200 miljoni – Latvijas šosejām un dzelzceļam

Jau šogad plānots sākt vēl nebijuša apjoma transporta infrastruktūras modernizāciju

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers aizvakar preses konferencē Rīgā uzsvēra: jau aizvadīto gadu laikā aktīvi strādāts, lai nodrošinātu transporta infrastruktūras rekonstrukciju un attīstību. Liela nozīme šo mērķu sasniegšanā ir Eiropas Savienības (ES) finansējuma piesaistei. Nule likti pamati trim līdz šim vērienīgākajiem nozares projektiem, kuru realizācijā tiks investēti ES līdzekļi, – 2004.gada 27.decembrī Eiropas Komisija lēma par finansējuma piešķiršanu pirmajiem trim Kohēzijas fonda projektiem transporta nozarē, kurus paredzēts realizēt Latvijā. Ieskaitot mūsu valsts līdzfinansējumu, projektu kopējā summa ir 200 miljoni eiru.
Lielāko daļu piešķirto līdzekļu paredzēts izmantot tā dēvēto TEN (Trans – European Network) jeb Transeiropas tīkla ceļu uzlabojumu veikšanai. Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Vigo Legzdiņš norādīja, ka Kohēzijas fonda līdzekļus atļauts investēt tikai TEN ceļu remontam un attīstībai. Projektā paredzēta piecu Latvijas galveno autoceļu posmu modernizācija 126 kilometru kopgarumā. V. Legzdiņš paskaidroja, ka, izvēloties rekonstruējamos ceļu posmus, pirmām kārtām ņemta vērā satiksmes intensitāte šajā maršrutā. Tāpēc saprotams, ka darbi tiks veikti to šoseju posmos, kas Rīgu savieno ar kaimiņvalstīm. Plānots rekonstruēt Via Baltica posmus “Skulte – Svētciems”, “Ādaži – Gauja” un “Bauska – Grenctāle”, kā arī valsts galvenā ceļa “Rīga – Ventspils” posmu “Priedaine – Sloka” un ceļa “Jēkabpils – Krievijas robeža” posmu “Jēkabpils – Varakļāni”. Šā projekta kopējās izmaksas plānotas apmēram 106 miljonu eiru (bez pievienotās vērtības nodokļa), un Kohēzijas fonda līdzfinansējums veidos 85 procentus no šīs summas. Tas nozīmē, ka projektā tiks investēti 90 miljoni eiru no Eiropas līdzekļiem. Darbus paredzēts veikt laika posmā no šā gada līdz 2007.gadam.
Otrs nozīmīgākais projekts paredz sliežu ceļa atjaunošanu Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridora posmos Latvijā. Kā zināms, pērn būtisku ieguldījumu mūsu valsts tranzīta nozares attīstībā deva vērā ņemamais kravu apgrozījums satiksmē starp Baltkrieviju un Latviju, svarīgi ir arī dzelzceļa pārvadājumi no Krievijas. Tāpēc šā projekta realizācija ir vitāli nepieciešama, lai nostiprinātu Latvijas kā tranzītvalsts statusu. Plānots laikā no šā gada otrās puses līdz 2009.gadam 260 kilometru kopgarumā pilnībā nomainīt savu laiku nokalpojušos dzelzceļa virsbūves materiālus – sliedes, gulšņus ar stiprinājumiem, kā arī balasta slāni. Šā projekta kopējās izmaksas būs 89 miljoni eiru, un 46, 5 miljoni tiks saņemti no Kohēzijas fonda.
Taču, veicot neatliekamos darbus, jādomā arī par nākotni – jānodrošina projektu sagatavošana nākamajam programmēšanas periodam, kas ilgs no 2007. līdz 2013.gadam. Tāpēc trešā projekta ietvaros līdzekļi tiks investēti trīs pasākumos, kas saistīti ar autoceļu un dzelzceļa attīstībai nepieciešamo izpētes, sagatavošanas un publiskās apspriešanas darbu. Projektu plānots īstenot laika posmā no šā gada jūnija līdz 2007.gada jūnijam, un tā izmaksas būs 1, 535 miljoni eiru. Kohēzijas fonda finansējums paredzēts 85 procentu jeb 1, 305 miljonu eiru apmērā.
V.Legzdiņš norādīja, ka autoceļu modernizācijas projekta realizācija tiks uzsākta nekavējoties – februārī rīkos visu piecu objektu izsoles, un, cerams, jau aprīli būs iespējams sākt būvniecību. A.Šlesers pauda apmierinātību ar faktu, ka līdzekļi piešķirti gada beigās – saņemot finansējumu būvdarbu sezonas vidū, būtu problemātiski laikā uzsākt darbus. Savukārt V.Legzdiņš uzsvēra, ka konkursa dalībnieku lokam būtu jābūt iespējami plašam – tas ļautu visobjektīvāk veikt pretendentu atlasi un radītu zināmu garantiju par uzvarētāja spēju projektu īstenot. Nereti izrādās, ka konkursa uzvarētāja jaudas un resursu nepietiek, lai sekmīgi un noteiktajos termiņos veiktu plānotos darbus. A.Šlesers arī bilda, ka bažas rada kvalitātes standartu ievērošana. Tāpēc, norādīja ministrs, konkursos par kritēriju projekta veicēja izvēlei kalpos ne vien zemu cenu faktors, bet arī spēja nodrošināt kvalitāti.
Tiek arī nopietni apsvērta iespēja ierobežot turpmāko dalību konkursos tiem uzņēmumiem, kas savā darbā pieļāvuši būtisku atkāpšanos no kvalitātes standartiem un prasībām.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv