurence. Pamatā tiek risināti jautājumi par cenām. Ja a/s “Balticovo” nosaka savu cenu, tātad mēs varam realizēt par 0,2 santīmiem lētāk.”

Savukārt Sarunu protokola 37.punktā uz jautājumiem, vai 2002.gadā ir bijušas vistu olu realizācijas cenu izmaiņas? Kad tās notika (laika periods)? Kādas tās bija (cenas paaugstinājās vai pazeminājās, par cik procentiem)? Kādi bija realizācijas cenu izmaiņu iemesli, paskaidro: “(..)Pēc sapulces (pirmā sapulce notika jūlijā) cena palielinājās pakāpeniski. Pēc jūlija sapulces notika katru mēnesi un katrā sapulcē tika pieņemts lēmums palielināt cenu par 0,2 santīmiem aptuveni (..).”

Savukārt 30.04.2003. Sarunu protokolā z/s “Sebri” atbildīgā amatpersona Sarunu protokola 2.punktā uz jautājumu, kādus jautājumus olu ražotāji risina ar Asociācijas starpniecību, skaidro: “Asociācija mūs atbalsta, risinām jautājumus par olu cenām, par olu centra būvniecību. 2002.g. vasarā bija olu pārpalikums, cenas nokritušas, tad ar Asociācijas starpniecību panācām cenas paaugstinājumu. Runājām, ka visiem vajag turēt vienādu cenu, bet ne vienmēr tas tiek pildīts.” Minētā Sarunu protokola 6.punktā uz jautājumu, kāds bija minētās informācijas saturs, tika atbildēts: “Dienas kārtība bija par olu realizācijas cenām.”

Uz 13.jautājumu “Pastāstiet atsevišķi par 14.03.2003. Asociācijas sapulci. Kādas uzņēmējsabiedrības piedalījās? Kādi jautājumi tika apspriesti? Kādi lēmumi tika pieņemti?” z/s “Sebri” atbildīgā amatpersona atbildēja: “Jautājumi par cenām, personāla apmācību, labturības prasībām. Lēmums: jāpaceļ cenas uz svētkiem. Mēs vienmēr realizējam lētāk nekā “Balticovo”. Domāju, ka visi mazi ražotāji realizē lētāk nekā “Balticovo”. Vispār katra cenas paaugstināšana tiek apspriesta Asociācijā. Mēs pacēlām cenas no 01.04.2003. (..)”

08.05.2003. Sarunu protokolā z/s “Rasas” atbildīgā amatpersona Sarunu protokola 13.punktā uz jautājumu, pastāstiet par 14.03.2003. Asociācijas sapulci. Kādas uzņēmējsabiedrības piedalījās? Kādi jautājumi tika apspriesti? Kādi lēmumi tika pieņemti, informē: “(..) Kaut ko arī runājām par olu cenām. “Balticovo” parādīja savas jaunās cenas, teica, ka zemāk par šīm cenām viņi nelaidīs. Olu cenas ir atkarīgas no saražotā olu daudzuma. Ja nesaskaņotu dēšanu, tad tirgū parādīsies liels pārpalikums un cenas tik un tā nāksies nolaist. 2002.gadā nebija kārtīgi saplānota darbība, tāpēc cenas bija zemas, un turējās līdz rudenim (..).”

Līdz ar to secinām, ka minētie fakti pierāda, ka Asociācijas sapulcēs ir tikusi saskaņota olu realizācijas cenas noteikšanas kārtība. Konkrētajā gadījumā Asociācijas sapulcēs tika apspriestas olu realizācijas cenas, minētajās sapulcēs piedalījās gandrīz visi olu ražotāji ar dažiem izņēmumiem. Asociācijas sapulcēs tika apskatīts jautājums par nepieciešamību paaugstināt un censties uzturēt vistu olu realizācijas cenu vēlamajā līmenī — ne zemāk kā Ls 0,002 par a/s “Balticovo” olu realizācijas cenu.

Savukārt šādi fakti liecina par informācijas apmaiņu starp olu ražotājiem:

28.04.2003. sarunu protokolā SIA “Mār­upes lauksaimniecības centrs” atbildīgā amatpersona Sarunu protokola 6.punktā uz jautājumu, vai SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” 2003.gada marta beigās – aprīļa sākumā ir saņēmusi no a/s “Balticovo” vai no tās amatpersonām, vai no citas uzņēmējsabiedrības vai tās amatpersonas faksu, vēstuli, elektronisko vēstuli vai tml., kurā sniegts priekšlikums vai rekomendācija, vai cita rakstura informācija attiecībā uz vistu olu realizācijas cenu veidošanu; — “Tika saņemts informācijas fakss par a/s “Balticovo” olu cenām. Faksi par cenām olām tiek sūtīti regulāri informācijai. A/s “Balticovo” neuzspiež olu politiku, bet organizē savstarpējo informācijas apmaiņu par olu cenām starp olu ražotājiem. Minētā faksa kopija nav saglabājusies.”

28.04.2003. Sarunu protokolā a/s “Madona” atbildīgā amatpersona Sarunu protokola 6.punktā uz jautājumu, vai a/s “Madona” 2003.gada marta beigās — aprīļa sākumā ir saņēmusi no a/s “Balticovo” vai no tās amatpersonām, vai no citas uzņēmējsabiedrības vai tās amatpersonas faksu, vēstuli, elektronisko vēstuli vai tml., kurā sniegts priekšlikums vai rekomendācija, vai cita rakstura informācija attiecībā uz vistu olu realizācijas cenu veidošanu, — “Ar savām cenām mēs apmainījāmies. Viņi atsūtīja savas cenas, mēs nosūtījām savas cenas. Nekāds diktāts no “Balticovo” nav. Patiesībā mēs ar cenām apmaināmies ar visiem Asociācijas biedriem.”

05.05.2003. Sarunu protokolā SIA “Vistako” atbildīgā amatpersona Sarunu protokola 4.2.punktā uz jautājumu, kādā veidā notiek informācijas apmaiņa (faksi, vēstules)? Ar kādu informāciju apmaināties, paskaidro, “ar informāciju par cenām un citu informāciju”.

30.05.2003. Sarunu protokolā SIA “Daugavpils putni” atbildīgā amatpersona Sarunu protokola 9.punktā uz jautājumu, vai SIA “Daugavpils putni” 2003.gada martā aprīlī saņēmusi no a/s “Balticovo” vai no tās amatpersonām, vai no citas uzņēmējsabiedrības vai tās amatpersonas faksus, vēstules, elektroniskās vēstules vai tml., kurās sniegts priekšlikums vai rekomendācija, vai cita rakstura informācija attiecībā uz vistu olu realizācijas cenu veidošanu, t.sk., attiecībā uz zemo cenu akcijām, skaidro: “Bija mutiska apspriede Asociācijā. Tas nebija galvenais jautājums dienas kārtībā, bet apspriede bija.”

4.1.2. Konkurences padome pieprasīja un saņēma Asociācijas sapulču protokolus. Asociācijas sapulču protokoli nesatur ziņas par to, ka Asociācijas sapulcēs tiktu apspriesta kopēja olu cenu politika vai kopīga olu realizācijas stratēģija. Saskaņā ar Asociācijas protokoliem Asociācijas sapulcēs tika skatīti tādi jautājumi kā vienota, ES prasībām atbilstoša olu šķirošanas centra izveide, 2002.gada olu tirgus situācijas analīze, olu eksporta analizēšana, ES prasību ieviešana putnkopības nozarē u.tml. jautājumi. Ņemot vērā to, ka vienošanās starp konkurentiem par cenu noteikšanu un informācijas apmaiņu, kā arī par kopīgu olu realizācijas stratēģiju ir smags konkurences tiesību normu pārkāpums, vienošanās dalībnieki ne vienmēr centīsies vienošanās faktu un saturu atspoguļot sapulču protokolos vai citos to parakstītos dokumentos, apzinoties, ka šādi dokumenti vēlāk var tikt izmantoti, lai konstatētu konkurences tiesību pārkāpumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka fakts, ka Asociācijas protokoli nesatur informāciju par aizliegtās vienošanās noslēgšanu, pats par sevi neapgāž šajā lietā esošos pierādījumus par aizliegtu vienošanos starp Asociācijas biedriem. Bez tam Sarunu protokolos daudzi olu ražotāji ir norādījuši, ka Asociācijas sapulces protokolus Asociācijas dalībnieki nav redzējuši un neviens no tiem nav norādījis, ka ir parakstījis šos dokumentus. Konkurences padomei iesniegtos Asociācijas sapulču protokolus ir parakstījis tikai Asociācijas valdes priekšsēdētājs un protokolists, bet protokoliem ir pievienoti Asociācijas sapulču dalībnieku saraksti, kuros Asociācijas sapulču dalībnieki ir parakstījušies tikai par piedalīšanos sapulcēs, bet nevis parakstījuši sapulču protokolus.

Līdz ar to ir noraidāmi 30.09.2004. a/s “Balticovo” vēstulē Nr.1–7/757 minētie argumenti, ka “(..) Asociācijas sapulču protokoli, kurus parakstījuši vairāk kā 10 uzņēmumu vadītāji vai atbildīgās personas, kas rakstveidā apliecina Asociācijas sapulču saturu”. Konkurences padomē tika iesniegti Asociācijas sapulču protokoli, kuros redzam, ka Asociācijas dalībnieki ir parakstījušies tikai par piedalīšanos sapulcēs. A/s “Balticovo” minētais apgalvojums ir noraidāms kā nepamatots.

Ievērojot teikto, uzskatām, ka Asociācijas sapulču protokoli, kas sastādīti par 08.07.2002., 22.07.2002., 05.08.2002., 19.08.2002., 26.08.2002., 14.03.2003. Asociācijas sapulcēm, nesniedz izsmeļošu informāciju par tajās risinātajiem jautājumiem.

4.1.3. Konkurences padomes rīcībā ir Asociācijas iesniegtais 05.03.2003. Asociācijas valdes priekšsēdētāja V.Grimzes, kas vienlaikus bija arī a/s “Balticovo” ģenerāldirektors, parakstītais uzaicinājums – fakss uz 14.03.2003. Asociācijas sapulci.

16.12.2003. notikušās sarunas protokola 4.1.punktā Asociācijas valdes priekšsēdētājs V.Grimze apstiprina faktu par 05.03.2003. parakstītā faksa nosūtīšanu Asociācijas dalībniekiem: “Ar a/s “Balticovo” sekretāres palīdzību tika nosūtīts šis fakss.”

Minētais dokuments satur šādu tekstu: “2003.gada 14.martā plkst. 12.00 a/s “Balticovo”, Iecavā, Bauskas rajonā, tiek rīkota Latvijas Olu ražotāju asociācijas sanāksme.

Sanāksmē tiks apspriesti šādi jautājumi:

— 2003.gada Lieldienas:

— akciju aktivitātes,

— cenu politika (plānots cenu paaugstinājums no 2003.gada 1.aprīļa),

— tirgus tendences no 2003.gada 1.maija,

— olu eksports 2003.gada martā, aprīlī un vasaras mēnešos,

— citi jautājumi.

Lūdzu savu ierašanos apstiprināt pa tālruni 3943834.

Papildus informējam Jūs, ka a/s “Balticovo” šogad aprīļa mēnesī neplāno nekādas zemo cenu akcijas, tas nozīmē, ka mēs nepiedalīsimies nevienās mazumtirgotāju piedāvātās akcijās. Neatbalstot mazumtirgotāju piedāvātās akcijas, kas galvenokārt izpaužas ar zemu cenu, mēs nodrošinām stabilu tirgu un labus ieņēmumus. Tāpēc, lai nodrošinātu veiksmīgu tirdzniecību Lieldienās, mēs aicinām arī Jūs neatbalstīt šāda veida mazumtirgotāju aktivitātes.”

Ar minētā faksa palīdzību ir veikta informācijas apmaiņa par vistu olu realizācijas stratēģiju un cenu politiku uz 2003.gada Lieldienām, kā arī tas aicina ievērot saskaņotu vistu olu realizācijas stratēģiju uz 2003.gada Lieldienām. Minētā satura faksa nosūtīšanu Sarunu protokolā apliecina a/s “Balticovo”, savukārt minētā satura faksa saņemšanu Sarunu protokolā apstiprina SIA “Sidgunda”, faksa saņemšanu ar uzaicinājumu piedalīties 14.03.2003. sēdē apliecina SIA “Sebri”, SIA “Palsa”, SIA “Nīckrasti”. SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” norāda, ka 2003.gada marta beigās un aprīļa sākumā tika saņemts informācijas fakss par a/s “Balticovo” olu cenām. Minēto faksu vērtējot kopsakarā ar iepriekš apskatītajiem pierādījumiem, Konkurences padome uzskata, ka tas atspoguļo tos jautājumus, par kuriem tika spriests Asociācijas sapulcē 2003.gada 14.martā.

4.1.4. (..)*

Apmeklējot katru olu ražotāju, tika iegūti olu realizācijas dokumenti par atsevišķiem minētās uzņēmējsabiedrības klientiem. Katrā olu ražotāju uzņēmējsabiedrībā tika iegūta informācija par to, kas ir lielākie, vidējie un mazie klienti pēc realizēto olu apjoma. No katras klientu grupas tika atlasītas divas vai trīs uzņēmējsabiedrības. Turklāt tika pārbaudīts, vai minētajām uzņēmējsabiedrībām ir noslēgts līgums ar konkrēto ražotāju un vai līgumos nav papildu noteikumu attiecībā uz olu realizāciju, atlaidēm un bonusiem.

Lietas izpētes gaitā tika izvērtēta konkrēta olu ražotāja vistu olu realizācija izvēlētajām uzņēmējsabiedrībām.

Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka, pēc šādas metodes atlasot olu ražotāju uzņēmējsabiedrībās preču pavad­zīmes–rēķinus, tika iegūta informācija, kas raksturoja katras uzņēmējsabiedrības komerciālo darbību attiecīgajā laika posmā un netieši apstiprina ar iepriekš minētajiem pierādījumiem konstatēto, ka ir notikusi informācijas apmaiņa ar cenām un cenu saskaņošana.

Izanalizējot minētos dokumentus, Konkurences padome secina, ka lietā esošās preču pavadzīmes–rēķini (turpmāk — PPR) par laika periodu no 2002.gada jūnija līdz 2002.gada septembrim un laika periodā no 2003.gada marta līdz 2003.gada aprīlim, kas iegūtas a/s “Balticovo”, SIA “Co Priedes”, SIA “Daugavpils putni”, a/s “Madona”, SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs”, SIA “Nīckrasti”, SIA “Ogres putni”, SIA “Palsa”, z/s “Rasas”, z/s “Sebri”, SIA “Sidgunda 2” un SIA “Vistako”, ir uzskatāms par pierādījumu faktam, ka vistu olu realizācijas cenas minētajā laika periodā ir tikušas paaugstinātas noteiktā kārtībā. Minētā kārtība izpaudās tādējādi, ka Asociācijas sapulcē tika runāts par kārtējo cenu paaugstinājumu, un gandrīz visas uzņēmējsabiedrības dažu dienu laikā pēc Asociācijas sapulces (vai dienā, kad notika nākamais darījums) vistu olu realizācijas cenu paaugstināja.

Raksturīgi, ka uzņēmējsabiedrības vistu olu realizācijas cenu nepaaugstināja gadījumos, ja vistu olu realizācijas cena bija Ls 0,002 zemāk nekā a/s “Balticovo” vistu olu realizācijas cena vai arī a/s “Balticovo” vistu olu realizācijas cenas robežās, kas tika uzskatīts par vēlamo cenu līmeni.

4.2. Sniedzam katras uzņēmējsabiedrības rīcības analīzes kopsavilkumu:

Uzņēmējsabiedrībās tika izvēlēti klienti, vadoties pēc nejaušības principa un 4.1.4.punktā minētajiem principiem laika periodā no 2002.gada jūnija līdz 2002.gada septembrim un laika periodā no 2003.gada marta līdz 2003.gada aprīlim, attiecībā pret kuriem tika veikta vistu olu realizācijas izvērtēšana.

4.2.1. uzņēmējsabiedrībā a/s “Baltic­ovo”, tika izvērtēta fasētu un nefasētu vistu olu realizācija šādiem a/s “Balticovo” klientiem: (..)*

A/s “Balticovo” PPR analīze rāda, ka 2002.gada vasarā pēc Asociācijas sapulcēm ir noticis vistu olu realizācijas cenas paaugstinājums.

(..)*

Cenu paaugstinājumu 2002.gada jūlijā a/s “Balticovo” apstiprina Konkurences padomes darbinieku un a/s “Balticovo” pārstāvju tikšanās laikā Sarunu protokola 13.punktā a/s “Balticovo” norādītais, ka a/s “Balticovo” ir paaugstinājusi vistu olu realizācijas cenu 2002.gadā, sākot no jūlija: “visticamāk, ka ir pacēlusies nedaudz cena jūlijā (..).”

(..)*

2002.gada vasarā pāris dienu laikā pēc Asociācijas sapulcēm a/s “Balticovo” tika paaugstināta vistu olu realizācijas cena. Atkarībā no tā, kad pēc Asociācijas sapulces konkrētais klients veica pirkumu vai arī saskaņā ar savstarpējos līgumos noteikto, tam arī tika piemērota paaugstinātā vistu olu realizācijas cena. Līdz ar to attiecībā uz dažām uzņēmējsabiedrībām vistu olu realizācijas cenas paaugstinājums tika attiecināts ar laika nobīdi.

(..)*

A/s “Balticovo” vistu olu realizācijas cena tika paaugstināta 2003.gada aprīļa sākumā.

4.2.2. uzņēmējsabiedrībā SIA “Co Priedes” tika izvērtēta fasētu un nefasētu vistu olu realizācija šādiem SIA “Co Priedes” klientiem: (..)*

SIA “Co Priedes” PPR analīze rāda, ka 2002.gada vasarā pēc Asociācijas sapulcēm ir noticis vistu olu realizācijas cenas paaugstinājums.

SIA “Co Priedes” olu realizācijas cena tika paaugstināta uzņēmējsabiedrībām, kurām cena nebija atbilstoša vēlamajam cenu līmenim.

SIA “Co Priedes” olu realizācijas cena tika paaugstināta atkarībā no tā, kad pēc Asociācijas sapulces konkrētais klients veica pirkumu, tad tam arī tika piemērota paaugstinātā vistu olu realizācijas cena. Līdz ar to uz dažām uzņēmējsabiedrībām vistu olas realizācijas cenas paaugstinājums tika attiecināts ar nobīdi.

(..)*

2003.gada martā – aprīļa sākumā pēc 14.03.2003. Asociācijas sapulces SIA “Co Priedes” vistu olu realizācijas cena netika paaugstināta. Ņemot vērā iepriekš minēto, pastāv pamatotas šaubas, vai SIA “Co Priedes” ir piedalījusies aizliegtā vienošanā laika periodā 2003.gada martā – aprīļa sākumā.

4.2.3. uzņēmējsabiedrībā SIA “Daugavpils putni” tika izvērtēta fasētu un nefasētu vistu olu realizācija šādiem SIA “Daugavpils putni” klientiem: (..)*

SIA “Daugavpils putni” PPR analīze rāda, ka 2002.gada jūlijā, jūlijā pēc Asociācijas sapulcēm ir noticis vistu olu realizācijas cenas paaugstinājums.

SIA “Daugavpils putni” olu realizācijas cena tika paaugstināta uzņēmējsabiedrībām, kurām cena nebija atbilstoša vēlamajam cenu līmenim. Tā tika paaugstināta atkarībā no tā, kad pēc Asociācijas sapulces konkrētais klients veica pirkumu, tad tam arī tika piemērota paaugstinātā vistu olu realizācijas cena. Līdz ar to uz dažām uzņēmējsabiedrībām vistu olas realizācijas cenas paaugstinājums tika attiecināts ar nobīdi.

(..)*

2003.gada marta beigās–aprīļa sākumā SIA “Daugavpils putni” tika paaugstināta vistu olu realizācijas cena.

4.2.4. uzņēmējsabiedrībā a/s “Madona” tika izvērtēta fasētu un nefasētu vistu olu realizācija šādiem a/s “Madona” klientiem: (..)*

A/s “Madona” PPR analīze rāda, ka 2002.gada vasarā pēc Asociācijas sapulcēm ir noticis vistu olu realizācijas cenas paaugstinājums.

A/s “Madona” olu realizācijas cena tika paaugstināta uzņēmējsabiedrībām, kurām cena nebija atbilstoša vēlamajam cenu līmenim. Tā tika paaugstināta atkarībā no tā, kad pēc Asociācijas sapulces konkrētais klients veica pirkumu, tad tam arī tika piemērota paaugstinātā vistu olu realizācijas cena. Līdz ar to uz dažām uzņēmējsabiedrībām vistu olas realizācijas cenas paaugstinājums tika attiecināts ar nobīdi.

(..)*

28.04.2003. Sarunu protokolā a/s “Madona” atbildīgā amatpersona arī sniedz informāciju, ka a/s “Madona” pēc 14.03.2003. Asociācijas sapulces dažiem klientiem ir paaugstinājusi vistu olu realizācijas cenu.

2003.gada marta beigās a/s “Madona” tika paaugstināta vistu olu realizācijas cena.

4.2.5. uzņēmējsabiedrībā SIA “Mār­upes lauksaimniecības centrs” tika iz­vēr­tēta fasētu un nefasētu olu realizācija šādiem SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” klientiem: (..)*

SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” PPR analīze rāda, ka 2002.gada vasarā pēc Asociācijas sapulcēm ir noticis vistu olu realizācijas cenas paaugstinājums.

SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” olu realizācijas cena tika paaugstināta uzņēmējsabiedrībām, kurām cena nebija atbilstoša vēlamajam cenu līmenim. Tā tika paaugstināta atkarībā no tā, kad pēc Asociācijas sapulces konkrētais klients veica pirkumu, tad tam arī tika piemērota paaugstinātā vistu olu realizācijas cena. Līdz ar to uz dažām uzņēmējsabiedrībām vistu olas realizācijas cenas paaugstinājums tika attiecināts ar nobīdi.

(..)*

2003.gada marta beigās–aprīļa sākumā SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” tika paaugstināta vistu olu realizācijas cena.

4.2.6. uzņēmējsabiedrībā SIA “Nīckrasti” tika izvērtēta fasētu un nefasētu vistu olu realizācija šādiem SIA “Nīckrasti” klientiem: (..)*

SIA “Nīckrasti” PPR analīze rāda, ka 2002.gada vasarā pēc Asociācijas sapulcēm ir noticis vistu olu realizācijas cenas paaugstinājums.

SIA “Nīckrasti” olu realizācijas cena tika paaugstināta uzņēmējsabiedrībām, kurām cena nebija atbilstoša vēlamajam cenu līmenim. Tā tika paaugstināta atkarībā no tā, kad pēc Asociācijas sapulces konkrētais klients veica pirkumu, tad tam arī tika piemērota paaugstinātā vistu olu realizācijas cena. Līdz ar to uz dažām uzņēmējsabiedrībām vistu olas realizācijas cenas paaugstinājums tika attiecināts ar nobīdi.

(..)*

2003.gada marta beigās–aprīļa sākumā SIA “Nīckrasti” tika paaugstināta vistu olu realizācijas cena.

4.2.7. uzņēmējsabiedrībā SIA “Ogres putni” tika izvērtēta fasētu un nefasētu vistu olu realizācija šādiem SIA “Ogres putni” klientiem: (..)*

SIA “Ogres putni” PPR analīze rāda, ka 2002.gada vasarā pēc Asociācijas sapulcēm ir noticis vistu olu realizācijas cenas paaugstinājums.

SIA “Ogres putni” olu realizācijas cena tika paaugstināta uzņēmējsabiedrībām, kurām cena nebija atbilstoša vēlamajam cenu līmenim. Tā tika paaugstināta atkarībā no tā, kad pēc Asociācijas sapulces konkrētais klients veica pirkumu, tad tam arī tika piemērota paaugstinātā vistu olu realizācijas cena. Līdz ar to uz dažām uzņēmējsabiedrībām vistu olas realizācijas cenas paaugstinājums tika attiecināts ar nobīdi.

(..)*

SIA “Ogres putni” realizācijas cena tika paaugstināta 2003.gada marta beigās–aprīļa sākumā, realizācijas cena bija augstāka par vēlamo cenu līmeni.

4.2.8. uzņēmējsabiedrībā SIA “Palsa” tika izvērtēta vistu olu realizācija šādiem klientiem: (..)*

05.05.2003. Sarunu protokolā SIA “Palsa” sniedz informāciju, ka SIA “Palsa” cenas cēla pa pussantīmam vai santīmam arī tajā laikā ap 14.03.2003. SIA “Palsa” Sarunu protokolā apliecina arī faktu, ka cenu izmaiņas pēc 14.03.2003. notika saskaņā ar vienošanos pēc 14.03.2003. Izmaiņas SIA “Palsa” notika tāpēc, ka uzzināja, ka tirgus cenu pacels a/s “Balticovo”.

4.2.9. uzņēmējsabiedrībā z/s “Rasas” tika izvērtēta fasētu un nefasētu vistu olu realizācija šādiem z/s “Rasas” klientiem: (..)*

2002.gada jūlijā, augustā z/s “Rasas” cena tika paaugstināta, taču cenu paaugstinājumam vairākumā gadījumu sekoja cenu pazeminājums, kas ir pretēji Asociācijas sapulcēs lemtajam.

(..)*

2003.gada martā pēc Asociācijas sapulces z/s “Rasas” vistu olu realizācijas cena netika paaugstināta vai arī tika paaugstināta nebūtiski, nav konstatēts cenu paaugstinājums, kas būtu atbilstošs Asociācijas sēdē nolemtajam. Ņemot vērā iepriekš minēto, pastāv pamatotas šaubas, vai z/s “Rasas” ir piedalījusies aizliegtā vienošanā.

4.2.10. uzņēmējsabiedrībā z/s “Sebri” tika izvērtēta fasētu un nefasētu vistu olu realizācija (..)*

Z/s “Sebri” PPR analīze rāda, ka 2002.gada vasarā pēc Asociācijas sapulcēm ir noticis vistu olu realizācijas cenas paaugstinājums.

Z/s “Sebri” olu realizācijas cena tika paaugstināta atkarībā no tā, kad pēc Asociācijas sapulces konkrētais klients veica pirkumu, tad tam arī tika piemērota paaugstinātā vistu olu realizācijas cena. (..)* Vistu olu realizācijas cenas paaugstinājums tika attiecināts ar nobīdi.

(..)*

30.04.2003. Sarunu protokolā par Asociācijā risinātajiem jautājumiem z/s “Sebri” atbildīgās amatpersonas sniegtā informācija par dalību aizliegtā vienošanā lēmuma punktā 4.1.1.

Iepriekš minētais liecina, ka z/s “Sebri” ir sekojusi Asociācijas sapulcēs nolemtajam.

4.2.11. uzņēmējsabiedrībā SIA “Sidgunda 2” tika izvērta fasētu un nefasētu vistu olu realizācija šādiem klientiem: (..)*

SIA “Sidgunda 2” PPR analīze rāda, ka 2002.gada vasarā pēc Asociācijas sapulcēm ir noticis vistu olu realizācijas cenas paaugstinājums.

SIA “Sidgunda 2” olu realizācijas cena tika paaugstināta uzņēmējsabiedrībām, kurām cena nebija atbilstoša vēlamajam cenu līmenim. Tā tika paaugstināta atkarībā no tā, kad pēc Asociācijas sapulces konkrētais klients veica pirkumu, tad tam arī tika piemērota paaugstinātā vistu olu realizācijas cena. Līdz ar to uz dažām uzņēmējsabiedrībām vistu olas realizācijas cenas paaugstinājums tika attiecināts ar nobīdi.

26.06.2003. Sarunu protokola 44.punktā SIA “Sidgunda 2” pārstāvis par 2002.gada vistu olu realizācijas cenas izmaiņām sniedz informāciju: “(..) Cena sāka paaugstināties 2002.gada augustā, jūlija beigās”.

(..)*

SIA “Sidgunda 2” tika paaugstināta vistu olu realizācijas cena 2003.gada aprīļa sākumā.

4.2.12. uzņēmējsabiedrībā SIA “Vistako” tika izvērtēta fasētu un nefasētu vistu olu realizācija šādiem SIA “Vistako” klientiem: (..)*

SIA “Vistako” PPR analīze rāda, ka 2002.gada vasarā pēc Asociācijas sapulcēm ir noticis vistu olu realizācijas cenas paaugstinājums.

(..)*

SIA “Vistako” olu realizācijas cena tika paaugstināta atkarībā no tā, kad pēc Asociācijas sapulces konkrētais klients veica pirkumu, tad tam arī tika piemērota paaugstinātā vistu olu realizācijas cena. Līdz ar to uz dažām uzņēmējsabiedrībām vistu olas realizācijas cenas paaugstinājums tika attiecināts ar nobīdi.

(..)*

SIA “Vistako” tika paaugstināta vistu olu realizācijas cena 2003.gada aprīļa sākumā.

05.05.2003. SIA “Vistako” Sarunu protokola 29.punktā SIA “Vistako” amatpersona sniedz šādu informāciju: “Man praktiski cenu izmaiņas nebija. Cenas sāku celt 20 dienas pirms Lieldienām, drusku arī ap 15. vai 20.martu. Tas ir kā kurai firmai.”

4.3. Konkurences padome ir analizējusi vistu olu apriti (olu atlikums, saražotais, realizētais un likvidētais olu apjoms) par laika periodu no 2002.gada janvāra līdz 2003.gada aprīlim olu ražotājiem.

Konkurences padome ir izvērtējusi tirgus dalībnieku sniegtos argumentus par to, kādu taktiku tie ņem vērā, nosakot realizācijas cenu. Konkurences padome vienlīdz lielu vērību veltījusi cenu noteikšanas pamatprincipu izvērtēšanai, saskaņojot ekonomikas teoriju ar praksi — ražotāj­uzņēmumu amatpersonu izteikumiem un konkrēto rīcību.

Minētais ļauj izdarīt pieļāvumu, ka no iespējamām metodēm, t.i., orientēšanās uz izmaksām, konkurenci vai pieprasījumu, vairumā gadījumu tiek lietota pieprasījuma metode. Sarunu protokoli apliecina, ka uz jautājumu, kā tiek noteikta cena, vistu olu ražotājuzņēmumu amatpersonas lielākoties sniegušas atbildes, ka vistu olu realizācijas cenu noteikšanā izmantots pieprasījuma princips. Līdz ar to Konkurences padome sīkāk analizēja pieprasījuma principa piemērošanu vistu olu cenu noteikšanas procesā konkrētajā uzņēmējsabiedrībā minētajā laikposmā.

Konkurences padome, izvērtējot pieprasījuma principa izmantošanu cenu noteikšanā, vadījās pēc ekonomiski pamatotiem apsvērumiem, proti, ražotājuzņēmumi, nosakot cenu, to var pielāgot reālajai pieprasījuma situācijai: paaugstinoties pieprasījumam, cenu palielināt, samazinoties pieprasījumam un palielinoties preču pārpalikumam, cenu turēt iespējami zemā līmenī. Sarunu protokolu dalībnieki atzinuši, ka pieprasījumam ir būtiska nozīme cenu noteikšanā. 30.04.2003. Sarunu protokola 2.punktā z/s “Sebri” informē Konkurences padomes pārstāvjus: “(..) 2002.gada vasarā bija pārpalikums, cenas nokritušas, tad ar Asociācijas starpniecību panācām cenas paaugstinājumu(..)”. 08.05.2003. Sarunu protokola 13.punktā z/s “Rasas” amatpersona paskaidro: “(..) Ja nesaskaņotu dēšanu, tad tirgū parādīsies liels pārpalikums un cenas tik un tā nāksies nolaist(..)”. 04.07.2003. Sarunu protokola 30.punktā SIA “Ogres putni” amatpersona: “(..) no tirgus pieprasījuma veidojam savu cenu”.

04.06.2003. Sarunu protokola 34.punktā SIA “Co Priedes” amatpersona: “(..) ja olu nav noliktavā, tad paaugstina cenu”.

Lai noteiktu, vai vistu olu realizācijas cenu paaugstināšanu varēja izraisīt pieprasījuma pieaugums, Konkurences padome ir analizējusi vistu olu apriti (olu atlikums, saražotais, realizētais un likvidētais olu daudzums) par laika periodu no 2002.gada janvāra līdz 2003.gada aprīlim olu ražotājiem.

Sniedzam uzņēmējsabiedrību olu aprites analīzi:

4.3.1. Analizējot vistu olu apriti a/s “Balticovo” (..)*

4.3.2. Analizējot vistu olu apriti SIA “Co Priedes” (..)*

4.3.3. Konkurences padomes iegūtie dati no SIA “Daugavpils putni” (..)*

4.3.4. Konkurences padomes iegūtās ziņas par a/s “Madona” olu apriti (..)*

4.3.5. Iegūtās ziņas par olu apriti SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” (..)*

4.3.6. SIA “Nīckrasti” (..)*

4.3.7. Analizētā informācija par vistu olu apriti SIA “Ogres putni” (..)*

4.3.8. Analizējot SIA “Palsa” vistu olu apriti (..)*

4.3.9. Konkurences padomes iegūtās ziņas no z/s “Rasas” par olu apriti (..)*

4.3.10. Konkurences padomes iegūtās ziņas no z/s “Sebri” par olu apriti (..)*

4.3.11. Konkurences padomes iegūtās ziņas par SIA “Sidgunda 2” olu apriti (..)*

4.3.12. Konkurences padomes iegūtās ziņas pēc SIA “Vistako” par olu apriti (..)*

Līdz ar to jāsecina, ka 2002.gada vasarā vistu olu tirgū Latvijā vistu olu piedāvājums pārsniedza pieprasījumu un tirgū bija izveidojusies olu pārprodukcija. Tādējādi minēto uzņēmējsabiedrību lēmums paaugstināt vistu olu realizācijas cenu 2002.gada vasarā nebija ekonomiski pamatots, tātad tas kopsakarā ar iepriekš analizētajiem pierādījumiem apliecina, ka notikusi olu ražotāju faktiskās rīcības saskaņošana.

Vistu olu aprites analīze minētajās uzņēmējsabiedrībās 2003.gada marta beigās – aprīļa sākumā neliecina, ka šajā laika periodā bija pieaudzis pieprasījums pēc vistu olām. Līdz ar to Konkurences padome secina, ka minētās uzņēmējsabiedrības, paaugstinot 2003.gada marta beigās un aprīļa sākumā vistu olu realizācijas cenu, rīkojās saskaņā ar 14.03.2003. Asociācijas sapulcē pieņemto lēmumu par vistu olu realizācijas cenu paaugstināšanu.

5. Olu tirgus dalībnieku viedokļu un argumentu analīze

5.1. Konkurences padome ir izvērtējusi a/s “Balticovo” argumentus uz 31.03.2004. Konkurences padomes biroja vēstuli Nr. 6–540, kas bija iekļauti vairākās a/s “Balticovo” vēstulēs (14.04.2004. Nr.1/7308, 14.04.2004. Nr.1/7312, 20.04.2004. Nr.320, 27.04.2004. Nr.1/7/329, 30.09.2004. Nr.1–7/757, 09.11.2004. Nr.1–7/838, 25.11.2004. Nr.1–7/881). Sniedzam argumentu izvērtējumu (daži no tiem jau ir analizēti iepriekšējos lēmuma punktos):

14.04.2004. a/s “Balticovo” vēstulē Nr. 1/7312 ietvertie argumenti:

1) A/s “Balticovo” olu, olu produktu u.c. cenas nosaka, vadoties no pieprasījuma un piedāvājuma, ražošanas ciklogrammas, produkcijas izmaksām — labības, energoresursu, loģistikas cenām, darba samaksas darbiniekiem un citiem izdevumiem. 2002.g. pirmajā pusē olu realizācijas cenas nebija adekvātas izmaksām, turklāt saražotais olu daudzums pārsniedza pieprasījumu vietējā tirgū.

Tirgus dalībnieks, neapšaubāmi, ir tiesīgs piemēroties tirgus apstākļiem un noteikt preces cenu atbilstoši tās izmaksām, taču ir aizliegti jebkuri kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir ietekmēt esošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai atklāt konkurentam savu plānoto rīcību, lai piemērotos tirgus apstākļiem. Līdzīgu nostāju ir paudusi Eiropas Kopienu tiesa lietā Suiker Unie v. Commission.⁷ Lietā esošie pierādījumi liecina, ka a/s “Balticovo” ir piedalījusies vistu olu ražotāju saskaņotās darbībās minētajos laika posmos. Līdz ar to minētais a/s “Balticovo” apgalvojums nav pamatots.

2) Pamatojoties uz papildus noslēgtajiem eksporta līgumiem un nodomu protokoliem par olu un olu produktu eksportu, bija iespējams saglabāt piedāvājumu un pieprasījumu Latvijas iekšējā tirgū. Eksporta apjoms bija salīdzinoši mazs, un tas būtiski nemainīja situāciju tirgū, piemēram, 2002.gada jūlijā a/s “Balticovo” eksportēja aptuveni 15% no jūlijā realizētā kopējā olu daudzuma.

3) Ņemot vērā, ka a/s “Balticovo” tirgus daļa ir aptuveni 47 % no kopējā vistu olu tirgus Latvijā, kā arī to, ka a/s “Balticovo” ir plaši pazīstama preču zīme un produkcijai ir augsta kvalitāte, a/s “Balticovo” spēj patstāvīgi uzturēt produkcijas cenas arī virs vidējā cenu līmeņa un palielināt savu tirgus daļu neatkarīgi no citiem tirgus dalībniekiem. A/s “Balticovo” vienmēr ir noteikusi olu un olu produktu cenas autonomi, nekādas aizliegtas vienošanās nav ierosinājusi. Ievērojot pirmajā punktā sniegto pamatojumu, minētais a/s “Balticovo” arguments nav pamatots.

20.04.2004. a/s “Balticovo” vēstulē Nr.1/7 320 ietvertie argumenti:

Lielākoties šajā dokumentā atkārtoti 14.04.2004. a/s “Balticovo’’ vēstulē Nr.1/7312 iekļautie argumenti. Par jaunu varētu uzskatīt minēto, ka, neskatoties, ka tika paaugstinātas uzņēmuma realizācijas cenas, olu mazumtirdzniecības cenas nemainījās. Turklāt 2002.gada vidējā olu vairumtirdzniecības cena bija par 20% zemāka nekā laika periodā no 1995. līdz 2001.gadam. Konkurences padome secina, ka minētajam argumentam lietā nav nozīmes, jo Konkurences padome analizēja situāciju konkrētajā tirgū 2002. un 2003.gadā un pavisam citā griezumā, t.i., tika analizēta vistu olu ražotāju darbību atbilstība Konkurences likuma 11.panta noteikumiem. Tas, ka ir kritusies vairumtirdzniecības cena, nav attaisnojums konkurenci ierobežojošu vienošanos slēgšanai. Pat, ja nozarē ir vērojama krīze, konkurenci ierobežojošu vienošanos slēgšanai saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta trešās daļas noteikumiem ir nepieciešama Konkurences padomes atļauja, kura var tikt saņemta, ja vienošanās atbilst 11.panta otrās daļas nosacījumiem.

27.04.2004. a/s “Balticovo” vēstulē Nr.1/7/329 ietvertie argumenti:

1) Konkurences padome noraida a/s “Balticovo” argumentu, ka tā nav pētījusi, vai a/s “Balticovo” 10 gadu darbības laikā cenu izmaiņas nevar sagrupēt pēc cita principa vai pazīmes kā nepamatotu. Konkurences padome ir koncentrējusies uz realizācijas cenu analīzi tikai laika periodos 2002.gada jūlijs–augusts un 2003.gada marts–aprīlis tāpēc, ka Sarunu protokolos sniegtās ziņas norādīja uz iespējamo Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu minētajos laika periodos. Šajā lietā Konkurences padome kopsakarībā ir vērtējusi visu olu ražotāju darbības konkrētajā tirgū 2002. un 2003.gadā. Par pārkāpumu šajā gadījumā tiek uzskatītas visu olu ražotāju saskaņotas darbības, kas ir apdraudējušas konkurences pastāvēšanu konkrētajā tirgū, nevis tikai kādas atsevišķas a/s “Balticovo” darbības.

2) Noraidāms ir a/s “Balticovo” arguments, ka Konkurences padomes rīcībā ir rakstiski dokumenti — Asociācijas sapulču protokoli, kurus parakstījuši vairāk nekā 10 uzņēmumu vadītāji vai atbildīgās personas, kas rakstveidā apliecina Asociācijas sapulču saturu kā nepatiess. Minētā Konkurences padomes vērtējuma pamatojums iekļauts 4.1.2.punktā.

3) A/s “Balticovo” ir norādījusi, ka Konkurences padome nav pārbaudījusi, vai nepastāv aizliegta vienošanās starp tirgus dalībniekiem — SIA “Sidgunda 2”, SIA “Daugavpils putni”, SIA “Nīckrasti”, z/s “Sebri”, SIA “Palsa”, a/s “Madona”, z/s “Rasas”, SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs”, t.i., vai minētie tirgus dalībnieki nav rīkojuši savas sapulces pēc Asociācijas sanāksmēm, kurās šo visu apsprieduši, lai kopīgi vērstos pret a/s “Balticovo”, jo a/s “Balticovo” vienmēr ir bijusi tā, kas nenodarbojas ar kontrabandas preci. Par minēto faktu Konkurences padome 21.10.2004. nosūtīja a/s “Balticovo” vēstules Nr.1515 un 03.12.2004. vēstuli Nr.6–1785, lai iegūtu papildu informāciju par minēto vienošanos. Pēc minēto un papildus izpētē iegūto ziņu izvērtēšanas Konkurences padome lems par lietas ierosināšanu šajā sakarā.

4) “(..) vēlamies norādīt, ka jautājumi tirgus dalībniekiem ir uzdoti tendenciozi un no pieļaujamo izmeklēšanas metožu un personas konstitucionālo tiesību viedokļa ir nepieļaujami administratīvajā procesā, jo personai liek apsūdzēt pašai sevi. Sarunu protokoli nav nekādas rakstiskas liecības, turklāt liecinieks pat kriminālprocesā var tās mainīt.” Horizontālo karteļa vienošanos atklāšana ir būtiska valsts pārvaldes funkcija, kuras veikšana ir uzticēta Konkurences padomei. Iestādei ir jāpielieto Konkurences likuma 9.panta piektajā daļā minētās izmeklēšanas tiesības, lai efektīvi pildītu minēto valsts pārvaldes funkciju. Konkurences padome nav lietojusi nekādus piespiedu līdzekļus, viltu vai draudus, lai iegūtu minēto tirgus dalībnieku paskaidrojumus. Biroja darbinieku pilnvarā tika minēts tas iespējamais Konkurences likuma pārkāpums, par kuru Konkurences padome vēlējās iegūt informāciju, pilnvarā vai sarunu protokolā netika minēta arī iespējamā administratīvās atbildības piemērošana par informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu. Sarunu protokolos iekļauto informāciju tirgus dalībnieki ir snieguši labprātīgi, pēc pirmā uzaicinājuma, un ir parakstījuši katru sarunu protokola lappusi. Bez tam pietiekoša informācija par aizliegtās vienošanās esamību tika sniegta jau atbildēs uz jautājumiem, kuri lūdza aprakstīt Asociācijas sēdēs apspriesto jautājumu loku.

5) A/s “Balticovo” noraida Konkurences padomes Biroja secinājumu, ka lietā esošās PPR ir pierādījums faktam, ka olu realizācijas cenas ir mainījušās noteiktā kārtībā, norādot, ka tas nav pierādījums faktam, bet gan pieņēmums, nav norādīti PPR numuri, PPR ir tiešs pierādījums tikai piegādes faktam, jebkurā citā veidā tas ir izmantojams tikai kā iespējams netiešs papildu apliecinājums noslēgtā citu tiešo pierādījumu lokā, kuram nav cita izskaidrojuma. Konkurences padomes birojs 31.03.2004. vēstulē Nr.6–540 ir norādījis, ka visi lietā iegūtie pierādījumi tiek vērtēti kopsakarā un preču pavadzīmes ir viens no tiem. Turklāt saskaņā ar 25.06.2003. Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm – rēķiniem” 3.punktu pavadzīme – rēķins ir attaisnojuma dokuments, ar kuru nodokļu maksātājs precīzi un pilnīgi dokumentāri noformē preču izsniegšanas un saņemšanas darījumu. Līdz ar to uzskatām, ka PPR ir iespējams izmantot, lai iegūtu informāciju par vistu olu realizācijas cenu.

6) A/s “Balticovo” ir norādījusi, ka tikai uzņēmuma darbības apskate kopumā un jo īpaši lielo klientu līguma noteikumi ir būtiski un veido kopējo cenu politiku un uzņēmuma ienākumus. A/s “Balticovo” netiek vesta atsevišķa cenu politika kaut kādām grupām. Cenu politika ir kopēja un tiek balansēta starp visiem klientiem. Konkurences padome tendenciozi mērķtiecīgi nav ņēmusi vērā tieši tos līgumus, kur cena ir zemāka.

Konkurences padome norāda, ka a/s “Balticovo” norādītie trūkumi ir tikuši novērsti Konkurences padomes Biroja veiktās lietas izmeklēšanas periodā no 07.05.2003 līdz 05.05.2004.

7) Konkurences padome ir izanalizējusi a/s “Balticovo” argumentu, ka tirgotāji, izmantojot savu pirkšanas varu, panāk, ka ražotājs samazina cenu, bet mazumtirdzniecībā cena nesamazinās, un rezultātā ieguvējs ir tikai tirgotājs, bet ražotājs spiests pārdot savu preci tuvu vai zem pašizmaksas. Minētais secinājums arī motivēja a/s “Balticovo” tomēr mēģināt cīnīties ar šiem tirdzniecības uzņēmumiem un cenu noteikt atbilstoši normālajai praksei, kā arī ražotājam ir tiesības pārdot savu preci virs pašizmaksas. Lielveikalu tirgus varas izmantošana nav attaisnojums konkurenci ierobežojušu vienošanos noslēgšanai.

8) A/s “Balticovo” norāda, ka Konkurences padomes Biroja veiktā olu aprites analīze ir nepamatota, norādot, ka ražošana un uzņēmējdarbība konkurences apstākļos ir ļoti komplicēta un ir absurdi pieņemt, ka hrestomātisks elementārās ekonomikas rokasgrāmatas piemērs tiešā veidā ir attiecināms uz šo situāciju. Konkurences padome vērtēja katras uzņēmējsabiedrības olu apriti, lai izvērtētu situāciju tirgū konkrētos laika periodos. Daudzi tirgus dalībnieki Sarunu protokolos ir atzinuši, ka pieprasījumam ir būtiska nozīme realizācijas cenu noteikšanā. Kā svarīgi faktori pie cenu noteikšanas tika minēti arī olu uzkrājumu lielums konkrētajā uzņēmējsabiedrībā, kā arī fakts, vai tirgū nav izveidojies olu pārpalikums. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka ir pamatoti izmantot minētos faktorus katra olu ražotāja rīcības tirgū analīzē.

9) Pretrunīgi ir a/s “Balticovo” apgalvojumi par 05.03.2003. faksa sūtījumu, ko parakstīja V.Grimze. A/s “Balticovo” ir norādījusi, ka minētais dokuments tika sagatavots, taču nebija paredzēts nosūtīšanai. Atbildīgā sekretāre pārkāpa iekšējās kārtības noteikumus un pati pieņēma lēmumu par dokumenta nosūtīšanu, ko viņa var arī apliecināt. (..) Dokumenta projekta saturs tika gatavots ar mērķi iedrošināt Asociācijas biedrus stāties pretī tirgotāju pirkšanas varai, kuras rezultātā uz ražotāju zaudējumu rēķina nopelna tikai tirgotāji. Jebkurā gadījumā minētais kļūdaini nosūtītais 05.03.2003. fakss nevar būt par pierādījumu aizliegtai vienošanai 2002. un 2003.gadā. Divos Sarunu protokolos V.Grimze ir norādījis, ka Asociācija minēto faksu ir nosūtījusi. Turklāt uzņēmējsabiedrības sniegtais skaidrojums nepārprotami norāda, ka faksa nosūtīšanas mērķis bija veicināt olu ražotāju saskaņotās darbības pirms 2003.gada Lieldienām. Bez tam minētā satura faksa saņemšanu Sarunu protokolā apstiprina SIA “Sidgunda”, faksa saņemšanu ar uzaicinājumu piedalīties 14.03.2003. sēdē apliecina SIA “Sebri”, SIA “Palsa”, SIA “Nīckrasti”. SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” norāda, ka 2003.gada marta beigās–aprīļa sākumā tika saņemts informācijas fakss par a/s “Balticovo” olu cenām.

10) A/s “Balticovo” ir minējusi, ka vēstulē Nr.6–540 Konkurences padome nav izskaidrojusi, kā tā definē saskaņotas darbības jēdzienu Konkurences likuma izpratnē. Par šo faktu a/s “Balticovo” ir sniegts skaidrojums 21.10.2004. vēstulē Nr.1515.

30.09.2004. a/s “Balticovo” vēstulē Nr.1–7/757 ietvertie argumenti:

A/s “Balticovo” ir norādījusi, ka Konkurences Birojs ir veicis neobjektīvu izmeklēšanu, kā arī Konkurences padome kā iestāde savā rīcībā visā lietas izmeklēšanas gaitā nav ievērojusi Administratīvā procesa likumā noteiktos pamatprincipus. Pārējie a/s “Balticovo” argumenti lielākoties ir bijuši iekļauti minētās uzņēmējsabiedrības iepriekšējās vēstulēs. Konkurences padome uzskata, ka tā lietas izmeklēšanas un lēmuma pieņemšanas procesā ir ievērojusi administratīvā procesa principus. Ņemot vērā to, ka šis “Balticovo” arguments nav detalizēts sīkāk, tad nav iespējams sniegt tā detalizētāku atspēkojumu.

09.11.2004. a/s “Balticovo” vēstulē Nr.1–7/838 ietvertie argumenti:

1) Konkurences padome ir izvērtējusi a/s “Balticovo” argumentu, ka a/s “Balticovo” lēmumi par cenu izmaiņām (cenu rīkojumi) tiek pieņemti atšķirīgi gan pa olu kategorijām, gan pa atsevišķiem klientiem (..). Konkurences padome, analizējot konkrētā tirgus dalībnieku rīcību, t.i., izmantojot PPR iekļauto informāciju, analizēja katram no izvēlētajiem klientiem realizēto vistu olu cenas pa konkrētām kategorijām.

2) A/s “Balticovo” ir norādījusi, ka Cenu lapās atlaides nav redzamas. Cenas izmaiņas uzreiz ietekmē tikai tos nelielos pircējus, kas olas iegādājas uz vietas, bez sadarbības līguma. Minētais pierāda to, ka nav iespējams vienā dienā visiem pacelt cenas. Izanalizējot a/s “Balticovo” vistu olu realizāciju vairākiem klientiem, tika secināts, ka vistu olu realizācijas cena 2002.gada jūlijā, augustā un 2003.gada aprīļa sākumā tika paaugstināta (skat. lēmuma 4.2.1.punktu). Konkurences padome neizmanto Cenu lapas kā pierādījumu, bet gan tikai kā informācijas avotu.

20.12.2004. a/s “Balticovo” vēstulē Nr.1–7/954 ietvertie argumenti:

Konkurences padome secina, ka minētā vēstule nesatur argumentus, kas pamatotu Konkurences likuma 11.panta pārkāpuma neesamību.

5.2. Konkurences padome ir izanalizējusi 15.04.2004. SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” vēstulē Nr.42 iekļautos argumentus par lietā esošajiem pierādījumiem, kuri tika apskatīti 26.03.2004. Konkurences padomes Biroja vēstulē Nr.6–515 (turpmāk — Vēstule).

Sniedzam SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” būtiskāko argumentu izvērtējumu:

Konkurences padome ir secinājusi, ka noraidāms ir minētās vēstules 2.punktā ietvertais arguments: “Kur un kad ir noslēgta vienošanās, kas izstrādājis un parakstījis noteikumus, un/vai Konkurences padomes rīcībā ir šī vienošanās un noteikumi?”, jo tajā minētais ir pretrunā ar Konkurences likuma 1.pantā iekļauto termina “vienošanās” definīciju. Noraidāms ir SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” arguments uz Vēstules 2.4.punktā minēto kā nepamatots. Konkurences padome nekad nav norādījusi, ka SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” nav tiesības patstāvīgi, vadoties no tādiem faktoriem kā izejvielu, elektroenerģijas cenu pieaugums, pieprasījums pēc konkrētā olu ražotāja saražotās produkcijas, noteikt vistu olu realizācijas cenu, taču ir aizliegti jebkuri kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir ietekmēt esošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai atklāt konkurentam savu plānoto rīcību, lai piemērotos tirgus apstākļiem. LR Centrālās statistikas pārvaldes informācija neapliecina, ka 2002.gadā būtu būtiski paaugstinājusies cena graudiem vai elektroenerģijai, turklāt pieprasījuma ietekme, kā liecina lēmuma 4.3.5.punkts, nav tikusi ņemta vērā.

5.3. Konkurences padome ir izvērtējusi 05.04.2004 a/s “Madona” vēstulē Nr.Nr.01–09/49 iekļautos argumentus uz 23.03.2004. Konkurences padomes vēstuli Nr.6–487 (turpmāk — Vēstule). Sniedzam būtiskāko argumentu izvērtējumu:

1) Noraidāms ir a/s “Madona” vēstulē iekļautais arguments par Asociācijas sapulcēm, ka: “Nevienā sapulces protokolā nav apspriests jautājums par cenu politikas veidošanu. Katrs uzņēmums veido cenu politiku neatkarīgi.” Minētais arguments ir nepamatots, skat. lēmuma 4.1.2. un 4.13.punktu. Vēl a/s “Madona” Vēstulē norāda, ka Konkurences padomes lietā esošās PPR par laika periodu no 2002.gada maija līdz 2003.gada maijam liecina, ka nav ievērota cenu starpība ar a/s “Balticovo” olu realizācijas cenu Ls 0,002, starpība svārstās Ls 0,002–0,004. Cenu pacēlums klientiem atkarīgs no piegādātā daudzuma un servisa. Minētā sakarā Konkurences padome norāda, ka pierādījumi lietā skaidri parāda, ka a/s “Madona” realizācijas cena pēc Asociācijas sapulcēm tika paaugstināta (skat. lēmuma punktu 4.2.4.). Un cenu starpība Ls 0,002, salīdzinot ar a/s “Balticovo” realizācijas cenu, bija vēlamais cenu līmenis, ko pamatā ir ievērojusi arī a/s “Madona”.

2) A/s “Madona” vēstulē norāda, ka “salīdzināšanai izmantot likvidēto olu daudzumu analīzē ir nekorekti, jo saskaņā ar olu aprites likumu no 2002.gada 1.janvāra konditorejā, ne arī pārstrādē pārtikai nevar izmantot plēstās olas, kuras rodas, veicot šķirošanas procesu, tās ir jālikvidē — t.i., nododot zvēru barošanai a/s “Madona AB”. Tāpat 2002.gada jūlija un augusta mēnesī Latvijā pastāvēja paaugstināta t° 25–30°C, kas rada šā produkta ātrāku bojāšanos, un, lai izslēgtu riska pakāpi, tās tika likvidētas”. Konkurences padome pamatā vērtēja olu atlikumus, nevis likvidēto olu daudzumu. A/s “Madona” olu pārpalikums liecina, ka tirgū nebija pietiekošs pieprasījums pēc olām.

5.4. Konkurences padome ir izskatījusi 06.04.2004. SIA “Daugavpils putni” vēstulē Nr.01–14/44 ietvertos argumentus uz 24.03.2004. Konkurences padomes Biroja vēstuli Nr.6–490 un sniedz būtiskāko argumentu izvērtējumu:

Konkurences padome nepiekrīt sniegtajam paskaidrojumam par vistu olu realizācijas cenas paaugstināšanu SIA “Daugavpils putni” 2002.gada jūlijā, augustā un 2003.gada martā un aprīlī, kas ir šāds: “Darām zināmu, ka realizācijas cenu paaugstināšanās un krišanās visa 2002.gada un 2003.gada laikā ir saistīta ar tirgus pieprasījumu. Nekādas vienošanās šajos jautājumos nav notikušas. Personas, kas šos jautājumus ierosinātu un ietekmētu, nav zināmas.” Konkurences padomes rīcībā esošie pierādījumi liecina par SIA “Daugavpils putni” piedalīšanos saskaņotās darbībās, tāpēc minētais arguments ir noraidāms.

5.5. Konkurences padome ir izskatījusi 02.04.2004. SIA “Co Priedes” vēstulē Nr.10 ietvertos argumentus uz 23.03.2004. Konkurences padomes Biroja vēstuli Nr.6–477 un sniedz būtiskāko argumentu izvērtējumu:

SIA “Co Priedes” vēstulē Nr.10 no 02.04.2004. Konkurences padomei sniedz šādu paskaidrojumu: “Iepazīstoties ar vēstulē izklāstītajiem lietas apstākļiem, Rīgas rajona Ķekavas pagasta olu ražotājuzņēmums SIA “Co Priedes” apliecina, ka vadība un speciālisti nav piedalījušies nekādās pretlikumīgās darbībās, kas saistītas ar realizācijas cenu izmaiņu apspriešanu.”

Konkurences padomes rīcībā esošie pierādījumi liecina par SIA “Co Priedes” piedalīšanos saskaņotās darbībās, tāpēc minētais arguments ir noraidāms. Konkurences padomes iegūtās PPR par 2002.gada vasaru liecina, ka pēc Asociācijas sapulcēm SIA “Co Priedes” vistu olu realizācijas cena ir paaugstinājusies. Konkurences padome neanalizēja vienas olas vidējo realizācijas cenu, bet gan konkrētās kategorijas olu realizācijas cenu konkrētam klientam. Veiktā olu realizācijas cenas analīze pilnībā apstiprina SIA “Co Priedes” olu realizācijas cenu pielīdzināšanu Asociācijas sapulcēs nolemtajam vistu olu realizācijas cenu līmenim 2002.gada vasarā pēc Asociācijas sapulcēm (skat. lēmuma 4.2.2.punktu).

5.6. Konkurences padome ir izskatījusi 02.04.2004. SIA “Nīckrasti” atbildes vēstulē ietvertos argumentus uz 23.03.2004. Konkurences padomes Biroja vēstuli Nr.6–480 un sniedz būtiskāko argumentu izvērtējumu:

2002.gada 2.aprīlī SIA “Nīckrasti” atbildes vēstulē Konkurences padomei raksta: “SIA “Nīckrasti” 2002.gada jūlijā, augustā un 2003.gada martā un aprīlī veica pakāpenisku pašražoto vistu olu cenu paaugstināšanu, jo līdz tam olu pārdošanas cenas bija sasniegušas kritiski zemo robežu. Uzņēmumā pārdošanas cenas tiek paaugstinātas vai pazeminātas, vadoties pēc tirgus situācijas (olas kā pārtikas produkts ir ar stipri ierobežotu realizācijas termiņu). Cenu izmaiņas ierosina un nosaka uzņēmuma administrācija. Nekāda vienošanās ar citiem uzņēmumiem nav notikusi.” SIA “Nīckrasti” vēstulē izteiktais arguments ir pretrunā ar 28.04.2003. Sarunu protokolā SIA “Nīckrasti” amatpersonas sniegto informāciju par to, ka 14.03.2003. Asociācijas sapulcē tika apspriests jautājums par olu realizācijas cenu veidošanos un “bija priekšlikums un arī lēmums visiem palielināt cenas par 0,2 santīmiem visām kategorijām, lielumiem, baltām un brūnām olām”.

Konkurences padomes rīcībā esošie pierādījumi liecina par SIA “Nīckrasti” piedalīšanos saskaņotās darbībās, tāpēc minētais arguments ir noraidāms. SIA “Nīckrasti” vistu olu realizācijas cenu analīze par 2002.gada jūliju un augustu un 2003.gada marta beigām–aprīļa sākumu rāda, ka SIA “Nīckrasti” pēc Asociācijas sapulcēm regulāri paaugstināja vistu olu realizācijas cenu (skat. lēmuma 4.2.6.punktu). Par tirgus situāciju attiecībā uz SIA “Nīckrasti” olu pieprasījumu — piedāvājumu skatīt lēmuma 4.3.6.punktu.

5.7. Konkurences padome ir izskatījusi 01.04.2004. SIA “Palsa” atbildes vēstulē Nr.47 ietvertos argumentus uz 23.03.2004. Konkurences padomes Biroja vēstuli Nr.6–478 un sniedz būtiskāko argumentu izvērtējumu:

SIA “Palsa” 01.04.2002. atbildes vēstulē Nr.47 Konkurences padomei raksta: “Atbildot uz pieprasījuma 1.punktu, paskaidrojam, ka olu realizācijas cenu nosaka tirgus pieprasījums un piedāvājums. 2002.gada pirmajā pusē bija olu pārprodukcija tirgū, līdz ar to realizācijas cena pazeminājās pat zem ražošanas pašizmaksas.”

Konkurences padomes rīcībā esošie pierādījumi liecina par SIA “Palsa” piedalīšanos saskaņotās darbībās, tāpēc minētais arguments ir noraidāms. “Gada otrajā pusē, sākot ar jūlija mēnesi, pieprasījums tirgū pēc olām palielinājās, līdz ar to bija iespēja paaugstināt realizācijas cenu, lai nebūtu jāražo ar zaudējumiem.” Konkurences padome nepiekrīt šādam SIA “Palsa” argumentam, jo olu aprites analīze par 2002.gadu SIA “Palsa” rāda, ka jūlijā un augustā, salīdzinot ar jūniju, bija palielinājies olu atlikums un samazinājies realizēto olu apjoms.

SIA “Palsa” vēstulē minēts, ka “2003.gada martā–aprīlī olu realizācijas cenu paaugstinājums izskaidrojams ar Lieldienu tuvošanos. Šajā periodā realizācijas cenas aug vienmēr. Nepiekrītu šajā punktā minētajam terminam “iepriekš minētās saskaņotās darbības”, jo ne ar vienu no iepriekš minētajām firmām savu darbību neesmu saskaņojis, nav arī tādu dokumentu, kas to apliecinātu”. Minētais ir pretrunā ar 05.05.2003. sastādītajā Sarunu protokolā SIA “Palsa” pārstāvja sniegto informāciju: “cenas cēlām pa pussantīmam vai santīmam arī tajā laikā ap 14.martu”.

Uz Konkurences padomes pārstāvju uzdoto jautājumu, vai šīs izmaiņas ir notikušas saskaņā ar Asociācijas sapulcē panākto vienošanos par cenu veidošanu, SIA “Palsa” pārstāvis sniedz informāciju: “Jā, saskaņā ar vienošanos pēc 14.marta. Izmaiņas notika tāpēc, ka uzzinājām, ka tirgus cenu pacels a/s “Balticovo”.” Līdz ar to uzskatām, SIA “Palsa” 01.04.2004. atbildes vēstulē Nr.47 sniegtā informācija ir pretrunā ar 05.05.2003. Sarunu protokola sniegto informāciju.

5.8. Konkurences padome ir izskatījusi 01.04.2004. SIA “Sidgunda 2” atbildes vēstulē Nr.01–01/45 ietvertos argumentus uz 23.03.2004. Konkurences padomes Biroja vēstuli Nr.6–479 un sniedz būtiskāko argumentu izvērtējumu:

SIA “Sidgunda 2” atbildes vēstulē paskaidro: “Uzskatām, ka ne ar vienu no vēstulē minētajām kompānijām neesam veikuši vai saskaņojuši jebkādas darbības, kas tīšā veidā traucētu vai kavētu konkurences veidošanos Latvijā. Olu realizācijas cenas paaugstināšanos noteica tajā brīdī pastāvošā situācija olu tirgū.

2002.gada sākumā olu tirgū bija pārprodukcija — olu realizācijas cena bija zema, pat zem pašizmaksas. 2002.gada otrajā pusgadā olu pieprasījums tirgū palielinājās, paaugstinājām olu realizācijas cenu, lai nebūtu olu ražošanā jāslēdz gads ar zaudējumiem.” Konkurences padome nepiekrīt šādam SIA “Sidgunda 2” argumentam, jo Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka 2002.gada vasarā olu tirgū piedāvājums pārsniedza pieprasījumu (skatīt 4.3.11.punktu).

SIA “Sidgunda 2” vēstulē minēts: “2003.gada martā–aprīlī olu realizācijas cenas paaugstinājums izskaidrojams ar olu pieprasījuma palielināšanos Lieldienu laikā — faktiski uz Lieldienu svētkiem — olu patēriņš pieaug katru gadu.” Konkurences padome norāda, ka cenu pieaugums nav izskaidrojams tikai ar pieprasījuma palielināšanos Lieldienu laikā (skat. lēmuma 4.3.11.punktu). Patēriņš pieaug, bet tas nav arguments, lai saskaņotu cenas.

5.9. Konkurences padome ir izskatījusi 01.04.2004. z/s “Rasas” atbildes vēstulē Nr.1 ietvertos argumentus uz 23.03.2004. Konkurences padomes Biroja vēstuli Nr.6–475 un sniedz būtiskāko argumentu izvērtējumu:

01.04.2004. z/s “Rasas” atbildes vēstulē Nr.1 Konkurences padomei sniedz šādu informāciju: “Zemnieku saimniecība “Rasas” nekādas saskaņotas darbības olu cenu paaugstināšanā nav veikusi.

(..) Cenas paaugstinātas attiecīgajos mēnešos, 2002.gada jūlijs un augusts un 2003.gada marts un aprīlis, 352010 olām, pazeminātas — 182580 olām, pārējām realizētām olām cenas ir bijušas nemainīgas. Tātad cenas apskatāmajā laika periodā ir bijušas nemainīgas — 85,27%, pazeminātas — 5,03% un tikai 9,7% realizēto olu cenas paaugstinātas.

Vienota olu cena z/s “Rasas” nepastāv. Katram pircējam ir individuālas, dažādas olu cenas. Olu cenas saskaņošana notiek ar katru pircēju individuāli.”

Konkurences padome izvērtē arī faktu, ka z/s “Rasas” ir piedalījusies Asociācijas sapulcēs, tomēr analizētā z/s “Rasas” cenu politika neatbilst Asociācijas sapulcēs nolemtajam.

5.10. Konkurences padome ir izskatījusi 02.04.2004. SIA “Vistako” atbildes vēstulē ietvertos argumentus uz 23.03.2004. Konkurences padomes Biroja vēstuli Nr.6–481 un sniedz būtiskāko argumentu izvērtējumu:

SIA “Vistako” sniedz šādu paskaidrojumu: “SIA “Vistako” ar šo vēstuli paskaidro, ka 2002.gadā un 2003.gadā nav piedalījusies nekādās aizliegtās vienošanās par vistu olu realizācijas tirgu.” Konkurences padomes rīcībā esošie pierādījumi liecina par SIA “Vistako” piedalīšanos saskaņotās darbībās, tāpēc minētais arguments ir noraidāms.

6. Vienošanās mērķis un sekas

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka: “Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu (..) noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem (..).” Saskaņā ar 1.panta 11.punktu vienošanās ir divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās (..).

Konkurences padome uzskata, ka katrai uzņēmējsabiedrībai sava komerciālā politika ir jānosaka neatkarīgi. Minētā prasība gan neliedz uzņēmējsabiedrībām tiesības izvērtēt un paredzēt konkurentu darbības, bet tā strikti nepieļauj tiešus vai netiešus kontaktus starp uzņēmējsabiedrībām, kuru mērķis vai sekas ir konkurentu rīcības tirgū saskaņošana un ietekmēšana.

Lietas izpētes gaitā iegūtie pierādījumi liecina, ka Asociācijas sapulcēs tika apspriesta olu realizācijas cenu paaugstināšana, kā arī notikusi informācijas apmaiņa par olu realizācijas cenām. Olu ražotāju faktiskā rīcība padara acīmredzamu faktu, ka minētās uzņēmējsabiedrības rīkojās tirgū saskaņā ar informāciju, kuru tās ieguva 08.07.2002., 22.07.2002., 05.08.2002., 19.08.2002., 26.08.2002. un 14.03.2003. Asociācijas sapulcēs. Tādējādi neformāli tika sasniegta vienošanās. Līdz ar to katra uzņēmējsabiedrība varēja regulēt savu komerciālo rīcību zinot, ka konkurents varētu rīkoties tādā pašā veidā.

Šajā lietā esošie pierādījumi — Sarunu protokolos ar tirgus dalībniekiem iekļautā informācija, PPR, Asociācijas valdes priekšsēdētāja 05.03.2003. parakstītais un nosūtītais fakss Asociācijas dalībniekiem — kopsakarā ar vistu olu aprites analīzi uzņēmējsabiedrībās — nodibina cēlonisko saikni starp tikšanām (Asociācijas sapulcēm), kurās tika apspriesta tālākā olu realizācijas cenu noteikšana 2002. gada jūlija un augusta mēnesī un 2003.gada martā, un uzņēmējsabiedrību komerciālo rīcību pēc minētajām Asociācijas sapulcēm.

Minēto saskaņoto darbību mērķis bija olu realizācijas cenu paaugstināšana un noturēšana vēlamajā līmenī. Kopīgi plānojot konkrētos cenu paaugstinājumus vistu olām, olu ražotāju mērķis bija likvidēt risku, kas nenovēršami rastos, ja katra uzņēmējsabiedrība atsevišķi veiktu olu cenu paaugstinājumu. Ņemot vērā lietā esošos pierādījumus, secinām, ka olu ražotāji ir piedalījušies saskaņotās darbībās, kuru mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā.

Olu ražotāju vienošanās rezultātā tika ietekmēta olu tirdzniecības sistēma kā arī deformēts cenu līmenis. Patērētāji neieguva labumu no vistu olu ražotāju savstarpējās konkurences. Nosakot olu realizācijas cenu mākslīgu līmeni, ar vienošanās palīdzību tika vājināta tirgus struktūra, jo tirgum netika atļauts pašregulēties.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka SIA “Co Priedes” darbībās laika periodā no 2002.gada jūlija līdz 2002.gada augusta beigām un a/s “Balticovo” SIA “Daugavpils putni”, a/s “Madona”, SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs”, SIA “Nīckrasti”, SIA “Ogres putni”, SIA “Palsa”, z/s “Sebri”, SIA “Sidgunda 2” un SIA “Vistako” darbībās laika periodā no 2002.gada jūlija līdz 2002.gada augusta beigām un laika periodā no 2003.gada marta līdz 2003.gada aprīļa vidum ir konstatējams Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkta pārkāpuma fakts. 2002.gada jūlijā un augustā z/s “Rasas” cena tika paaugstināta, taču cenu paaugstinājumam vairākumā gadījumu sekoja cenu pazeminājums, kas ir pretēji Asociācijas sapulcēs lemtajam. 2003.gada martā pēc Asociācijas sapulces z/s “Rasas” vistu olu realizācijas cena netika paaugstināta vai arī tika paaugstināta nebūtiski, nav konstatēts cenu paaugstinājums, kas būtu atbilstošs Asociācijas sēdē nolemtajam. Ņemot vērā augstākminēto, pastāv pamatotas šaubas, vai z/s “Rasas” ir piedalījusies saskaņotās darbībās, līdz ar to Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkta pārkāpums z/s “Rasas” darbībās nav konstatējams.

7. Šajā tiesiskajā situācijā nepieciešama administratīvā akta izdošana un tāda administratīvā akta izdošana, kas konstatētu pārkāpumu un uzliktu par to naudas sodu, jo ir izdarīts smags Konkurences likuma pārkāpums, un ir nepieciešams uzlikt sodu par tā izdarīšanu, lai sodītu par izdarīto pārkāpumu un atturētu šī lēmuma adresātus un citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma pārkāpumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Konkurences likuma 12.panta pirmo daļu, ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.

Tā kā aizliegtas vienošanās pārkāpums ir noticis starp konkurentiem, tad saskaņā ar Konkurences likuma 12.panta trešās daļas noteikumiem Konkurences padome var uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentiem no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 500 latu katram.

Lai noteiktu katra pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma naudas soda apmēru, Konkurences padome vadījās no 19.08.2003. Ministru kabineta noteikumiem Nr.468 “Kārtība, kādā aprēķināms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem” (turpmāk — Noteikumi), kuri bija spēkā pārkāpuma izmeklēšanas laikā un Administratīvā procesa likuma 65. un 66.pantā.

Naudas sodu saskaņā ar šo Noteikumu 2.punktu aprēķina no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Tā kā minēto aizliegtās vienošanās pārkāpumu Konkurences padome ar lēmumu konstatē 2004.gada decembrī, tad katra pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka naudas soda apmērs tiek aprēķināts no 2003.gada neto apgrozījuma. Bet tā kā lietas izpētes laikā atsevišķas uzņēmējsabiedrības ir iesniegušas 2002.gada Gada pārskatus, tad Konkurences padome naudas sodu tām uzņēmējsabiedrībām, kuras nav iesniegušas 2003.gada Gada pārskatu, ir aprēķinājusi no 2002.gada neto apgrozījuma.

Atbilstoši Noteikumu 12.punktam, nosakot pārkāpuma smagumu, Konkurences padome ņem vērā:

1) pārkāpuma veidu, t.i., horizontālā vienošanās starp konkurentiem par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem, pēc pārkāpuma veida ir vērtējama kā smags pārkāpums;

2) katra iesaistītā tirgus dalībnieka ekonomisko stāvokli tirgū;

3) pārkāpuma radītās sekas (lēmuma 5.punkts);

4) nav iegūta informācija, ka kāds no pārkāpumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem būtu bijis pārkāpuma iniciators.

Minētais pārkāpums ir konstatēts laika periodos no 2002.gada jūlija līdz 2002.gada augusta beigām un no 2003.gada 14. marta līdz 2003.gada aprīļa vidum. Konkurences padome uzskata, ka konkrētajā lietā ir konstatējams viens aizliegtas vienošanās pārkāpums, neskatoties uz to, ka tās rīcībā ir pierādījumi par divām epizodēm, t.i., 2002.gadā un 2003.gadā. Pārkāpuma smagumu nosaka apstāklis, ka minētajā pārkāpumā ir bijušas iesaistītas gandrīz visas olu ražotāju nozares uzņēmējsabiedrības Latvijā. Turklāt konstatētais pārkāpums skar plašu sabiedrības jeb patērētāju loku.

Saskaņā ar Noteikumu 14.punktu katra pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka naudas sodu apmēru par pārkāpumu aprēķina, summējot Noteikumu 15. un 16.punktos noteiktos naudas sodus.

Noteikumu 15.punkts paredz: “Ņemot vērā pārkāpuma smaguma pakāpi, naudas soda apmēru nosaka šādi: (..) 15.3. ja ir izdarīts smags pārkāpums, — no1,5 līdz 7% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.”

Noteikumu 16.punkts nosaka: “Ņemot vērā pārkāpuma ilgumu, naudas soda apmēru nosaka šādi: 16.1. ja pārkāpuma ilgums nepārsniedz gadu vai pārkāpums izpaužas kā vienreizēja darbība, saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu noteikto naudas soda apmēru nepalielina.” Tā kā konkrētais pārkāpums konstatēts īsos laika periodos un tā kopējais ilgums bijis tikai aptuveni trīs mēneši, kas atbilst Noteikumu 16.1.punktā paredzētajam. Līdz ar to saskaņā ar Noteikumu 15.3.pantu noteiktos naudas soda apmērus nav pamats palielināt.

Konkurences padome, nosakot sodus pārkāpumā iesaistītajām uzņēmējsabiedrībām, ir ņēmusi vērā apstākli, ka konkrētajā gadījumā ir noticis cenas pieaugums (saskaņā ar PPR un 08.07.2003. LR Centrālās statistikas pārvaldes vēstuli Nr.71–12–295), kā arī tika izvērtēta tirgus dalībnieku sniegtā informācija par ekonomisko situāciju nozarē.

Nosakot naudas soda apmēru, Konkurences padome ir secinājusi, ka naudas sods ir aprēķināms 1,5% (t.i., zemākās robežas par smagu pārkāpumu) apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katrai pārkāpumā iesaistītajai uzņēmējsabiedrībai.

Saskaņā ar Noteikumu 25.punktu kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja pastāv vismaz viens no 25.punkta apakš­punktos minētajiem apstākļiem. Konkurences padome ir secinājusi, ka minētā punkta noteikumi šajā gadījumā nevar tikt piemēroti, jo neizpildās neviens no tajos iekļautajiem nosacījumiem.

Noteikumu IIInodaļa, kas paredz naudas soda samazinājumu, ņemot vērā sadarbību ar Konkurences padomi, šajā gadījumā nav piemērojama, jo tirgus dalībnieki nav sadarbojušies ar Konkurences padomi pēc pašu iniciatīvas.

Saskaņā ar Noteikumu 21.punktu kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums pārkāpumā iesais­tītajā konkrētajā tirgū ir mazāks nekā 10% no šī tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma. Konkurences padome visiem lietā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem 13.10.2004. nosūtīja vēstules, lai šo faktu pārbaudītu. Tā kā neviena no uzņēmējsabiedrībām Konkurences padomei nav sniegusi informāciju, ka tās neto apgrozījums pārkāpumā iesaistītajā konkrētajā tirgū ir mazāks par 10% no šī tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma, tad Konkurences padome uzskata, ka nav pamata minētā punkta piemērošanai.

Bez tam Konkurences padome vērtēja, vai, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 65. un 66.pantu, ievērojot tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, kurš paredz, ka iestāde, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu, nepastāv iespēja naudas sodu samazināt.

Katras uzņēmējsabiedrības naudas sodu Konkurences padome izvērtēja individuāli, nosakot katra tirgus dalībnieka ekonomisko stāvokli tirgū, tā tirgus daļu.

7.1. Z/s “Sebri”

Z/s “Sebri” ir mazākais olu ražotājs vistu olu tirgū Latvijā. Tās tirgus daļa ir aptuveni (..)*, 2002.gada neto apgrozījums — Ls 168918. Z/s “Sebri” ir bijusi iesaistīta abās pārkāpuma epizodēs. Saskaņā ar lēmuma 6.punktā minēto, z/s “Sebri” aprēķinātais naudas sods 1,5% apmērā no 2002.gada neto apgrozījuma ir Ls 2533.

Saskaņā ar tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu un lietderības apsvērumiem privātpersonas tiesību aizskārumam ir jābūt samērīgam ar sabiedrības interešu ieguvumu. Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, ekonomiskos apstākļus konkrētajā tirgū, to, ka nav konstatēts, ka pārkāpums būtu noticis pēc minētā laika perioda, Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedriskajām interesēm var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā aprēķinātais naudas sods, tāpēc Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt z/s “Sebri” naudas soda apmēru līdz Ls 507.

7.2. SIA “Nīckrasti”

SIA “Nīckrasti”, pēc Konkurences padomes secinātā, ir mazs tirgus dalībnieks, kura tirgus daļa nesasniedz (..)* no vistu olu realizācijas mazumtirdzniecības tirgus Latvijā. SIA “Nīckrasti” neto apgrozījums 2003.gadā — Ls 541057, un tā ir bijusi iesaistīta abās pārkāpuma epizodēs. Saskaņā ar lēmuma 6.punktā minēto SIA “Nīckrasti” aprēķinātais naudas sods 1,5% apmērā no 2003.gada neto apgrozījuma ir Ls 8115.

Saskaņā ar tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu un lietderības apsvērumiem privātpersonas tiesību aizskārumam ir jābūt samērīgam ar sabiedrības interešu ieguvumu. Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, ekonomiskos apstākļus konkrētajā tirgū, to, ka nav konstatēts, ka pārkāpums būtu noticis pēc minētā laika perioda, Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedriskajām interesēm var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā aprēķinātais naudas sods, tāpēc Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt SIA “Nīckrasti” naudas soda apmēru līdz Ls 1623.

7.3. SIA “Palsa”

SIA “Palsa” vistu olu realizācijas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā ir vērtējama kā neliela uzņēmējsabiedrība, kuras tirgus daļa ir (..)*, tās neto apgrozījums 2003.gadā bija Ls 624133. SIA “Palsa” ir bijusi iesaistīta abās pārkāpuma epizodēs. Saskaņā ar lēmuma 6.punktā minēto, SIA “Palsa” aprēķinātais naudas sods 1,5% apmērā no 2003.gada neto apgrozījuma ir Ls 9362.

Saskaņā ar tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu un lietderības apsvērumiem privātpersonas tiesību aizskārumam ir jābūt samērīgam ar sabiedrības interešu ieguvumu. Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, ekonomiskos apstākļus konkrētajā tirgū, to, ka nav konstatēts, ka pārkāpums būtu noticis pēc minētā laika perioda, Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedriskajām interesēm var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā aprēķinātais naudas sods, tāpēc Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt SIA “Palsa” naudas soda apmēru līdz Ls 1872.

7.4. SIA “Co Priedes”

SIA “Co Priedes” ir neliela uzņēmējsabiedrība, kuras tirgus daļa ir aptuveni (..)*, tās neto apgrozījums 2003.gadā sastāda Ls444050. Pēc Konkurences padomes secinātā, SIA “Co Priedes” ir bijusi iesaistīta aizliegtās vienošanās pārkāpumā saistībā ar cenu pacelšanos laika periodā no 2002.gada jūlija līdz 2002.gada augusta beigām. Saskaņā ar lēmuma 6.punktā minēto SIA “Co Priedes” aprēķinātais naudas sods 1,5% apmērā no 2003.gada neto apgrozījuma ir Ls 6660.

Saskaņā ar tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu un lietderības apsvērumiem privātpersonas tiesību aizskārumam ir jābūt samērīgam ar sabiedrības interešu ieguvumu. Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, ekonomiskos apstākļus konkrētajā tirgū, to, ka nav konstatēts, ka pārkāpums būtu noticis pēc minētā laika perioda, Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedriskajām interesēm var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā aprēķinātais naudas sods, tāpēc Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt SIA “Co Priedes” naudas soda apmēru līdz Ls 666.

7.5. SIA “Sidgunda 2”

SIA “Sidgunda 2” ir neliels tirgus dalībnieks, kuras tirgus daļa ir vērtējama aptuveni (..)*. Tās 2003.gada neto apgrozījums — Ls 457645. SIA “Sidgunda 2” ir bijusi iesaistīta abās konstatētajās cenu paaugstināšanas epizodēs. Saskaņā ar lēmuma 6.punktā minēto, SIA “Sidgunda 2” aprēķinātais naudas sods 1,5% apmērā no 2003.gada neto apgrozījuma ir Ls 6864.

Saskaņā ar tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu un lietderības apsvērumiem privātpersonas tiesību aizskārumam ir jābūt samērīgam ar sabiedrības interešu ieguvumu. Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, ekonomiskos apstākļus konkrētajā tirgū, to, ka nav konstatēts, ka pārkāpums būtu noticis pēc minētā laika perioda, Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedriskajām interesēm var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā aprēķinātais naudas sods, tāpēc Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt SIA “Sidgunda 2” naudas soda apmēru līdz Ls 1373.

7.6. SIA “Ogres putni”

SIA “Ogres putni” ir neliela uzņēmējsabiedrība, kuras tirgus daļa ir aptuveni (..)*, tās neto apgrozījums 2002.gadā — Ls 215246. SIA “Ogres putni” ir bijusi iesais­tīta abās konstatētajās cenu pacelšanas epizodēs. Saskaņā ar lēmuma 6.punktā minēto, SIA “Ogres putni” aprēķinātais naudas sods 1,5% apmērā no 2002.gada neto apgrozījuma ir Ls 3228.

Saskaņā ar tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu un lietderības apsvērumiem privātpersonas tiesību aizskārumam ir jābūt samērīgam ar sabiedrības interešu ieguvumu. Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, ekonomiskos apstākļus konkrētajā tirgū, to, ka nav konstatēts, ka pārkāpums būtu noticis pēc minētā laika perioda, Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedriskajām interesēm var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā aprēķinātais naudas sods, tāpēc Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt SIA “Ogres putni” naudas soda apmēru līdz Ls 646.

7.7. SIA “Vistako”

SIA “Vistako” ir neliels olu ražotājs, kuras tirgus daļa ir aptuveni (..)*, tās neto apgrozījums 2003.gadā — Ls 510750. SIA “Vistako” ir bijusi iesaistīta abās konstatētajās cenu pacelšanas epizodēs. Saskaņā ar lēmuma 6.punktā minēto, SIA “Vistako” aprēķinātais naudas sods 1,5% apmērā no 2003.gada neto apgrozījuma ir Ls 7661.

Saskaņā ar tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu un lietderības apsvērumiem privātpersonas tiesību aizskārumam ir jābūt samērīgam ar sabiedrības interešu ieguvumu. Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, ekonomiskos apstākļus konkrētajā tirgū, to, ka nav konstatēts, ka pārkāpums būtu noticis pēc minētā laika perioda, Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedriskajām interesēm var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā aprēķinātais naudas sods, tāpēc Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt SIA “Vistako” naudas soda apmēru līdz Ls 1532.

7.8. SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs”

SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” ir ceturtā lielākā uzņēmējsabiedrība olu ražošanas nozarē, kuras tirgus daļa ir aptuveni (..)*, tās neto apgrozījums 2003.gadā — Ls 968246. SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” ir bijusi iesaistīta abās pārkāpuma epizodēs. Saskaņā ar lēmuma 6.punktā minēto, SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” aprēķinātais naudas sods 1,5% apmērā no 2003.gada neto apgrozījuma ir Ls 14523.

Saskaņā ar tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu un lietderības apsvērumiem privātpersonas tiesību aizskārumam ir jābūt samērīgam ar sabiedrības interešu ieguvumu. Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, ekonomiskos apstākļus konkrētajā tirgū, to, ka nav konstatēts, ka pārkāpums būtu noticis pēc minētā laika perioda, Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedriskajām interesēm var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā aprēķinātais naudas sods, tāpēc Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” naudas soda apmēru līdz Ls 2905.

7.9. SIA “Daugavpils putni”

SIA “Daugavpils putni” ir trešā lielākā uzņēmējsabiedrība vistu olu realizācijas tirgū, kuras tirgus daļa ir aptuveni (..)*, tās neto apgrozījums 2003.gadā — Ls 1146964. SIA “Daugavpils putni” ir bijusi iesaistīta abās pārkāpuma epizodēs. Saskaņā ar lēmuma 6.punktā minēto, SIA “Daugavpils putni” aprēķinātais naudas sods 1,5% apmērā no 2003.gada neto apgrozījuma ir Ls 17204.

Saskaņā ar tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu un lietderības apsvērumiem privātpersonas tiesību aizskārumam ir jābūt samērīgam ar sabiedrības interešu ieguvumu. Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, ekonomiskos apstākļus konkrētajā tirgū, to, ka nav konstatēts, ka pārkāpums būtu noticis pēc minētā laika perioda, Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedriskajām interesēm var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā aprēķinātais naudas sods, tāpēc Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt naudas soda apmēru SIA “Daugavpils putni” līdz Ls 3441.

7.10. A/s “Madona”

A/s “Madona” ir otrā lielākā uzņēmējsabiedrība vistu olu realizācijas tirgū, kuras tirgus daļa ir aptuveni(..)*, tās neto apgrozījums 2003.gadā bija Ls1385738. A/s “Madona” ir bijusi iesaistīta abās konstatētajās cenu pacelšanas epizodēs. Saskaņā ar lēmuma 6.punktā minēto, a/s “Madona” aprēķinātais naudas sods 1,5% apmērā no 2003.gada neto apgrozījuma ir Ls20786.

Saskaņā ar tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu un lietderības apsvērumiem privātpersonas tiesību aizskārumam ir jābūt samērīgam ar sabiedrības interešu ieguvumu. Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, ekonomiskos apstākļus konkrētajā tirgū, to, ka nav konstatēts, ka pārkāpums būtu noticis pēc minētā laika perioda, Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedriskajām interesēm var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā aprēķinātais naudas sods, tāpēc Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt a/s “Madona” naudas soda apmēru līdz Ls 4157.

7.11. A/s “Balticovo”

A/s “Balticovo” ir lielākā uzņēmējsabiedrība vistu olu realizācijas tirgū, kuras tirgus daļa ir aptuveni(..)*, tās neto apgrozījums 2003.gadā bija Ls8909607. A/s “Balticovo” ir bijusi iesais­tīta abās pārkāpuma epizodēs. Saskaņā ar lēmuma 6.punktā minēto, a/s “Balticovo” aprēķinātais naudas sods 1,5% apmērā no 2003.gada neto apgrozījuma ir Ls 133644.

Saskaņā ar tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu un lietderības apsvērumiem privātpersonas tiesību aizskārumam ir jābūt samērīgam ar sabiedrības interešu ieguvumu. Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, ekonomiskos apstākļus konkrētajā tirgū, to, ka nav konstatēts, ka pārkāpums būtu noticis pēc minētā laika perioda, Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedriskajām interesēm var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā aprēķinātais naudas sods, tāpēc Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt a/s “Balticovo” naudas soda apmēru līdz Ls 26729.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 11.panta pirmās daļas 1.punktu, 12.panta pirmo un otro daļu, 19.08.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.468 “Kārtība, kādā aprēķināms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem” 2., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 18., 21., 23., 24., 25. punktu, Administratīvā procesa likuma 65. un 66.pantu, Konkurences padome

nolēma:

1. Lietā Nr.P/03/06/6 konstatēt, ka SIA “Co Priedes” laika periodā no 2002.gada jūlija līdz 2002.gada augusta beigām, bet a/s “Balticovo”, SIA “Daugavpils putni”, a/s “Madona”, SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs”, SIA “Nīckrasti”, SIA “Ogres putni”, SIA “Palsa”, z/s “Sebri”, SIA “Sidgunda 2” un SIA “Vistako” laika periodā no 2002.gada jūlija līdz 2002.gada augusta beigām un laika periodā no 2003.gada marta līdz 2003.gada aprīļa sākumam ir bijušas iesaistītas aizliegtas vienošanās pārkāpumā par cenu noteikšanu un cenu veidošanas noteikumiem, kas izpaudies kā minēto tirgus dalībnieku saskaņota rīcība, kā arī minētās uzņēmējsabiedrības ir veikušas tādu informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām un realizācijas noteikumiem vistu olu realizācijas tirgū, un tādējādi tās ir izdarījušas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1. punkta pārkāpumu.

2. Uzlikt a/s “Balticovo” naudas sodu Ls 26729 (divdesmit seši tūkstoši septiņi simti divdesmit deviņi lati) apmērā.

3. Uzlikt SIA “Co Priedes” naudas sodu Ls 666 (seši simti sešdesmit sešu latu) apmērā.

4. Uzlikt SIA “Daugavpils putni” naudas sodu Ls 3441 (trīs tūkstoši četri simti četrdesmit viena lata) apmērā.

5. Uzlikt a/s “Madona” naudas sodu Ls 4157 (četri tūkstoši simts piecdesmit septiņu latu) apmērā.

6. Uzlikt SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” naudas sodu Ls 2905 (divi tūkstoši deviņi simti piecu latu ) apmērā.

7. Uzlikt z/s “Nīckrasti” naudas sodu Ls 1623 (viens tūkstotis seši simti divdesmit trīs latu) apmērā.

8. Uzlikt SIA “Ogres putni” naudas sodu Ls 646 (seši simti četrdesmit sešu latu) apmērā.

9. Uzlikt SIA “Palsa” naudas sodu Ls 1872 (viens tūkstotis astoņi simti septiņdesmit divu latu) apmērā.

10. Uzlikt z/s “Sebri” naudas sodu Ls 507 (pieci simti septiņu latu) apmērā.

11. Uzlikt SIA “Sidgunda 2” naudas sodu Ls 1373 (viens tūkstotis trīs simti septiņdesmit trīs latu) apmērā.

12. Uzlikt SIA “Vistako” naudas sodu Ls 1532 (viens tūkstotis pieci simti trīsdesmit divu latu) apmērā.

13. Uzliktās naudas soda summas viena mēneša laikā no šī lēmuma saņemšanas dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē Reģ. Nr.90000050138, konta Nr.LV93TREL1060001010900, Latvijas banka, kods LACBLV2X).

14. Tirgus dalībniekiem mēneša laikā pēc 13.punktā noteiktā termiņa ziņot Konkurences padomei par šajos lēmuma punktos uzlikto pienākumu izpildi.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(..)* Ierobežotas pieejamības informācija

 

 

¹ 86/398/EEC: Commission Decision of 23 April 1986 relating to a proceeding under Article 85 of the EEC Treaty (IV/31.149 — Polypropylene), Official Journal L 230, 18.08.1986., 86.punkts;

² Apvienotās lietas C–40 līdz 48, 50, 54 līdz 56, 111,113, un 114/73 Cooperative Vereniging “Suiker Unie” UA and others v Commission of the European Communities, European Court Reports 1975, 173.punkts;

³ Lietas T–25/95 u.c. Cimenteries CBR SA v Commission of the European Communities, European Court Reports 2000, 1852. punkts;

⁴ Turpat;

⁵ Turpat;

⁶ Turpat, 1849.punkts;

⁷ Apvienotās lietas C–40 līdz 48, 50, 54 līdz 56, 111,113, un 114/73 Cooperative Vereniging “Suiker Unie” UA and others v Commission of the European Communities, European Court Reports 1975, 174.punkts;

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks