Uzņēmējdarbības vides sardzē nav viegli

Aldis Gobzems, Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” direktors, – intervijā “Latvijas Vēstnesim”

– Maksātnespējas administrācijas direktora amatā esat jau gadu. Kas būtisks paveikts šajā laikā?

– Stājoties amatā, par vienu no saviem galvenajiem mērķiem izvirzīju maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības veicināšanu, kas ir Maksātnespējas administrācijas primārais uzdevums. Tagad varu secināt, ka iecerētais ir izpildīts. 2004.gadā Maksātnespējas administrācija izskatījusi 129 jautājumus, kas saistīti ar administratoru rīcību konkrētā maksātnespējas procesā, 2003.gadā kopumā – tikai 23. Pērn, lai gan palielinājies administratoru skaits un bijusi nepieciešamība cīnīties ar sekām pēc Maksātnespējas administrācijas budžeta līdzekļu samazinājuma, izskatīts piecas reizes vairāk jautājumu nekā 2003.gadā.

Aldis Gobzems Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Domāju, ka viens no soļiem ceļā uz maksātnespējas procesa sakārtošanu valstī ir 2004.gadā rīkotās tikšanās un vienošanās par sadarbību ar tiesībsargājošo institūciju vadību.

Godprātīgi pildīt likumu

– Kādas bijušas administratoru uzraudzības sekas? Vai aktīvās pārbaudēs ir konstatēts arī vairāk pārkāpumu?

– Jā, administratoru uzraudzība ir atklājusi, ka ne vienmēr maksātnespējas procesa administratori godprātīgi pilda likumā noteiktos pienākumus un nodrošina maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu gaitu. Šā iemesla dēļ Maksātnespējas administrācijas Direktoru kolēģija pārkāpumu gadījumos ir lēmusi par sankcijām. Pērn, salīdzinot ar 2003.gadu, maksātnespējas procesa administratoriem trīs reizes biežāk izteikti aizrādījumi un brīdinājumi.
Tomēr vēlos uzsvērt – administratoru pārkāpumiem sistemātisku raksturu kopumā gan negribētos piedēvēt, taču tiem administratoriem, kuriem vairākkārt konstatēti pārkāpumi dažādos maksātnespējas procesos, ir lemts arī par bargāku sodu – administratora sertifikāta anulēšanu. 2003.gadā sertifikāti anulēti diviem maksātnespējas procesa administratoriem, savukārt 2004.gadā – četriem. Aizvadītajā gadā Latvijas apgabaltiesās iesniedzām 27 pieteikumus par administratora atcelšanu no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesos, kas ir divreiz vairāk nekā 2003.gadā.
Jāatzīst, nereti gan tiesībsargājošajām iestādēm, gan sabiedrībai kopumā ir visai nepilnīgs priekšstats par maksātnespējas procesiem, un tas, manuprāt, ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijā ir zems ekonomisko noziegumu atklāšanas līmenis. Esam domājuši, kā šo problēmu risināt, tāpēc esmu ticies arī ar Valsts ieņēmumu dienesta un Ekonomikas policijas pārvaldes vadītājiem. Plānojam šogad lielu uzmanību pievērst arī maksātnespējas procesu izpratnei pašvaldībās. Pieļauju, ka nopietns darbs būs jāiegulda sadarbībā ar darba devēju organizācijām.

Jaunu cilvēku arods

– Maksātnespējas procesa administratora amats tiek uzskatīts par ļoti prestižu. Vai vērojama liela interese par šo profesiju?

– Interese par šo amatu tik tiešām ir liela, un nedomāju, ka tā varētu īpaši mazināties. Manuprāt, administratora amats piesaista cilvēkus prestiža un sabiedrībā izdaudzinātā ienesīguma dēļ, tomēr jāteic, ka atalgojums lielā mērā ir atkarīgs no paša administratora. Par maksātnespējas procesa administratoriem lielākoties vēlas kļūt jauni cilvēki, kas nesen ieguvuši augstāko izglītību, un cilvēki ar pieredzi maksātnespējas jomā, trešā cilvēku grupa ir laimes meklētāji, kas dzirdējuši par administratoru it kā augsto atalgojumu.
Aizvadītā gada pavasarī administratoru kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanai pieteicās 71 pretendents, piedalījās 58, savukārt administratoru pārbaudījumu nokārtoja 46 personas. Otrreiz Maksātnespējas administrācijas rīkotās mācības maksātnespējas procesa administratora amata iemaņu apgūšanai sākās septembrī, un uz tām pieteicās vairāk nekā 60 pretendentu.

– Vai, jūsuprāt, šobrīd maksātnespējas procesa administratoru skaits Latvijā ir pietiekams?

– Pašlaik administratoru ir pietiekami, un viņu vidū valda augsta konkurence, pat ņemot vērā to, ka maksātnespējas procesu administrēšanā nedarbojas visi sertifikātu ieguvēji. Domāju, ka administratoru skaits pēc gada vai diviem stabilizēsies un laimes meklētāji no šīs prestižās nodarbošanās pamazām atbirs.

Jāskolojas ne tikai administratoriem

– Pērnā gada nogalē pirmo reizi rīkojāt administratoru atkārtoto sertifikāciju.

– Decembrī rīkojām administratoru mācības tiem maksātnespējas procesa administratoriem, kuru sertifikāta derīguma termiņš beidzās 2004.gada 31.decembrī. No šiem administratoriem atkārtotās sertifikācijas kvalifikācijas pārbaudījumu nokārtoja 51 un saņēma maksātnespējas procesa administratoru sertifikātu uz pieciem gadiem. Kaut arī administratoru atkārtotā sertifikācija risinājās pirmoreiz, tā tomēr parādīja, ka ne visi sertificētie administratori, kas veikuši maksātnespējīgo uzņēmumu administrēšanu, vēlas turpināt šo darbu, kas ir atbildīgs un saistīts ar vairākām negācijām.

– Tātad sabiedrībai nav pietiekamas izpratnes par maksātnespējas procesu. Kas darīts situācijas uzlabošanai?

– Lai pilnveidotu izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar maksātnespēju, 2004.gadā rīkojām vairākus seminārus. Tajos iztirzātas ar maksātnespējas procesiem saistītas aktuālas tēmas, piemēram, izsoļu rīkošana maksātnespējas procesā un maksātnespējas procesu krimināltiesiskie aspekti. Pērn augustā Ekonomikas policijas pārvaldes priekšnieks minēja, ka maksātnespējas procesa administratori ne vienmēr precīzi izprot policijas funkcijas un iespējas attiecībā uz krimināllietām par maksātnespējas procesa kavēšanu. Mūsuprāt, ar šādiem semināriem tiek nodrošināta administratoru tālākapmācība un informēšana par maksātnespējas procesa aktualitātēm, kā arī veicināta pieredzes apmaiņa un sadarbība starp maksātnespējas procesa administratoriem un viņus uzraugošajām institūcijām.
Aizvadītajā gadā ar plašsaziņas līdzekļu un mūsu interneta mājas lapas starpniecību esam centušies informēt plašāku sabiedrību par maksātnespējas procesa aktualitātēm, gatavojām arī skaidrojošus rakstus presē par dažādām maksātnespējas procesa stadijām. Šogad darbu sabiedrības izglītošanā ne tikai turpināsim, bet noteikti pilnveidosim. Līdztekus rutīnas darbam plānojam sniegt plašākas publikācijas ar skaidrojumiem par dažādām maksātnespējas procesa stadijām.

Latvija labāko priekšgalā

– Kāds bijis aizvadītais gads attiecībā uz uzņēmumu maksātnespēju?

– Ļoti pozitīvi vērtēju, ka pasaulē ir atzinīgi novērtēts maksātnespējas process Latvijā. Pasaules bankas 2003. un 2004.gada pētījumos “Doing Business” Latvija ir minēta starp tām pasaules valstīm, kurās pēdējā laikā veikti būtiski uzlabojumi bankrota procedūru efektivitātē, turklāt Latvija ir viena no desmit pasaules valstīm, kurās ir efektīvākā bankrota procedūra un īsākais maksātnespējas process. Manuprāt, šobrīd nav nemaz tik daudz rādītāju, kuros Latvija būtu labāko skaitā pasaulē, un es ar gandarījumu varu apgalvot, ka esam labāko vidū.

Aizsargājot darbinieku intereses

– Viena no Maksātnespējas administrācijas funkcijām ir aizsargāt darbinieku intereses darba devēju maksātnespējas gadījumos.

– Aizvadītajā gadā līdz 1000 latiem palielināta maksimālā summa, ko var iegūt maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieks par neizmaksāto algu vai kaitējumiem, līdz tam bija 400 latu limits. Pēc provizoriskas informācijas, 2004.gadā Maksātnespējas administrācija apmierinājusi 80 maksātnespējīgu uzņēmumu 2791 darbinieka prasījumus 1,2852 miljonu latu apmērā. Tas ir piecas reizes vairāk nekā 2003.gadā. Lielākās summas pērn izmaksātas maksātnespējīgās SIA “Rojas konservi” darbiniekiem – 392,2 tūkstoši latu, maksātnespējīgās a/s “Kaija” darbiniekiem – 349,9 tūkstoši latu, kā arī maksātnespējīgās SIA “Step–Rīga” darbiniekiem – 83 tūkstoši latu.
Man ir prieks, ka maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem ir iespēja saņemt vismaz daļu no viņiem pienākošās naudas summas, taču, piemēram, “Kaijas” gadījumā joprojām esmu neizpratnē, kāpēc maksātnespējas pieteikums uzņēmumam, kur darbiniekiem alga nebija izmaksāta jau vairāk nekā gadu, tika iesniegts tik vēlu. “Kaijas” administratore pēc Maksātnespējas administrācijas norādījuma ir iesniegusi tiesībsargājošām iestādēm ziņojumus un materiālus par maksātnespējas procesa gaitā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu krimināllietas ierosināšanai. Šāda situācija būtu jākontrolē pastiprināti, un tās kontrolē jāiesaista arī paši strādājošie, lai neveidotos milzīgi darba algu parādi.
Runājot par darbinieku prasījumiem, jāteic, esmu gandarīts par maksātnespējīgās SIA “Zemgaļi” administratoru, kam izdevās atgūt un atmaksāt Maksātnespējas administrācijai visus līdzekļus, kurus tā bija piešķīrusi šā uzņēmuma darbinieku prasījumu apmierināšanai. Protams, ir jāņem vērā katra uzņēmuma specifika un iespējas atgūt naudas līdzekļus konkrētā maksātnespējas procesā, taču šāda administratora spēja atgūt līdzekļus ir viens no pozitīvākajiem piemēriem Maksātnespējas administrācijas pastāvēšanas laikā, īpaši tāpēc, ka darbinieku prasījumus nav bijis jāsedz no valsts līdzekļiem.

– Maksātnespējas administrācija ne tikai aizsargā darbiniekus darba devēja maksātnespējas gadījumā, bet arī nodrošina maksātnespējas procesu administrēšanas izdevumu segšanu.

– Jā, atbilstoši normatīvo aktu prasībām Maksātnespējas administrācija maksātnespējas procesa administratora atlīdzību izmaksā un administrācijas izmaksas to nesegtajā daļā sedz, ja no maksātnespējīgā uzņēmuma naudas līdzekļiem vai no citiem maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem to nav iespējams izdarīt. Līdz ar to, izslēdzot maksātnespējīgos uzņēmumus no aprites, par pašu uzņēmēju līdzekļiem tiek uzlabota un stabilizēta visa uzņēmējdarbības vide valstī, tādējādi samazinās uzņēmēju ikdienas risks, ka potenciālais partneris ir faktiski maksātnespējīgs.
2004.gadā Maksātnespējas administrācija ir segusi maksātnespējīgo uzņēmumu administrācijas izmaksas 530 tūkstošu latu vērtībā. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām 2004.gadā viena maksātnespējīgā uzņēmuma administrēšanai varēja izmantot līdz 500 latiem, kas, manuprāt, ir salīdzinoši nedaudz, jo procesi parasti ilgst pusgadu un vairāk. Turklāt procesu ilgumu vienas maksātnespējas lietas ietvaros īpaši saīsināt nav iespējams, ņemot vērā veicamās procedūras.

– Kādus jautājumus plānots risināt pirmām kārtām 2005.gadā?

– Viens no aktuālākajiem jautājumiem šogad būs pārrobežu maksātnespējas procedūru ieviešana Latvijā. Tā risināšanā aicināsim sniegt arī politisku atbalstu, jo citādi sakārtot šo jautājumu nevarēs.
Iespēju robežās plānojam veidot Maksātnespējas administrācijas atpazīstamību starptautiskā mērogā. Pirmais solis bija starptautiska semināra rīkošana 18. janvārī, kurā bez ārvalstu speciālistiem piedalījās pārstāvji no Tieslietu un Finanšu ministrijas, apgabaltiesu tiesneši un citas ar pārrobežu maksātnespējas procedūrām saistītas amatpersonas. Manuprāt, šāds seminārs ir ļoti nozīmīgs. Pirmkārt, mums radās iespēja izvērtēt ārvalstu kolēģu pieredzi jautājumā, kas mūsu valstī pagaidām ir jauns, otrkārt, šāds seminārs veicina starptautisko tiesisko sadarbību un sadarbību starp dalībvalstu administratoriem.
Otrs būtiskākais pasākumu kopums, kā jau minēju, būs sabiedrības izglītošana, kam šogad plānojam pievērst īpašu uzmanību. Pats maksātnespējas process pēc būtības ir ar negatīvu zīmi, proti, negatīvu seku samazināšana līdz minimumam, tāpēc maksātnespējas procesa administratoriem un visai sabiedrībai ir svarīgi radīt izpratni par tā norisi.

– Tieslietu ministre aizvadītajā nedēļā jums izteica rājienu. Kā to uzņemat?

– Manuprāt, tur ir savs pārpratums. Domāju, Maksātnespējas administrācija ir godprātīgi izpildījusi likumā noteiktās funkcijas un savas kompetences ietvaros informējusi Tieslietu ministriju par problēmsituācijām. Ceru, ka šķietamās domstarpības tiks atrisinātas, jo arī turpmāk esmu gatavs Tieslietu ministrijas dotos uzdevumus pildīt ar vislielāko atbildību.

Dace Freimane