Adopcijai pieejami gandrīz tūkstotis bērnu

Pieaudzis adoptēto bērnu skaits, liecina Bērnu un ģimenes lietu ministrijas apkopotā informācija par adopciju 2004.gadā.
Pērn salīdzinājumā ar 2003.gadu pieaudzis gan vietējā, gan ārzemju adopcijā ņemto bērnu skaits – no 106 uz 183, informē Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Taivo Trams. Vietējā adopcijā nodoti 63 bērni, bet uz ārzemēm devušies 120. Aizvadītajā gadā 77% bērnu adoptēti uz Franciju, 22,5% – uz ASV un 0,5% uz Itāliju. Vēl gadu iepriekš Latvijas bērni devās pie savām jaunajām ģimenēm arī uz Kanādu, Spāniju, Zviedriju un Krieviju. Tomēr nemainīgi lielāko interesi izrāda Francijas adoptētāji.
Pašlaik Bērnu un ģimenes lietu ministrijas adopcijas reģistrā ir dati par 971 juridiski brīvu un tādējādi adopcijai pieejamu bērnu. Kā skaidro T.Trams, lielākā interese ir par bērniem līdz trīs gadu vecumam. Pašlaik datu bāzē ir informācija par 93 šādiem bērniem, arī ar invaliditāti. Izveidojusies pat adoptētgribētāju rinda. Savukārt uz citām vecuma grupām vietējo adoptētāju rindas nav. Priekšroka ir Latvijas adoptētājiem. Ja par mazo neviens Latvijā neizrāda interesi, to nodod uz ārvalstīm. Vairāki ārvalstnieki gaida rindā jau divus gadus.
Kritiskā vecuma robeža, kad strauji krītas vietējo adoptētāju interese par bērnu, ir sākot no trīs četriem gadiem. Kā uzsver ministrijas pārstāvis, tikai viens bērns nodots vietējai adopcijai vecuma grupā no 4 līdz 6 gadiem, neviens no 6 līdz 10 gadiem, un īpašs gadījums bijusi divu pusaudžu adopcija. Datu bāzē ir ziņas par 655 pusaudžiem vecumā no 10 līdz 18 gadiem, kas ir 67,5% no visiem adopcijai pieejamajiem bērniem.
Ārvalstnieki daudz biežāk vēlas pieņemt pirmsskolas vecuma bērnus un pusaudžus. Pērn adoptēti 33 bērni un pusaudži no 6 līdz 18 gadu vecumam.

“LV” informācija