Ārzemju presē

Britu “The Independent”: “Krievijas un Izraēlas attiecības pasliktinājušās pēc tam, kad Jeruzaleme nosodījusi Krievijas “nacionālistiski orientēto parlamentāriešu” grupas iniciatīvu, parakstot deklarāciju, kuru ebreju kopienas nosodījušas kā antisemītisku un nosaukušas par atgriešanos pie Trešā reiha, raksta avīzes korespondents Maskavā.”

•

Igaunijas “Molodjož Estonii”: “Igaunijā pretrunīgā attieksme pret padomju varas mainītajām Igaunijas robežām pastāv jau gandrīz kopš neatkarības atgūšanas. Kad skandāli bija noklusuši, eļļu ugunī no jauna ielēja konkurss par Igaunijas eiras monētām, uz kurām attēlotas Igaunijas robežu kontūras. Tiem noklust neļāva arī nelielā setu tauta, kas apdzīvo teritorijas abpus robežai. Igaunijas premjerministrs paziņojis, ka pašreizējā situācijā nevar būt ne runas par kādām teritoriālām pretenzijām pret Krieviju, bet setu tautas Vecāko kongresa viedoklis ir tieši pretējs.”

•

Krievijas “Komsomolskaja pravda”: “Krievijai un Baltijas valstīm laiks padomāt par jauniem principiem līdzāspastāvēšanai. To savstarpējās attiecībās nav neatrisināmu pretrunu, un pēdējā desmitgade pierāda, ka ir objektīvs pamats savstarpēji izdevīgai sadarbībai. “

•

Austrijas “Die Presse”: “ES augstākā līmeņa sanāksmē pagājušā gada decembrī pieņēma lēmumu aprīlī parakstīt iestāšanās līgumu ar Rumāniju un Bulgāriju. Vienlaikus tika panākta vienošanās par īpašām klauzulām, kurām jāgarantē, lai abas valstis mājas darbus izpildītu līdz uzņemšanai ES. Taču, ja Rumānija un Bulgārija 2007.gada 1.janvārī grib kļūt par ES dalībvalstīm, tām jāuzvar cīņā pret korupciju un ekonomiskajiem noziegumiem. Un, lai gan Bulgārija ar reformām ir tikusi tālāk nekā Rumānija, arī tai vēl ir pietiekami daudz jāpadara.”

•

Krievijas “Izvestija”: “Izraēlas valdība uzskata, ka antisemītisma izpausmes pasaulē pagājušā gada laikā ievērojami palielinājušās. Telavivas melnajā sarakstā pirmās vietas ieņem Francija, Lielbritānija un Krievija. “

•

Vācu “Der Tagesspiegel”: “Pēc notikumiem Ukrainā Maskavas ietekme pēcpadomju telpā dramatiski samazinājās un tai bija jāatsakās no idejas izveidot vienotu telpu ar Ukrainu un Baltkrieviju. Tagad Rietumiem ir divi varianti – vai nu norādīt Krievijai tās īsto vietu, vai arī par 21.gadsimta galveno uzdevumu izvirzīt Krievijas eiropeizāciju. Bažas, ka izvēle varētu krist uz pirmo variantu, ir lielas. ASV grib Ukrainai un Gruzijai pavērt ceļu uz NATO. Savukārt Eiropā ir ieprogrammētas domstarpības par turpmāko ES stratēģiju attiecībās ar Krieviju.”

•

Austrijas “Die Presse”: “Par to, cik uzmanīgi un ar kādām bažām ASV seko Eiropas integrācijai, līdz šim liecināja tikai amerikāņu politiķu un diplomātu izteikumi. Tagad ar attīstību Eiropā nodarbojas arī ASV “National Intelligence Council”. Tā autori secina, ka “nākotnē par svarīgāko Eiropas institūciju drīzāk kļūs ES, nevis NATO”.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem