Likums un visuvarenā televīzija

Latvijā elektronisko masu saziņas līdzekļu darbību regulē Radio un televīzijas likums. Kā skaidro Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) juriskonsulte Ieva Bērziņa, šis pats likums nosaka arī raidorganizāciju uzraugošās iestādes – NRTP – darbību. Latvija ir pievienojusies arī Eiropas Padomes (EP) konvencijai “Par pārrobežu televīziju”.

Kopš 2004. gada maija, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES), uz mums attiecas direktīva “Televīzija bez robežām” (89/552/EEC un 97/36/EC). Viens no Radio un televīzijas likuma, EP konvencijas “Par pārrobežu televīziju” un ES direktīvas “Televīzija bez robežām” pamatprincipiem ir jurisdikcijas jautājums. Tas noteic, ka raidorganizācija atrodas tās valsts jurisdikcijā, kurā tā ir dibināta. Tātad, piemēram, ja satelīttelevīzijas, kas raida visā Eiropas Savienības teritorijā, galvenais birojs atrodas Latvijā un redakcionālie lēmumi par programmas izkārtojumu tiek pieņemti šeit, tā atrodas Latvijas jurisdikcijā.

Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

 Retranslācija

Pēc teritoriālās aptveramības likums izšķir četru veidu raidorganizācijas – nacionālās, reģionālās, vietējās un pārrobežu. NRTP dati liecina, ka Latvijā reģistrētas četras nacionālās, septiņas reģionālās un 17 vietējās televīzijas. Nedaudz mazāk nekā puse vietējo un reģionālo televīziju retranslē nacionālo raidorganizāciju programmu – pārsvarā TV3.
Latvijā visai lielu popularitāti iemantojušas kabeļtelevīzijas. Pavisam reģistrētas 37. Lai saņemtu licenci, obligāta ir Retranslējamo programmu izvēles koncepcija. Kabeļtelevīzijās tiek retranslētas visdažādākās ārvalstu un arī vietējās programmas. Kā noteikts Radio un televīzijas likumā, retranslācija ir “Latvijā vai ārvalstīs izplatītās programmas uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus...”. Ieva Bērziņa atzīst, ka ar ārvalstu televīzijas programmu retranslēšanu Latvijā pamatā nodarbojas kabeļtelevīzijas. Kabeļtelevīziju darbībā dažreiz tiek konstatēti arī pārkāpumi, kad, piemēram, raidorganizācija raida bez tiesībām retranslēt konkrēto programmu. I. Bērziņa paskaidro, ka šādos gadījumos NRTP iejaucas, lai novērstu pārkāpumus.
Latvijā ir izdota viena retranslācijas licence (kas pilnībā atbilst likumā noteiktajam retranslācijas formulējumam) – SIA “Krebs TV”, kas retranslē Britu raidorganizācijas BBC radio programmu “BBC World Service” Rīgas reģionā.
Nelieli sarežģījumi NRTP radušies ar raidorganizācijas SIA “Europas Plus” pārraidīto programmu “Radio Nova”, kas ir gandrīz identiska ar Krievijas radiostacijas “Evropa +” programmu. NRTP konstatējusi, ka notiek programmas retranslācija, skaidro I. Bērziņa. Tomēr “Radio Nova” īpašniekiem SIA “Europas Plus” izdevies pierādīt, ka tā nav retranslācija, bet gan atsevišķu Krievijas programmas daļu izmantošana. Šīs nesaskaņas atrisinātas par labu SIA “Europas Plus”.

Ārvalstu radiostaciju programmas Latvijā

Ikdienā ārvalstu plašsaziņas līdzekļu veidotās programmas redzamas un dzirdamas ne tikai satelīta vai kabeļtelevīziju skatītājiem. Pērnā gada novembrī Vācijas raidorganizācijas “Deutsche Welle” (“DW”) uzsāka sadarbību ar Daugavpils reģionālo radiostaciju “Radio Daugavai”, kuras ēterā skanēs arī “DW” gatavotie raidījumi krievu valodā. “Deutsche Welle” ir viena no lielākajām starptautiskajām raidorganizācijām pasaulē, kas no Vācijas raida jau kopš 1953.gada maija un pašlaik raida vairāk nekā 30 valodās. Kopējais klausītāju skaits esot tuvu 210 miljoniem. “DW” ir sabiedriska (nevalstiska un nekomerciāla) televīzijas un radio raidorganizācija, kuras darbību finansē Vācijas nodokļu maksātāji.
Kā preses konferencē Daugavpilī informēja “DW” Programmu izplatības departamenta pārstāvis Ļudeks Svoboda, pašreiz “DW” izvērš savu darbību arī Baltijas valstīs (orientējoties uz lielo krievu kopienu šajās valstīs). Jau no pērnā gada 29. aprīļa savā programmā divus “DW” raidījumus iekļāvis arī “Radio Jūrmala”. Tie skan no Bonnas (Vācijā) krievu valodā un dzirdami “Radio Jūrmala” 99FM diapazonā 100 km rādiusā ap Rīgu. Vēl “DW” programmas krievu valodā tiek pārraidītas “Latvijas Radio 4” ēterā.
Tomēr I. Bērziņa paskaidro, ka pēc Latvijas Radio un televīzijas likuma šādas darbības nevarētu uzskatīt par “DW” programmas retranslāciju Latvijā. Tā ir citas raidorganizācijas (šajā gadījumā raidorganizācijas “DW”) gatavoto programmu iegūšana un pārraidīšana Latvijas radiostacijās, kas nav pretrunā ar Latvijas un ES likumdošanu.

Latvijā reģistrētā satelīttelevīzija

SIA “Pirmais Baltijas kanāls” ir vienīgā licencētā pārrobežu raidorganizācija un satelīttelevīzija Latvijā. NRTP juriste Ieva Bērziņa pastāstīja, ka SIA “Pirmais Baltijas kanāls” saņēmis pārrobežu raidorganizācijas licenci 2002. gadā, un tā ir derīga līdz 2009. gadam. Licencē noteiktā apraide ietver trīs Baltijas valstis: Latviju, Lietuvu un Igauniju. “PBK” atrodas Latvijas jurisdikcijā, un uz šo raidorganizāciju attiecas Latvijas valsts likumdošana un ES direktīva.
Kā liecina informācija “PBK” mājas lapā globālajā tīmeklī, “PBK” programma pamatā sastāv no Krievijas pirmā kanāla programmu retranslācijas. Kopš 2003. gada jūnija programma papildināta ar “PBK” veidoto ziņu programmu Latvijas auditorijai. Atsevišķas ziņu programmas tiek gatavotas arī Lietuvas un Igaunijas krievvalodīgajai auditorijai.
Lai gan PBK ir redzams tikai kabeļtelevīziju vai satelīttelevīziju skatītājiem, kā liecina mediju pētnieku TNS BMF dati, “PBK” auditorija oktobrī bija 9,6% no skatīšanās laika daļas. Salīdzinājumam: visskatītākajai Latvijas Neatkarīgajai Televīzijai bija 20,3%; TV3 – kanālam 18,6% bet Latvijas Televīzijas pirmajai programmai – 14,2%.
Pērnruden NRTP vērsās kaimiņvalsts Lietuvas Radio un televīzijas komisija, kura iebilda pret PBK raidījumu “Gadsimta noslēpumi”, kurā bijuši nepieņemami traktēti vēstures fakti attiecībā uz Baltijas valstu okupāciju. Pērnā gada oktobrī padome nolēma sodīt “PBK” ar 2000 latu sodu par to, ka raidījumā netika nodrošināta godīga, objektīva un vispusīga faktu atspoguļošana. Šis fakts Baltijas valstīs izraisīja lielu ažiotāžu. Saeimas deputātu vidū pastāv uzskats, ka vajadzētu anulēt kanālam izsniegto licenci. Diemžēl SIA “Pirmais Baltijas kanāls” pārstāvju viedokli par šo jautājumu neizdevās uzzināt, jo viņi to nevēlējās paust.

Pauls Muižnieks