Kritiski vērtē “Pasažieru vilciena” darbību

Vakar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka nosūtīja satiksmes ministram Aināram Šleseram un ekonomikas ministram Krišjānim Kariņam vēstuli, kurā izteikts komisijas vērtējums situācijai pasažieru dzelzceļa pārvadājumu sfērā, kā arī formulēti priekšlikumi šīs situācijas uzlabošanai.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uzskata, ka “Pasažieru vilcienam” trūkst spējas pietiekami elastīgi reaģēt uz izmaiņām pārvadājumu tirgū Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Šā gada 5.janvārī valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmums AS “Pasažieru vilciens” iesniedza SPRK braukšanas maksas projektu. Tajā bija paredzēts dzelzceļa iecirkņos Rīga – Tukums II un Rīga – Skulte braucieniem līdz 39 kilometru attālumam un maršrutiem pilsētas zonā līdz 11 kilometru attālumam saglabāt pašreizējo braukšanas maksu, bet tālākiem braucieniem, kā arī pārējos uzņēmuma dzelzceļa iecirkņos noteikt maksu, kas vidēji par 11,74 procentiem pārsniegtu šābrīža biļešu cenas. Uzņēmuma vadība pamatoja projektu ar nepieciešamību konkurēt ar citiem sabiedriskā transporta veidiem. “Pasažieru vilciena” vadība paskaidroja, ka braukšanas maksas paaugstināšanas nepieciešamību diktē vispārējā inflācija un degvielas cenu kāpums, turklāt vilciena biļešu cenas esot daudz zemākas nekā maksa par braucienu autobusā. Nepaaugstinot maksu, neizbēgami nāktos būtiski samazināt vilcienu kustības intensitāti, pauda uzņēmuma pārstāvji.
19.janvārī SPRK padome, iepazinusies ar “Pasažieru vilciena” projektu, atzina to kā metodikai atbilstošu. Jāņem vērā, ka komisijas atzinumam ir tikai rekomendējošs raksturs, tāpēc var uzskatīt, ka braukšanas maksas paaugstināšanai šķēršļu nav. Taču padome arī pauda skeptisku attieksmi pret pasažieru pārvadātājuzņēmuma izstrādāto tarifu sistēmu, apšaubot tās efektivitāti un nodēvējot to par “plāksteri nāvīgi slimajam”. SPRK padome atzina, ka pasažieru pārvadājumu nozarē ir daudz problēmu un novērojams ne mazums dīvainību, kuras jāizpēta un jānovērtē.
Vēstulē A.Šleseram un K. Kariņam SPRK pauž viedokli, ka pozitīvi vērtējama Eiropas Savienības direktīvu prasību izpilde, pārtraucot pasažieru pārvadājumu šķērssubsidēšanu ar dzelzceļa infrastruktūru maksu. Šo soli komisija uzskata par ekonomiski pamatotu un tirgus principiem atbilstošu. Diemžēl šīm izmaiņām nav sekojis pasažieru pārvadājumu efektivitātes kāpums, secina SPRK. Atzīstot, ka dzelzceļa ekspluatācijas izmaksas tiešām ir pieaugušas, komisija arī norāda, ka elektroenerģijas tarifi dzelzceļam 2004.gadā tika samazināti un, sākot ar šā gada 1.janvāri, pasažieru pārvadājumiem tiek piemērota samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme.
SPRK uzskata, ka “Pasažieru vilcienam” trūkst spējas pietiekami elastīgi reaģēt uz izmaiņām pārvadājumu tirgū. Piemēram, 2002. gada novembrī vairumā iecirkņu braukšanas maksa tika samazināta, paredzot, ka šajos iecirkņos tādējādi pieaugs pasažieru skaits. Tas ļautu krietni palielināt uzņēmuma ieņēmumus. Taču faktiskais pasažieru skaita pieaugums bija daudz lēnāks – plānotie apjomi tika sasniegti ar pusotra gada novēlošanos. SPRK jau pirms braukšanas maksas izmaiņu ieviešanas prognozēja, ka uzņēmuma plāni nav reāli. Komisija norāda, ka “Pasažieru vilciena” plānoto mērķu sasniegšanu apgrūtina un kavē arī morāli un fiziski novecojusī uzņēmuma materiāli tehniskā bāze – arhaiskā kases aparātu sistēma un sliktais ritošā sastāva stāvoklis.
SPRK atzinīgi vērtē pērnā gada 29.septembrī Ministru kabinetā apstiprinātās sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnes laikam no 2005. līdz 2014.gadam, kas paredz līdz 2007.gada 1.maijam Latvijā ieviest ES pieņemtos sabiedriskā transporta organizēšanas un finansēšanas principus. Komisija aicina paātrināt pamatnostādņu ieviešanu, lai varētu samazināt neefektīvu pārvadājumu apjomu un pilnvērtīgi aizsargāt pasažieru intereses. SPRK norāda uz nepieciešamību izvērtēt valsts dotēto pasažieru pārvadājumu veidu un maršrutu efektivitāti un lietderību, kā arī saglabāt tikai sociāli un ekonomiski pamatotus pasažieru vilcienu maršrutus. Savukārt Satiksmes ministrijai būtu jāveic skaidrojošais darbs, lai mazinātu pasažieru neapmierinātību ar izmaiņām transporta organizācijā. SPRK uzsver: kompleksa pieeja pasažieru pārvadājumiem ļaus palielināt kopējo valsts finansējamo maršrutu skaitu un regularitāti, skaidri definēt kvalitātes prasības, kā arī noteikt stabilu un adekvātu brukšanas maksu.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv