Latvijas Ministru prezidents:

— vakar, Biržos tiekoties ar Lietuvas Republikas premjerministru

Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Lietuvas Republikas premjerministrs Andrjus Kubiļus vakar, 24.augustā, Lietuvas pilsētā Biržos masu mediju pārstāvju ielenkumā        Foto: epa/A.F.I.

Vakar, 24.augustā, Lietuvas pilsētā Biržai notika Latvijas Republikas (LR) Ministru prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar Lietuvas Republikas premjerministru Andrju Kubiļu.

Tikšanās sākumā Lietuvas premjerministrs izteica līdzjūtību sakarā ar Rīgā notikušajiem sprādzieniem, akcentējot nepieciešamību sadarboties terorisma apkarošanā. Abu valstu premjerministri dalījās pārdomās par valdību darba aktualitātēm, īpaši attiecībā uz ES paplašināšanās procesu. Lietuvas premjerministrs informēja par šābrīža situāciju Lietuvā pirms parlamenta vēlēšanām.

Pārrunājot abu valstu robežšķērsošanas atvieglošanas un kopīgu robežpunktu iekārtošanas jautājumus, abi premjerministri pauda gatavību turpmākai sadarbībai.

A.Bērziņš uzsvēra nepieciešamību nozīmēt pilnvaroto robežas pārstāvjušanu no abām valstīm un izveidot kopēju robežpunktu Medumi—Šmeline. A.Bērziņš informēja Lietuvas premjerministru par situāciju abu valstu jūras robežu ratifikācijā Saeimā.

Abu valstu premjerministri pārrunāja sadarbības iespējas enerģētikas jomā. Lietuvas premjerministrs pastāstīja par Ignalīnas elektrostacijas darbību un tās perspektīvo slēgšanu, kā arī raksturoja valsts politiku elektroenerģētikas jomā. LR Ministru prezidents A.Bērziņš informēja par situāciju Latvijas elektroenerģētikā. Abu valstu premjerministri pārrunāja iespējamo sadarbību vienota Baltijas elektroenerģijas tīkla veidošanā, kopīgas Eiropas Savienības enerģētikas telpas veidošanā.

Tikšanās nobeigumā A.Bērziņš un A.Kubiļus pārrunāja vidējā un sīkā biznesa attīstības iespējas Baltijas valstīs.

— saskaņojot ar ministriju vadītājiem valdības rīcības plānu

Trešdien, 23.augustā, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar kultūras ministri Karinu Pētersoni un izglītības un zinātnes ministru Kārli Greiškalnu.

Tikšanās laikā tika precizēti un papildināti Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtie rīcības plāni valdības deklarācijas izpildei. Ministri arī atskaitījās par to rīcības plānos paredzēto uzdevumu realizēšanu, kuru izpildes termiņš ir beidzies.

Pēc plānu precizēšanas un saskaņošanas ikviens interesents ar tiem varēs iepazīties Ministru kabineta mājas lapā.

Tikšanās reizē ar izglītības un zinātnes ministru A.Bērziņš pieprasīja K.Greiškalnam informāciju par to, vai paredzētajā laikā tiks pabeigta Pasaules Bankas finansēto skolu siltināšanas projektu izpilde. Izglītības un zinātnes ministrs deva garantiju, ka aizkavēšanās nenotiks un gan aizsāktie remontdarbi, gan projektu otrās kārtas izstrāde un izsoļu sagatavošana tiks pabeigta laikā.

Valdības preses departaments

— iknedēļas intervijā Latvijas radio

Intervija Latvijas radio 24.augusta raidījumā "Kāpnes" pulksten 13.35. Raidījums ierakstīts 23.augustā. Vada žurnālists Aidis Tomsons.

— Rīt jūs dosities uz Biržiem. Kāds ir brauciena mērķis?

A.Bērziņš: — Man ir neoficiāla tikšanās ar Lietuvas premjeru, un mēs pārrunāsim vairākus jautājumus. Ir daži konfidenciāli jautājumi, par kuriem mēs runāsim, bet ir arī tādi, kas skar visu sabiedrību. Pirmkārt, runāsim par mūsu sadarbību integrācijā Eiropas Savienībā. Spriedīsim, ko darīt ar Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgumu, iestājoties Eiropas Savienībā. Igauņi, piemēram, ir gatavi atteikties no Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma. Mēs uzskatām, ka Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgums ir ļoti laba lieta, kas parāda Baltijas valstu vienotību un mobilizē tās tālākai sadarbībai, arī Eiropas Savienības ietvaros, kad mums būs brīvais vienotais tirgus. Otrkārt, lietuviešiem ir liela interese par to, kas noticis Latvijas enerģētikā, un arī mums būtu interesanti uzzināt visus jaunumus, kas saistīti ar viņu enerģētiku Lietuvā. Lietuvas valdība ir pieņēmusi enerģētikas likumus, ar kuru palīdzību ir veikta restrukturizācija enerģētikas nozarē. Lietuvā ir notikusi nopietna donoru konference, kurā runāja par to, kas notiks tālāk ar Ignalinas spēkstaciju. Mūs tas interesē gan no enerģijas ražošanas, gan enerģijas saņemšanas, gan arī no drošības viedokļa, jo spēkstacija atrodas visai tuvu Latvijas robežām.

— Vai sarunas ar Igauniju par enerģētiku jau ir bijušas? Kāda būs Lietuvas loma šajā jautājumā?

A.Bērziņš: — Ar Igauniju sarunas ir pārtrauktas, igauņiem pašlaik pašiem jātiek galā ar savām problēmām: ar Narvas spēkstaciju privatizēšanu un ar uzņēmumu "Estienergie". Tādēļ mūs interesē tas, kas notiks Lietuvā; Baltijā ir kopējais dispečerdienests, tā sauktais DC Baltija, kas nodrošina elektroenerģijas piegādi un elektroenerģijas transportu visam Baltijas reģionam, nodarbojas arī ar enerģijas tranzītu. Būtu svarīgi zināt to, kā visas trīs valstis risinās šos jautājumus. Pirmdien mēs dosimies uz Pērnavu, kur tiksies trīs Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu premjerministri, un tur mēs atkal runāsim par sadarbības jautājumiem, kopējiem projektiem, kopējām problēmām. Tāpēc ir labi saskaņot viedokļus ar Lietuvu šīs tikšanās priekšvakarā.

— Par to, kas notiks pirmdien, to jūs, droši vien, pastāstīsit nākamajā reizē. Šonedēļ es gribētu aicināt jūs runāt par sprādzieniem universālveikalā "Centrs" un par to, kas tiks darīts, lai aizsargātu cilvēkus šeit, Latvijā.

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka valdības galvenais uzdevums patlaban ir kopīgiem spēkiem panākt, lai nekas tamlīdzīgs neatkārtotos. Pašlaik vairāk nekā 4000 cilvēku nopietni strādā pie šīs problēmas. Ir virkne versiju, kuras tiek analizētas. Ir izveidots apjomīgs katalogs ar iespējamo terora akta veicēju sejām, tās visas tiek pārbaudītas. Tiek pārbaudīti tie cilvēki, kas bijuši veikalā un kurus ir fiksējušas kameras. Notiek nopietna izmeklēšana. Valdība ir izsludinājusi 25 tūkstošus latu lielu prēmiju tam, kurš uzrādīs šī terorakta organizētājus un īstenotājus.

— Vai jūs pieļaujat, ka vainīgos tomēr neizdosies atrast?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka agrāk vai vēlāk mēs viņus atradīsim. Tādas lietas nav iespējams noslēpt. Protams, mēs būtu ieinteresēti to izdarīt pēc iespējas ātrāk.

— Šobrīd ir aktualizējusies problēma, ka Latvijā pieaug zvanītāju un draudētāju par to, ka ir ielikta bumba, skaits. Varbūt tas vienkārši notrulina uzmanību un šiem zvaniem netiek pievērsta pārāk liela uzmanība.

A.Bērziņš: — Es varu jums piekrist, ka tas notrulina uzmanību, bet policijai ir dots rīkojums katru šo zvanu, neatkarīgi no tā, kādā balsī cilvēks to pasaka, pārbaudīt. Ir gan tāda likumsakarība — kolīdz skolā ir eksāmens, tā atskan zvans, ka skola ir mīnēta, un eksāmens, protams, nenotiek. Ir aizturēti ļoti daudzi cilvēki, kuri ir zvanījuši: gan skolēni, kuriem gribas paālēties, gan garīgi nelīdzsvaroti cilvēki. Bet katrs no šiem zvaniem tiek ļoti uzmanīgi analizēts un vērtēts.

— Varbūt vajadzētu rīkot kaut kādu iebiedēšanas kampaņu vieglprātīgākajiem skolēniem un citiem cilvēkiem, lai tie secinātu, ka šādai rīcībai seko sods.

A.Bērziņš: — Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēts sods par draudu zvaniem, bet ne jau sodā ir būtība. Svarīgi būtu katram bērnam mājās stāstīt, ka visi šie pasākumi — policijas izsaukšana, izbraukšana, cilvēku evakuēšana, darbības apturēšana, telpas pārbaudes, speciālo dienestu, apmācītu suņu iesaistīšana pārbaudēs, speciāla ekipējuma lietošana — maksā naudu. Viena izsaukuma vidējā cena ir apmēram 1400 – 1500 latu. Tā ir mūsu pašu nauda, kuru mēs esam nomaksājuši ar saviem nodokļiem, lai aizsargātu sevi. Ja mēs šo naudu tērējam "pa tukšo", tad var gadīties, ka vajadzības brīdī mums tās naudas pietrūks. Tas būtu jāstāsta katram savā ģimenē.

— Varbūt šī nauda būtu jāpiedzen no tiem cilvēkiem, kas radījuši izdevumus?

A.Bērziņš: — Tāda doma varētu būt, bet daudzos gadījumos ir tā, ka faktiski šādu naudas summu ir grūti piedzīt, jo vecākiem nemaz nav tādu līdzekļu, kādus bērni izšķērdējuši neapdomības dēļ. Ir sistēma, kas ļauj atpazīt, atšifrēt telefonu, no kura tiek zvanīts. Spridzināšanas draudu gadījumos policija strādā operatīvi, un daudzi tiek notverti pie rokas. Tā ka es nevienam neiesaku mēģināt šādi māžoties.

— Runājot par traģiskajiem notikumiem, jāpiemin zemūdenes "Kursk" traģēdija Krievijā. Šodien tika izteiktas līdzjūtības. Vai jūs arī esat izteicis līdzjūtību Krievijai?

A.Bērziņš: — Jā, es izteicu līdzjūtību jau aizvakar un vakar oficiāli aizsūtīju Krievijas premjeram līdzjūtības vēstuli. Tas ir traģisks notikums, nekādu citu komentāru nav.

— Kā jūs prognozējat notikumu attīstību jautājumā par tiesāšanos starp "Tilts Communication" un Latvijas valsti?

A.Bērziņš: — Pēc juristu ieteikuma mēs gribētu izvairīties no jebkādām prognozēm un komentāriem. Šis process ir sācies, tātad mums vēl ir 22 dienas, lai vai nu iesniegtu pretprasību, vai citādi reaģētu uz šo iesniegumu. Mums ir jādara viss, lai aizstāvētu valsts intereses, un tāpēc pašlaik šiem dokumentiem tiek piešķirts konfidencialitātes raksturs, lai nenodarītu materiālu kaitējumu Latvijai.

— Vai ir iespējams, ka mēs atsakāmies no monopoltermiņa samazināšanas un atstājam to tā, kā tas noteikts līgumā ar "Lattelekom" ?

A.Bērziņš: — Mēs pagaidām neesam lēmuši par konkrētu stratēģiju, bet mēs to darīsim. Tikai pēc tam, kad šis process būs beidzies, varēs sīkāk pastāstīt par tā norisi. Mēs esam uzmanīgi iepazinušies ar uzstādīto prasību, konsultējamies ar juristiem un gatavojam atbildes reakciju.

— Vai valsts valodas noteikumi, kurus valdība vakar beidzot akceptēja, ir labākais kompromiss?

A.Bērziņš: — Mēs esam ieguldījuši ļoti daudz darba šo dokumentu tapšanā, un nu tie pilnībā atbilst Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas prasībām, tātad arī Eiropas Savienības prasībām. Šie noteikumi aizstāv latviešu valodu valstī tieši tā, kā to prasa likums par valodu, bet tie nekādā veidā nediskriminē citas valodas. Ir noteikts, ka firmu nosaukumiem ir jābūt vai nu latviešu valodā, vai atveidotiem ar latīņu alfabēta burtiem. Noteikumos ir ietverts arī tas, ka cilvēkam pasē var ierakstīt uzvārdu viņa oriģinālvalodas formā, ja viņš to vēlas. Es domāju, ka tas ir ļoti saprātīgs kompromiss starp mūsu valodas likumu un starptautisko institūciju izvirzītajām prasībām.

— Ja Eiropas institūcijas izvirzīs vēl kādas prasības, Latvija vēlreiz pārskatīs šos noteikumus?

A.Bērziņš: — Ja ir kādas prasības, tad tās ir jāizvērtē. Manuprāt, mēs esam maksimāli centušies visas šīs prasības izskatīt un konsekventi realizēt, nenodarot pāri latviešu valodai kā valsts valodai, kura jāaizsargā.

— Vakar valdībā tika pieņemta valsts investīciju programma. Raksturojiet, lūdzu, īsi šo programmu!

A.Bērziņš: — Salīdzinot divu vai trīs gadu investīciju programmas, jāsaka, ka investīciju programmas vairs nav tik plašas, jo mēs esam spiesti to līdzekļu daļu, kas rodas no jauna, atdot citām, ar investīcijām nesaistītām lietām. Skolotāju algām, kuras būtiski jāpalielina; valsts aizsardzībai, kas ir saistīta ar Latvijas integrāciju NATO, un lauksaimniecības nozarei. Salīdzinoši lielu daļu investīciju programmā aizņem tie projekti, kas ir iesākti pagājušajā vai aizpagājušajā gadā un kuriem beigu termiņš paredzēts nākošajā gadā. Maz ir jaunu programmu. Eiropas Savienībai ir trīs jaunie instrumenti: "Sapard" programmas nauda, kas ir paredzēta lauksaimniecībai; "Ispas" nauda, kas pienāksies vides aizsardzībai, ceļu, ūdensvadu, kanalizāciju sakārtošanai, un tā ir "Phare" nauda, no kuras 75 procenti būs izmantojami investīcijās, bet tikai 25 procenti — konsultantu darba apmaksai, ceļošanai, dzīvošanai un tā tālāk. Bet visās šajās trijās programmās ir nepieciešams līdzfinansējums. Šo investīciju programmu ietvaros esam sašaurinājuši jauno projektu attīstību, lai atrastu līdzekļus līdzfinansējumam, jo, ja mums būs līdzfinansējums, mēs varēsim dabūt apmēram 40 miljonus eiro ceļu uzturēšanai kārtībā, vides aizsardzībai. Tas nav kredīts, tā ir neatmaksājama palīdzība. Mums ir daudz neatrisinātu jautājumu investīciju programmā, kuri iekļauti atsevišķā sarakstā. Piemēram, vajadzētu rast līdzekļus Latvijas austrumu robežas izbūvei, tai pietrūkst apmēram 700 tūkstoši latu. Mums ir daudz kultūras objektu, kuriem ir nepieciešami līdzekļi. Mums ir projekti, kas nav realizēti, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta un muitas dienesta informācijas sistēmas sakārtošana. Ja mēs šo sistēmu nesakārtojam, tad nevaram prasīt, lai budžeta iekasēšanas daļa palielinātos. Pie tā mēs vēl strādāsim.

— Kāda ir situācija Latvijas budžetā patlaban?

A.Bērziņš: — Līdz 12.septembrim budžets ir jāizskata valdībā, lai mēs varētu līdz 1.oktobrim to iesniegt izskatīšanai Saeimā. Es domāju, ka mēs to arī izdarīsim.

— Presē parādījusies informācija par to, ka skolotāju algu paaugstinājums tiks realizēts no tā, ka prēmijas, kuras maksāja skolotājiem, tagad kļūs par algām, bet reāli nekāda algu paaugstinājuma nebūs.

A.Bērziņš: — Nav taisnība. Mēs vakar apstiprinājām visu skolotāju algu pieaugumu grafiku, kurā noteikts, ka vidēji par slodzi darba samaksa palielinās apmēram par 10 līdz 11 latiem. Bez tam mēs ieviesām vēl papildu nosacījumu, ka skolu vadītājiem alga paaugstināma par lielāku summu, nekā iepriekšējā valdība to bija solījusi. Iepriekšējā valdība bija solījusi to paaugstināt par desmit latiem, mums iznāca, tur vadītāju algas paaugstinājums varētu būt 30 latu liels. Mēs esam iezīmējuši ļoti skaidru perspektīvu, un algu palielināšana notiks no pirmā septembra katru gadu. Bet ir jārēķinās ar to, ka izglītības sistēmā jānotiek struktūras sakārtošanai un optimizācijai. Ir jādomā, kā racionālāk izlietot tos līdzekļus, kas ir mūsu rīcībā. Nākamā gada budžetā ir iedalīts 11,7 miljoni latu vairāk nekā bija šogad.

Budžeta dotācijas veidā nauda tiks novadīta katrai pašvaldībai. Pašvaldībām ir nopietni jāstrādā, lai bērni no viņu apdzīvotajām vietām nebrauktu mācīties kaut kur citur, lai tie paliktu pašu skolās. Izglītības ministrija strādā pie tā, lai nauda "sekotu" skolēnam — neatkarīgi no tā, kur skolēns mācīsies, nauda ies līdzi. Ja skolēni negribēs mācīties kādā skolā tāpēc, ka uzskatīs, ka tur nav pietiekami augsta mācību kvalitāte, tad nauda aizies prom no skolas. Tā ir motivācija pašvaldībām rūpēties par to, lai skolas būtu labas, lai nevienam vecākam neienāktu prātā sūtīt savu bērnu uz kādu citu skolu.

— Kā cilvēki var sekot tam, kā tiek īstenotas ministriju programmas?

A.Bērziņš: — Katras ministrijas programma tūlīt pēc tās izskatīšanas tiks ievietota Ministru kabineta interneta mājas lapā un būs pieejama jebkuram cilvēkam. Katrs, kurš vēlēsies uzzināt, ko šai gadā plāno paveikt Izglītības ministrija vai Kultūras ministrija, vai Satiksmes ministrija un kurā datumā Ministru kabinetā jāiesniedz kāds dokuments, to visu varēs redzēt.

— Pārējie jautājumi nākamajā reizē. Paldies! Jūs dzirdējāt sarunu ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu.