Eiropas Parlamenta deputāts kā lobijs

Vēl nesen “Latvijas Vēstnesis” rakstīja par to, kā interešu grupas var ietekmēt lēmumus Latvijā un Eiropas Savienībā (ES). Vairāki nevalstiskā sektora pārstāvji atzinuši – ja Latvijā iespējas ietekmēt lēmumus jau ir apgūtas, tad ar lēmumu ietekmēšanas mehānisma apzināšanu Eiropā problēmas lielākas. Jāatceras, ka tikai pērn Latvija kļuva par ES dalībvalsti. Līdz ar to pavisam nesen mums pavērušās iespējas ietekmēt lēmumus Eiropā.

Sakaru uzturēšana ar EP deputātiem var palīdzēt ietekmēt notikumu gaitu jums vēlamā virzienā Foto: Eiropas Parlaments

Jāzina, kur un kā

Šķiet, visi jau pamanījuši, ka ES ir liela un sarežģīta organizācija. Ja politiķis sāk uzskaitīt ES institūciju nosaukumus, lielākā daļa iedzīvotāju tā arī nesaprot, ar ko kura institūcija nodarbojas, kādas ir to kompetences. Bet, lai domātu par lēmumu ietekmēšanu, skaidri jāzina, kur un kā tiek izstrādāti lēmumi, kur par tiem tiek diskutēts un kur tie tiek pieņemti.
Īsumā atgādināsim, ka Eiropas Komisija ir institūcija, kas sagatavo tiesību aktu projektus.
Dokumentu apspriešana lielākoties notiek ES Ministru padomes (saukta arī vienkārši par Eiropas Padomi) sanāksmēs, kur piedalās attiecīgās nozares ministri no katras dalībvalsts. Ministru padomes sanāksmēs katra valsts iepazīstina ar savas valsts pozīciju. Savukārt pozīcija Latvijā tiek izstrādāta attiecīgās nozares ministrijā, kurai jāņem vērā arī nevalstiskā sektora viedoklis. (Latvijā nevalstiskā sektora iesaisti pozīciju izstrādē nosaka Ministru kabineta noteikumi “Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana”, publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 86 (2851) 10.06.2003. – red.) Nacionālā pozīcija tiek apstiprināta gan Ministru kabinetā, gan Saeimas Eiropas lietu komisijā.
Eiropas tiesību akts tiek skatīts arī vienīgajā pilsoņu tieši vēlētajā ES institūcijā – Eiropas Parlamentā (EP).
Protams, šāds skaidrojums ir ļoti vispārīgs, un atsevišķu tiesību aktu virzība var nedaudz atšķirties. Piemēram, ir jautājumi, kurus EP var būtiski ietekmēt, bet ir arī tādi, kur eirodeputātu ietekme ir minimāla – EP var tikai izteikt viedokli, ko var ņemt un arī neņemt vērā. Tomēr jāatzīst, ka EP ietekme uz lēmumu pieņemšanu ES arvien pieaug. Arī jaunā Eiropas konstitūcija paredz lielākas pilnvaras EP lēmumu pieņemšanas procesā.

“Lielie lobiji” strādā arī ar Parlamentu

Par EP ietekmi kopējo ES lēmumu pieņemšanā liecina arī tas, ka EP akreditējušies ļoti daudzi lobiji. Parlamenta mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka kopumā darbam EP akreditējušies vairāk nekā pieci tūkstoši lobiju. Tas ir ievērojams skaitlis, kas liecina – lobiji lēmumu ietekmēšanai izmanto arī EP.
Arī lobijs, kas piekrita sarunai ar “Latvijas Vēstnesi”, bet vēlējās palikt anonīms, atzīst, ka EP netiek pamests novārtā. “Mēs daudz strādājam ar EP. Kāpēc? Pēdējos gados arvien pieaug EP loma lēmumu pieņemšanā. Turklāt deputāti lielākoties ir atsaucīgi, īpaši tad, ja izskatāmais jautājums skar konkrētās valsts būtisku nozari. Svarīgi ir iet pie deputāta ar ierosinājumu nozares asociācijas vārdā.”
Skaidrojot EP lomu lēmumu pieņemšanas mehānismā, lobijs atzīst, ka, lai sekmīgi darbotos, nepietiek tikai ar darbu Parlamentā. “Protams, minimālus panākumus šādi var gūt, bet svarīgs ir darbs ar visām institūcijām. Turklāt nedrīkst interesējošo jautājumu atstāt pašplūsmā. Piemēram, ja interešu grupa savu viedokli sekmīgi pārstāvējusi nacionālajā līmenī, nedrīkst tālākajam procesam atmest ar roku. Eiropā viss var mainīties un gana ātri. Visam jāseko līdzi, jātur roka uz pulsa.”

Labs lobijs maksā lielu naudu

Lobijs sarunā atzīst, ka ES jauno dalībvalstu pārstāvji vēl maz izmanto profesionālu lobiju pakalpojumus. Kā galveno iemeslu šādai rīcībai viņš minēja augsto samaksu. “Nevienam jau nav noslēpums, ka lobijs ir dārgs prieks. Par velti šajā pasaulē nav nekā. Gribi, lai tevi sadzird? Maksā! Turklāt, ja reiz izlem izmantot profesionāla lobija pakalpojumus, labāk par to samaksāt vairāk, jo lobiji ar lielāku pieredzi un plašākiem sakariem ir pieredzējušāki un līdz ar to arī dārgāki.
Tomēr sarunas biedrs piebilst, ka arī tad, ja naudas ir maz, nevajag padoties. “Arī paši var daudz ko darīt lietas labā. Piemēram, sakaru uzturēšana ar attiecīgās nozares ministriju nemaksā neko. Eiropā lielā cieņā ir nevalstiskā sektora viedoklis, tāpēc, izstrādājot nacionālās pozīcijas, lielākoties tiek prasīts arī nevalstisko viedoklis. Tāpat lielisks ietekmes mehānisms ir EP deputāti. Jaunās valstis, tajā skaitā arī Latvija, deputātu kā ietekmes līdzekli vēl maz apzinās un vēl mazāk izmanto. Turklāt esmu pamanījis, ka jūsējie ļoti cenšas tikt par ziņotājiem. Lielākoties tas nozīmē lielu darbu, un daudzu veco dalībvalstu deputāti nemaz tā neraujas šajā pozīcijā, jo zina, ka tas ir smagi un grūti. Jūsējie vēl strādā godprātīgi, un līdz ar to tas ir bonuss vietējo uzņēmumu un asociāciju rokās. Bet tās diemžēl vēl nav apzinājušās šīs iespējas.”

EP ēka Strasbūrā (Francija) – vieta, kur tiek diskutēts par ES normatīvajiem aktiem Foto: Eiropas Parlaments

Latvijas deputātus uzrunā, bet maz

Lai noskaidrotu, vai tiešām Latvijas nevalstiskais sektors vēl īsti neapzinās EP deputātus kā ietekmes līdzekli ES lēmumu pieņemšanas procesā, “Latvijas Vēstnesis” aptaujāja arī mūsu valsts deputātus Eiropas Parlamentā. Jāatzīst, deputātu sniegtās atbildes atšķiras. Citi teic, ka nevalstiskais sektors aktuālu jautājumu gadījumā sazinās, citi – ka interese ir pārsteidzoši maza vai pat nav nekādas. Tomēr arī tie deputāti, kas teic, ka interešu grupas viņus uzrunājušas, uzskaita vien atsevišķus gadījumus. Šķiet, par konkrētu sadarbības mehānismu vēl pāragri runāt.
Deputāts Valdis Dombrovskis sarunā atzīst, ka “nevalstiskās organizācijas vēlas tikties un pārrunāt iespējamo sadarbību”. Tomēr viņš piebilst, ka reakcija lielākoties ir reaktīva nekā proaktīva. “Kad notiek lietas, kas ir nepieņemamas, uzņēmēji vai arī citi sabiedrības pārstāvji rīkojas aktīvi.”
Deputāts Aldis Kušķis teic – viņš apzinās, ka ir savas valsts un savu iedzīvotāju lobijs. Viņš arī atzīst, ka lobiji interesi ir izrādījuši. Deputāts nosauc vairākus lobijus un asociācijas. Tomēr viņš piebilst, ka atsevišķa uzņēmuma protestus kāda lēmuma pieņemšanā neņems vērā. “Atsevišķs uzņēmums nekad pie manis nav griezies. Tad, ja tā notiks, lūgšu vērsties konkrētās nozares asociācijā un tad uzklausīšu asociācijas viedokli.”
Interesanta pieredze ir Rihardam Pīkam. Viņš ir izjutis ne vien interešu grupu viedokli, kad tiek skatīts kāds svarīgs jautājums, bet arī pats centies nodibināt kontaktus ar nevalstisko sektoru. “Piemēram, jautājumā par programmatūras patentiem pats sazinājos ar Latvijas uzņēmējiem, viņu asociāciju, lai noskaidrotu viņu viedokli.”
Tomēr daļa Latvijas deputātu atzīst, ka nevalstiskā sektora interese par deputātu darbu un līdz ar to arī iespējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu nav liela. Inese Vaidere stāsta: “Man šķiet, ka Latvijas interešu grupas vēl īsti nav apzinājušās tās iespējas, ko dod savs EP deputāts. Man gribētos, lai kontakti no Latvijas puses tiktu meklēti aktīvāk. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka Eiropas tiesību akti ietekmē mūsu dzīvi, un tāpēc jāinteresējas par to, kas notiek ES. Ar Latviju vien šodien jau ir par maz, lai varētu runāt par konkrētu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu.”
Arī Roberts Zīle piekrīt savai kolēģei I.Vaiderei, sakot, ka “līdz šim aktīva Latvijas interešu grupu darbība nav jūtama. Man vairāk ir sanācis runāt ar asociāciju vadītājiem, kuru sēdeklis ir šeit, Briselē. Esmu noskaidrojis, ka daļā asociāciju mūsējie vēl nav biedri, daļā ir, bet tur atkal nav aktīvi. Domāju, mūsējie varētu mācīties no ārzemniekiem, kur atsevišķu valstu lielie uzņēmēji nekautrējas un griežas pie deputāta ar savu viedokli”.
Vēl kategoriskāks par R.Zīli ir Guntars Krasts. Viņš bilst, ka nav saņēmis vispār nekādus nopietnus piedāvājumus sadarboties ar interešu grupām. “Taisnības labad jāteic, ka piedāvājumi ir bijuši, bet tik nekonkrēti, ka, šķiet, tikai pieklājības pēc izteikti. Bet nekā nopietna, nekā... Tas ir pat pārsteidzoši.”
To, ka lobiju darbība EP nav tikai ilūzija, apliecina arī kāda Eiropas Parlamenta deputāta palīga stāstītais par pieredzi ar lobijiem. Viņam piedāvāta īpaša atlīdzība par to, ja tiks noorganizēta kāda tikšanās. Protams, šajā gadījumā runa jau ir par kukuļošanu, un šāda rīcība nebūtu atbalstāma. Tomēr tas liecina, ka EP deputātus nevajadzētu novērtēt par zemu – arī viņi spēj ietekmēt notiekošo. Turklāt nodibināt kontaktus ar kādu no mūsu deviņiem deputātiem nav nedz grūti, nedz arī dārgi. Tomēr izvēlēties vajadzētu nevis vienkārši simpātiskāko personu, bet gan to deputātu, kurš EP darbojas jūs interesējošā jomā.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv