Par cenu izmaiņām 2004.gadā, to ietekmi uz tautsaimniecību un prognozēm 2005.gadam

Vakar, 26.janvārī, notika Tautsaimniecības padomes (TSP) ikmēneša sēde, kuras darba kārtības galvenais jautājums bija cenu izmaiņas 2004.gadā, to ietekme uz tautsaimniecību un prognozes 2005.gadam.
Sēdē piedalījās ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietniece Zoja Medvedevskiha, Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore Daiga Gulbe, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieki Andris Liepiņš un Anrijs Matīss, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, Konkurences padomes priekšsēdētājs Pēteris Vilks un Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure, TSP locekļi, kā arī citi uzņēmēju organizācijas pārstāvoši eksperti.
Ekonomikas ministrija (EM) prognozē arī turpmāku tautsaimniecības attīstību un sagaida, ka nākamajos gados vidējais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps būs 6–8% apjomā.
Sekmīgu attīstību turpmākajos gados, pēc EM prognozēm, nodrošinās labvēlīgi makroekonomikas apstākļi, uzņēmējdarbības vides uzlabošanās, investīciju pieaugums, ražošanas modernizācija un pāreja uz jaunām produktīvākām tehnoloģijām. Vēl tautsaimniecības attīstību sekmēs Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kā arī ES fondu pieejamība.
Ministrija šogad negaida tik strauju inflācijas kāpumu kā pērn un prognozē 5,5% patēriņa cenu pieaugumu pretstatā 6,2% pērn.
Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš pauda viedokli, ka valsts tautsaimniecības tempi attīstās apbrīnojami strauji, un šādu attīstību prognozēja arī turpmākam laikam. Pēdējā laikā vērojama visu tautsaimniecības jomu attīstība.
Ministrs uzskata, ka šobrīd jāakcentē zināšanās pamatotas ekonomikas attīstība, kā arī eksporta apjoma pieauguma veicināšana.
Tautsaimniecības padomei ziņojumu par inflāciju ietekmējošiem faktoriem 2004.gadā un prognozi 2005.gadam sniedza Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietniece Zoja Medvedevskiha, atzīmējot to, ka 2004.gadā patēriņa cenu līmenis Latvijā bija par 6,2% augstāks nekā vidēji 2003.gadā. Iepriekšējā gada inflāciju Latvijā galvenokārt noteica piedāvājuma puses faktori, kuru ietekme radusies pakāpeniski visa gada laikā.
Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore Daiga Gulbe TSP informēja par patēriņa cenu izmaiņām 2004.gadā un 2005.gada prognozēm.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš ierosināja diskusijai vairākus jautājumus:
• par inflācijas prognozēm – kā uzlabot precizitāti un informēt valdību un sabiedrību?;
• par fiskālās politikas ietekmi – kādus pasākumus izmantot valsts pieprasījuma ierobežošanā?;
• par administratīvi regulējamo cenu ietekmi uz inflāciju – kā izvairīties no straujiem cenu palielinājumiem?;
• par konkurences politikas lomu inflācijas ierobežošanā;
• par LB un FKTK inflācijas ierobežošanas instrumentiem – vai nepieciešams ieviest papildu pasākumus?;
• par inflācijas sociālajām sekām – vai un kādi pasākumi nepieciešami sociālās politikas jomā?
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka informēja par inflāciju un regulētām cenām – pārskatu par 2004.gadu un 2005.gada perspektīvām.
LR Centrālā statistikas pārvalde bija sagatavojusi informāciju par tautsaimniecību raksturojošiem cenu indeksiem.
Tautsaimniecības padome secināja – kaut arī 2004.gadā inflācija bija augsta, tā neapdraudēja makroekonomisko stabilitāti un tautsaimniecības attīstību Latvijā – un pieņēma lēmumu ierosināt Latvijas Bankai, Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai regulāri analizēt inflāciju veicinošu faktoru darbību un regulāri sniegt valdībai un sabiedrībai kopīgus ziņojumus par situāciju inflācijas jomā.
Kā otru būtiskāko jautājumu TPS izskatīja Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2005.gadam, par tā pasākumiem un 2004.gada pasākumu plāna izpildes gaitu sīkāku informāciju TSP sniedza Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Anrijs Matīss.
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns ir starpinstitūciju politikas plānošanas dokuments, kura mērķis ir mazināt administratīvos šķēršļus Latvijas konkurētspējas veicināšanai, tāpēc pasākumu plāna rīcības virzieni ietilpst gan Ekonomikas, gan Finanšu, gan Tieslietu ministrijas un citu institūciju kompetencē.
Ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns tiek izstrādāts jau kopš 1999.gada. Kopumā tajā iekļauti 147 pasākumi. Pasākumu plānā iekļautas uzņēmēju rekomendācijas Latvijas valdībai uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un administratīvo šķēršļu mazināšanai.
2005.gadā par TSP priekšsēdētāju ievēlēts Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Teodors Tverijons.
Tautsaimniecības padome ir ekonomikas ministra izveidota konsultatīva institūcija, kura izskata un seko līdzi tādu jautājumu (normatīvo dokumentu projektu, tautsaimniecības attīstības koncepciju, valsts budžeta un citu dokumentu) risināšanai, kas ir nozīmīgi Latvijas tautsaimniecības attīstībai, sagatavo priekšlikumus un pieņem rekomendējošus lēmumus par šiem jautājumiem, un uztur dialogu starp uzņēmējiem un Ekonomikas ministriju, un Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomi, kā arī ar citām valsts institūcijām un sabiedriskām organizācijām.
TSP padomes dibinātāji ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Rūpniecības konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Pašvaldību savienība.

Tautsaimniecības padomes sekretariāts