Valsts sekretāru 2005.gada 27.janvāra sanāksmē

Ekonomikas ministrija
– pieteica likumprojektu “Tirdzniecības likums”.
Likumprojekts nosaka mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības organizēšanas kārtību tirgotāja pastāvīgajās tirdzniecības vietās, pagaidu tirdzniecības vietās, tirgos, publiskās tirdzniecības vietās, ārpus tirgotāja pastāvīgās tirdzniecības vietas (aģentiem, autoveikaliem, tirdzniecības automātiem), tirgotāju pienākumus un uzraudzības iestādes.
Būtiskākās izmaiņas – Tirdzniecības likums neierobežo tirgotāju tirdzniecības teritorijās, ēkās vai telpās izvēlēties tikai vairumtirdzniecību vai tikai mazumtirdzniecību kā darbības veidu, bet dod iespēju to veikt vienā ēkā vai tirdzniecības teritorijā, nosakot, ka tirgotājs veic atsevišķu preču un ieņēmumu uzskaiti par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības darījumiem. Likums arī nosaka iespēju vairumtirdzniecībā kā bezskaidras naudas norēķinu veidu arī maksājumu karšu izmantošanu, kas atvieglos norēķinu sistēmu tirdzniecībā.
Likumprojektā precizētas normas attiecībā uz prasībām tirdzniecībai tirgos (stacionārie tirdzniecības objekti pielīdzināti pastāvīgajām tirdzniecības vietām), tirgus pārvaldītāja pienākumi un atbildība, precizēta pagaidu (gadatirgus un izbraukumu tirdzniecība) tirdzniecības organizēšanas kārtība, precizētas publiskajā (ielu) tirdzniecībā pārdodamās preces.
Šobrīd tirdzniecības nozari regulē vairāki MK noteikumi:
• 1999.gada 31.augusta MK noteikumi Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība”;
• 1998.gada 6.oktobra MK noteikumi Nr.388 “Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos”;
• 1996.gada 28.maija MK noteikumi Nr.188 “Kārtība, kādā lauku apvidos darbojas pārvietojamie mazumtirdzniecības punkti, kuros nav kases aparātu”;
• 1992.gada 19.jūnija Ministru padomes lēmums Nr.237 “Par mazumtirdzniecības pamatnoteikumiem”.
Papildu prasības ir noteiktas atsevišķu kategoriju preču tirdzniecībai, piemēram, akcīzes preces, pārtikas preces, aptieku darbībai (farmācijas produkti), sēklas, veterinārās zāles, ieroči u.c.
Lai konkretizētu problēmas tirdzniecības nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos, tika izveidota starpministriju darba grupa, kurā darbojas ministriju, nevalstisko uzņēmēju asociāciju un uzraudzības iestāžu pārstāvji. 2004.gada 30.martā Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu par tirdzniecības organizēšanas kārtību, kurā tika identificēti pasākumi tirdzniecības nozari reglamentējošo normatīvo aktu sakārtošanai. Darba grupa konstatēja, ka iepriekšminētie normatīvie akti ir jāsaskaņo ar Komerclikumu, likumu “Par pašvaldībām”, Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, likumu “Par grāmatvedību” un citiem tirdzniecībai saistošiem tiesību aktiem. Pašreizējos tirdzniecību regulējošos normatīvajos aktos ir iekļautas arī komercdarbību ierobežojošas normas, kas ir pretrunā ar Komerclikumu, kas nosaka, ka komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu.
Ministru kabineta noteikumi “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība” un “Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos” ir izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu, kas noteic, ka Ministru kabinets var izdot normatīvus aktus – noteikumus tikai tad, ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts.
Saskaņā ar 2004.gada 30.marta Ministru kabineta sēdes protokollēmumu, Ekonomikas ministrijai līdz 2005.gada 1.martam jāiesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojekts, kas aizstātu minētos noteikumus un regulētu tirdzniecības organizēšanas jautājumus.
Projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos; Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Latvijas Tirgotāju asociācijā;
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai Atkritumu apsaimniekošanas likumā Ministru kabinetam paredzētu pilnvarojumu noteikt valsts nodevas likmes un maksāšanas kārtību par licenču izsniegšanu atsevišķiem komercdarbības veidiem.
Pašreizējā situācijā valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevu speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem, kuri izstrādāti, pamatojoties uz likumu “Par nodokļiem un nodevām” un likumu “Par uzņēmējdarbību”. Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumiem likums “Par uzņēmējdarbību” 2005.gada 1.septembrī zaudēs spēku, un likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktais nav uzskatāms par pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par valsts nodevām.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā; Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica plāna projektu “Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns”.
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna mērķis ir nodrošināt uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu, nodokļu politikas un administrēšanas uzlabošanu un administratīvo šķēršļu mazināšanu, kas veicinātu Latvijas konkurētspēju Eiropas Savienībā.
Pasākumu plānā ir iekļautas uzņēmējus pārstāvošo organizāciju – Tautsaimniecības padomes, Ārvalstu investoru padomes, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes – identificētās problēmas un rekomendācijas Latvijas valdībai.
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns ir starpinstitūciju politikas plānošanas dokuments, un tā rīcības virzieni ietilpst Ekonomikas, Finanšu, Tieslietu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī citu institūciju kompetencē.
Pasākumu plānā ir iekļautas sadaļas par nodokļu politiku un to administrēšanas kārtības pilnveidošanu, uzņēmējdarbības tiesiskās vides pilnveidošanu, konkurētspējas veicināšanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Latvijas Tirgotāju asociācijā.

Labklājības ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība”.
2004.gada 25.novembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, kurā tika precizēta pārejas noteikumu 4.punkta redakcija. Saskaņā ar šo punktu izdotie Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumi Nr.378 “Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība” zaudē spēku, tādēļ noteikumi “Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība” jāizdod no jauna.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā darbiniekam, kurš cietis nelaimes gadījumā darbā vai kuram konstatēta arodslimība, vai viņa apgādībā bijušai personai tiek aprēķināts, finansēts un izmaksāts līdz 1997.gada 1.janvārim (t.i., laikposmā līdz likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” spēkā stāšanās dienai) darbā nodarītais kaitējums.
Noteikumu projekts nemaina līdz šim spēkā esošo darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtību. Noteikumu projekta tekstā ir precizēti atsevišķi termini atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu normām.
Noteikumu projekts nerada fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, jo kaitējuma atlīdzību tāpat kā līdz šim izmaksās darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs. Savukārt, ja darba devēja darbība tiek izbeigta, kaitējuma atlīdzības turpmāko izmaksu nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbilstoši valsts budžetā kārtējam gadam paredzēto līdzekļu ietvaros.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Satiksmes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi””.
Noteikumu projekta mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, papildinot noteikumus ar jaunām normām, kā arī precizējot esošās normas. Būtiskākie grozījumi saistīti ar radžoto riepu lietošanas aizlieguma atcelšanu ziemas periodā, nosakot, ka laikposmā no 1.maija līdz 1.oktobrim aizliegts braukt ar transportlīdzekļiem, kuriem ir riepas ar radzēm.
Noteikumu projekts paredz: lai palaistu garām ar lielāku ātrumu braucošu transportlīdzekli, nodrošinot ceļu satiksmes drošību, kā arī netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, atļauts pārkārtoties un īslaicīgi braukt pa ceļa nomali, ja tā ir ar asfalta vai asfaltbetona segumu.
Noteikumu projektā ietvertas normas, kas saistītas ar jaunu valsts standartu pieņemšanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Labklājības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas”.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas pārvadājumiem starp Latviju un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Kārtību, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas pārvadājumiem starp Latviju un Eiropas Savienības valstīm, nosaka Eiropas Savienības normatīvie akti (Regula Nr.684/92/EEC ar grozījumiem, kas ietverti Regulā Nr.11/98/EC; Regula Nr.2121/98/EEC, Regula Nr.12/98/EC), bet ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, – Ministru kabineta 2003. gada 19. augusta noteikumi Nr.464 “Kārtība, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas pārvadājumiem starp Latviju un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis”.
Kārtību, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas pārvadājumiem starp Latviju un Eiropas Savienības valstīm, nosaka Eiropas Savienības normatīvie akti (Regula Nr.684/92/EEC ar grozījumiem, kas ietverti Regulā Nr.11/98/EC; Regula Nr.2121/98/EEC, Regula Nr.12/98/EC), bet ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, – Ministru kabineta 2003. gada 19. augusta noteikumi Nr.464 “Kārtība, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas”, kuri izdoti saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 30.panta ceturto daļu.
2004.gada 2.decembrī pieņemti grozījumi Autopārvadājumu likumā, tika mainīta likuma 30.panta daļa, kura deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, kā arī pasažieru starptautisko pārvadājumu organizēšanas un veikšanas, maršrutu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas kārtību. Saskaņā ar likuma pārejas noteikumiem, Ministru kabineta noteikumi ir spēkā līdz 2005.gada 1.aprīlim. Lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu izdošanu atbilstoši deleģējumam Autopārvadājumu likuma 30.panta piektajā daļā, ir nepieciešams iepriekš minētos noteikumus izdot no jauna, nemainot to saturu.
Uz 2005.gada 1.janvāri licences, kas apliecina tiesības veikt starptautiskos pasažieru komercpārvadājumus, ir izsniegtas 353 firmām, kuru rīcībā ir 647 autobusi.
Pasažieru regulāros starptautiskos pārvadājumus veic 14 Latvijā reģistrētas firmas, kuras apkalpo vairāk nekā 30 regulārus starptautiskos maršrutus uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Par pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu Latvijas Republikas valdība ir noslēgusi nolīgumus ar 15 valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Tieslietu ministrijas maksas pakalpojumu cenrādis un pakalpojumu samaksas kārtība”.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīva nodaļā tiek veikts plašs izziņas darbs, lai, pamatojoties uz fizisku un juridisku personu iesniegumiem, izsniegtu civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus – apliecības, izziņas vai izrakstus no reģistriem. Uz valsts iestāžu pieprasījumiem dokumenti tiek izsniegti bez maksas. Izziņu vai izrakstu no reģistriem izsniegšanu privātpersonām Dzimtsarakstu departamenta arhīva nodaļa realizē kā maksas pakalpojumu.
Noteikumu projekts paredz, ka par civilstāvokļa akta reģistrāciju apstiprinošu izziņu vai izrakstu no reģistra, kas izdots, pamatojoties uz ierakstu baznīcas grāmatā, ja iesniegumā norādīts precīzs reģistrācijas gads un reģistrācijas vieta, paredzēta samaksa 2 lati.
Civilstāvokļa akta reģistrāciju apstiprinoša izziņa vai izraksts no reģistra, kas izdots, pamatojoties uz ierakstu baznīcas grāmatā, ja iesniegumā norādīts varbūtējais reģistrācijas periods (10 gadu robežās) un iespējamā reģistrācijas vieta (ne vairāk kā trīs pilsētas, pagasti vai baznīcas), – 4 lati.
Civilstāvokļa akta reģistrāciju apstiprinoša izziņa vai izraksts no reģistra, kas izdots, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļā izdarītu ierakstu, ja iesniegumā norādīts precīzs reģistrācijas gads un reģistrācijas vieta, – 1 lats.
Civilstāvokļa akta reģistrāciju apstiprinoša izziņa vai izraksts no reģistra, kas izdots, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļā izdarītu ierakstu, ja iesniegumā norādīts varbūtējais reģistrācijas periods (10 gadu robežās) un iespējamā reģistrācijas vieta (ne vairāk kā trīs pilsētas vai pagasti), – 2 lati.
Samaksa paredzēta arī gadījumos, ja reģistrs sniedz negatīvu izziņu, ja civilstāvokļa reģistru grāmatas nav saglabājušās vai arī ja civilstāvokļa reģistru grāmatas ir saglabājušās, bet pieprasītais reģistrs nav atrodams.
Konsultācija (līdz vienai stundai) privātpersonām dzimtsarakstu arhīvu specifiku raksturojošos jautājumos (radniecības pierādīšanas tehnika, ģimenes tiesību vēsture, administratīvi teritoriālais iedalījums, tā vēsturiskās izmaiņas, apdzīvoto vietu nosaukumi, to vēsturiskās izmaiņas, baznīcu draudžu saistība ar apdzīvotām vietām u.c.) – 2 lati.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica likumprojektu “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””.
Likumprojekts noteic, ka par arodbiedrības reģistrāciju, statūtu grozījumu un citu izmaiņu reģistrāciju, arodbiedrības izslēgšanu no arodbiedrību reģistra un reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšanu maksājama valsts nodeva, kuras apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.
2004.gada 10.augustā izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.702 “Noteikumi par arodbiedrību reģistrācijas valsts nodevu”, kuri tika izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 10.panta otro daļu.
Juridisko dienestu sanāksmē atbalstīts viedoklis, ka turpmāk Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz noteikt valsts nodevas apmēru, izdodami saskaņā ar attiecīgo jomu regulējošajā speciālajā likumā paredzētu pilnvarojumu Ministru kabinetam. Šajā gadījumā attiecīgo jomu regulējošais speciālais likums ir likums “Par arodbiedrībām”, kura spēkā esošajā redakcijā nav paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam šādu noteikumu izdošanai, tādējādi nepieciešams tajā noteikt šo pilnvarojumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments