Par krīžu novēršanas sistēmas pilnveidošanu

Vakar, 27.janvārī, Ekonomikas ministrijā notika Enerģētikas krīzes centra sanāksme, kurā krīzes novēršanā iesaistītās institūcijas sniedza sava darba novērtējumu un priekšlikumus, kā pilnveidot krīzes novēršanas sistēmu.
Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš norādīja, ka 9.janvārī valstī izsludinātās enerģētikas krīzes novēršanā gūtā pieredze tagad jāizanalizē un jāsniedz priekšlikumi valdībai, lai pilnveidotu krīzes novēršanas sistēmu valstī un turpmāk institūciju savstarpējā sadarbība būtu efektīvāka.
Ministrs kā galvenās uzlabojamās lietas uzsvēra elektroenerģijas apgādes neatkarību un drošību; nepieciešamību pakāpeniski paplašināt reālās aizsargjoslas; kā arī pilnveidot Valsts energoinspekcijas (VEI) darbu. Ja VEI uzņēmumos konstatē būtiskus pārkāpumus, jābūt kārtībai, kā un kam VEI iesniedz šo informāciju, lai pārkāpumi tiktu novērsti maksimāli īsā laikā. Svarīgi arī rosināt diskusiju un pieņemt lēmumu, kādiem objektiem valstī jāiegādājas alternatīvās elektroapgādes ierīces (ģeneratori) – vai tās nepieciešamas katrai slimnīcai, skolai, pašvaldībai utt., vai valsts aģentūra “Materiālās rezerves” nepieciešamības gadījumā tos nodrošina patērētājiem.
“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons izteica atbalstu ministra iniciatīvai par elektroapgādes drošību. Viņš arī norādīja uz pastāvošām grūtībām nodrošināt jau šobrīd likumdošanā noteikto aizsargjoslu ievērošanu un izciršanu. Lai to nodrošinātu, būtu jāizcērt 58 ha meža, kas pieder gan privātajiem īpašniekiem, gan valstij un pašvaldībām.
Veselības ministrija uzsvēra, ka nebūtu racionāli visām veselības aprūpes iestādēm iegādāties savus elektrības ģeneratorus, kas prasītu lielus finanšu līdzekļus. Racionālāk būtu to darīt centralizēti, proti, ģeneratorus iegādājas un pastāvīgi uztur “Materiālās rezerves”.
Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka krīzes novēršana aktualizējusi jautājumu par tautsaimniecības mobilizāciju, norādot, ka jāizstrādā skaidra shēma, kas un kā valstī vada krīzes novēršanu.
Iekšlietu ministrijas speciālisti, izvērtējot savu dienestu darbu, arī secinājuši, ka vairākiem objektiem nav bijusi alternatīvā elektroapgāde, kā arī secinājuši, ka nepieciešams uz vietām uzglabāt noteiktu daudzumu degvielas rezerves. Šī krīze parādīja, ka darbu apgrūtina un reizēm pat aptur degvielas trūkums, jo nestrādā degvielas uzpildes stacijas. Iekšlietu ministrija ierosināja izstrādāt sarakstu, kādi elektrības ģeneratori valstij ir nepieciešami, kādos gadījumos un kam tie jāpiegādā, kur tie tiks uzglabāti.
Kad visas krīzes novēršanā iesaistītās institūcijas savus priekšlikumus būs rakstiski iesniegušas Ekonomikas ministrijai, tie tiks apkopoti un gatavots ziņojums valdībai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa