Lauku tūrismā esam Baltijas līderi

28.janvārī Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru (TAVA) rīkoja ikgadējo Latvijas Lauku tūrisma konferenci. Nozares pārstāvji apkopoja aizvadītā gada rezultātus un formulēja uzdevumus 2005.gadam.

Naktsmītņu un gultas vietu skaits Latvijas laukos Asociācijas “Lauku ceļotājs” dati

Konferences ievadā TAVA direktors Uldis Vītoliņš pauda gandarījumu par paveikto, norādot: lauku tūrisma attīstības ziņā mūsu valsts ir tālu priekšā gan Lietuvai, gan Igaunijai. Tas attiecas tiklab uz piedāvājuma daudzveidību, kā arī servisa kvalitātes standartu līmeni.
Lauku tūrisms kļuvis par spēcīgu nu jau visnotaļ vērā ņemamā Latvijas tūrisma apakšnozari, kas savus pakalpojumus piedāvā gan pašmāju, gan ārvalstu tirgū. Pērn tūristi Latvijas lauku naktsmītnēs pavadījuši 287 700 tā sauktās gultas naktis, un tas ir par 31 procentu vairāk nekā 2003. gadā. No visām lauku naktsmītnēs pavadītajām naktīm 59 procentus izmantojuši Latvijas lauku atpūtas cienītāji, bet 41 procentu – ārvalstu tūristi. Asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele gan norādīja, ka šāds klientu proporcionālais dalījums lauku tūrisma jomai ir neraksturīgs – parasti ārvalstu tūristu īpatsvars nepārsniedz 20 – 25 procentus. 50 procentus ārvalstu viesu pavadīto gultas nakšu mūsu lauku naktsmītnēs veido Vācijas viesu apmeklējumi, ar 13 procentiem otrajā vietā ir franču tūristi, trešajā – viesi no Somijas (7 procenti).
Jāatzīmē, ka dažu valstu (Dānijas, Polijas, Norvēģijas un Spānijas) tūristu pavadīto gultas nakšu skaits salīdzinājumā ar 2003.gadu palielinājies par 80 – 100 procentiem. Nepārsteidz fakts, ka 59 procenti no visiem tūristiem Latvijas laukos atpūtušies vasaras mēnešos – jūnijā, jūlijā un augustā, jo tas uzskatāms par tradicionālo un visiecienītāko atvaļinājumu laiku gan Latvijā, gan ārvalstīs. Pašmāju tūristi lauku naktsmītņu labumus izmantojuši vidēji 1,28 diennaktis, bet ārvalstu viesi – 2,73 diennaktis.

Nozares uzņēmējiem vajadzīga diferencēta pieeja

U.Vītoliņš, runājot par lauku tūrisma turpmāko attīstību, formulēja divus nozares pamatuzdevumus: pirmkārt, jāpiesaista vairāk tūristu, un otrkārt, jāpanāk, lai tie lauku naktsmītnēs pavadītu ilgāku laiku. Protams, tas nozīmē lielākus ieņēmumus – Eiropas lauku tūrisma federācijas “EuroGites” pētījumi liecina, ka par nakšņošanu tiek iztērēti 60 procenti no kopējās laukos tērētās naudas, bet pārējie 40 procenti tiek izdoti par ēdienu, izklaidēm un citiem pakalpojumiem.
2004.gadā tūristi par nakšņošanu Latvijas naktsmītnēs iztērējuši kopsummā 2 877 120 latus. Ja ņem vērā, ka Spānijas naktsmītnēs tūristi uzturas vidēji 10 diennaktis, tad viegli aprēķināt, ka attīstības un ieņēmumu “griesti” mūsu valsts lauku tūrismā vēl ne tuvu nav sasniegti. A.Ziemele pastāstīja, ka vienā Latvijas lauku naktsmītnē ir nodarbināti vidēji trīs cilvēki, no kuriem divi ir mītnes īpašnieka ģimenes locekļi. Tā kā liela daļa šajā nozarē nodarbināto piederīgi mazo uzņēmēju pulkam, jāgādā par viņu biznesa rentabilitātes nodrošināšanu. A.Ziemele solīja, ka viens no asociācijas uzdevumiem šajā gadā būs panākt atvieglojumus mazajiem uzņēmējiem. “Lauku ceļotāja” prezidente norādīja, ka nav lietderīgi visiem mītņu saimniekiem par pienākumu uzlikt visu atskaišu iesniegšanu, kā arī aplikt ar nodokļiem katru nopelnīto santīmu.
Skrupuloza mazo lauku tūrisma naktsmītņu kontrole nav izdevīga arī valstij, turklāt šāda politika var veicināt tūrisma “melnā tirgus” veidošanos – mītņu saimnieki nedeklarēs savus ieņēmumus un nodarbosies ar nelegālu uzņēmējdarbību. Par to liecina, piemēram, A. Ziemeles minētā Andalūzijas pieredze – konstatēts, ka no katrām desmit šā Spānijas reģiona tūristu naktsmītnēm deviņas nav oficiāli reģistrētas.

Lauku tūrisms - gan savējiem, gan ārzemniekiem

Šogad plānots arī plašāk izvērst līdz šim mazāk apgūtus lauku tūrisma virzienus – viesu piesaisti lauku mājām, kurās ir amatnieku darbnīcas, kā arī saimniecībām, kuru īpašniekiem pieder mājlopi. Tas būtu interesanti gan ceļotājiem, kuru interešu lokā ir senie arodi un tautas māksla, gan vecākiem, kuri vēlētos savus bērnus iepazīstināt, piemēram, ar piena produktu izcelsmi – mūsdienu urbāniskā vide daudziem šādus priekšstatus ir liegusi.
Tiek domāts arī par iespēju virtuāli aplūkot lauku tūrisma piedāvājumu. Jau februārī atklās “Lauku ceļotāja” jauno mājas lapu, kurā tiks piedāvātas arī mītņu tiešās rezervēšanas iespējas, turklāt norēķinos varēs izmantot kredītkarti. A.Ziemele arī pavēstīja, ka asociācija izstrādājusi desmit projektus Eiropas Savienības līdzekļu piesaistei. Taču, kā uzsvēra “Lauku ceļotāja” prezidente, līdz šim arī valsts ne reizi nav liegusi atbalstu lauku tūrisma attīstībai. Viņa norādīja, ka mūsu valsts naktsmītņu saimniekiem aizvien labāk veicas ar svešvalodu apguvi, bet, galvenais, cilvēki pieliek pūles nepieciešamo zināšanu apguvei. Tāpēc pamatota ir lauku tūrisma iespēju reklāma ārvalstīs – U.Vītoliņš pastāstīja, ka šogad 23 starptautiskās izstādēs interesenti tiks iepazīstināti ar nule izdoto jauno katalogu “Atpūta laukos”.
Katalogā iekļautas 328 lauku naktsmītnes Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. To vidū ir gan lauku mājas, gan viesu mājas, gan viesnīcas, pilis, muižas un kempingi. Kataloga teksts lasāms latviešu, krievu, angļu un vācu valodā, tādējādi Latvijas lauku tūrisma objektus padarot vieglāk pieejamus dažādu valstu dabas un lauku klusuma mīļotājiem.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv