Ārzemju presē
Krievijas “Rossijskije vesti” salīdzinātas Baltijas valstu pozīcijas 9. maija kontekstā. Latvijas prezidente pirmā pieņēmusi lēmumu, kuru gan aizēnojis Saeimas Ārlietu komisijas lēmums saistīt robežlīguma parakstīšanu ar 1920. gada miera līgumu. Igaunija minēta kā pozitīvs piemērs prezidenta A. Rītela vizītes sakarā. Lietuva, kas vienmēr bijusi vistuvāk Maskavai, šobrīd “atpaliekot”.
•
Franču “Le Monde”: “Lietuvā gāja bojā 130 000 ebreju, Latvijā – 70 000 un Igaunijā – 2 000 ebreju. Lielākā daļa tika nogalināta uz vietas. Tika izveidotas vairākas komisijas, lai noskaidrotu vietējo iedzīvotāju atbildību par ebrejiem nodarītajām pārestībām, taču, neraugoties uz dažiem procesiem, neviens vainīgais netika notiesāts par karā pastrādātajiem noziegumiem”, apgalvo “Le Monde” .
•
Krievijas “Rossija” apstrīdēts Baltijas valstu okupācijas fakts. Neesot pamata kompensāciju prasībām. PSRS laikā Baltijas valstis esot bijušas ekonomiski attīstītas, tagad Latvijā neesot pat kino.
•
Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis paziņojis, ka apņēmīgi vērsīsies pret naudas atmazgāšanu. Viņš sacīja, ka Vašingtona Rīgai esot draudējusi ar “nopietnām sankcijām”, ja tā nekontrolēs krievu naudas iepludināšanu Rietumos caur Latvijas bankām.”
•
Krievijas “Krasnaja Zvezda”: “NATO vadība atteikusi Latvijai iespēju iegādāties savus iznīcinātājus. “NATO ir svarīgi, lai Latvijas gaisa telpa būtu apsargāta, nevis lai Latvijai būtu savas kara lidmašīnas,” citēts Briseles viedoklis. Tāpat NATO nav ieinteresēta, lai Latvija iznīcinātāju iegādei tērētu lielus līdzekļus no aizsardzības budžeta.”
•
Franču “La Liberation”: “Vairāki tūkstoši cilvēku piedalījās 60 gadu atceres svinībās Aušvicā, kas tika sarīkotas par godu nacisma genocīdā cietušo upuru piemiņai. Francijas prezidents Žaks Širaks atgādināja par Francijas līdzatbildību karā pastrādātajos noziegumos pret ebrejiem.”
•
Krievijas “The Moscow Times”: “Piemiņas pasākumā Aušvicā Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzina, ka Krievijā atklājušās antisemītisma un ksenofobijas tendences. Putins izmantoja savu runu, lai vērstos pret Baltijas valstu mēģinājumiem panākt komunisma noziegumu atzīšanu un nosodījumu no Krievijas puses.”
•
Vācu “Süddeutsche Zeitung”: “Sešdesmit gadus pēc kara beigām Simona Vīzentāla centrs grib Vācijā atrast vēl dzīvus nacistu rokaspuišus un šajā nolūkā ir izsludinājis atlīdzību. Kampaņa saucas “Operation Last Chance”.”
•
Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “Kā informē “Cilvēktiesību birojs”, nevienā citā pasaules valstī nav tik daudz neonacistu kā Krievijā. Vēl pagājušā gada sākumā 42% aptaujāto krievu uzskatīja, ka jāierobežo ebreju ietekme valsts varas struktūrās, politikā un tiesu sistēmā, kā arī audzināšanas un izklaides jomā, bet 28% pat izteicās par to, lai tiktu norobežotas vietas, kur dzīvo ebreji.”
Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem