Viktors Mihailovskis, Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, mēs gan tiekamies jūsu valsts svētku — Neatkarības dienas sakarā. (Šos svētkus valsts kopš PSRS sabrukuma ik gadus atzīmē 24. augustā.)

Taču pavisam drīz būs septembris, kad apritēs gads kopš Jaltas konferences — notikuma, kas spilgti apliecināja Ukrainas starptautisko autoritāti. Latvijai, tāpat abām pārējām Baltijas valstīm, šī Jaltas konference bija ļoti nozīmīga arī, atceroties citu Jaltas konferenci — 1945. gada sākumā. Toreiz jūsu skaistajā pilsētā tika likti pamati pēckara Eiropas dalījumam. Savukārt 1999.gada Jaltas konference divdesmitā gadsimta izskaņā spilgti izgaismoja jaunās Eiropas realitāti.

— Es nevaru nepiekrist tam, kā jūs vērtējat starptautisko konferenci "Baltijas — Melnās jūras sadarbība: par integrētu 21. gadsimta Eiropu bez dalījuma līnijām", kas pērn notika pēc Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas ierosinājuma un kurā piedalījās Baltijas un Melnās jūras reģionu vairāk nekā divdesmit valstu vadītāji un pārstāvji.

Ukraina aktīvi piedalās jaunās Eiropas drošības arhitektūras veidošanā un ir pret jaunām dalījuma līnijām Eiropā. Šodien, gadu pēc šī svarīgā notikuma Eiropas dzīvē, var apgalvot — Jaltas konferencē tika sperts nozīmīgs solis, lai mūsu kontinentā radītu uzticības un savstarpējas cieņas gaisotni, kas nepieļautu ne "dzelzs", ne "papīra" aizkaru rašanos.

— Kāda ir jūsu valsts pašreizējā ekonomiskā un politiskā situācija?

— Ukraina savus valsts svētkus sagaida ar nozīmīgiem sasniegumiem. Pirmkārt, mūsu valstī ir radīti priekšnoteikumi krīzes parādību pārvarēšanai un sociāli ekonomiskās situācijas uzlabošanai.

Tiek pabeigts demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības un sociālās partnerības mehānisma veidošanas process. Iekšpolitisko situāciju valstī raksturo politiska stabilitāte un sekmīga demokrātiskas tiesiskas sabiedrības attīstība.

Prezidents Leonīds Kučma un pārējā valsts vadība aktīvi īsteno demokrātisko reformu kursu, nostiprinot likumību un tiesiskumu, tuvinot Ukrainas likumdošanu Eiropas Savienības likumdošanai. Jāmin arī pozitīvās iezīmes Ukrainas ekonomiskajā un sociālajā attīstībā šā gada pirmajā pusē. Pirmo reizi deviņos mūsu valstiskās neatkarības gados iekšējais kopprodukts pērn pieauga par 5 procentiem. Rūpniecībā pieaugums bija par 11 procentiem, bet patēriņa preču ražošanā pat par 22 procentiem, veidojot 16 miljardus ASV dolāru.

Otrkārt, pieredze, ko esam uzkrājuši neatkarības gados, liecina, ka mūsu ārpolitikas kurss ir drošs pamats nacionālo interešu aizsargāšanai pasaulē. Mūsu ārpolitika ir Ukrainas reformu kursa svarīga sastāvdaļa un viens no ietekmīgākajiem instrumentiem galvenā uzdevuma — valsts ekonomiskās izaugsmes un pilsoņu labklājības nodrošināšanas — sasniegšanai.

Mūsu valstij ir pārliecinoši panākumi arī starptautiskā jomā. To apliecina Ukrainas ievēlēšana — pērnā gada oktobrī — par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli. Viens no Ukrainas aktīvās darbības piemēriem šajā organizācijā ir prezidenta Leonīda Kučmas ierosinātais ANO Drošības padomes lēmums šā gada 7. oktobrī jaunajam gadu tūkstotim veltītās ANO dalībvalstu vadītāju apspriedes ietvaros sarīkot īpašu Drošības padomes sēdi visaugstākajā līmenī. Starp citu, savu lēmumu tajā piedalīties jau izteikuši visu ANO dalībvalstu vadītāji.

— Manuprāt, Latvijā, kā arī daudzās citās valstīs vēl ir pārāk maz informācijas par Ukrainas attieksmi pret Eiropas Savienību un NATO. Vai jūs varētu plašāk izklāstīt savas valsts pozīciju šajā aspektā?

— Ukraina konsekventi turpina savu stratēģisko kursu — iestāties Eiropas Savienībā. Tā ir viena no mūsu valsts ārpolitikas prioritātēm. Tuvākais mērķis ir kļūt par asociētu, bet perspektīvā — par pilntiesīgu šīs autoritatīvās starptautiskās organizācijas locekli. Attiecībās ar ES mēs izmantojam arī Ukrainai draudzīgās Latvijas pieredzi. Kā aktīva jaunās Eiropas drošības arhitektūras veidotāja Ukraina attīsta arī plašu sadarbību ar NATO. Piemēram, mēs piedalāmies šīs alianses vadītajā stabilizācijas procesā Dienvidaustrumeiropā. Pērn — Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, tagad — Kosovā, kur miera veicināšanas misiju veic ukraiņu — poļu bataljons.

Ukrainas sadarbība ar NATO iegūst īpašu nozīmi kā viens no būtiskiem reģionālās stabilitātes un drošības faktoriem.

Es varētu minēt vēl daudzus Ukrainas aktīvās un konstruktīvās darbības piemērus starptautiskā jomā. Taču īpaši es gribu uzvērt to, ka deviņos neatkarības gados mūsu valstī ir izveidots augsti kvalificēts ukraiņu diplomātu kolektīvs. Ukrainas ārlietu ministrijas sistēmā strādā tūkstoš astoņsimt cilvēku, no tiem tūkstoš divsimt — ārvalstīs. Ukrainai tagad ir diplomātiskās pārstāvniecības sešdesmit piecās valstīs. Ukrainas neatkarību un suverenitāti atzinušas 167 valstis, un 164 no tām ar Ukrainu nodibinājušas diplomātiskās attiecības.

— Protams, šo valstu skaitā ir arī Latvija. Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības?

— Ukrainas un Latvijas attiecības attīstās pozitīvi. Mūsu attiecībām raksturīga abpusēja cieņa un savstarpēja ieinteresētība, uzticēšanās, mēroga plašums un dinamisms, konstruktīvisms. Mūsu attiecību tālākajai attīstībai nozīmīga bija Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa vizīte Ukrainā šā gada februārī. Tā deva jaunu impulsu ne vien politisko attiecību attīstībai, bet arī sakaru padziļināšanai ekonomikas, zinātnes, kultūras un drošības jomās. Mēs aktīvi sadarbojamies kopīgā mērķa — integrācija Eiropas Savienībā — īstenošanā. Veiksmīgi attīstās arī Ukrainas un Latvijas sadarbība starptautiskajās organizācijās.

Par ciešiem ekonomiskajiem sakariem liecina savstarpējās tirdzniecības apjoma pieaugums. Piecos mēnešos par 27 procentiem tas palielinājies. Protams, abu valstu potenciāls vēl netiek izmantots tik plaši, cik būtu iespējams. Tādēļ ir svarīgi veicināt abu valstu ražotāju sadarbību. Pieredze rāda, ka tiešie kontakti starp darījumu aprindām nodrošina panākumus. Piemēram, Latvijā pazīstamā kompānija "Tritons" plāno Ukrainā izveidot RIMI lielveikalu tīklu.

— Latvijā dzīvo arī visai daudz ukraiņu. Kā jūs raksturotu savu tautiešu stāvokli mūsu valstī?

— Ukraiņu kopienu Latvijā veido apmēram 64 tūkstoši cilvēku. Jūsu valstī darbojas desmit ukraiņu kultūras un izglītojošās biedrības. Ģeogrāfiski tās izvietotas ne vien Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē un citās Latvijas pilsētās. Mūsu lepnums ir Ukraiņu vidusskola Rīgā. Jūsu avīzes lasītāji jau zina, ka šā gada martā Ukrainas prezidents Leonīds Kučma skolas direktori Lidiju Kravčenko apbalvoja ar Kņazes Olgas ordeni. Tas liecina, ka mūsu valsts augstu novērtē gan personīgi direktores Lidijas Kravčenko, gan visa skolas kolektīva nopelnus, stiprinot draudzību starp mūsu valstīm un tautām.

Gribu uzsvērt, ka ārpus Ukrainas tā ir pirmā ukraiņu skola visā bijušās PSRS teritorijā. Tagad tā vairs nav vienīgā. Nesen ukraiņu skola tika atvērta arī Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi. Lielu palīdzību jaunās skolas izveidē sniedza Rīgas ukraiņu skola, kuras pedagogi dalījās savā pieredzē.

Izmantojot izdevību, es gribu vērsties pie jūsu laikraksta lasītājiem, aicinot viņus veltīt arī savas pūles draudzības un savstarpēji izdevīgu attiecību padziļināšanai starp mūsu valstīm un tautām. Šeit ir ļoti plašas sadarbības iespējas — ekonomika un tirdzniecība, zinātne un izglītība, medicīna un kultūra, tūrisms, sports un daudzas citas jomas.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors