Par Eiropas Savienības politiku tiesiskuma stiprināšanā

Šodien, 27.janvārī, tieslietu ministre Solvita Āboltiņa dodas uz Luksemburgu, lai paustu Latvijas viedokli Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministru neformālās padomes sanāksmes diskusijā par tiesiskuma stiprināšanu kriminālsodu politikā, kā arī mērķu un prioritāšu ieviešanu rīcības plānam Hāgas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanas programmā.
Luksemburgas prezidentūra šai neformālajai sanāksmei izvirzījusi vairākus jautājumus, kuros dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministri aicināti paust savu valstu nostāju. Visi sanāksmē diskutējamie jautājumi saistīti ar Eiropadomē apstiprinātās Hāgas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanas programmas ieviešanu.
Kopējās tiesiskuma telpas stiprināšanai kriminālsodu efektivitāte ir jāsaglabā arī aiz nacionālajām robežām. Tādēļ jāizveido sistēma, kas ļauj ņemt vērā personas sodāmību ne tikai katrā dalībvalstī, bet visā ES teritorijā. Šajā nolūkā jau panākta politiska dalībvalstu vienošanās par pamatprincipiem ES Padomes lēmuma projektam par no sodu reģistriem iegūtās informācijas apmaiņu. Patlaban katrai dalībvalstij lūgts paust savu viedokli par to, kā efektīvāk nodrošināt pārrobežu sadarbību kriminālsodu jomā.
Latvija kriminālsodu politikā atbalstīs savstarpējās atzīšanas principu, proti, to, ka vienā dalībvalstī pieņemts kriminālsods tiks ņemts vērā, tiesājot šo pašu personu citā dalībvalstī. Patlaban nepastāv starptautiski instrumenti, kas noteiktu, ka, piespriežot personai sodu, tiesām būtu jāņem vērā arī tādi sodi, ko iepriekš šai personai piespriedušas ārvalstu tiesas. Rezultātā personai, kas vairākus noziedzīgus nodarījumus izdarījusi vienas valsts teritorijā, tiek piespriests smagāks sods nekā personai, kas izdarījusi tikpat daudz noziedzīgu nodarījumu, bet dažādās valstīs. Kriminālsodu starptautisko atzīšanu iespējams veicināt, veicot dalībvalstu krimināltiesību tuvināšanu, tomēr šādā gadījumā, piemēram, Latvijā būtu jāpārveido visa Krimināllikuma sistēma – tas būtu sarežģītāks, laikietilpīgāks un atsevišķos gadījumos mazāk labvēlīgs risinājums.
Tieslietu un iekšlietu ministri diskutēs arī par papildsodiem – tiesību ierobežojumiem, kas atsevišķos gadījumos tiek piemēroti papildus kriminālsodiem. Piemēram, kriminālsodam par pedofiliju papildus piemēro aizliegumu strādāt mācību iestādēs. Latvija paudīs nostāju, ka dalībvalstīm jāvienojas par atsevišķiem noziedzīgu nodarījumu sektoriem, kur tiktu piemērots savstarpējās atzīšanas princips arī papildsodiem.
Latvija paudīs savu viedokli arī jautājumos par informācijas apmaiņu kriminālsodu un papildsodu jomā un ES vienoto pieeju sodīto personu nodošanā soda izciešanai.
Savukārt, diskutējot par veidojamo rīcības plānu Hāgas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanas programmai, Latvija izteiks viedokli, ka rīcības plānā jāakcentē sasniegto rezultātu izvērtēšana, tiesnešu mācības un pieredzes apmaiņa. Tāpat Latvija uzskata, ka rīcības plāna sastādīšanas ietvaros jāturpina diskusija par Eiropas Kopienu tiesas darbības pilnveidošanu, tiesu pieejamības un tiesu aizsardzības, kā arī citos jautājumos.
Viesojoties Luksemburgā, tieslietu ministre iecerējusi tikties arī ar Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi Egilu Levitu un Pirmās instances tiesas tiesnesi Ingrīdu Labucku, lai pārrunātu aktualitātes Eiropas Kopienu tiesā.

TM Sabiedrisko attiecību nodaļa