Baltijas reģiona attīstība – viena no straujākajām Eiropā

Vakar publicētais Pasaules bankas ceturkšņa ziņojums liecina par Baltijas valstu tautsaimniecības izaugsmes pozitīvajiem rādītājiem. Latvijas ekonomiskais kāpums šobrīd ir straujākais Eiropas Savienības (ES) valstu vidū.

Pasaules bankas ekonomists Andrejs Jakobsons un Pasaules bankas pārstāvis Toms Baumanis, iepazīstinot ar ceturkšņa ziņojumu par jauno ES dalībvalstu ekonomisko izaugsmi Foto:Reinis Traidās, A.F.I.

Pasaules bankas eksperti secina – neraugoties uz naftas cenu kāpuma izraisīto inflāciju, aizvadītais gads bijis sekmīgs visām astoņām ES jaunajām dalībvalstīm. Vidējais tautsaimniecības izaugsmes rādītājs pērn bijis 5 procenti, kas ir par procentu vairāk nekā 2003.gadā. Pozitīvo tendenču vidū minams vietējā pieprasījuma pieaugums un darba tirgus aktivizācija, par ko liecina bezdarba līmeņa pazemināšanās. Apsteidzot importa kāpumu, par 21 procentu pieauguši eksporta apjomi.
Apkopotie dati rāda, ka Baltijas valstu ekonomiskā attīstība pārspēj citu jauno ES dalībvalstu izaugsmes tempus. Vērtējot reģiona ekonomisko dinamiku, redzams, ka laika periodā no 1996.līdz 2003. gadam Baltijas ekonomika pieaugusi aptuveni divkārt, salīdzinot ar sākotnējo līmeni. Šajā laikposmā mūsu valsts Baltijas valstu vidū ar 59 procentu pieaugumu ieņem līderpozīciju. 51 procenta pieaugums noticis Igaunijā, bet Lietuvas ekonomikas attīstība atbilst 52 procentiem.
Tomass Blats Laursens, vadošais Pasaules bankas Baltijas reģionam veltītā ziņojuma autors, trīs valstu straujo attīstību skaidro ar vairāku faktoru kopumu. No tiem būtiskākie ir tautsaimniecības zemais sākotnējais līmenis, piesardzīga makroekonomiskā politika un straujās tautsaimniecības reformas.
Latvijas izaugsme analizējama vairākos aspektos. Pirmām kārtām minamas izmaiņas ekonomikas struktūrā, kas notikušas, pateicoties eksporta un vietējā pieprasījuma pieaugumam. Struktūras pārkārtošanos izraisījusi arī resursu pārvietošana no industriālā uz pakalpojumu sektoru. Nozīmīgs ieguldījums tirgus attīstībā bijušas ārvalstu investīcijas, kas mūsu valstī un Igaunijā tiek virzītas galvenokārt uz pakalpojumu sektoru, bet Lietuvā vairāk piesaistītas arī rūpniecības nozarēm. Vislielāko investīciju apjomu Latvijas tirgū devuši Vācijas uzņēmumi, tiem seko Zviedrijas un Dānijas kompānijas.
Taču līdzās pozitīvajiem faktoriem vērojamas arī tendences, kas aizkavē attīstību, piemēram, atsevišķu iedzīvotāju grupu vājā konkurētspēja darba tirgū. Baltijas valstīm kopumā raksturīga zema jaunatnes nodarbinātība, kas skaidrojama ar nepietiekamām darba iemaņām. Pagaidām zema ir arī privātā sektora iniciatīva pētnieciskā darba veikšanā. Tas lielā mērā izskaidro faktu, ka augsto tehnoloģiju imports Latvijā pārsniedz eksportu. Līdzīga parādība vērojama arī Lietuvā, savukārt Igaunijā šo tehnoloģiju eksports ir nedaudz lielāks par importu.
Pasaules bankas ekonomiskā prognoze nākamajiem gadiem paredz izaugsmes tempu samazināšanos līdz 5 – 6 procentiem gadā. Problēmas tautsaimniecībai varētu radīt negatīvā demogrāfiskā dinamika, taču kvantitatīva darbaspēka lejupslīde kompensējama kvalitatīvi. Šāda pārstrukturizēšana veicama, orientējoties uz specializēto izglītību, kas valsts mērogā prasīs ilgu laiku. Būtiski darba ražīguma attīstībai ir nodrošināt arī zināšanu ekonomikas attīstību un investīciju klimata uzlabošanu.

Jānis Nicmanis