— uzrunājot izglītības vadītāju semināra dalībniekus

— Vispirms es gribu uzsvērt to, ka valdība pilda savus solījumus. 22.augusta valdības sēdē tika izskatīts jautājums par skolotāju algu paaugstināšanu un apstiprināts iesniegtais pedagogu (izņemot pirmsskolas izglītības, interešu izglītības un augstākās izglītības pedagogu) darba samaksas paaugstināšanas grafiks, kas īstenojams līdz 2003.gada 1.septembrim. Valdība pieprasīja Izglītības un zinātnes ministrijai līdz šā gada 1.oktobrim iesniegt reformu plānu, jo, analizējot iepriekšējā mācību gadā paveikto, tika konstatēts, ka reformas, kas ekonomētu līdzekļus, īstenotos vāji, tādēļ valdībai no budžeta bija jāpiešķir 2,94 miljoni latu skolotāju algu paaugstināšanai. Es aicinu izglītības vadītājus pārrunāt ar skolotājiem rajonos jautājumus par klašu piepildījumu, likmēm, mācību gada pagarinājumu, lai, izzinot vairākuma viedokli, mēs varētu izstrādāt reformu plānu.

Pirmo reizi Latvijas valsts pastāvēšanas laikā valdība ir aizņēmusies naudu — Pasaules bankas kredītu, lai varētu pārbūvēt un labiekārtot skolas. Šovasar šis projekts ir uzsākts, un patlaban 25 republikas skolās notiek pārbūves darbi. Ar to valdība ir pierādījusi, ka izglītība ir viena no galvenajām prioritātēm valstī. Septembra sākumā plānoju tikties ar projektētājiem, lai pārrunātu piedāvātos pārbūves variantus un projekta otrajā kārtā izvēlētos modernākos, ilglaicīgākos no tiem. Mūsu mērķis ir panākt to, lai līdz ar skolu pārbūvi un siltināšanu ietaupītos pašvaldību līdzekļi. "Likumā par pašvaldībām" ir noteikts, ka vispārizglītojošās skolas atver, uztur un slēdz pašvaldība tiešā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Šajā mācību gadā līdz 10.jūnijam ir slēgtas 11 skolas, reorganizētas — 3. Manā rīcībā nav ziņu, ka līdz augustam būtu slēgta vēl kāda skola. Esmu pārliecināts, ka patlaban vairs neviena skola netiks slēgta.

No pašvaldībām ir atkarīgs arī tas, kāda ir materiāli tehniskā bāze katrā skolā. Apmeklējot skolas visos novados, nākas secināt, ka materiāli tehniskā bāze vairumā skolu ir vāja. Vienīgais gandarījums ir par to, ka nav nevienas pamatskolas, kurā nebūtu datoru. Visās skolās, kur esmu bijis, skolēniem ir iespēja apgūt iemaņas darbam ar datoru. Bet ļoti vāji skolas ir nodrošinātas ar sporta inventāru, un tikai 20 procentos vispārizglītojošo skolu ir sporta zāles. Esmu rosinājis ministrijas darbiniekus un sporta pārvaldi izstrādāt konkursa nolikumu par labāko skolu sporta aktivitāšu jomā un kā balvu par augstākajiem sasniegumiem rast iespēju un līdzekļus sporta zāles celtniecībai.

Tāpat esmu rosinājis konkursa "Lielā pūce" balvu papildināt ar datorklasi — ko saņemtu uzvarētāja skola.

Tās ir idejas, par kuru īstenošanas iespējām jādomā mums visiem kopā.

Šodien es gribu atklāti atzīt, ka Izglītības un zinātnes ministrijas darbā ir arī neveiksmes, piemēram, centralizēto eksāmenu satura noplūde, kuras dēļ bija jāpārceļ eksāmeni. Bet tas bija pareizs lēmums, jo tādējādi eksāmenā tika nodrošināti vienādi apstākļi visiem skolēniem valstī. Centralizēto eksāmenu ieviešanas mērķis ir panākt to, lai mūsu audzēkņu diplomi tiktu atzīti ne vien, stājoties Latvijas augstskolā, bet arī pretendējot uz studiju vietām pārējo Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un citu Eiropas valstu augstākajās mācību iestādēs.

Vēlos jūs informēt arī par to, ka ministrijā notiek reorganizācija. Lēmums par to pieņemts jau pirms diviem gadiem. Patlaban turpinās šā lēmuma realizācijas posms.

Mans uzdevums un pienākums ir panākt to, lai ministrijā būtu vieta, kur izglītības vadītāji varētu tikties ar visiem Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem un atklāti pārrunāt visus jautājumus. Tikai kopīgs dialogs nodrošinās sapratni un palīdzēs veikt svarīgos uzdevumus izglītības un zinātnes nozarē.

Savas uzstāšanās noslēgumā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns pasniedza Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstus izglītības pārvalžu vadītājiem — Rasai Bidiņai, Liānai Jansonei, Oļģertam Lejniekam, Elgai Ūbelei, Marijai Mickānei; arodbiedrības rajonu un pilsētu nodaļu priekšsēdētājiem — Ievai Stiģei, Irēnai Opšteinei, Annai Junelei, Intai Libreikai, Gaidai Reinšmitei un Izglītības valsts inspekcijas darbiniekiem — Līvijai Vībotai, Jānim Gailim, Vairim Ļaudumam, Mārim Lapiņam un Inetai Rudzītei.

Seminārā uzstājās arī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Andris Sarnovičs, kurš informēja par IZM reorganizācijas gaitu un iepazīstināja klātesošos ar IZM departamentu vadītājiem. Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Zigfrīds Grinpauks runāja par izglītības kvalitātes problēmām. Seminārā kā īpašs viesis bija uzaicināts Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšsēdētājs Valdis Pumpurs, kurš sniedza ļoti plašu un satraucošu informāciju par narkomānijas izplatību pusaudžu un jauniešu vidū.

Par arodbiedrību lomu izglītības problēmu risināšanā runāja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča, savukārt IZM Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta direktors Gunārs Krusts iepazīstināja ar novitātēm profesionālajā izglītībā.

Izglītības vadītāju tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī augstākajai izglītībai un tās attīstībai Latvijā, par ko informēja IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Jānis Čakste.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā