1990.gada 9.oktobra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Reģistrēsimies. Rezultāts: 119. Vārds komisijas koreferātam deputātam Artūram Kodoliņam. Jums 10 minūtes.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Komisija un Augstākā padome jau jūlijā no valdības saņēma divus likumprojektus par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Vēstulē, kuru parakstījis Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Kalniņa kungs, ir rakstīts, ka valdībā izskatīti divi likumprojekti un atzīts par labāko tas, kurā iedzīvotāju ienākuma nodoklis balstīts uz iedzīvotāju gada ienākumu aplikšanu un iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Tai pašā vēstulē minēts: lai pārietu uz šādu sistēmu, kas tiek lietota visās valstīs ar attīstītu tirgus ekonomiku, tomēr ir nepieciešami zināmi priekšdarbi. Tāpēc konkrēti 1991.gadam ir ieteicams lietot tomēr veco ienākuma nodokļa ņemšanas kārtību, tas ir, no mēneša ienākumiem.

Ekonomikas komisija rūpīgi iepazinās ar abiem likumprojektiem un nāca pie tāda paša secinājuma. Tajā pašā laikā komisija uzskatīja par iespējamu lūgt projekta autorus iestrādāt zināmas normas, lai jau nākošajā gadā varētu aprobēt šo gada deklarēšanas principu un lai varētu sagatavoties šādai nodokļu ņemšanas kārtībai gan finansu inspekcijas, gan finansu orgāni, gan paši iedzīvotāji. Tāpēc arī likumprojektā (autori arī piekrita šim viedoklim) ir iestrādātas attiecīgas normas, kas paredz, ka iedzīvotāji, kuri strādā vairākās darbavietās, kā arī iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no saimnieciskās darbības, paralēli šiem ikmēneša ienākuma nodokļa maksājumiem iesniegs gada deklarācijas, un notiks gada ienākuma pārrēķins.

Mūsu komisijā bija diezgan asas diskusijas jautājumā par nodokļu likmēm. Šeit mēs nevarējām diemžēl atrast vienotu viedokli ar valdību un ar likumprojekta autoriem. Pēc komisijas uzskata, ja nodoklis ir augstāks par 35 procentiem, tad, pirmkārt, tas būs tomēr bremzējošs faktors iedzīvotāju ekonomiskajai aktivitātei, kas nākošajā gadā būs ļoti būtiski. Otrkārt, pēc mūsu uzskata, no tā neiegūs arī valsts budžets, jo šie ienākumi tiks veikli noslēpti un izmaksāti vai nu dalībniekiem, vai biežāk lielus ienākumus saņems pārvaldes aparāts citā veidā. Tāpēc, pēc mūsu uzskata, maksimālā nodokļu likme būtu jānosaka 35 procenti.

Likumā ir paredzētas dažādas likmes dažādām iedzīvotāju kategorijām. Šeit gribu teikt, ka mazliet nepareizs, manuprāt, ir deputāta Krastiņa teiktais, ka 4. un 5 sadaļā ir paredzētas dažādas nodokļa likmes. Šeit ir paredzētas vienas un tās pašas nodokļa likmes, tikai 4.sadaļā ir minētas mēneša likmes, bet 5.sadaļā – gada likmes.

Deputāti Bels un Ziedonis iesnieguši arī rakstisku priekšlikumu samazināt likmes, kuras paredzētas autoru mantiniekiem par honorāriem. Jāsaka, ka par šo jautājumu mums arī komisijā bija diskusija. Daļa no komisijas locekļiem, arī pats ziņotājs, piekrīt šim viedoklim. Deputāti Bels un Ziedonis runā par maksimālo likmi – 80 procenti. Es pat biju domājis, ka maksimālā likme būs 45 procenti. Daļa no komisijas locekļiem uzskatīja, ka te tomēr ir runa par cilvēkiem, kas gūs ne no sava darba ienākumu, un ka šīs likmes varētu arī palikt. Bet domāju, ka pie šī jautājuma ir jāatgriežas vai arī šeit uz vietas ir jānobalso.

Tālāk gribu minēt tos labojumus, ko esmu iesniedzis pats. Visi komisijas labojumi un lēmumprojekti ir izsniegti deputātiem. Labojumi, kuri ir iesniegti ar manu parakstu, vispār atbilst arī komisijas viedoklim, vienīgi starpība ir tā, ka viņi parādījās tad, kad mēs saņēmām visu likumprojektu paketi un nonācām pie secinājuma, ka nodokļu likumā par peļņas nodokli nav iestrādāta norma, kas mums ir uzņēmējdarbības likumā, proti, ka ir iespējama uzņēmējdarbība Latvijas Republikā arī fiziskajām personām, ne tikai juridiskām personām. Tāpat nav iestrādāta tā norma, ka līgumsabiedrība kā uzņēmējsabiedrības veids nav juridiska persona. Tieši tāpēc mēs uzskatām par nepieciešamu ienest zināmas izmaiņas 4.sadaļā un runāt šeit par saimniecisko darbību vispār. Šeit es gribu pievienoties Andrejam Krastiņam tajā ziņā, ka principā 5.sadaļā arī ir runa par zināmiem saimnieciskās darbības veidiem, un tāpēc turpmāk tagad tiešām varētu būt runa par abu šo sadaļu apvienošanu zem viena nosaukuma pēc viena principa.

Tālāk es gribu mazliet pakavēties pie dažiem deputātu jautājumiem. Deputāts Caune runāja par to, ka ir iespējama situācija, ka vienā mēnesī tiek saņemta liela alga vai gada norēķins un līdz ar to tiek ņemts liels ienākuma nodoklis. Mēs principā par šo jautājumu arī komisijā runājām un tāpēc tieši piedāvājam 41.pantā dot tādu labojumu, kur būtu paredzēts, ka iedzīvotāji pēc savas iniciatīvas var iesniegt deklarāciju par gada ienākumiem un pieprasīt finansu orgāniem norēķinu pārrēķinu, lai attiecīgi varētu izlīdzināt šo gada vidējo ienākumu un līdz ar to nebūtu jāmaksā tik liels ienākuma nodoklis.

Nobeigumā es gribu teikt, ka, ņemot vērā, ka šis nodoklis paredzēts vienam gadam, un ņemot vērā to, ka paralēli tam tiks veikts darbs, lai notiktu pāreja uz iedzīvotāju ienākuma nodokļu ņemšanu pēc deklarācijas principa, komisijas viedoklis ir, ka mums vajadzētu šo likumu pieņemt šajā variantā. Es zinu, ka te būs runas, ka likmes ir par augstām un tā tālāk. Es domāju, ka pagaidām, kamēr mēs izskatīsim nodokļus, būs ļoti daudz runu par to, ka nodokļi ir par augstiem, ka vairākas kategorijas būtu jāatbrīvo no nodokļiem. Bet tad, kad mēs izskatīsim budžeta projektu, būs citas runas. Tur būs runas par to, ka budžetā ir maz līdzekļu, ir nepieciešams daudz vairāk līdzekļu veselības aizsardzībai, daudz vairāk līdzekļu kultūrai. Tāpēc mums ir jāatrod zināms kompromiss starp šiem diviem momentiem.

Priekšsēdētājs: Debatēs ir pieteikušies deputāti Aizezers, Jānis Krūmiņš, Einars Repše, Muciņš, Buka, Edmunds Krastiņš, Blažēvičs, Kide, Stroganovs, Šļakota un Kehris. Kā vienmēr ir lūgums sniegt argumentus un priekšlikumus. Varbūt, ka tā mēs varam arī drusciņ raitāk doties uz priekšu. Vārds deputātam Aizezeram.

J.Aizezers: Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šodien izskatāmais likumprojekts nenoliedzami skars visus mūsu vēlētājus, visu mūsu vēlētāju intereses. Bez šaubām, šīs intereses mēs šeit aizstāvam parlamentā. Tāpēc neviens neesam vienaldzīgi pret šo likumprojektu. Gribu apskatīties, kā tad mēs aizstāvēsim savu vēlētāju intereses. Mēs visi labi saprotam, kas ir tie darba algas līmeņi, kādus mēs saņemam, un labi apzināmies, pēc ekonomistu aprēķiniem, ka darba algās iedzīvotāji saņem ārkārtīgi nelielu daļu no savas nopelnītās naudas. Mēs zinām, ka joprojām darbojas sociālistiskās centralizācijas sistēma un darba algās iedzīvotāji reāli saņem ap 35%, pārējais tiek sabiedriskots mūsu sabiedriskā dzīvojamā sektora celtniecībai utt. Bez tam mūsu ekonomisti ir rēķinājuši arī iztikas minimumus, kādi nepieciešami šodienas cilvēku elementārai izdzīvošanai. Šodien zinām, ka praktiski vesela virkne iedzīvotāju slāņu dzīvo zem iztikas minimuma. Mēs ar šī likumprojekta palīdzību, ar šo nodokļu likmju palīdzību gribam šos cilvēkus padarīt vēl nabadzīgākus. Mums jāapzinās viens – ja izdzīvošanas minimums, pēc ekonomistu pamatotām aplēsēm, ir 130 vai 140 rubļi, tad mēs nevaram 100 rubļus sākt aplikt ar ienākuma nodokli. Manuprāt, izdzīvošanas minimums ir minimālā summa, ar kuru tikai var sākties nodokļu aplikšana. Pie tam, ja izdzīvošanas minimums ir 130 rubļu, tātad plus nodokļu likme, tātad 145 rubļi būtu apliekami ar ienākuma nodokli, lai tīrais atlikums nebūtu mazāks par izdzīvošanas minimumu.

Turklāt ārkārtīgi nepareizi būs atstāt 9.pantu šīsdienas likumprojektā piedāvātajā formulējumā. Mums tomēr republikā ir ārkārtīgi daudz ģimeņu, kur ir trīs, četri un vairāk bērnu. Ja mēs apskatāmies nodokļu likmi, ko piedāvā likumprojekta variants, kaut vai 500 rubļi, un, ja ģimenē ir pieci apgādājamie, tad praktiski mēs krietni palielinām nodokļu maksājumus, faktiski padarot vēl nabadzīgākus mūsu pilsoņus, šīs daudzbērnu ģimenes. Tāpēc uzskatu, ka minimālā darba alga, kas var tikt aplikta ar nodokli, nevar būt mazāka par iztikas minimumu, un arī 9.pants jāformulē tādējādi, ka ar nodokli neapliek ieņēmumus, kuri nepārsniedz apgādībā esošo ģimenes locekļu summāro izdzīvošanas minimumu. Es domāju, ka tas ir priekšlikums tam, lai mēs varētu pateikt, ka rūpējamies par iedzīvotāju iztikas minimumu, kas nepieciešams vienai ģimenei. Es uzskatu, ka konceptuāli likumprojektā jāietver šīs sadaļas. Priekšlikumu par 9.punkta formulējumu iesniedzu sekretariātā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Jānim Krūmiņam.

J.Krūmiņš: Tā kā mēs katrs esam centušies līdzšinējā darbībā sasniegt savas nekopetences galējo līmeni, tad es arī pacentīšos aiz cieņas pret pārējiem deputātiem un kolēģiem to izdarīt, jo absolūti neesmu speciālists ne finansēs, ne ekonomikā, bet taču ir daži jautājumi, kas ir skaidri jebkuram cilvēkam. Ir ļoti apsveicami, ka mēs gribam sasniegt augsti attīstīto Eiropas valstu līmeni, bet vai būtu jāsāk tieši ar viņu sasniegumiem nodokļu politikā, es dziļi šaubos.

Vēl kas. Manuprāt, šie jautājumi ir jāaplūko stipri plašāk. Tikko kā Kodoliņa kungs ļoti pareizi teica, ka tagad mēs, apspriežot jautājumu, visi teiksim, ka mūsu budžets ir par mazu. Es neredzu ne mazāko iespēju ienākuma nodokli skatīt ārpus budžeta jautājumiem. Man liekas, ka tiem visiem ir jābūt vienā paketē. Izspriedīsim. Sēdēsim šeit kaut vai nedēļu, bet no tā būs kaut kāda jēga. Mēs varēsim vienoties par plusiem vai mīnusiem.

Ja mēs skatāmies, tad mums ir jāzina, kāds ir budžeta deficīts. Tagad iet dažādas runas. Viens saka, ka deficīts esot pusotra miljarda, citi brīnās un saka, ka tas nevarot būt, cits saka, ka esot pat 4 miljardi budžeta deficīts. Kā mēs varam apskatīt šo ienākuma nodokli, izraut no visas pārējās nodokļu paketes, ja mēs nezinām, kāds ir šis budžeta deficīts?

Nākamais jautājums – vai šis ienākuma nodoklis veicinās uzņēmējdarbību? Par to es dziļi šaubos, it sevišķi, ja tas ir paredzēts vienam gadam. Bet šis ir tas gads, kad mums ir jāuzsāk privatizācija un tirgus ekonomika. Es šaubos, vai ar šādu nodokli kāds uzņēmējs gribēs nodarboties, jo tur ir veseli 15 nodokļi, kas attiecas faktiski uz privātuzņēmēju. Uz lauksaimniekiem attiecas kādi četri nodokļi no visas šīs paketes, bet uz visiem cilvēkiem attiecas šis ienākuma nodoklis.

Nākamais jautājums. Kāda ir šī nodokļa attiecība pret tā saucamo slēpto nodokli? Kādas būs preču cenas? Mēs taču patlaban to īsti nezinām. Mēs tikai runājam, bet vai mēs varam skatīt atrauti no visas dzīves dārdzības indeksācijas šo vienu nodokli, es arī šaubos. Bez tam mums būtu jāzina arī, kāds ir patlaban nacionālais ienākums un tā perspektīvā līkne. Mums ir jāzina, kāds ir šī dzīves līmeņa status quo un arī prognoze uz nākamo. Bez tam man gribētos uzskatāmi redzēt visu nodokļu summu, kāda ir patlaban pie pašreizējās nodokļu sistēmas un kāda būs pēc visas šīs jaunās nodokļu paketes pieņemšanas.

Nākamais jautājums ir, ka man gribētos uzskatāmi redzēt tā sauktā vidējā Latvijas iedzīvotāja reālos ienākumus pēc šīs nodokļu paketes pieņemšanas. Man gribētos redzēt, kāds šis ienākums būs skolotājam, kāds būs bibliotekāram, kāds būs jaunsaimniekam. Tas ir acīmredzot nepieciešami: lai kopā ar komisiju valdība tomēr parādītu, ko tas maksās man, jo, nezinot konkrētās procentu summas, ir grūti pateikt, cik bagātāki tad mēs būsim. Pareizāk sakot, cik nabagāki.

Nākošais. Stipri neskaidrs šis nodoklis kultūras jomā. Man ir dziļas bažas, ka nākotnē grāmatas rakstīs varbūt tikai grafomāni, bet rakstniekus ne mazākā mērā nerosinās šāda nodokļu summa. Arī gleznotājus. Neviens taču nepārdos tagad gleznas. Tās tiks visu laiku nepārtraukti dāvinātas. Līdz ar to kultūras vērtības kultūras apritē neieies. Es šaubos, vai mēs būsim arī garā bagātāki.

Turklāt ir neskaidrs jautājums par finansu inspekcijas statusu un tās tehnisko bruņojumu. Bez kompjuterizācijas katrā darba vietā es neredzu jēgu šādam likumam, jo to visu taču nevarēs aprēķināt.

Ko šis likums jeb šis nodoklis veicinās? Manuprāt, pirmkārt, blēdīšanos. Šeit mēs droši vien ar mūsu sociālistiskajām iemaņām pārspēsim sociāldemokrātiskās zemes, kur man ir bijusi iespēja vērot pat augsti kulturālu un labi situētu ierēdņu un darbinieku prieku, ka viņi šodien ir apšmaukuši savu valsti. Mēs jau tā šmaucam, un es baidos, ka šī nodokļa likums tikai to sekmēs. Tas, ka valstij ir nepieciešami līdzekļi un ka mums ir kaut kā jāizraujas ārā no savas nabadzības, ir pilnīgi skaidrs. Tieši tāpēc man būtu ierosinājums apskatīt visus šos nodokļus kopā ar budžetu. Tas ir konkrēti.

Nākošais – kā šis likums ir saskaņots ar Igauniju un Lietuvu. Te mūs mierināja, ka ir apmēram līdzīgi, bet mums ir jāzina, kā tas būs arī PSRS. Mums ir jāzina, vai mēs no sava Latvijas budžeta pārskaitām PSRS savu budžeta daļu vai nepārskaitām, vai mēs taisāmies to darīt uz priekšu vai netaisāmies. Bez tā šis nodokļu projekts, manuprāt, veicinās tikai uzņēmumu darbības izvešanu ārpus Latvijas teritorijas. Tad mums šeit paliks tikai inflācijas rubļi. Mums pat nebūs to preču. Tirgosies kaut kur tur juridiskās personas, un šeit būs tikai rubļi.

Kopumā man liekas, ka daudz svarīgāks par šo nodokli būtu birokratizācijas nodoklis. Tas būtu jāuzliek ministrijām un tiem departamentiem, kas tagad aug kā sēnes pēc lietus. Es šodien apskatīju tautas deputātu padomju un izpildkomiteju štatu palielināšanās sarakstu. Diemžēl štati palielinās katastrofāli. Tikko kā nodibināts jauns Lauksaimniecības departaments, kas kontrolē esošo RARU un neko vairāk neražos. Birokratizācijas nodoklis būs jāuzliek katrai iestādei vai katrai nozarei, kas mēģina palielināt jau tā nedabīgi uzpūstos štatus. Kopumā šis nodoklis un šis projekts man atgādina plāna gumijas izstrādājuma lāpīšanu ar dzeloņdrātīm.

Priekšsēdētājs: Einars Repše, lūdzu.

E.Repše: Cienījamie kolēģi, ļoti daudz taisnības bija iepriekšējo runātāju teiktajā un it sevišķi tajā viedoklī, ka nodokļu likumus mēs varam pieņemt tikai paketē un redzot kopsakaru. Protams, pagaidām, kamēr mums ir tikai šis projekts iesniegts izskatīšanai un mēs to pieņemam tikai pirmajā lasījumā, mēs varam diskutēt arī par pāris pamatkonceptiem, kuri būs noderīgi arī, citus likumprojektus turpmāk izskatot. Galīgo pieņemšanu, protams, realizēsim tikai tad, kad visa pakete būs izskatīta un katram priekšā. Kas būtu vissvarīgākie, manuprāt, starp šiem konceptiem?

Tas būtu jautājums par pašvaldībām. Spēcīgas pašvaldības ir mūsu nākotnes garants. Tas tagad ir ļoti pierasts lozungs. Bet spēcīgām paš­valdībām, protams, tomēr ir nepieciešami arī savi līdzekļi. Šīs pašvaldības gribētu zināt un gribētu redzēt šajā likumā ierakstītu, kāda daļa no nodokļa precīzi aiziet valsts budžetā un kāda daļa paliek vietējās pašpārvaldes budžetā. Bez tam, tepat vajadzētu būt arī sadalījumam starp pagastu un rajona posmu.

Nākamais konceptuālais jautājums, kas saistīts ar pašvaldībām, ir – vai pašvaldībām varam dot tiesības uzlikt nodokļus savā rajonā vai ne. To, ka savu budžetu ietvaros viņas var atvieglināt nodokļus, tas laikam ir vispārpieņemts. Diskusijas vēl ir par to, vai pašvaldības drīkst uzlikt nodokļus pašas. Pašvaldības speciālisti saka, ka var gan vienādi, gan otrādi. Taču ir vēl jāizdiskutē.

Trešām kārtām, pati nodokļu iekasēšanas koncepcija. Baidos, ka parādīsies tendence grābt naudu budžetā, kur vien to var un kā vien to var, nerēķinoties ar tālākām sekām, bet tikai ar šodienas labumu, un otra tendence – ar nodokļu palīdzību kaut ko ļoti regulēt. Abas šīs lietas ir ļoti, ļoti bīstamas, jo nodokļus pirmām kārtām nevar skatīt tikai tiešā darbībā, to efekti var būt pēc tam otrajā un vēl trešajā gājienā. Piemēram, palielinot konkrētu nodokli, kas ir saistīts ar iedzīvotāju ienākumu vai ar uzņēmuma peļņu, mēs it kā uz brīdi palielinām maksājumus budžetā, bet bremzējam vai aizdzenam uz citiem rajoniem uzņēmīgus ļaudis, un pēc kāda laika maksājumu summa budžetā tikai palielinās un rajons ir izpostīts.

Ko mēs varam panākt ar pārmērīgu regulēšanu ekonomikā, to jau ir pierādījusi, manuprāt, visa sociālisma vēsture. Tāpēc es piedāvāju sekojošu koncepciju. Tā ir arī vispārzināma, proti, nodokli uzskatīt vienīgi un tikai kā maksu par pakalpojumu, ko valsts izdara pilsonim, protams, ne triviāli. Šajā pakalpojumā ir ietverts gan darbs, ko valsts pagādā pilsonim, gan pensija, ko valsts maksā pilsonim, un citi sociālie pabalsti, gan robežu apsardzība, gan kārtības uzturēšana un tamlīdzīgi. Bet šis būtu galvenais morālais pamats jebkurai nodokļa iekasēšanai. Tā ir samaksa par pilsonim vai iedzīvotājam izdarītu pakalpojumu, un iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kā viņu nauda ir izmantota.

Protams, ir arī regulējošā funkcija, bet, kā jau teicu, ar to jārīkojas ļoti, ļoti piesardzīgi. Atgriežoties pie uzdotā jautājuma, vai Latvijā dzīvojošam cilvēkam, kas saņem ienākumu no kaut kur citur ārzemēs esošas ražotnes, nodoklis ir jāmaksā vai ne, es uzskatu, ka ne, jo pirmām kārtām ne jau Latvijas valsts viņam ir pagādājusi darbu, tātad Latvijas valsts nav devusi viņam šo ienākumu. Kāds pamats maksāt Latvijas valstij?

Otrs ir regulējošais aspekts. Ja mēs prasīsim ienākuma nodokli, šādā gadījumā mēs tikai aizbiedēsim tos cilvēkus, kas varbūt labprāt dzīvotu Latvijā, saņemtu naudu, teiksim, no Amerikas un šeit to tērētu. Mēs taču esam ieinteresēti, lai šeit šo naudu tērē. Budžeta deficīts nodokļu palielināšanai nekādā ziņā nevar būt arguments, jo tās ir šodienas vajadzības, ar ko valsts nav tikusi galā vai kur ir grūtības. Bet mēs varam izrakt zināmu bedri un radīt krīzes situāciju rītdien. Protams, varēs iebilst, ka augstas nodokļu likmes par ienākumu ir tikai liela ienākuma gadījumos un ka ļoti daudzi pilsoņi tādējādi netiks skarti. Bet, ja mēs ņemam lielu nodokli no tā cilvēka ienākuma, kurš ir pratis to nopelnīt, tādējādi mēs a priori it kā pieņemam, ka valsts labāk zina, kā šo naudu izmantot, kur šo naudu ieguldīt. Tas ir pilnīgi aplami. Ir pierādījies, ka tieši uzņēmīgi ļaudis, kā tas ir kapitālisma saimniekošanas sistēmā, labāk nekā valsts zina, ko darīt ar savu naudu, un tādējādi ir ļoti, ļoti nopietni jāapsver Ekonomikas komisijas ierosinājums virs 35 procentiem šo nodokļu likmi vairs nekādā ziņā nepaaugstināt.

Visbeidzot, lai mēs nedomātu, ka ejam pārāk tālu pretī mūsu iedzīvotājiem, samazinot šos nodokļus, un lai mēs pārāk nesekotu dažādu kaimiņvalstu kļūdainiem piemēriem, es pateikšu tikai, kā ir Amerikā šobrīd. Protams, tas nav piemērs, ņemot vērā līmeņu atšķirību, bet tomēr Amerikā 12 tūkstoši dolāru gadā ir minimums, ko vispār ar nodokli neapliek. Tas ir desmit reizes augstāks par to līmeni, kas mums jau tiek aplikts ar maksimālo nodokli 35 procenti, rēķinot pēc reālās dolāra cenas melnajā tirgū, par kuru var pirkt un pārdot dolārus šodien. Minimums, kas pie mums netiek aplikts pēc projekta, 100 rubļi – no nodokļa ASV atšķiras 180 reizes, tā ka vēlreiz un vēlreiz padomāsim, pirms mēs uzliekam nepamatoti lielas nodokļu likmes.

Priekšsēdētājs: Deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atkal baidoties kļūt ne visai populārs kā tajā reizē, kad es aicināju jūs parēķināt, kā balsot par atpūtas dienām, un riskējot atkal kā vienīgais saprātīgais nokļūt pazīstamās “Lauku Avīzes” slejās, tomēr aicināšu jūs padomāt par dažām varbūt ne visai patīkamām lietām, par kurām mums negribētos domāt. Dažādu apstākļu dēļ pirmajā reizē mēs varbūt negribēsim domāt, bet tālāk būsim spiesti ar lielu nepatiku atgriezties pie šiem jautājumiem, kā te teica daži deputāti, jo mums vajadzēs balsot par budžetu. Bet vai būs viegli pēc pusgada mēģināt savilkt kaut ko irstošu kopā vai arī mēģināt sabalansēt kādu negaidītu izdevumu, kas mums nebūs ienācis prātā un negaidīti var parādīties?

Tādējādi es jūs visus aicinātu šī likuma pieņemšanā necensties populistiski izteikties, aicinot samazināt likmes vai atbrīvot zināmas kategorijas nodokļu maksātājus no nodokļiem, jo, tāpat kā PSRS vecais likums, arī šis mēģinājums pāriet uz jauno deklarācijas nodokļu veidu ir pagaidu likums un zināmā mērā pārejas likums, kas mēģina sabalansēt vecos noteikumus ar jaunajiem. Liekas, ka šajā likumā jau maksimāli ir iztīrīts ārā tas viss, kas bija raksturīgs vecajam PSRS likumam. Tātad mums vajadzētu padomāt, vai mēs atbrīvojam no nodokļu samaksas kādas maksātāju kategorijas, cik daudz ir šo kategoriju, cik lielā mērā mēs viņas atbrīvojam un kurus konkrētus maksātājus mēs atbrīvojam. Vajadzētu padomāt, kā precīzāk šo atbrīvojumu formulēt. Noteikti es piekrītu tam uzskatam, ka 30% no nodokļiem ir atvieglojums cilvēkam, kuram ir trīs un vairāk apgādājamie, bet tas nekādā ziņā neatrisina šo jautājumu. Es gribētu, lai tuvākajā laikā šis nodokļu likums tiktu pieņemts, jo gaidīt šis nodoklis diemžēl nevar. Gribētu redzēt kādu koncepciju, kur visādā ziņā tomēr būtu aprēķināts, cik nepieciešams viena apgādājamā bērna vai vispār viena apgādājamā uzturēšanai, tātad kaut kādu minimuma metodiku, kādas ģimenes izdevumus summētus, un kā ir tiem cilvēkiem, kuriem nepietiek šīs summas un kam uz vienu ģimenes locekli piemaksā, bet kā ir tiem, kuriem alga ir virs 500 vai 700 un kuriem uz vienu ģimenes locekli šis minimums ir pārsniegts un tādējādi viņi netiek atbrīvoti no nodokļiem. Neaizmirsīsim mūsu iepriekšējo lēmumu, ka esam atcēluši tuvākā laikā un tagad diezgan būtisko mazģimeņu nodokli.

Tagad konkrēti par priekšlikumiem šim likumam. Vajadzētu padomāt par uzņēmējdarbības peļņu un ieguldījumiem uzņēmējdarbībā. Šeit ir norādīts 4.panta 10.apakšpunktā, ka nav apliekamas paju iemaksas, kuras apmaksā to īpašniekiem. Šeit būtu nepieciešams papildināt, ka “to summu apmērā, kas vienādas ar iepriekš ar ienākuma nodokli aplikto iemaksāto paju”, jo paja var arī uzkrāties no citiem fondiem un, stājoties ārā, var tikt izmaksāta lielāka paja, nekā ir iemaksāta. Tātad šo pajas palielinājumu vajadzētu aplikt ar ienākuma nodokli. Tas pats 11.apakšpunktā par akciju realizāciju. Pirmām kārtām šeit Likumdošanas komisijas ierosinājumā ir runa par savu akciju realizāciju, tātad nevis par peļņu no starpniecības par akciju realizāciju. Bet arī šeit nevajadzētu to summu, par kādu akcija ir iegādāta, aplikt ar nodokli, bet, ja akcija ir kļuvusi dārgāka, tad attiecīgi jāapliek ar nodokli.

Trešais – ienākumi no dividendēm apliekami ar nodokli pēc šī likuma. Taču es ierosinu papildināt tikai tajā gadījumā, ja tie ir vienādi vai mazāki par maksimālo procentu, ko par noguldījumiem maksā valsts kredītiestādes, lai tādā veidā stimulētu. Jo mēs redzam, ka valsts kredītiestādēs noguldīto naudas summu neapliekam ar ienākuma nodokļiem. Tātad, ja mēs novirzām šo naudu nevis uz krājkasi, bet uz uzņēmējdarbību, tikai summu virs 4–5%, kāds būs maksimālais procents valsts kredītiestādēs, vajadzētu aplikt ar nodokli un norādīt, ka apliekami ar nodokli ir ienākumi no nevalsts kredītiestādēm, dažādām privātbankām utt. Turēties pie valsts procenta un virs šīs summas aplikt arī ienākumu, bet zemi atkal savukārt atbrīvot.

Tad zināmas pretrunas ir 4.panta 9.19. un 20.apakšpunktā, ko Likumdošanas jautājumu komisija arī ierosina pārdomāt un apvienot. Vienā vietā ir rakstīts, ka mantojums un dāvinājums nav apliekami, otrā vietā, ka dāvanas no uzņēmumiem līdz 500 rbļ., bet 20.apakšpunktā ir ienākusi kā balvas. Es uzskatu, ka nepieciešams šos trīs punktus apvienot un jādomā par šo naudas summu aplikšanu, bet šis jautājums ir diskutējams kopā ar vienu būtisku momentu – vai nav nepieciešams tomēr aplikt ārzemēs pelnītās summas. Šeit skanēja aicinājums, ka nevajag aplikt.
Es domāju, ka tomēr vajadzētu aplikt, jo tajā pašā laikā, ja nav ārzemju pastāvīgs iedzīvotājs, šis pilsonis vai mūsu iedzīvotājs, kurš šeit pastāvīgi strādā, viņš tur tiek atbrīvots no dažādiem nodokļiem, gan saņemot algu, gan arī no dažādiem nodokļiem, kas tiek pie preču pārdošanas ņemti. Braucot ārā no valsts, konkrēti, Zviedrijā, viņš var saņemt šīs summas atpakaļ. Tomēr, ja viņš sociālos labumus izmantos pie mums, tātad viņam ir jāmaksā pie mums nodoklis. Es uzskatu, ka ne tikai, kā šeit ir rakstīts 2.panta 2.punktā, tas nav saistīts ar darba attiecībām, bet arī ārpus republikas, ja tas ir saistīts ar algota darba attiecībām. Tā ka šis būs eksperimentāls nodoklis, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tas tomēr ir mazāks.

Nesaskatu iemeslu samazināt no 45% vēl uz 35% un vēl mazāku summu, jo pirmām kārtām pajautāsim, vai tas mums dos pietiekoši daudz budžetā. Tas būtu viens tas merkantilākais jautājums. Otrs, kā tas atsauksies uz migrāciju. Trešām kārtām – šeit vairākkārt izskanēja aicinājumi, ka neesot analīzes. Šeit gan likumprojekta autors mūs mēģināja apskaidrot, ka pie nodokļu samazinājuma zemām algām zaudējam 20 miljonus, bet iespējams, ka pie lieliem nodokļiem gūsim 500 miljonus. Gribētos tomēr redzēt kaut vai viena rajona apsekojumu vai kaut kādas iedzīvotāju grupas apsekojumu, kā tas ir bijis līdz šim, vismaz kaut kādas tabulas un prognozes, kā tas būs nākotnē. Mēs principā lemjam šajā gadījumā “uz tumšo”. Drusciņ jāpieslīpē, arī attiecīgi ar jauno uzņēmējdarbības likumu vēl nav precīzi saskaņoti šie momenti, jo ieraksts par tiem, kuri nemaksā peļņas nodokli, tur nav visai precīzs. Jautājumu par autora honorāra mantojumu, es domāju, būtu nepieciešams pārnest uz likumu par mantojuma nodevām, jo šeit viņš, atklāti sakot, neiekļaujas. Pamatoti rodas jautājums daudziem deputātiem, kāpēc jāmaksā līdz tik milzīgām likmēm. Tas ir tāds veco laiku paņēmiens. Taču, apskatot to mantojuma nodokli citā aspektā, varbūt būs citi uzskati.

Jāprecizē 4.punkta 7.apakšpunkts par lauksaimniecības produktiem. Nav svarīgi, kur lauksaimniecības produkcija tiek ražota – pilsētā vai laukos, bet strādājošiem pensionāriem, es uzskatu, ir jāmaksā pensija un ar algu kopā jāapliek ar nodokli. Šeit ir tikai paredzēts, ka netiek maksāts no pensijas.

S.Buka:  */Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pirms 201 gada Bendžamins Franklins teica: “Šajā dzīvē ne par ko nevar būt drošs, izņemot nāvi un nodokļus.” Es domāju, ka par pirmo mēs nekad sevišķi neesam šaubījušies, bet, lūk, par šī apgalvojuma otru daļu mums acīmredzot vēl būs jāpārliecinās pēc likumu paketes par aplikšanu ar nodokļiem pieņemšanas. Es pasvītroju, tieši likumu paketes par aplikšanu ar nodokļiem, jo atsevišķi likumi nav spējīgi noregulēt visu nodokļu aplikšanas sistēmu, sevišķi tāds, no konteksta izrauts, kā šodien iesniegtais likums par ienākumu nodokli.

Acīmredzot tas ir viens no būtiskākajiem likumiem, jo tas skar republikas iedzīvotāju vairākuma vitālās intereses. Jo lielāks man ir brīnums, ka daži mūsu deputāti neizrāda ieinteresētību šī likuma apspriešanā. Vai nu viņi cer atrast šķirbiņas un nemaksāt šo nodokli, vai uzskata, ka iespējams pārejas variants uz nodokļu deklarāciju, ka tas būs jāmaksā reizi gadā, bet līdz tam vēl tālu. Visticamākais, ievērojot visu republikas iedzīvotāju ieinteresētību šajā likumā, mums jāiet pa to pašu ceļu, pa kādu gājuši mūsu kaimiņi Igaunijā un Lietuvā. Viņi vēl pirms likuma apspriešanas Augstākajā padomē publicēja šos likumprojektus republikāniskajā presē. Taču mēs kārtējo reizi cenšamies pieņemt likumu, kurš skar visu intereses, neapspriedušies ar cilvēkiem.

Tālāk. Igaunija likumu par ienākumu nodokli nosūtīja starptautiskai ekspertīzei 23 ekspertiem rietumvalstīs. Domāju, ka arī mums derētu ņemt vērā šādu triku. Es jau ne pirmo reizi griežos pie deputātiem un Prezidija, pie likuma izstrādātājiem ar priekšlikumu mūsu pieņemamos likumus nodot starptautiskai ekspertīzei.

Tagadējais likuma projekts sastādīts, ievērojot tirgus ekonomiskās attiecības, kuru mums pagaidām nav. Bet to paredz ne tikai likumā ierakstītā prasība par maksājumu obligātumu un sankcijām par to nepildīšanu, bet arī virkne specifisku noteikumu, noteikumu, kuri var likumu iedarbināt. Pie tādiem noteikumiem, manuprāt, pieder, pirmkārt, nodokļu inspekcijas, kas aptvertu visus nodokļu maksātājus, pastāvēšana. Diemžēl ne šinī gadā, ne nākamajā, ne acīmredzot arī pēc gada mēs nebūsim spējīgi aptvert visus un tādējādi saglabāt republikai šos nodokļus.

Otrkārt, tādai nodokļa ieviešanai jānotiek ar noteikumu, ka sabiedrības locekļu vairākums ir pieraduši pie pastāvīgas un diezgan sarežģītas savu ienākumu uzskaites. Pie tam iespējamas divas grupas, kas izvairīsies no nodokļu nomaksas (par to liecina starptautiskā pieredze). Pirmā un pietiekami plašā grupa – nezināšanas dēļ. Tajā ietilpst mazatalgotie, ar zemu izglītības līmeni. Otrā grupa –tie, kas izvairās no samaksas, apzināti slēpj savus ienākumus. Te jau ir sevišķi augsts ienākumu un, protams, arī ienākumu slēpšanas līmenis. Šeit sākas problēma, jo var tikt iedragāts viens no galvenajiem budžeta ienākumu avotiem, ja ar budžetu saprot visus tā līmeņus.

Manuprāt, pastāv nopietna problēma minēto ienākumu izmantošanā. Kas rīkosies ar šiem līdzekļiem? Ir divi varianti: vai nu valsts budžets, kurš pārdalīs šos ienākumus starp dažādiem pārvaldes līmeņiem, vai arī šie ienākumi nokļūst vietējo pašvaldību rīcībā (kā, piemēram, Igaunijā). Manuprāt, otrais variants ir pieņemamāks, jo virzīts uz vietējās pašvaldības ieinteresētības palielināšanu normālu dzīves apstākļu nodrošināšanā. Tāpēc es ierosinu ņemt vērā igauņu pieredzi un ierakstīt kā atsevišķu pantu, ka visi ienākumi nonāk vietējo pašvaldību budžetā, t.i., tiek izmaksāti pēc dzīvesvietas.

Otra problēma, kura šajā likumā netika konceptuāli izstrādāta, – tā ir minimālā neapliekamā ienākuma problēma (pie mums 100 rubļu, Lietuvā – tas pats, Igaunijā – 125 rubļi). Bet mēs jau gandrīz pirms gada zinājām, ka mums iztikas minimums ir 112–117 rubļi. Šodien šis minimums ir vēl lielāks. Tā ka acīmredzot mums jāieraksta, ka ar nodokli neapliekamajam līmenim jāatbilst ienākumam 125–130 rubļi mēnesī. Turklāt šis līmenis jāpārskata, ņemot vērā cenu līmeni, citādi 1991.gadā 100 rubļi var atbilst ne tikai iztikas minimumam, bet vienas nedēļas ienākumam, ja inflācija iegūs tādu raksturu, kādu mēs šodien varam prognozēt.

Pasaules praksē pastāv progresīvā nodokļu aplikšanas sistēma, kas ir raksturīga arī mūsu likumam. Noteikta augstākā robeža – 45%, pēc pasaules standartiem – pietiekami atvieglota. Tiesa, virknē valstu ar augstu sociālo garantiju līmeni (Dānija, Zviedrija), maksimālais nodokļu aplikšanas līmenis sasniedz 60–70%.

Šis likums attiecas uz noteiktu cilvēku grupu, kuri tiks ierobežoti (salīdzinot ar pašlaik spēkā esošo nodokļu aplikšanas sistēmu). Manuprāt, tā ir bīstama tendence, tāpēc ka tiek aizskartas to cilvēku intereses, kuri saņem vidējus ienākumus 300–400 rubļu robežās, pēc mūsu pašreizējās izpratnes – 700–800–1000 rubļu līmenī. Tā ir saucamais vidusslānis. Tieši šis vidusslānis ir jebkuras sabiedrības pamatā, un, ierobežojot to, cenšoties papildināt budžetu uz šī vidusslāņa rēķina, mēs graujam pašas sabiedrības pamatus. Acīmredzot vispieņemamākais variants, ko iesniedza deputāts Zatuliviters (nezinu, kāpēc tas nav pavairots un izdalīts deputātiem), kurā tieši šim vidusslānim ir piemērota vislabvēlīgākā nodokļu aplikšanas politika.

Likumprojektā nav noteikts, kad likums stāsies spēkā. Igaunijā tas stājas spēkā 1991.gada 1.janvārī. Ja parādīsies nesaskaņotība līdzīgu likumu spēkā stāšanās termiņos republikās, tad izrādīsies iespējama līdzekļu pārskaitīšana un tādā kārtā izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Acīmredzot nepieciešams saskaņot šo likumu spēkā stāšanās termiņus kaut vai Baltijas valstīs.

Tajā pašā laikā es neatbalstu uzskatu par pārejas periodu (starp citu, beidzot mēs uzzinājām no varianta, ka tas beidzas līdz 1992.gadam). Mēs pieņemam šo likumu un paralēli turpināsim darbu pie cita likuma. Tas taču iedvesīs cilvēkiem nedrošību par rītdienu un tādējādi pavājinās likuma iedarbību. Es nododu savas piezīmes Prezidijam un lūdzu tās izskatīt./

Vārds deputātam Edmundam Krastiņam.

E.Krastiņš: Cienījamie deputāti! Man tikai dažas piezīmes par šo likumu. Negribu runāt par tā labajām īpašībām, kas šeit droši vien referātos tika atsegtas. Pirmais, kas pievērsa manu uzmanību, varbūt tas nav arī konceptuāli, un nedaudz sajūsmināja, tā ir šajā likumā joprojām lietotā terminoloģija. Es jūtu, ka mēs joprojām dzīvojam strādnieku un kolhoznieku valstī, jo visur šī terminoloģija konsekventi tiek lietota par strādniekiem un kalpotājiem. Kaut arī šis likums tiek mums likts priekšā kā pagaidu un pārejas, beidzot laikam tomēr vajadzētu sākt atteikties no šīs terminoloģijas, kas palēnām sāk neatbilst mūsu dzīves realitātēm, jo šī terminoloģija bieži vien likumā radījusi tādas smagnējas konstrukcijas, ko pat lāgā nevar saprast.
Piemēram, 2.panta 2.punktā “iedzīvotāji, kas saņem ienākumus no iedzīvotājiem”, “strādnieku, kalpotāju aplikšana ar nodokli, viņiem pielīdzinātie iedzīvotāji, uzņēmējsabiedrību dalībnieki”. Bez tam vēl 2.nodaļas nosaukums “Pilsoņu ienākumu aplikšana ar nodokļiem”. Domāju, ka vajadzētu šo terminoloģiju pārskatīt un runāt par algotiem cilvēkiem un cilvēkiem, kas saņem ienākumu kādā citā veidā, piemēram, par savu uzņēmējdarbību, par individuālo darbu kā autoratlīdzību. Tāpēc lieku priekšā 2.nodaļas nosaukumu mainīt un to saukt par “Algota darba un dienesta ienākumu aplikšanas kārtība”, kā arī padomāt un varbūt atteikties nosaukumā un arī tekstā no termina “iedzīvotāji” un saukt šo likumu vienkārši par “Ienākuma nodokļa likumu”.

Bet tagad pie būtiskākām lietām! Šķiet, ka šajā likumā visai maz ir ņemts vērā, un tas varētu būt arī saprotami, likums par uzņēmējdarbību, tāpēc, ka tas ir nesen pieņemts un vēl nav sācis būtiski ietekmēt mūsu dzīvi un saimniecisko darbību. Taču nākamgad, es ceru, tas sāks parādīt zināmu ietekmi, un, prognozējot notikumu attīstību, acīmredzot vajadzētu arī šīs normas precīzāk iestrādāt. Te es domāju tos ienākumus, ko saņems privātuzņēmējs. Turklāt mums pašreiz izsniegtajā nodokļu likumprojektā par peļņu ir teikts, ka peļņas nodokli maksās tikai juridiskās personas. Tātad tie uzņēmējdarbības subjekti, kas nebūs juridiskas personas, acīmredzot būs jāapliek ar nodokļiem pēc šā likuma. Tāpēc uzskatu, ka 4.nodaļā visai detalizēti vajadzētu izvērst kārtību, kā maksās ienākuma nodokli par saviem ienākumiem privātuzņēmējs, kā arī tā fiziskā persona, kas piedalīsies līgumsabiedrībā.

Mums ar deputātu Kodoliņu radās neliela diskusija jautājumā par 5.nodaļas nodokļu likmēm. Es vēlreiz uzmanīgi pārskatīju tās un tomēr nevaru piekrist apgalvojumam, ka šīs likmes ir pilnīgi identiskas. Paskatoties visas trīs tabulas un ņemot vērā arī, ka šī trešā tabula ir par gada ienākumiem, lielākajā daļā tās sakrīt, taču nodokļu likmes ir atšķirīgas, īpaši attiecībā uz mazajām ienākumu summām. Bez tam 5.nodaļā ir reglamentēts ļoti šaurs saimnieciskās darbības loks.

Te ir jājautā likuma izstrādātājiem – vai tad viņi ir paredzējuši kaut kādas īpašas privilēģijas šim te šaurajam saimnieciskās darbības lokam, ka bijusi nepieciešamība tās izdalīt atsevišķā nodaļā? Mans priekšlikums ir šo 5.nodaļu izslēgt un visu ar uzņēmējdarbību sais­tīto ienākumu aplikšanas kārtību detalizēti iztirzāt 4.nodaļā, kurā būtu noteikts precīzs maksātāju loks, kā arī ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtība, iestrādājot attiecīgās normas arī 6.nodaļā.

Šeit jau ieskanējās jautājums – kas notiks tad, ja nākamajā gadā, teiksim, tiks atcelta cenu kontrole un notiks straujš inflācijas process. Atceļot šo cenu kontroli, varbūt būs arī ienākumu pieaugums. Šis nodoklis, cik es saprotu, galvenokārt darbosies nākamajā gadā. Tāpēc ir jautājums – vai nav lietderīgi tomēr komisijai padomāt par īpašu pantu, kas reglamentētu šo likmju pārrēķināšanas kārtību straujas inflācijas gadījumā, jo pašreiz šis likums ir uzrakstīts stabilai ekonomiskai situācijai. Vai šī stabilā ekonomiskā situācija nākamajā gadā būs vai nebūs – es nezinu. To te vēl neviens īsti skaidri nav pateicis. Jāzina valdības politika cenu jomā, lai varētu šo procesu regulēt, jo pēkšņi ļoti strauji var izrādīties, ka šis niecīgais iztikas minimums būs nevis 100 rubļi, bet 500 rubļi, un no 500 rubļiem mēs jau ņemam 15 procentu ienākuma nodokli. Te jau vairāki deputāti arī atzīmēja, ka šinī likumā galīgi nav atspoguļots, kā sadalīsies ienākuma nodoklis starp dažādiem budžetiem, cik ies valsts budžetā, cik ies rajona budžetā un cik paliks vietējām padomēm? Liekas, ka šī norma te ir obligāti nepieciešama. Mēs vismaz to atrast nevarējām.

Un beidzot. Saistībā ar visiem pārējiem nodokļiem par šo te vispārīgo likumu par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā. Šķiet, ka, runājot par visiem nodokļiem, mums tomēr tās kopējās normas par nodokļu ņemšanas kārtību laikam būtu jāpārnes uz likumu par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā. Konkrēti es šeit gribētu minēt jautājumu par sūdzību un strīdu izskatīšanas un izšķiršanas kārtību. Es lieku priekšā visas šīs normas no atsevišķajiem likumiem izslēgt un koncentrēt vienā vietā – likumā par nodokļiem un nodevām, jo pašreiz projektos šai ziņā ir visdažādākā pieeja un visdažādākā kārtība.

Un vēl. Es tā jūtu, ka sabiedrībā un parlamentā mums sāk veidoties vairāki tabu, par kuriem nedrīkst bezmaz vai kritiski izteikties, jo tad cilvēki uzreiz saņem diezgan spēcīgu, intensīvu kritiku. Tāda mums ir kļuvusi reliģija, tāda mums ir vides aizsardzība, un es jūtu, ka priekšā ir vēl viena šāda joma, kas draud izvērsties, – tie ir dažādi žēlsirdības fondi, dažādi kultūras fondi. Man tomēr šķiet, ka gadījumā, ja valdība negrib izlaist sociālo sfēru, kultūras sfēru no savas kontroles, ja tā to grib regulēt budžeta pilnā mērā vai vismaz lielākajā daļā, tad tai ir skaidri jāpasaka, ko tā uzskata par žēlsirdības kustību, ko tā uzskata par tiem fondiem, kuriem šī valdība uztic daļēji savas ienākumu pārdales funkcijas. Tāpēc es iesaku likumā par nodokļiem un nodevām skaidri noteikt, kuri būs tie fondi, kuriem atskaitot no savas peļņas, no saviem ienākumiem kādu summu uzņēmums vai iedzīvotājs saņem atvieglojumus. Pretējā gadījumā var izrādīties tā, ka viena liela budžetam paredzētā daļa budžetā nemaz neienāks, jo iedzīvotāji un uzņēmumi, ņemot vērā šos atvieglojumus, sāks strauji pārskaitīt labdarības fondos un citos šāda veida iestādījumos. Tāpēc vajag izslēgt šo nekonkrēto uzskaitījumu arī šajā likumā un precīzi valdības noteiktā sarakstā vai arī likumā par nodokļiem un nodevām noteikt, kuriem sabiedriskiem veidojumiem tiek uzticētas daļēji šīs funkcijas, būtībā valsts funkcijas.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Blažēvičam.

J.Blažēvičs: Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Šis nodokļu likums ir ārkārtīgi vajadzīgs, un vispār nodokļu likuma izskatīšana ir ārkārtīgi pieprasīta sabiedrībā, pašvaldības iestādēs un citur. Bet laiks, kad mēs izskatām šo nodokli, un nodokļu likuma kvalitāte liecina, ka mūsu republikā tomēr ekonomiskā domāšana nav cieņā. Kvalitāte liecina, ka ne Ekonomikas ministrijā, ne Finansu ministrijā nav šīs svaigās domāšanas. Ekonomikas ministrija aizsedzas no visām ekonomiskajām problēmām un prognozēm, īpaši no progozēm, ar vīģes lapiņu – tirgus ekonomiku: būs tirgus, un viss skaidrs! Ar šādu lapiņu šodien neies cauri. Varat to sev paturēt, bet šeit vajag daudz kompetentāk spriest par nodokļiem. Tāpēc es domāju, ka ārkārtīgi cauri vijas šim nodoklim un citiem centralizācijas princips. Šodien valdībai būs skaidri un gaiši jāpasaka, vai uz nākošgadu ir budžets sastādīts vai arī tas ir projekts un veidots centralizēti bez visiem šiem nodokļu likumiem. Es domāju, ka ir vajadzīga premjerministra atbilde uz šo jautājumu. Un pēc tam – vai mēs strādājam vispār šim gadam, nākamajam gadam vai 1992.gadam. Šī dilemma būtu jāizšķir, kad mēs skatīsim visu šo likumu paketi.

Otrs jautājums ir par paketi. Kas ir pakete? Šodien arī neviens īsti nevar atbildēt uz šo jautājumu. Visas pašvaldības šodien lūdz ienākumus no trim nodokļiem: ienākuma nodokļa, apgrozījuma nodokļa un peļņas nodokļa. Es uzskatu, ja mēs šos trīs likumus pieņemam līdz ar budžeta veidošanos un sadaļu sadalījumu, mēs regulējam ar procentiem starp pašvaldības un republikānisko budžetu, tad mēs varam arī šeit stādīt jauno budžetu. Citādi nav vērts pie budžeta pārdales ķerties klāt.

Uz centralizāciju norāda kaut vai tas, ka šajā likumā nav paredzēta budžeta ienākumu daļas pārdale starp vietējo un republikānisko budžetu. Ja tās nav, tad stājas spēkā likumprojekta par nodevām un nodokļiem 9.pants, kad viss iet valsts budžetā. Tas nozīmē, ka vietējā paš­valdība absolūti nebūs ieinteresēta šī ienākuma nodokļa piedzīšanā un nestimulēs arī finansu inspekciju darbu, kaut gan viņas ir neatkarīgas, nestimulēs arī citus veidus, jo pašvaldība nebūs vispār ieinteresēta attīstīt savā teritorijā vienu no lielākajiem ienākuma nodokļa avotiem vai kaut kādā veidā regulēt.

Tālāk par sadalījumu. Te vienā no projektiem, kas mums ir izsniegts, ir budžeta kompetence, un šeit ir nodokļu sadalīšana. Es gribētu, lai mēs izšķirtos varbūt par diviem variantiem – vai nu visu ienākuma nodokli pamatā piešķirt pašvaldības iestādēm, bet šeit ir vajadzīgs aprēķins, vai nobalsot pēc šī sadalījuma, kas ir sadalīts vienā no projektiem, kurš datēts ar 20.06.90. Šeit ir vesela sadaļa, ka šie budžeti ir sadalīti. Ir vajadzīgs klāt arī aprēķins, tad varēs izšķirties par vienu no variantiem. Citādi mēs spēlējam tumsā, kā šeit ir teikts, un mēs tumsā nevaram arī balsot. Tomēr es lieku priekšā šo likumprojektu ar papildinājumiem pieņemt tādu, kāds tas ir, pieņemt uz vienu gadu. Tad gada laikā atkarībā no situācijas izšķirties par šiem papildinājumiem, kas nāk no valdības un Ekonomikas komisijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide, jums vārds.

E.Kide: Cienījamie deputāti! Mēs esam šeit, parlamentā, apsprieduši daudzus jautājumus, pašlaik esam nonākuši pie ekonomiskā bloka, tas ir, bāzes jautājumu bloka, mūsu republikas attīstībā. Tāpēc man pavisam nav saprotams, ka mēs tik fragmentāri, ar tādu vieglu pieskari sākam šo bloku – it kā starp citu. Es domāju: lai mēs, nespeciālisti finansu jautājumos, varētu konceptuāli un pēc tam detaļās apspriest visu nodokļu politikas sistēmu, mums vajadzēja saņemt vispirms konceptuālu argumentāciju, kāda būs mūsu republikas nodokļu politika kopumā. Es domāju, ka vajadzēja sākt no tā, ka šeit būtu gan valdības pārstāvji, gan atbildīgi darbinieki no Ekonomikas ministrijas, gan zinātnieki, gan priekšā būtu diagrammas, gan grafoprojektori, ka mēs redzētu alternatīvus skeletus nodokļu politikai. Mēs redzētu pasaules precedentus un dzirdētu analīzi par to, ko var dot viens vai otrs alternatīvs nodokļu politikas veids. Lai mēs varētu izvēlēties, kurš no tiem mums būtu vispiemērotākais un vispieņemamākais.

Mēs tomēr procesuāli pieejam tā: dodam 10 minūtes vienam, dodam 10 minūtes koreferentam un pēc tam sākam apspriest detaļas. Vai jūs nedzirdējāt, cienījamie deputāti, ka katrs runātājs runā par citiem nodokļu likumiem, runā par koncepciju kopumā, par atsevišķām detaļām, neredzot, ko valdība kopumā vispār piedāvā? Bet mēs spriežam, neko nezinot. Es domāju, tas ir nenopietni. Pirmkārt, lai varētu spriest komisijās, vajadzētu dot šo karkasu šeit. Dineviča kungs mums teica, ka frakcijā mēs izspriedīsim ekonomisko bloku, bet mēs viņu spriedām jau tad un spriežam tagad, pēc tam spriedīsim tikai frakcijā, kad šeit būs pieņemts viens vai otrs elements. Tātad – vajadzēja frakcijā un pēc tam iziet šeit. Es ceru, ka šai plenārsēdē šādu pārskatu par kopējo nodokļu politiku mēs vismaz vēl dzirdēsim.

Un tagad par šo atsevišķo nodokļu likumu. Saņemot analīzi, nonācām pie tā paša stāvokļa, kāds bija tai reizē, kad mēs samazinājām nodokļus līdz 100 rubļiem. Mums nebija analīzes par to, kādas ir pašreizējās likmes, kādas ir Padomju Savienības likmes un kādas likmes mēs piedāvājam, ko cilvēks iegūst vai zaudē un ko valsts savāks vai nesavāks. Mēs salīdzinoši to neredzam. Līdz ar to salīdzinoši nevaram izvēlēties.

Tātad, lai mēs varētu izanalizēt, mums uz nākošo reizi ir jābūt tādām tabulām, kādas toreiz mums kļūdu labojumā izdeva uz rokas, lai mēs varētu mājās spriest. Un nevis pirms plenārsēdes, bet vismaz dienas divas iepriekš. Pēc šīs analīzes, ko sniedza projekta autori, es neredzēju, cik valsts ieņems un cik iedzīvotāji zaudēs – vairāk vai mazāk nekā līdz šim. Mums jāiet pie vēlētājiem, un tas ir pilnīgi skaidri jāzina, mums ir jāatbild par pieņemto likumprojektu realizāciju.

Es nedzirdēju arī ekonomisko argumentāciju, ko kopumā valstij dos šis likumprojekts salīdzinājumā ar pašreizējo nodokļu sistēmu. Es negribu te nemaz atkārtot, ko teica Repšes kungs, ka mēs nezinām, vai tas aizies pašvaldībai vai paliks kopējā budžetā. Tas jau vairākkārt tika pateikts. Un mēs nemaz nejutām no analīzes, kā tas ietekmēs cilvēku turpmāko strādāšanu – pelnīt vairāk vai pelnīt mazāk. Mēs neredzējām no šīs analīzes, kā jau teica iepriekšējais runātājs, kādā sakarībā šie ieņēmumi un reizē arī nodoklis valstij būs ar uzņēmējpeļņu un vai izdevīgāk cilvēkam būs nodarboties algotā darbā vai nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tas pats ar peļņas likumu, kur arī mēs tādu saistību neredzējām. Nav konsekvences starp zemnieka saimniecību un starp kolhozu un sovhozu saimniecībām. No vieniem nodokļus ņem – no algādžiem ņem, no zemnieka it kā neņem. Es piekristu, ka vajadzētu, bet tādas argumentācijas nemaz nav. Mēs neredzam, kā veidos šie ieņēmumi budžetu kopumā. Tādēļ man ir priekšlikums šo likumprojektu pieņemt zināšanai, pieņemt tās piezīmes, kas tiek izteiktas šeit no deputātiem, no runātājiem, bet tālāk pirmajā lasījumā konceptuāli spriest tikai tad, kad būsim noklausījušies zinātnieku un valdības kopējo konceptuālo nostādni par nodokļu politiku vispār. Vēl var rasties jauni konceptuāli jautājumi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Stroganovs, lūdzu, pēc tam deputāts Šļakota.

F.Stroganovs:  */Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Acīmredzot, ekonomiskie likumi, kurus mēs pieņēmām, un likums, kuru mēs šodien apspriežam, attiecas uz katru cilvēku. Un no tā, kādi ir šie likumi, būs atkarīgi ne tikai atsevišķa cilvēka likteņi, bet arī valsts kopumā. Lai būtu bagāts, jādzīvo savu līdzekļu robežās, t.i., vai nu vairāk jāražo, vai mazāk jātērē. Šodien apspriežamo likumu man gribētos apskatīt arī no citas pozīcijas. Vai iesniegtais projekts ievēro cilvēku vienlīdzību, ievērojot šo likumu? No otras puses, vai šis likums stimulē (stimulēs?) darba ražīguma pieaugumu, jo tas attiecas uz katru strādājošo.

Par pirmo pozīciju. Man nav saprotams, par ko runāja kolēģis Kide, kurš apstājās pie mūsu attieksmes pret zemnieku. Mēs četrus mēnešus atkārtojam, ka mūsu lauki ir izpostīti, ka lauku problēmai jāpieiet ļoti uzmanīgi. No vienas puses, likumdevējs it kā cenšas “piespēlēt” nākošajam zemniekam, jo viņu šodien ir tikai atsevišķi vieninieki. Bet kas notiek ar zemnieku, kurš šobrīd strādā uz zemes? Vienīgais atvieglojums, kas viņam bija, – no kolhoznieka neiekasēja ienākuma nodokli. Ar šo projektu šis atvieglojums likvidēts. Paskatīsimies, kur iet nodokļi? Nodokļi veido daļu no valsts budžeta, ko rada uz zemes dzīvojošā cilvēka darbs. Vai viņš tuvākajos gados neizmantos šo nodokli? Nē, neizmantos. Valsts budžets taču galvenokārt veidojas pilsētās. Kāpēc vienāds nodoklis jāmaksā kā strādniekam, tā zemniekam? Strādnieks staigā pa asfaltu, bet kolhoznieks – pa dubļiem. Strādnieks iet uz teātri, kafejnīcu, uz restorāniem, bet kolhoznieks visus šos labumus neizmanto un tuvākajos gados neizmantos. Bet nodoklis vienāds! Vai tas ir taisnīgi? Cik ilgi darbosies šis nodoklis? Gadu, divus? Pieņemamajam likumam jāatbrīvo no ienākuma nodokļa nomaksas visi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji. Lai budžets nesaņem dažus miljonus rubļu, bet tas būs milzīgs morāls atbalsts, stimuls, lai cilvēks sajustu, ka valsts pagriezusies ar seju pret laukiem. Tas ir pirmais.

Jautājums par taisnīgumu. Paskatīsimies šajā aspektā, par ko mēs maksājam ienākuma nodokli? Par specifiskas preces, kura saucas par darba spēku, pārdošanu, t.i., mūsu un jūsu spējām strādāt. Ko paredz likumdevējs šajā projektā? Kopumā interesanta koncepcija: ja es strādāšu pie viena darba devēja līdz pusdienai, bet pēc pusdienas – pie otra, tad izrādās, ka mana darba spēka cena atkarīga no tā, pie kā es strādāšu – pie Jāņa vai pie Pētera. Tātad, ja es līdz pusdienai strādāju pie viena darba devēja, kur mana darba alga sastāda 700 rubļus, tad no manis valsts paņem 90 rubļus un 20 kapeikas, bet, ja es pēc pusdienas strādāju pie cita darba devēja, tad par to pašu mana darba spēka patēriņu valsts paņem par 65 rubļiem vairāk. Kur un kas to izdomāja? Nodoklim par vienādu darba daudzumu un tā kvalitāti jābūt visiem vienādam. Citādi nedrīkst būt.

Ierosinu izsvītrot 14. un 15.pantu no šī likumprojekta, ja mēs gribam būt godīgi un taisnīgi ceļā uz tirgus ekonomiku. Kas ir atvaļinājums? Atvaļinājumu piešķir cilvēkam, lai viņš atjaunotu sava organisma spēkus, darba spējas. Bet ko paredz šis likumprojekts? Tas uzskata, ka nauda, kas izmaksāta par atvaļinājumu – tā nav kompensācija, paredzēta tālākā darba iespēju atjaunošanai, bet papildu ienākums, kas tiek aplikts ar nodokli. Bet, ja cilvēks neizmanto brīvdienas, bet, saņēmis kompensāciju, iegādājas sporta inventāru, kas palīdz viņam atjaunot darba spējas ar papildu nodarbību metodi? Tā ir viņa darīšana. Bet kāpēc valsts atkal taisās ņemt no šī cilvēka nodokli?

Te es redzu trīs aspektus. Pirmais. Mēs nestimulējam cilvēku, lai viņš strādātu vairāk un labāk, jo te nav taisnīguma. Otrkārt. Tas, kurš strādās vairāk un labāk, maksās lielāku nodokli, viņam lauksaimniecībā būs lielāka slodze. Valsts ņem no zemnieka nodokli par zemi. Kāpēc tad par darbu, ko viņš iegulda zemē, jāmaksā vēlreiz caur ienākuma nodokli? Es uzskatu, ka konceptuāli šie jautājumi ir netaisnīgi, diskriminējoši. Šodien mums nevajag tos pieņemt. Likumam par nodokļiem kopumā jābūt tādam likumam, kas ieinteresētu katru kārtīgi darboties un aizstāvētu visus vienādā mērā. Un, ja mēs pieļausim diskrimināciju kaut vienā pantā, tad likums parādīs, ka mēs neesam spējīgi pieņemt taisnīgus un godīgus lēmumus. Bet es personīgi apsolīju saviem vēlētājiem, ka Augstākajā padomē centīšos panākt, lai visi cilvēki dzīvotu un strādātu pēc vieniem likumiem, lai likumi būtu taisnīgi. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Man drusciņ vajadzētu ar jums kopā lemt par sekojošo: deputāts Kide ierosināja, ka, pirms dodamies savās komisijās spriest par visu to paketi, kura mums ir par nodokļu likumiem un kuru ir domāts 16. un 17. izskatīt, lai valdības pārstāvis – es šeit domāju acīmredzot Kalniņa kungu, Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku, – konceptuāli uzstātos visu deputātu priekšā. Mēs nesāktu neko apspriest, bet viņš konceptuāli izklāstītu jautājumu par visiem šiem nodokļiem vai par valdības nodomiem. Lai to organizētu, ir jāzina jau agrāk. Ja jūs uzskatāt, ka tā vajag darīt, tad mums jau tagad tas jāorganizē, jo mēs nevaram valdību vienas pusstundas laikā raut uz šejieni un sākt sarunu.

Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Krūmiņš: Man liekas, ka šeit būtu obligāti nepieciešama arī Āboltiņa klātbūtne.

Priekšsēdētājs: Jā, jā, ne tikai Āboltiņu, Finansu ministriju arī. Bet es domāju, ka Arņa Kalniņa vadībā, tāpēc es nosaucu uzvārdu. Deputāts Kehris. Es atvainojos, ka pārtraucu, bet mums tīri organizatoriski ir jānolemj.

O.Kehris: Es varu tikai paskaidrot, ka apmēram tieši tā arī mēs esam domājuši organizēt apspriešanu par šo pirmo konceptuālo likumu par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā. Tas ir karkasa likums, no kura izriet pārējā pakete, izņemot šodien apspriežamo nodokli. Arī valdība ir nozīmējusi sev kā galveno ziņotāju premjerministra vietnieku Arni Kalniņu, bet par pārējiem, es domāju, ka mums vajag ļaut valdībai nākt ar savu komandu valdības tautsaimniecības programmas ietvaros, kuras virzienus mēs esam atbalstījuši, kura ir izstrādājusi šo paketi. Lai viņi nāk ar savu komandu, ko viņi uzskata par vajadzīgu. Lai gan to mēs jau esam darījuši Ekonomikas komisijā, mēs, protams, varam, ja tas būtu sesijas vārdā, vēlreiz pateikt, ka mēs to uzskatām par ļoti svarīgu un ka būtu vajadzīga paplašināta piedalīšanās. Bet tas nu būtu jāizlemj valdībai pašai.

Priekšsēdētājs: Priekšlikuma būtība tomēr bija drusku citādāka. Pirms mēs skatīsim šo jumta likumprojektu par nodokļiem un nodevām, komisijās jāizšķiras, vai pieņemam deputāta Kides priekšlikumu. Plenārsēdēs, protams, būs valdības pārstāvji. Vai mums ir vai nav vajadzīgs rīt 40 minūšu, kā ierosina deputāts Kide, konceptuāls Arņa Kalniņa vai viņa kolēģu ziņojums, pirms mēs strādājam komisijās? Tāpēc varbūt nesāksim gari diskutēt, vienkārši izteiksim savu attieksmi, balsojot par vai pret deputāta Kides ierosinājumu, lai mēs varētu organizēties tālāk. Rīt mēs ap pusdienas laiku beigsim, mums šī te programma ir minimāla. Jūs piekrītat nobalsot?

Pirms balsošanas vārds deputātam Kodoliņam, lūdzu!

A.Kodoliņš: Man tomēr liekas, ka šis nodoklis nav tik cieši saistīts ar paketi, tas ir arī atsevišķi iesniegts. Ja mēs gribam izskatīt nodokļus šajā gadā un šajā mēnesī, tad tomēr virzīsimies arī uz priekšu. Otrkārt, es gribu pateikt tomēr deputātiem, ka šeit nav tautas universitāte, bet ir parlaments, un, ja gribam spriest par kaut kādu likumprojektu, mums tomēr ir pienākums pašiem izlasīt, kas ir Igaunijā un kas ir Lietuvā un citur. Galu galā, ja jau nav laika deputātiem sekot līdzi aktualitātēm, tad vajag klausīties citu argumentus un izvēlēties pareizākos. Mēs taču nevaram šeit izvērst tautas universitāti.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, jūs esat vadītājs šim projektam?

A.Kodoliņš: Es esmu nodokļu apakškomisijas priekšsēdētājs.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos vēlreiz, kur ir Zatulivitera priekšlikumi?

A.Kodoliņš: Zatulivitera priekšlikumi neguva komisija atbalstu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, izteiksim savu attieksmi attiecībā uz deputāta Kides ierosinājumu. Lūdzu reģistrēties. Balsojam. Rezultāts: ierosinājums gūst vairākuma atbalstu no balsojošo skaita. Tātad es lūgšu Daudiša kungu domāt un darīt tā, lai mēs, nobeidzot mūsu programmu rīt, varētu acīmredzot 45 minūtes ziedot, noklausoties Arņa Kalniņa vai valdības uzdevumā cita valdības pārstāvja informāciju par viņu koncepciju, par nodokļu paketi kopumā, ko mēs esam saņēmuši.

Tagad vārds deputātam Šļakotam.

No zāles: Vienkārši informācija šajā jautājumā: rīt divos ir valdības sēde.

Priekšsēdētājs: Un jūsu komentārs?

No zāles: Var būt, ka varam mēs to darīt no rīta.

Priekšsēdētājs: Tas ir Daudiša ziņā. Vārds deputātam Šļakotam.

K.Šļakota: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Par šo nodokļu likumprojektu jau daudzi jautājumi tika skarti, tos es neminēšu. Es tikai gribētu pateikt, ka, manuprāt, mēs, izstrādājot šo likumprojektu un strādājot arī pie daudziem citiem nodokļu projektiem, tomēr turpinām jaukt jēdzienus. Vismaz tāds iespaids rodas. Ja mēs runājam par algota darba ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, tad mēs nevaram šeit vienlaikus runāt par ienākumiem no uzņēmējdarbības. Kā tādus ienākumus no uzņēmējdarbības es saprotu arī autoratlīdzību. Arī tā ir uzņēmējdarbība, un arī individuālais darbs, par ko mēs runājām 4.nodaļā, ir uzņēmējdarbība. Nevajadzētu jaukt šos jēdzienus, man liekas. Mums par šo jautājumu būtu jāvienojas.

Attiecībā uz pašvaldībām, es domāju, ka tas ir vissvarīgākais jautājums, ar ko mēs pienākam pie šā likuma. Tas ir: pastāvēt vai nepastāvēt pašvaldībām. Ja mēs neatradīsim mehānismu, kā ieinteresēt pašvaldības saņemt nodokļus, normāli tērēt savu budžetu, tad nebūs rezultāta. Mums jāsaprot, ka ar vienu zemes nodokli un ar vienu nodokli par resursiem pašvaldības uzturēt nevar. Pašvaldības no tā iztikt nevar. Līdz ar to mēs atkal nonāksim pie tā paša, kas mums jau bija, – pie fiktīvām pašvaldībām. Tās tiks finansētas no augšas, neatbildēs par rezultātiem, neatbildēs par savām finansēm.

Es gribētu arī minēt dažus vārdus par nodokļu pieaugumu. Mums autors teica, ka nodokļi pieaug apmēram par 100 miljoniem rubļu. Nedaudz analizējot šo likumprojektu, jāsaka, ka tas, pirmkārt, ir algu pieaugums un diemžēl līdz ar to arī cenu pieaugums. Tā kā nodokļi ir progresīvi, mūsu ienākumi līdz ar to samazināsies. Otrkārt, tas ir nodokļu pieaugums no lauciniekiem. Konkrēti tā ir kopsaimnieku, lauku kooperatīvu ieslēgšana nodokļu maksā. Tie ir apmēram 100–120 tūkstoši cilvēku, kuru reālo ienākumu – ap 300–400 rubļu gadā – mēs tagad samazinām ar šo vienu likumu. Domāju, ja mēs pieturamies pie tiesiski pamatotiem principiem un paziņojam, ka uzņēmuma līdz­īpašnieks maksā tikai uzņēmuma peļņas nodokli, tad mums vienlaikus jāatšķir cilvēki, kas brīvprātīgi vai piespiesti kādreiz ieguldījuši savu mantu kopsaimniecībā, un tie, kuri tiešām ir algoti darbinieki. Līdz ar to radīsies jautājumi, kā mēs izturēsimies pret lauksaimniecības kooperatīviem, kur tiešām tā manta ir lielākā daļā gadījumu atjaunota kā līdzīpašnieku manta. Tātad šis jautājums nav tik vienkāršs, kā tas liekas likuma autoriem. Domāju, ka to vēlreiz vajadzētu pārbaudīt.

Priekšsēdētājs.: Kolēģi deputāti, mums ir jāizlemj. Vienmēr mums ar to starpbrīdi iznāk domstarpības. Sakarā ar to, ka esam samazinājuši savu pusdienas pārtraukumu, mūsu sistēma mazliet izjukusi. Pie vecās sistēmas bija pusotras stundas starpbrīdis, vai mums tagad divas stundas vajag un starpbrīdis paliek pusotras stundas vai tagad pusotra stunda paliek pēc tam divas stundas?

No zāles: Pusotras stundas.

Priekšsēdētājs: Vajag pārbalsot un pusdienas pārtraukumu taisīt garāku, tad viss būs normāli. Labi, pusdienas pārtraukums, tā ir rītdiena. Bet tagad? Vai nevajadzētu mums tomēr uzklausīt? Mums ir palikuši divi runātāji – deputāti Kehris un Lucāns. Uzklausīsim viņus un tad izteiksim savus priekšlikumus par šo likumprojektu? Deputāts Kodoliņš ļoti pareizi mūs aģitē, un nekādu iebilžu pret to nav. Kad mēs konceptuāli pastrādājam pie pirmā lasījuma, tad otrais lasījums iet ātri un trešā pat nevajag dažreiz. Un nevis otrādi – ja mēs pirmo lasījumu it kā formāli akceptējam un pēc tam gari un plaši strīdamies otrajā lasījumā, kas ir konceptuāls un kas nav. Man liekas, šodien mums vajadzēja pieņemt lēmumu par šo likumprojektu. Šeit jau atskanēja priekšlikumi. Pēc tam varētu tālāk virzīties. Kalniņš rīt pulksten 12 būs? Paldies.

Vārds deputātam Kehrim.

O.Kehris: Cienījamie Latvijas tautas deputāti! Es apstāšos vai akcentēšu tikai divus momentus sakarā ar šā likumprojekta apspriešanu.

Pirmais ir saistīts ne tik daudz ar likumprojekta tekstu, bet ar būtību. Proti, mums ir jādara tuvākajā laikā viss, lai mēs varētu pāriet uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu, kas balstītos uz deklarācijām. To mēs varētu izdarīt, sākot ar 1992.gadu, jo praktiski visi priekšlikumi, visa tā kritika, kas ir izskanējusi, kritizējot šodien apspriežamo likumprojektu, ir ļoti pareiza, pamatota, bet realizēt to var praktiski tikai ar šīs deklarācijas palīdzību.

Viens piemērs. Deputāts Buka lika mums apspriest ļoti vilinošu priekšlikumu, lai viss iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiktu ieskaitīts un saņemts tajā teritorijā vai tajā padomē, kuras teritorijā tas tiek iekasēts. Ļoti pareizs varbūt ir princips, bet ekonomistam to vajadzētu saprast, ka tas ir realizējams tikai pie deklarācijas, proti, kad iedzīvotājs maksā savā dzīvesvietā. Pie pašreizējās nodokļu iekasēšanas tehnikas, kad mēs maksājam darbavietā, mēs maksāsim tikai tur, kur strādājam. Lielākā daļa šo ļoti vilinošo priekšlikumu ir saistīta tieši ar to, kādā veidā pašlaik ir iespējams iekasēt šo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Otrs moments. Es aicinātu atbalstīt Ekonomikas komisijas priekšlikumu, ka maksimālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme var būt 35 procenti, jo mums ir jāstimulē cilvēki strādāt, nevis stāvēt rindās, neko nedarot, un saņemt samērā zemu algu. Turklāt mums būtu jārada priekšnoteikumi, lai intensīvi attīstītu uzņēmējdarbību un tajā skaitā ieinteresētu ārzemju kapitālu šajā uzņēmējdarbībā šeit. Tādēļ šie 35 procenti. Tas būtu līdzīgi kā Igaunijā. Tur ir 33 procenti. Arī Amerikas Savienotajās Valstīs tā ir. Šeit nevar aģitēt par tām valstīm, arī Skandināvijas valstīm, kuras domā konceptuāli, kā saviem pilsoņiem mācīt atpūsties, strādājot varbūt mazāk un, proti, lielākas darba algas mēģinot nonivelēt un nestimulēt cilvēkus strādāt. Pašreiz ir jā­stimulē cilvēki, kas ar savām rokām nodrošinātu sev cilvēka cienīgāku dzīvi.

Nobeigumā jāsaka, protams, vienmēr var aicināt apspriest koncepciju, vienmēr var aicināt piedalīties zinātniekus, speciālistus, un jebkurā brīdī tas būs samērā pareizi. Bet tomēr. Ja mēs apspriedām valdības tautsaimniecības programmu, apspriedām galvenos tās virzienus, lai gan apspriedām diezgan sasteigti, ņemot vērā dažādus termiņus, ko gan ekonomisti toreiz mēģināja noraidīt, jo mums bija jāapspriež konceptuāli. Tomēr katrā reizē atgriezties pie šiem vispārējiem jautājumiem nevar. Es uzskatu, ka tad mēs pārvērtīsimies tiešām par diskusiju klubu, nevis pildīsim tās funkcijas, kādas mums būtu šeit jāpilda. Tādēļ es aicinātu nobalsot par šiem labojumiem un papildinājumiem, ko Ekonomikas komisija izteica, un varbūt arī par dažiem citiem, ko speciālisti, darba grupa atzīst par konceptuāliem, un virzīties tālāk. Nākamajā reizē, ko es uzskatu par otro lasījumu (lai gan, protams, ir iespējami dažādi ceļi, ko uzskatīt par pirmo lasījumu un ko par otro). Var piekrist tam, ko nupat teica mūsu cienījamais priekšsēdētājs. Tad, ja mēs konceptuāli un principiāli izrunājam pirmajā reizē, mums ir daudz vieglāk virzīties uz priekšu pēc tam.

 

Priekšsēdētājs: Deputāts Lucāns, lūdzu. Līdz ar to debates mēs izbeidzam.

J.Lucāns: Godātie deputāti! Es centīšos runāt tā, lai jūs netraucētu. Es gribētu izteikt dažas domas šādā kopsakarā. Ja runājam par nodokļiem, nodokļu sistēma var sevī saturēt divus mērķus, manā izpratnē: no vienas puses – sagādāt līdzekļus valsts budžetam (šajā ziņā liekas, ka priekšā stādītais likumprojekts to nodrošina), no otras puses – nodoklis varētu kalpot arī kā ekonomiskās regulēšanas līdzeklis (ko šajā brīdī dotajā likumprojektā es nesaredzu).

Es gribētu teikt, ka, šādi šo nodokļu likumu vērtējot, tas ir pretrunā ar valdības koncepciju. Ja pareizi atceramies, valdība ir pasludinājusi, ka ejam uz privatizāciju un visnotaļ gribam šo procesu atbalstīt. Ja tā esam nodomājuši iet uz privatizāciju un šo procesu atbalstīt, tad acīmredzot nodokļu sistēmā vajadzēja būt paredzētiem atvieglojumiem tai ienākumu daļai, kura tiek ieguldīta, teiksim, kapitāla uzkrāšanā. Tas nodokļu sistēmā it kā nav redzams. Manuprāt, tas ir būtisks šīs sistēmas trūkums. Būtu jāparedz arī to objektu saraksts, to ieguldījumu formu saraksts, uz kuriem attiecināmi nodokļu atvieglojumi. Tas ir tad, ja mēs patiešām gribam runāt par nopietnu privatizācijas procesu. Tā ir lietas viena puse.

Otra puse. Manuprāt, šis nodokļu likumprojekts ir diezgan tālu no dzīves realitātes tajā nozīmē, ka pašreiz mēs sastādām nodokļu likumprojektu it kā normālai ekonomiskai sistēmai. Bet vai mūsu ekonomisko sistēmu šajā stāvoklī vairs var uzskatīt par normālu? Vai var uzskatīt par normālu tādu stāvokli, ka šā gada beigās vēl daudzas lielsaimniecības praktiski bankrotēs? Man liekas, ka šeit kaut kas vairs neiet kopā – gali ar galiem vairs neiet kopā.

Kaut vai ņemsim to pašu Limbažu rajonu! Pašreiz paredzams, ka uz gada beigām būs sešas lielsaimniecības, kuras bankrotēs. Tad es varbūt gandrīz vai joka pēc gribu uzdot jautājumu: vai ir paredzēts, ka tiem uzņēmumu vadītājiem, kuru uzņēmumi laikā nenomaksās attiecīgo ienākuma nodokli, uzliks soda naudu? Bet, ja ir saimniecības, kuras jau divus un trīs mēnešus nav saņēmušas algas, tad kādā veidā lai uzņēmuma vadītājs maksā šīs soda naudas? Man liekas, ka šis pašreiz priekšā liktais nodokļu projekts diez vai ir apsvērts no šādiem reāliem dzīves stāvokļiem.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Atļaujiet izteikt man savu viedokli par šo likumprojektu no mūsu organizatoriskās tālākās darbības. Es domāju, ka mēs pietiekoši esam to apsprieduši.

Pirmais. Es ļoti lūgtu visus deputātus, kolēģus, kuri runāja debatēs, visus savus priekšlikumus iesniegt sekretariātam.

Otrais. Mūsu aparāta darbiniekiem, kuri attiecīgajā nodaļā strādā un darbojas, tālāk kopā ar Likumdošanas komisiju steidzīgi visu stenogrammu pārskatīt, lai visi priekšlikumi, kuri pat nav iesniegti, bet ir izskanējuši debatēs, tiktu fiksēti.

Trešais. Es ierosinu tagad pārtraukt šī likumprojekta apspriešanu un komisijai tūlīt sapulcēties kopā un izvērtēt visus šos priekšlikumus, lai deputāti var saņemt argumentētus noraidījumus vai attiecīgi pieņemt šos argumentus, jo tā nevar, ka mēs no tribīnes. Tagad varētu nākt mūsu godātais kolēģis Kodoliņš un teikt: “To vispār komisija varētu pieņemt, bet šito – diez vai.” Un tad mums ir tāda parunāšana tikai. Es domāju, ka mums būtu jāizskata visi šie priekšlikumi komisijā, visi būtu jāfiksē, tajā skaitā arī Zatulivitera priekšlikumu, kurš ir noraidīts. Vajag, lai arguments ir klāt, un jautājumu nav. Bet lai viņi visi būtu, lai mēs visu konceptuāli varētu izlemt. Ja komisija un aparāta darbinieki operatīvi un mērķ­tiecīgi strādātu, mēs pat rīt to varētu izdarīt. Tāpēc es šeit negribu ievilkt jautājumu. Taisni otrādi – es gribu, lai mēs konstruktīvi ietu uz priekšu, nevis tagad sāktu strīdēties par konceptuāliem jautājumiem, kuru jums nemaz nav. Jūs tikai tā būsiet dzirdējuši un tad šā vai citādi. Un lielā steigā komisijas vadītājs teiks, ka to varētu tā vai šitā. Viņš tikai viens to teiks, nevis komisija. Vai jūs atbalstāt manu ierosinājumu?

Protams, es negribu, lai jūs teiktu tikai “jā” vai “nē”, bet lai jūs izteiktu savu viedokli par šo manu ierosinājumu balsojot. Vai jūs piekrītat balsot? Lūdzu, tad to arī darīsim. Rezultāts: 102 – par. Mēs tagad šī likumprojekta apspriešanu pārtraucam. Turpina strādāt komisija, turpina strādāt sekretariāts un aparāta darbinieki. Ja rīt mēs varam pielikt punktu un akceptēt pirmajā lasījumā, tad mēs būsim gatavi uz to. Pati komisija būs uz to gatava. Tagad pirms starpbrīža ir paziņojumi. Es lūdzu vārdu atkal, lai jūs atļautu man runāt, jo man ir svinīgs paziņojums.

Godātie kolēģi! Apaļo jubilāru godā ir iekļuvis mūsu kolēģis Vilis Seleckis. Viņam ir 40 gadi. (Aplausi.) Vai deputāts Mihails Berdikovs ir zālē? Nav. Mihails Berdikovs ir zālē? Mēs tad arī, kājās stāvot, savus sveicienus sūtām mūsu kolēģim Mihailam Berdikovam, kurš acīmredzot jau svin jubileju. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Strīķim.

V.Strīķis: Godātie lauksaimnieki! Vai nevarētu vienu minūtīti palikt sakarā ar piektdienas sanāksmi, lauksaimnieku sanāksmi.

Priekšsēdētājs: Starpbrīdis pusstundu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Daudiša kungs, nāciet, lūdzu, uz sēžu zāli. Rezultāts: 103. Ar Daudišu – 104. Pie šāda kvoruma acīmredzot neko citu no mūsu šīsdienas dienas kārtības kā tikai AIDS profilaksi mēs laikam nevarēsim. Varbūt mums par to nebūtu jābalso, bet kopēji jāvienojas, jo prakse ir tāda: lai lemtu jautājumus par personālijām, vajag, lai šeit ir klāt 120 un vairāk. Praktiski mums nav morālu tiesību to darīt. Iedomājieties, ja kāds atturas un ir pret, bet 90% balso par, un tomēr nevar ievēlēt, tas taču tomēr loģiski nav. Vajadzīgi vismaz 130 deputāti, tad ir loģiski, tad 30 deputāti var tur būt gan pret viņiem, gan atturēties, jo katram ir savs viedoklis un savi argumenti, un tas ir ļoti dabiski. Es domāju, ka mums vienkārši no morālā viedokļa nevajadzētu to tādā veidā darīt. Kad nav tagad, būs rīt. Varbūt tomēr, ja nav zālē 130 deputātu, tāda veida jautājumus, kas saistīti ar personālijām un kas ir jābalso, nemaz neizskatīt. Kādi ir jūsu viedokļi šajā sakarā?

I.Kalniņš: Es drīkstu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons, Imants Kalniņš.

I.Kalniņš: Gorbunova kungs! Man liekas, ka mums vajadzētu tomēr noregulēt jautājumu ar to iespēju, ko mums dod bufete otrdienās un trešdienās. Varbūt, ka var pārcelt uz ceturtdienu vai uz kaut kādu laiku, kad šī lieta netraucē plenārsēdi.

Priekšsēdētājs: Diemžēl es ar šo problēmu šajā brīdī neesmu sais­tīts un nezinu pat, kā komentēt. Bet es pieņemu zināšanai jūsu ieteikumu. Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Simsons: Es atļautos komentēt tieši šo problēmu. Ja mēs atceramies, kādreiz mēs saīsinājām savu pusdienu laiku par pusstundu. Varbūt otrdienā mēs varam šo starpbrīdi par pusstundu pagarināt. Tikai otrdienā. Tas problēmu atrisinātu. Jārēķinās ar tiem cilvēkiem, kas strādā tajā iestādījumā, ne tikai ar mūsu darba laiku. Es nezinu, vai viņi var atļauties pēc septiņiem vēl mūs apkalpot. Varbūt mēs varam pusstundu ieekonomēt un pielikt klāt. Tad šis pārtraukums ir stunda un jautājums ir atrisināts.

Priekšsēdētājs: Paldies! Kolēģi, es gan nesaistītu šo situāciju tik daudz ar blakusfaktoriem. Lai atceramies, ka mums pie paša vakara cēliena tiešām zālē ir 120, par ko es arī uztraucos kādreiz, jo mums bija tādas domstarpības un dažādi argumenti. Bet tieši šis moments, ka mēs pēcpusdienā praktiski nopietnus lēmumus neesam spējīgi pieņemt tikai mūsu apmeklējuma dēļ. Kvorums ir, bet, lai normāli lemtu, ir jābūt vismaz 130 deputātiem zālē. Varbūt sekretariāts lai ziņo. Ja vēl kaut kur ir deputāti, lai viņi nāk. Ozola kungs ierosina reģistrēties. Lūdzu rezultātu. Nav Dobeļa kunga. (Pauze.)

Godātie kolēģi! No rīta mēs balsojām un likumprojektu par amnestijām izvirzījām kā pirmo. Vides aizsardzības komiteja un mūsu komisija neprotestēja pret to, kaut gan bija uzaicināti cilvēki, kuri kandidē uz Vides aizsardzības komitejas sastāvu. Tāpēc varbūt tomēr tagad mēģināsim uzmanīgi izskatīt šo jautājumu, jo uzaicinātie cilvēki šeit jau gaida gandrīz no rīta. Jums nav iebildumu?

Tātad izskatām dienas darba kārtības ceturto jautājumu. Vides komitejas sastāva apstiprināšana. Deputāt Emsi, jums vārds.

I.Emsis: Cienījamie deputāti! Vides aizsardzības komitejas locekļi šobrīd ir deviņi. Mūsu lūgums ir šodien izskatīt četru locekļu kandidatūras. Šīs kandidatūras ir izskatītas pastāvīgajā komisijā, frakcijā, visur guvušas atbalstu. Lūgums arī jums atbalstīt šīs kandidatūras. Kā pirmo es gribētu ieteikt apstiprināšanai par Vides aizsardzības komitejas locekli Leonīdu Alksni, mūsu kolēģi, deputātu no Jūrmalas.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi komitejas priekšsēdētājam deputātam Emsim? Nav. Lūdzu, Leonīd Alksni, nāciet tribīnē. Kādi ir jautājumi? Nav. Paldies. Lūdzu reģistrēties. Ita Kozakeviča un Ivar Krastiņ, mēs tagad reģistrējamies un balsosim. Kas jums deg šajā brīdī? Lūdzu, izsakiet savu attieksmi par Leonīda Alkšņa ievēlēšanu par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas locekli. Rezultāts: 125. Deputāt Krūgaļauž, kur jūsu balss? 126. Paldies. Līdz ar to Leonīds Alksnis ir ievēlēts par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas locekli.

Deputāt Emsi, lūdzu, turpiniet.

I.Emsis: Atļaujiet ieteikt par komitejas locekli Arni Skulti – Meža ministrijas ministra vietnieku, sakarā ar to, ka attiecībā uz meža resursiem ir jābūt vienotai politikai abās iestādēs. Mēs Arņa Skultes kandidatūru atbalstījām un ilgu laiku esam strādājuši kopējā sistēmā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sakarā ar šo ieteikumu nav jautājumu? Skultes kungs, lūdzu, nāciet tribīnē. Jautājumu nav. Paldies.

Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret Arņa Skultes ievēlēšanu par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas locekli. Rezultāts: 123 balsis – par. Arnis Skulte ievēlēts par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas locekli.

Lūdzu tālāk, deputāt Emsi.

I.Emsis: Atļaujiet ieteikt pa komitejas locekli Valtu Vilnīti – Ministru padomes padomnieku ekoloģijas jautājumos. Valts Vilnītis ir Zaļās partijas biedrs un ilgstoši nodarbojas ar vides aizsardzības jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Mēs tagad parasti par partiju lietām īpaši neziņojam. Lūdzu, Valts Vilnītis. Nav jautājumu? Paldies.

Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret Valta Vilnīša ievēlēšanu par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas locekli. Rezultāts: 114 – par. Valts Vilnītis ievēlēts par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas locekli.

Lūdzu, turpiniet.

I.Emsis: Atļaujiet ieteikt par Vides aizsardzības komitejas locekli Aivaru Zirni – dakteri, kas darbojas ļoti aktīvi jau vairāk nekā gadu Vides aizsardzības komitejas sabiedriskajā padomē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzam Aivaru Zirni tribīnē. Lūdzu, deputāti, jautājiet! Paldies.

Lūdzu, izsakiet savu attieksmi, balsojot par Aivara Zirņa ievēlēšanu par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas locekli. Rezultāts: 122 – par. Aivars Zirnis ir ievēlēts par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas locekli. Līdz ar to Vides aizsardzības komitejas sastāvs ir apstiprināts. Vēlam komitejai sekmīgu darbu. (Aplausi.)

Tālāk izskatām nolikuma projektu pa Latvijas Republikas Vides aizsardzības inspekciju.

I.Emsis: Cienījamie kolēģi!

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Varbūt tad arī konceptuāli tikai to, ko jūs īpaši gribat pasvītrot, jo mēs esam visi iepazinušies, un prakse rāda, ka lietderīgāk ir uz jautājumiem atbildēt.

I.Emsis: Es domāju, ka šis nolikums par republikas Vides aizsardzības valsts inspekcijas dienestu ļoti rūpīgi ir izskatīts Vides aizsardzības komisijā un Likumdošanas komisijā. Abās šajās komisijās ir gūts pozitīvs atsaukums. Pirmo reizi mūsu republikā ar šo nolikumu tiek apstiprināts īpašs vides aizsardzības dienests, tiek reglamentēti šā dienesta darba pienākumi, uzdevumi, tiesības, kompetence un arīdzan ir paredzēts tā tiesiskais statuss, ieskaitot formas un dienesta ieroču nēsāšanas tiesības, identiskas tām, kādas ir arīdzan citām inspekcijām, piemēram, Baltijas zivju resursu aizsardzības inspekcijai, kura šobrīd nav republikas jurisdikcijā.

Būtu lūgums kolēģiem izteikties par šo inspekciju. Es varu tikai piebilst, ka vairāki deputāti ir ierosinājuši, lai nolikumus uzticētu turpmāk apstiprināt Prezidijam. Ja gadījumā deputāti par šādu variantu vienotos, mēs esam arī sagatavojuši attiecīgu likumu par Vides aizsardzības komitejas labojumu. Ja ne, tad likumprojekts jums ir priekšā, mēs varam to izskatīt parastajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Ja mēs jau esam sākuši skatīt, tad atkal vajag pieņemt atsevišķu lēmumu. Tas jau nav tā, kā izsvītrot no dienas kārtības. Šeit situācija ir drusciņ citādāka. Tā ir Augstākas padomes kompetence, un tā mums tad ir jāizsvītro. Te nav runas tikai par dienas kārtību.

Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Lūdzu, deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Man tāds jautājums: vai jūs uzskatāt, ka būtu pareizi 5.5. līdz 5.12.punktā skartos jautājumus regulēt nevis likumā, bet šajā nolikumā? Ja tā, tad kāpēc?

I.Emsis: Šie jautājumi tieši nolikumā ir regulēti sakarā ar to, ka inspektoriem būtu lietderīgi savas tiesības, pilnvaras un visu savu darbības instrukciju, ja tā varētu teikt, pārskatīt vienā dokumentā. Mēs, protams, varējām šeit ierakstīt vienu punktu, ka šos jautājumus par ieroču nēsāšanu, uzglabāšanu un tamlīdzīgi regulē atsevišķs nolikums, kas ir pašreiz vissavienības. Bet mēs uzskatījām par lietderīgāku šīs normas iestrādāt jau šajā nolikumā, lai nevajadzētu meklēt vēl citus likumdošanas aktus, lai varētu šo kārtību pārskatīt un kontrolēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Vaivads.

J.Vaivads: Es arī par ieroču glabāšanu un lietošanu. Sakiet, lūdzu, vai šādi pasākumi ir tik nepieciešami ekoloģiskās situācijas kontrolei? Kādus piemērus jūs varat minēt, kur tiešām ieroču lietošana var izrādīties nepieciešama tādiem inspektoriem?

Un otrs. 5.15.punkts man tā īsti nav saprotams. Varbūt tur vajag redakcionāli pirmo rindiņu izmest ārā, tad man ir skaidrs.

I.Emsis: Es uzskatu un arī komisijā tika uzskatīts, ka šī ir ļoti svarīga nodaļa, jo inspekcijas pārziņā ir medību inspekcija, zivju inspekcija, perspektīvā visas šīs inspekcijas, kuras nodarbojas ar malu medniecības un zvejniecības apkarošanu. Ka šie jautājumi jau ir nonākuši līdz bruņotu grupu bezkontroles rīcībai apkārtējā vidē, mums ir absolūti un konkrēti pierādījumi. Bet es nedomāju, ka tos šodien vajadzētu izskatīt. Es varu to izdarīt pastāvīgajā komisijā, uzaicināt aculieciniekus, uzaicināt inspektorus, kas varētu par šiem gadījumiem liecināt. Turklāt pēdējā laikā ir konstatēts, ka maluzvejniecība notiek gaišā dienas laikā, absolūti nebaidoties no reālajiem pretspēkiem, kas varētu tikt izrādīti. Tātad, kā saka, demonstrēts tiek pārspēks šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Emša kungs, viens neliels jautājums. Kāds pēc šī nolikuma ir vides aizsardzības inspektoru tiesiskais nodrošinājums salīdzinājumā ar iekšlietu darbiniekiem pretošanās gadījumā? Otrs jautājums – vai tiešām nebūs kāds normatīvais akts, kas regulēs naudas sodu sankcijas, jo šodien ar 5 rubļiem sodīt vairs nevar, ar 10 – arī vairs nevar sodīt? Kur tas kaut kad tiks pateikts?

I.Emsis: Kas attiecas uz instrukciju ieroču lietošanā, tā ir identiska tai, kas ir spēkā iekšlietu orgānos un arīdzan attiecībā uz zivju inspektoriem, kam ir tādas tiesības jau šobrīd. Bet tā nav republikas jurisdikcijā, tātad identiska.

Par otro jautājumu – kolēģis Batarevskis.

O.Batarevskis: Mēs esam paredzējuši grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Noteiktas ir arī šo inspektoru tiesības iekasēt soda naudas uz vietas un arī paaugstināt soda naudas summu. Tas ir projektā ietverts un acīmredzot drīz tiks nodots izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Deputāts Stroganovs.

F.Stroganovs:  */Man ir jautājums par 2.3, 2.5., un 2.10. punktu, kur ir runa par inspektoru tiesībām un administratīvo atbildību, tajā skaitā galvenā valsts inspektora atbildību. Vai jums nešķiet, ka šie panta punkti formulēti, izejot no uzņēmumu agrākā ekonomiskā stāvokļa? Šodien kopuzņēmumu vai citu juridisko personu produkcijas izslēgšana no uzņēmuma realizācijas vairs neatbilst nolikumam par uzņēmumu. Tāpēc nav loģisks ieteikums pilnīgi vai daļēji likvidēt prēmijas amatpersonām, kaut gan 2.2.punktā dota atbilde: “iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām un citām personām, to skaitā ārvalstu pilsoņiem” un 2.5.punktā: “ieteikt banku iestādēm…” . Bet bankas pie mums būs un arī komercbankas, kuras izpildīs savas funkcijas atbilstoši saviem statūtiem un nolikumiem. Tās izpildīs komerciālās funkcijas, bet minētie punkti būtībā – tas, kas bija pagātnē. Šodien, es domāju, tie nav vajadzīgi./

O.Batarevskis: Es gribu piebilst, ka mēs gribam, lai šī inspekcija sāktu darboties atbilstoši šim nolikumam jau no šī brīža, proti, no pieņemšanas brīža. Līdz tam laikam, kamēr nav pārkārtota saimniekošana mūsu republikā, mēs varam lietot šo normu.

Vēl es varu piebilst, ka par 2.3.punktu tiešām domas dalījās arī pastāvīgajā komisijā, bet vairākums kolēģu nobalsoja par šīs normas atstāšanu. Šis jautājums ir diskutabls, bet mēs uzskatām, ka, dzīvojot reālajā situācijā, acīmredzot vēl kādus mēnešus šī norma varētu tikt saglabāta.

Priekšsēdētājs: Deputāts Leonīds Alksnis.

L.Alksnis: Godātie kolēģi! Es lūgšu pievērst uzmanību 2.11.pantam Man ir jautājums. Vai normatīvos aktus, ja tie neatbilst likumam, var apturēt vai atcelt augstākstāvoša instance? Vai mēs nenonāksim pretrunā? Es pat domāju, ka nedrīkstētu būt tā, ka šīs instances pieņem kādus aktus un normatīvos likumus, ja tie neatbilst likumam. Tas nedrīkst būt. Tas ir jāizslēdz. Šādi cilvēki nedrīkstētu tādā dienestā strādāt. Es uzskatu, ka mums būtu jāsvītro šie trīs vārdi ārā “ja neatbilst likumam”. Šajās trīs vietās. Ne? Un te ir viena pretruna. Var apturēt. Tas nozīmē, ka var arī neapturēt. Var būt tāds gadījums, ka tiek pieļauts viens nelikumīgs akts, bet augstākstāvoša instance arī varētu neapturēt. Manuprāt, šī pretruna būtu šeit jānovērš. Kā jūs skatāties uz to, kolēģi?

O.Batarevskis: Lieta tā, ka tas jau absolūti neizslēdz iespēju pārsūdzēt inspektora rīcību. Šobrīd, kad tiek izskatīts jautājums, viņa lēmums tiek apturēts. Tādā veidā tas ir jāizprot. Tās vienkārši ir garantijas tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka viņu likumīgās intereses ir pārkāptas ar šī inspektora rīcību. Tiesības pārsūdzēt augstākstāvošam inspektoram.

L.Alksnis: To es saprotu, jā, nu, mēs pārrunāsim.

Priekšsēdētājs: Vēl ir jautājumi?  */Lūdzu, otrais mikrofons. Lūdzu, deputāt Romašov./

G.Romašovs:  */Punktos, kuri minēti sakarā ar ieroču lietošanu, jāatzīmē dažas pretrunas. Piemēram, 5.6.punktā: “pirms ieroča lietošanas jābūt brīdinājumam par tā lietošanas nolūku ar uzsaucienu vai šāvienu gaisā”. Bet 5.7.punktā rakstīts, ka vides aizsardzības valsts inspektoram ir tiesības lietot ieroci bez brīdinājuma pēkšņa uzbrukuma ar kaujas tehniku, transporta līdzekli, lidojošu aparātu un tā tālāk gadījumā. Tas nav gluži loģiski – pielietot ieroci pret lidaparātu.

Otrkārt, pati ieroča lietošana skan kaut kā atrauti no inspektora pienākumu izpildīšanas. Var taču vienā punktā norādīt, ka speciāla instrukcija par ieroču lietošanu jāapstiprina Prezidijā, jo tā ir ļoti nopietna lieta. Jo vairāk, ka medību un dienesta ieroča glabāšana inspektoram ir atļauta. Tajā pašā laikā 5.12.punktā rakstīts, ka Vides aizsardzības komiteja organizē pienācīgo uzskaiti un glabāšanu, t.i., iznāk, ka atļauts ir personīgā izmantošanā glabāt dienesta un citu ieroci, un tajā pašā laikā tas tiek glabāts. Kā to saprast?/

O.Batarevskis: Lieta tāda, ka mēs izmantojam esošās instrukcijas, kādas jau ir iekšlietu orgānos. Tur absolūti viss ir pārņemts un saskaņots ar Iekšlietu ministriju, un šādas normas ir ietvertas vissavienības nolikumā, kas regulē inspektora darbību PSRS teritorijā. Tā ka mēs neko jaunu neesam izgudrojuši, mēs esam pārņēmuši pozitīvo pieredzi. Ja jums uzbrūk, ja jums apdraud dzīvību, tad gaisā jūs nešausiet, bet aizstāvēsities ar ieroci?

G.Romašovs:  */Saprotams. Varbūt var uzticēt Iekšlietu minis­trijai? Tieši, lūk, kas – Vides aizsardzības komiteja organizē pienācīgo uzskaiti un glabāšanu, ieroča izmantošanu. Bet kādas tai ir tiesības tā rīkoties? Kas tai uzdevis tādu pienākumu? Lūk, ar šo lēmumu tiek uzdots? Vai kā?/

O.Batarevskis:  */Tas ir pienākums. Es vēlreiz atkārtoju, ka šajā gadījumā mēs izmantojam Savienības pieredzi. Savienībā ir tieši tā, bet es domāju, ka Latvijā cilvēki nav sliktāki. Mēs nevaram, tā sakot, organizēt ieroču glabāšanu, ja visā Savienībā, kaimiņu republikās to varēs darīt./

G.Romašovs:  */Saprotams. Mani uztrauc, lūk, kas. Pašlaik vērojama tik liela tieksme pēc ieročiem, ka, ja mēs izsniegsim vēl kaut kādām personām ieročus, tas būs vilinājums tiem, kuri gribēs tos iegūt. Lūk, kas par lietu./

O.Batarevskis:  */Atvainojiet, jūsu argumenti – neuzticēšanās, un mūsu arguments – arī neuzticēšanās, neuzticēšanās malumedniekiem un citiem noziedzniekiem, kuriem arī ir ieroči. Šajā gadījumā mēs uzticamies, jo ir paredzēta speciāla šo cilvēku atlase./

G.Romašovs:  */Man nav neuzticēšanās pret šiem cilvēkiem, bet man ir bažas, ka šiem cilvēkiem var uzbrukt un atņemt viņiem ieročus./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es lūdzu uzdot jautājumus, pēc tam katrs varēs debatēs izteikt savu viedokli.

Vai ir vēl jautājumi? Jūs neatbildējāt uz to, ko kolēģis Romašovs prasīja. Viņš jautāja par kaujas tehnikas izmantošanu. Es saprotu, ka tas ir norakstīts no milicijas, bet milicijai pašai arī ir kaujas tehnika.

O.Batarevskis: Jā, te tiešām domāta kaujas tehnika, jo armija mūsu teritorijā bieži rīko malumedības, izmantojot kaujas tehniku.

Priekšsēdētājs: Jā, ar bruņutransportieri revolvera vietā tā ir, kā ir. Nav vairāk jautājumu? Paldies.

Debatēs vārds deputātam Cilinskim.

E.Cilinskis: Godājamie deputāti! Mums šodien ir tāda problēma, ka nav skaidrs, cik lasījumos tāds nolikums ir jāpieņem, jo tas faktiski nekur nav reglamentēts. Principā mēs nolikumu teorētiski varētu pieņemt arī vienā lasījumā. Bet šodien izskanēja vesela virkne priekšlikumu, cik es saprotu, vēl arī papildus ir iesniegti priekšlikumi no Rīgas pilsētas padomes, un arī tie, kas šeit izskanēja. Tāpēc man būtu ierosinājums šodien to pieņemt vai nepieņemt pirmajā lasījumā. Tad komisija sagatavotu visus šos priekšlikumus atsevišķi ar motivāciju, tāpat kā mēs sagatavojām likumu par ekonomisko ekspertīzi. Tad varētu to izskatīt otrajā lasījumā. Ja mēs gribēsim pabeigt šodien, tad laikam tas var arī tā sliktāk beigties.

Priekšsēdētājs: Es tikai atļaušos jums atgādināt, ka lēmumos mums nav lasījumu. Man liekas, tā forma ir pieņemama: ja mums rodas daudz priekšlikumu, kuri komisijai vēl jāizskata un precīzi jā­sniedz atbilde, mēs vienkārši pārtraucam izskatīšanu, kamēr komisija turpina darbu.

Vārds deputātam Gulbim.

J.Gulbis: Tā kā lēmums tika saņemts arī Rīgas padomē, tad Rīgas padome ir mani pilnvarojusi nodot rakstiski deviņus labojumus. Es domāju, vai ir jēga tērēt jūsu laiku, šeit pārskaitot visu to, jo Rīgas padomē attiecīgā Vides aizsardzības komisija ir izskatījusi un arī frakcijas sēdē izskatīja vakar vakarā šos jautājumus. Tie diezgan nopietni skar vairākus pantus, tomēr domāju, ka apspriest plenārsēdē diez vai ir mērķtiecīgi, jo vispirms tie būtu jāizskata pašai komisijai. Ja jums nav nekas pretī, es šos rakstiskos labojumus no Rīgas padomes nodošu sēdes vadītājam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sekretariātam, lūdzu. Vairs debatēs pieteikušos nav. Varbūt mēs tā arī varam izlemt, ka tagad šī lēmuma projekta apspriešanu pārtraucam. Komisijas tālāk strādā pie iesniegtajiem labojumiem un papildinājumiem. Ja deputātiem vēl ir, lūdzu, iesniedziet rakstiski. Līdzko komisija izskatīs un tai būs argumentēti atzinumi, mēs tūliņ turpinām šī lēmuma projekta izskatīšanu. Vai ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav.

Tagad likumprojekts par AIDS profilaksi un likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Neviens nekādu ziņojumu vai komentāru pie lēmuma projekta nedomā sniegt? Lūdzu. Deputāts Eniņš.

T.Eniņš: Cienījamie deputāti! Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija saņēma no Ministru padomes Veselības aizsardzības ministrijas iesniegto likumprojektu par AIDS profilaksi. Apskatot šo likuma projektu un analizējot, mūsu komisija atzina, ka likumprojekts nav izstrādāts kvalitatīvi. Bez tam AIDS profilakses jautājumu var regulēt ministrijas iekšējās sistēmas likumdošanas kārtībā ar pavēli un rūpīgi izstrādātām instrukcijām. Kļūdu šeit ir ļoti daudz. Defektu ir ļoti daudz. Lai visu izanalizētu un aizņemtu jūsu laiku, es uzskatu, ka nav vērts. Tāpat arī, runājot par kriminālatbildību, ja apzināti un neapzināti kādu aplipina ar AIDS vīrusu, sodi, kādi tiek lietoti pie šiem pārkāpumiem, ir neadekvāti šīs slimības smaguma pakāpei un iepriekš zināmajam iznākumam, kas praktiski ir nāve. Tādēļ es uzskatu, ka tādā gadījumā, ja cilvēks apzināti ir inficējies ar AIDS vīrusu, viņš nekādā gadījumā nevar tikt sodīts ar naudas sodu. Šā kodeksa 112.pantā vēl ir pieļauta iespēja, ka viņu var atkārtoti sodīt, šajā gadījumā viņam piespriežot septiņus gadus, vai arī viņš var izvēlēties un samaksāt tikai 5000 rubļus. Mūsu komisija noraida šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Kādi ir jautājumi? Jautā deputāts Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Tādā gadījumā man nav skaidrs, vai jūsu komisijai pašai nevajadzētu sagatavot kādus labojumus pašreizējā Kriminālkodeksā vai arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā par to personu atbildību, teiksim, par apkalpojošā personāla, medicīnisko iestāžu personāla atbildību, kura nolaidības dēļ ir notikusi inficēšanās ar AIDS, jo šī problēma vistuvākajā laikā var kļūt ļoti aktuāla.

T.Eniņš: Varu paskaidrot, ka mūsu priekšlikumi ir sagatavoti un mēs tos iesniegsim ministrijai. Tālāk par juridisko pusi paskaidros deputāts Apsītis.

Priekšsēdētājs: Deputāts Buls.

A.Buls: Sakiet, lūdzu, vai vispār ir vajadzība pēc speciāla likuma par šo slimību? Varbūt pietiek ar izmaiņām gan Kriminālkodeksā, gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai nebūtu speciāla likuma. Vai ir vajadzība speciāli minēt slimību?

T.Eniņš: Tas ir mūsu komisijas slēdziens, ka likums nav vajadzīgs, bet adekvāti jāuzlabo kodekss.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kostins.

V.Kostins:  */Cienījamie kolēģi, 5.pantā man nav saprotams, kāpēc mēs rakstām, ka ārvalstu pilsoņi un personas bez pilsonības, kuri ieradušies Latvijas Republikā uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, tiek nosūtīti uz medicīnisko pārbaudi, bet, ja viņš ierodas uz diviem mēnešiem, tad kas viņus, tā teikt, pavadīs un apsargās?/

T.Eniņš: Cienījamie deputāti! Es lūdzu neaizkavēt laiku par šīm, kā saka, pilnīgām nepilnībām. Te ir līdz anekdotei. Cik mums zināms, praktiski AIDS var nopirkt jebkurš mūsu tālbraucējs jūrnieks pirmajās trijās stundās ostā. Šeit nezin kāpēc ir ielikts reglaments, ka tad, kad ir uzturējies vairāk par trim mēnešiem, viņu meklēs ar milici un lūgs uz pārbaudi. No tā jūs saprotat, cik nenopietns ir šis likums.

V.Kostins:  */Otrs jautājums. Par pašu Latvijas PSR kodeksa izmaiņu un papildinājumu iesniegšanas projektu, 167.pants: “medicīniskās pārbaudes vai ārstēšanas anonimitāte”. Mani interesē jautājums par sankciju piemērošanu medicīnas darbiniekiem, kuri izpauduši viņiem zināmo informāciju, – atlaišana no darba, sods līdz 1000 rubļiem utt. Varbūt palielināt šo sodu – atlaišana no darba vienlaicīgi ar sodu?/

T.Eniņš: Cienījamo kolēģi! Vai nu jūs nesaprotat latviešu valodu, vai jūs vispār neklausījāties. Es to visu jau iepriekš paskaidroju.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Vienu sekundīti. Acīmredzot šie jautājumi uz mani attiecas. Mēs esam nepareizi uztvēruši situāciju. Kad es aicināju nākt tribīnē, es domāju, ka nāks Aivars Krūmiņš vai kāds cits valdības pārstāvis, kura iesniegusi šo likumprojektu. Atnāca deputāts Eniņš un komisijas vārdā paziņoja, ka viņš ir pret šo likumu. Tagad mēs viņam sākam uzdot jautājumus. Tāpēc šī situācija te izveidojusies ne visai pareiza. Kur ir valdības pārstāvis, kurš iesniedza šo likumprojektu? Aivars Krūmiņš tikko bija zālē. Viņš momentāni kaut kur pazuda, es redzēju.

A.Panteļejevs: Es varbūt īsu repliku. Cik es sapratu, Eniņa kungs apstiprināja, ka viņa komisija ir noraidījusi šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Panteļejevs.

A.Panteļejevs: Es atvainojos. Cilvēktiesību komisija izskatīja šo lēmumu un arī uzskata to par pilnīgi noraidāmu tagad, pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs:  */Man šķiet, ka pats likuma nosaukums ir nepareizs. Principā, ja runājam par profilaksi, tad tas – pavisam par citām lietām. Te kontrole, atbildība un tā tālāk, bet ne profilakse. Sakarā ar šo rodas jautājums: vai Latvijas Republika ir spējīga īstenot, realizēt šo profilaksi?/

Priekšsēdētājs: Aivar Krūmiņ, nāciet tribīnē! Es atvainojos, ko jūs bizojat riņķī, kad izskata jūsu likumprojektu! Šeit jūs diemžēl nebijāt klāt. Vienu sekundīti, lai neturpinātos pārpratumi. Šeit komisijas vārdā deputāts Eniņš izteica komisijas viedokli, ka komisija jūsu iesniegto likumprojektu neatbalsta kā nesagatavotu. Uzstājās otras komisijas vārdā Andrejs Panteļejevs un arī izteica to pašu viedokli, ka likumprojekts nav sagatavots tādā stadijā, lai to varētu izskatīt Augstākajā padomē. Visus argumentus es atkārtot vienkārši nevaru.

A.Krūmiņš, tieslietu ministra vietnieks: Cienījamie deputāti! Šo likumprojektu ir sagatavojusi Veselības aizsardzības ministrija. Tas tika iesniegts izskatīšanai Ministru padomē, un Ministru padome būtībā to akceptēja un, izmantojot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības, iesniedza izskatīšanai Augstākajā padomē. Augstākajā padomē pastāvīgā deputātu komisija to izskatīja. Kas attiecas uz Tieslietu ministrijas nostāju, es varu pateikt, ka mums bija principiāli iebildumi pret šo pašu likumprojektu, kurus mēs rakstiski iesniedzām valdībai, un valdības sēdē tie netika ņemti vērā. Es domāju, ka vajadzētu būt klāt tieši Veselības aizsardzības ministrijas pārstāvjiem kā šī likumprojekta autoriem, lai savu koncepciju, kas ir ielikta iekšā, attiecīgi aizstāvētu.

Priekšsēdētājs: Tātad pieņemiet zināšanai izteiktos viedokļus. Citu priekšlikumu nebija? Lūdzu.

R.Apsītis: Godātie kolēģi! Man nav citu priekšlikumu. Būtībā ir analoģisks priekšlikums tam, ko jau izteica divi citu komisiju pārstāvji. Man lūdza šeit teikt dažus vārdus mūsu Likumdošanas jautājumu komisija, jo mūsu komisijas vadības pašreiz nav klāt. Principā mūsu nostāja, kā jau teicu, ir apmēram tāda pati: likumprojekts nav pienācīgi sagatavots. Ja jūs gribētu uzklausīt mūsu komisijas argumentus, es tos īsumā varētu pateikt.

Priekšsēdētājs: Bet varbūt būtu pareizāk, ka gan jūs, gan kolēģi, kas ir pieteikušies debatēs – Šapovālovs, Liepiņš, Apsītis, Kalnbērzs – visi iesniegtu savus priekšlikumus Ministru padomei. Ja divas komisijas uzskata, ka likumprojekts nav gatavs apspriešanai, tad tērēt laiku, to apspriežot, diez vai mums vajadzētu. Ja ir citi viedokļi, tad mēs tos varam arī uzklausīt. Bet tagad būtu loģiski, ja mēs nodotu Ministru padomei šo likumprojektu, lai viņi strādā tālāk.

R.Apsītis: Es jums, priekšsēdētāj, piekrītu, jo mūsu komisija šādu priekšlikuma izklāstu ir sagatavojusi.

Priekšsēdētājs: Vai arī pārējie kolēģi atbalsta izteikto priekšlikumu? Paldies. Tad reģistrēsimies balsošanai. Tātad šeit izskanēja priekšlikums, par kuru mēs tūlīt balsosim, proti, nodot likumprojektu par AIDS profilaksi un likumprojektu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksā Ministru padomei kā nepienācīgi sagatavotu jeb nesagatavotu izskatīšanai. Rezultāts: 112 – par. Likumprojekts tiek nodots atpakaļ Ministru padomei tālākam darbam ar tiem ierosinājumiem, kuri šeit jau ir sagatavoti komisijās.

Nākamais – par izmaiņām dažu pastāvīgo komisiju sastāvā. Ja kāds vēlas izteikt savu viedokli, lūdzu, nāciet uz tribīni. Deputāts Salītis.

B.Salītis: Cienījamie deputāti! Imants Kalniņš, mūsu Jūras lietu komisijas sekretārs, izteica vēlēšanos pāriet darbā uz citu komisiju, tas ir, uz Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisiju. Arī šīs komisijas priekšsēdētājs Pēteris Laķis lūdza, lai mēs atbalstītu Imanta Kalniņa lūgumu. Protams, ņemot vērā Imanta Kalniņa profesionālās zināšanas tieši dotajā komisijā, mūsu komisija piekrita, ka Imants Kalniņš pāriet strādāt uz Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisiju. Lūdzam šo lēmumu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Vai ir jautājumi Imantam Kalniņam? Vai jūsu personiskās vēlmes, es domāju – deputāta personiskās vēlmes, sakrīt ar šo lēmumprojektu? (Smejas.) Paldies. Vai varam balsot, izteikt savu attieksmi? Balsosim par izmaiņām dažu Latvijas Republikas Augstākās padomes pastāvīgo komisiju sastāvā. Rezultāts: 113 balsis par. Lēmums ir pieņemts. Vēlam jums sekmes, Imant Kalniņ, un darbojieties tagad Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā!

Rezumēsim šīsdienas situāciju, kura izveidojusies mūsu aktīvās darbības rezultātā. Likumprojektu par ekoloģisko ekspertīzi mēs esam pieņēmuši. Likumprojekta par iedzīvotāju ienākuma nodokli izskatīšanu esam atlikuši uz rītdienu. Komisijas vadītājs Kodoliņš acīmredzot jau darbojas, viņa nav zālē. Ir! Nu, man negribētos īpaši mobilizēt, bet, ja komisijas ir īpaši ieinteresētas, tad vakars un vēlā vakara stunda ir priekšā, un aparāta darbinieki arī jums attiecīgi darbotos līdzi. Jūs varat, ja esat ieinteresēti, izteikt savu viedokli, un mēs rīt varam atgriezties pie šī jautājuma, tas ir, turpināt izskatīt. Faktiski mums vajadzēja visu salikt pa plauktiņiem, komisijas attieksmi un mūsu attieksmi, lai pēc tam akceptētu pirmajā lasījumā. Tas ir pirmais jautājums.

Tas pats faktiski ir par Vides aizsardzības inspekciju. Atkal tas ir drusciņ tehnisks jautājums, visu salikt un pēc tam izlemt. Par amnestiju, es saprotu, mēs turpināsim darbu. Vides komiteju mēs esam apstiprinājuši. Par AIDS profilaksi – tas likumprojekts tiek noņemts no izskatīšanas, lēmumprojekts par to ir pieņemts, tāpēc šeit nekādu debašu nav. Komisijas mēs esam izskatījuši.

Tuvākais rītdienas darbā – te jūs nobalsojāt, jūsu vairākuma vēlme tika ņemta vērā. Arnis Kalniņš, Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks, gatavs ar saviem kolēģiem ierasties rīt pulksten 12.00, lai sniegtu informāciju deputātiem par nodokļu koncepciju. Jūs atceraties, ka to mūsu kolēģis Kide ierosināja un vairākums atbalstīja.

Tāda ir situācija. Tāpēc es lūdzu deputātu Kodoliņu un deputātu Batarevski izteikt savu viedokli, kāda viņiem ir situācija, kā viņi darbosies rīt un vai viņiem ir kādi lūgumi rītdienai? Deputāt Kodoliņ, lūdzu.

A.Kodoliņš: Kolēģi! Tie priekšlikumi, ko jūs iesniedzāt rakstiski, visi ir savākti un sakopoti, un iedoti tagad gan autoru kolektīvam, gan komisijas locekļiem, lai viņi izskata. Tur ir gan autoru viedokļi, gan komisijas atzinumi. Cita runa ir par to, vai mums būtu jāskata cauri stenogrammas. Jau tas, ko jūs formulējat rakstiski, ir diezgan nenoteikti, nevar saprast īsti, ko jūs dažkārt gribat. Kur nu vēl stenogrammā! Manā uztverē – ja ir priekšlikumi, lūdzu, bet stenogrammas skatīt – es uzskatu, ka tomēr tas nav pareizi, tas neatbilst arī mūsu reglamentam.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, kad jūs varēsit iesniegt mums?

A.Kodoliņš: Rītdien mēs esam gatavi iesniegt.

Priekšsēdētājs: Cikos? Mēs tagad plānojam jau rītdien. Cikos mēs izskatām? Es lūgtu pulksten 10.00, tas ir ļoti iespējams.

A.Kodoliņš: Vienīgi pavairošanas jautājums. Mums no rīta būs komisijas sēde.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jūs laiku nevarat nosaukt. Es negribu jūsu rīcību nekādā veidā reglamentēt, jo mēs rīt esam brīvi plenārsēdē.

A.Kodoliņš: Ja komisija varētu sēdi noturēt tagad, tad…

Priekšsēdētājs: Jūs esat amatpersona. Pavēliet un noturiet. (Smiekli.)

A.Kodoliņš: Tagad ir plenārsēde, es atvainojos. (Vēl smiekli.)

Priekšsēdētājs: Ir runa par jūsu komisiju, neiet jau runa par plenārsēdi. Tūlīt atkarībā no jūsu priekšlikuma mēs lemsim.

A.Kodoliņš: Ja plenārsēde nenotiek pārāk vēlu, tad tas ir izdarāms šodien.

Priekšsēdētājs: Mums jautājumi visi ir izskatīti. Jūs varat tūlīt. Deputāts Budovskis īsi noziņos, un jūs varat doties un strādāt. Tad jūsu komisija tūlīt sanāk uz sēdi. Vai es pareizi sapratu?

A.Kodoliņš: Tādā gadījumā mēs varam iesniegt 10.00, ja tehniskie darbinieki var pavairot. Pulksten 9.00 mēs varam nodot tehniskajiem darbiniekiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad komisijas sēde tūlīt pēc plenārsēdes nobeiguma?

A.Kodoliņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Batarevskis.

O.Batarevskis: Mūsu komisija arī pēc šīs sēdes sanāks kopā un ir fiksējusi visus ierosinājumus attiecībā uz nolikumu. Mēs esam gatavi pastrādāt un rīt 10.00 iesniegt jau variantu.

Priekšsēdētājs: Es no sirds apsveicu tādu jūsu vēlmi. Es domāju, ka tiešām to var izdarīt. Darbinieki, es domāju, arī to ņems vērā un visādi palīdzēs lietu virzīt uz priekšu.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Cienījamo priekšsēdētāj! Tā kā mums rīt nav līdz galam noslogota diena, būtu priekšlikums no pusdienas, pulksten 15.00 pastrādāt frakcijās.

Priekšsēdētājs: Tīri no praktiskā viedokļa nekādu problēmu, liekas, nav. Abas komisijas šodien izskata šos priekšlikumus, kuri nav sarežģīti, nav ilgi jādebatē. Mēs rīt no rīta 10.00 varam sanākt un līdz pulksten 12.00 šos abus jautājumus izskatīt. Un 12.00 nāk Arnis Kalniņš ar savu komandu. Līdz pusdienai mēs pabeidzam, un pēcpusdiena ir komisiju un frakciju rīcībā. Bet par frakcijām mums tad ir jānolemj. Ja frakcijas, tad frakcijas, tad komisijas nevar sanākt. To mēs nolemsim. Lūdzu, Raimonds Krūmiņš.

R.Krūmiņš: Es tikai gribēju atgādināt, ka rītdien ir Ministru padomes sēde un tur arī daudziem deputātiem, iespējams, būs jābūt. Sākums 14.00. Tur ir daudzi jautājumi: par Lauksaimniecības ministriju, par lauku problēmām, par tirdzniecības problēmām un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums skaidrība ir. Tātad mēs līdz 14.00 pabeidzam rīt darbu. Kā pēcpusdienu organizēt, te faktiski jāsaka frakciju vadītājiem, mana vadība šeit izbeidzas.

No zāles: Kolēģi, te nav problēmu. Mēs paši nolēmām pēdējā frakcijā, ka mēs rīt strādājam vai nu pulksten 15.00, vai 19.00. Šeit ir iespēja strādāt pulksten 15.00, un mēs to rīt izmantojam.

Priekšsēdētājs: Rīt strādājam līdz pulksten 13.30. Sākam darbu rīt pulksten 10.00. Tagad vārds īsam ziņojumam deputātam Budovskim.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, 5.septembrī mēs saņēmām sekojošu iesniegumu: “Šā gada 4. septembrī Tautas izglītības, kultūras un zinātnes pastāvīgās komisijas sēdē tika izskatīts jautājums par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāta Anatolija Aleksejeva piedalīšanos mītiņā, kurš notika 1990.gada 3.septembrī Doma laukumā. Komisija uzskata, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāta piedalīšanās nesankcionētā mītiņā ir nosodāma. Lūdzam dot vērtējumu šādai deputāta Anatolija Aleksejeva rīcībai, kā arī, ja tas ir iespējams, izvērtēt minētā deputāta uzstāšanos mītiņā.

Par komisijas lēmumu lūdzam informēt sesiju.”

Tātad mēs to arī šodien darām. Mandātu komisija ir izskatījusi mums pieejamos materiālus, analizējusi tos un nonākusi pie šāda lēmuma:

“Latvijas Republikas Augstākās padomes Mandātu un deputātu ētikas pastāvīgās komisijas lēmums.

Izskatot Latvijas Republikas Augstākās padomes Tautas izglītības, kultūras un zinātnes pastāvīgās komisijas iesniegumu par deputāta Aleksejeva piedalīšanos nesankcionētā mītiņā 1990.gada 3.septembrī un šī mītiņa stenogrammu, Mandātu un deputātu ētikas pastāvīgā komisija nolemj:

1. Izteikt nosodījumu Latvijas Republikas tautas deputātiem Aleksejevam, Viktoram Alksnim un Smirnovam par piedalīšanos nesankcionētā mītiņā 1990.gada 3.septembrī.

2. Novērtēt deputāta Aleksejeva rīcību, organizējot nesankcionētu mītiņu, kā deputāta neaizskaramības statusa ļaunprātīgu izmantošanu un deputāta ētikas pārkāpumu.” Viss.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi? Vārdu lūdz deputāts Aleksejevs.

No zāles: Nav ko vārdu dot. (Jūtams sašutums zālē.)

Priekšsēdētājs: Kolēģi, nu kā lai nedod. Es saprotu jūsu noskaņojumu, bet mums jebkurā situācijā deputāts Aleksejevs ir jāuzklausa.

Lūdzu, deputāt Aleksejev, cik jums vajag laika? Sešas minūtes?

A.Aleksejevs:  */Cienījamie kolēģi! Deputāta ētikas jautājums – tas ir svarīgs jautājums, bet mums jāuzdod arī otrs, palīgjautājums. Vai mums ir darīšana ar vienu ētiku, vai mums ir divas ētikas? Viena ētika – vairākuma frakcijai, cita ētika – citādi domājošajiem. Lūk, šajā sakarā es gribu teikt, tas, ka Ētikas komisijā vairākums pieder Tautas frontes frakcijas piekritējiem, runā par vairākuma uzskatu, ka frakciju, Ētikas komisiju var izmantot politiskajā cīņā pret citādi domājošajiem. Es griežos pie jums ar aicinājumu, ka Ētikas komisijā jābūt pārstāvētiem vienādā skaitā visiem spēkiem, kas ievēlēti parlamentā, lai visi lēmumi tiktu pieņemti vienbalsīgi.

Cienījamie kolēģi, es neceru, ka es šeit varu atrast izpratni no vairākuma deputātu puses, jo pats fakts, ka sūdzību par mani iesniedzis kultūras elites pārstāvis Ziedoņa kungs, vedina uz domām, starp citu, ka mums nav viss kārtībā ar kultūru, jo pagājušajā Augstākās padomes sesijā 22 tūkstoši kultūras darbinieku pieprasīja manu deportāciju uz Pitalovu. (Aplausi.)
Bet smieklīga te, par nožēlošanu, nav nekā, jo [Ziedoņa kunga], kurš iesniedza sūdzību par mani, runu jūs sagaidījāt ar aplausiem sapulcē “Daugavas” stadionā, kurā cienījamais Ziedoņa kungs uzstājās ar cilvēknīdēja rakstura paziņojumu, kurš varbūt tāds arī bija, citas tautības cilvēkus apvainojošu. Un tomēr neviens no jums viņu neapturēja – ne sapulces vadītājs un Īvāna kungs, ne Gorbunova kungs. Neviens no klausītājiem neuzstājās un neteica, ka nepiekrīt šim viedoklim. Es gribētu minēt piemērus, ka neviens no jums neaizstāvēja mani, kad priekšsēdētājs vismaz piecas reizes nelika manus priekšlikumus uz balsošanu. Toreiz Ētikas komisija uzskatīja acīmredzot, ka tas ir pieņemams, jo runa ir par citādi domājošo. Komisija mani neaizstāvēja, kad presē parādījās Krastiņa kunga paziņojums par to, ka es esmu krievu tautas ienaidnieks, un tādu baumu izplatīšana neizsauca nekādu nosodījumu. Nevienu nosodījumu neizpelnījās Krastiņa uzvedība mums visiem zināmajā plenārsēdē. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju, ka man nav ilūziju par objektivitāti šajā zālē, negribu vairāk piedalīties šajā neobjektīvajā nodarbībā – Ētikas komisijas darbā – un lūdzu mani atbrīvot no tā.

Kas attiecas uz pēdējo aktu, tad tas bija tāds pats kā visi pārējie. Neviens Interfrontes rīkotais pasākums nebija mēģinājums izprovocēt nekārtības. Ja jūs atceraties, Latvijas radio vienos gadījumos paziņoja, ka mītiņš tiek pārcelts uz citu laiku, citos – ka citā vietā. Interfrontes piekritējiem tiks izsniegtas deficīta preces. Un tā, pēc prokurora paziņojuma, iedzīvotāju vairākums uzņēma mītiņu kā kārtējo Interfrontes pretinieku provokāciju. Un man jāsaka, ka mums šeit, tajā skaitā Ētikas komisijai, vajadzētu noskaidrot, kāpēc šis mītiņš netika sankcionēts, jo iemesla šī mītiņa aizliegšanai nebija nekāda. Un tas, ka prokurors uzstājās pa radio, neticis skaidrībā, arī liecina, ka tas bija mēģinājums izjaukt mītiņu. Kas piedalījās mītiņā, tas zina, kā pūlis uzņēma izpildkomitejas pārstāvja runu, un, ja šis mītiņš nebūtu noturēts tajā dienā, es negalvoju par šīs akcijas sekām. Es, protams, saprotu, ka mītiņš vairākumam no jums šeit nepatīk, bet tas nav pamatojums, lai nedotu atļauju tā noturēšanai. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vai mēs debates atklāsim? Nē, mēs debates neatklāsim, kolēģi, lūdzu, atvainojiet, jo, pirmkārt, ir laiks, otrkārt, šis jautājums nemaz nebija ieplānots debatēm. Komisija uzskatīja par vajadzīgu tādu ziņojumu sniegt, bet deputāts Aleksejevs uzskatīja par nepieciešamu izteikt savu viedokli. Līdz ar to mēs arī izbeidzam.

Vārds paziņojumam deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Cienījamo sapulces vadītāj, cienījamie kolēģi, godātie šodienas runātāji un darītāji! Man ir liels prieks un liels gandarījums, ka mēs vienā dienā izpildījām divu dienu plānu. Ja mēs tā turpināsim, tad mēs pabeigsim savu pieciem gadiem paredzēto darbu agrāk.

Priekšsēdētājs: Vairs nav paziņojumu? Rīt darbu turpinām pulksten 10.00.