Par turpmāko Eiropas Savienības muitas politiku

27.un 28.janvārī Luksemburgā notika Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu muitas direktoru sanāksme, kurā piedalījās arī Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktors Andis Drulle.
Tas bija ES prezidējošās valsts Luksemburgas rīkots neformāls pasākums muitas direktoriem, lai amatpersonas pārrunātu būtiskus ES muitas politikas jautājumus. Tā kā sanāksme bija neformāla, tajā netika pieņemti oficiāli lēmumi, tomēr tās gaitā izdarītie secinājumi un panāktās vienošanās tiks īstenotas, piesaistot Eiropas Ministru padomes attiecīgās darba grupas.
Šobrīd ES dalībvalstu muitas dienesti ir izmaiņu priekšā, jo to fiskālās jeb nodokļu iekasēšanas funkcijas nozīme sakarā ar ES paplašināšanos ir mazinājusies. Tajā pašā laikā ir pieauguši draudi sabiedrībai un videi (terorisms, narkotikas, ieroči u.c.). Muitas dienesti daudzējādā ziņā ir piemēroti minēto draudu novēršanai, ņemot vērā izvietojumu uz robežām un zināšanas par preču plūsmu, transporta veidiem un operatoriem. Muitai ir neaizvietojama loma piegāžu ķēžu drošības sistēmu veidošanā. Diemžēl šobrīd, veidojot ES ārējo robežu aizsardzības politiku, muitas loma un preču kontroles nozīme netiek attiecīgi novērtētas, galvenokārt tiek akcentēta personu kontrole.
Runājot par muitas dienestu kompetenci, sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka viens no ES muitas politikas pamatprincipiem ir sadarbība gan starp dalībvalstu muitas iestādēm, gan ar Eiropas Komisiju, Eiropas biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas policijas biroju (EUROPOL). Lai sadarbība būtu efektīva, vēlams, lai dalībvalsts ar muitas dienestu būtu līdzvērtīgi, ar līdzīgām funkcijām un kompetenci. Atbilstoša kompetence ir nepieciešama, lai iesaistītos OLAF un EUROPOL darbā, īpaši organizētās noziedzības apkarošanā. Muitas dienestu direktori vienojās veikt dalībvalstu aptauju par muitas dienestu kompetenci, kā arī definēt kopīgus muitas kompetences standartus.
Spriežot par stratēģisko muitas pozīciju saistībā ar Ārējo robežu vadības aģentūras izveidi, sanāksmes dalībnieki norādīja, ka šobrīd ES ārējo robežu aizsardzības politikā par prioritāti tiek izvirzīta personu kontrole. Tā tas ir arī jaunveidojamās Ārējo robežu vadības aģentūras gadījumā – tās kompetencē neietilps muitas jautājumi. Šīs aģentūras darbību plānots izvērtēt 2007.gadā, skatot arī iespējamo muitas jautājumu iekļaušanu tās kompetencē. Direktoru sanāksmē tika diskutēts par to, vai būtu jāintegrē muita Ārējo robežu vadības aģentūrā vai arī jāveido atsevišķa ES muitas aģentūra. Dalībvalstu viedokļi šajā jautājumā atšķīrās, tomēr amatpersonas secināja: jānostiprina muitas sadarbība un loma jau esošajās ES struktūrās; vispirms jādefinē muitas uzdevumi ES līmenī un tad jāturpina diskusija par iespējamo struktūru veidošanu.
Lai iegūtu atbilstošu politisko mandātu aktīvai līdzdalībai Eiropas Savienības aizsardzībā, sanāksmē panākta vienošanās par Eiropadomes deklarācijas projektu, kurā tiek uzsvērta muitas loma terorisma un citu sabiedrībai un videi iespējamo draudu novēršanā. Tajā tiek aicināts piešķirt dalībvalstu muitas iestādēm atbilstošas pilnvaras un apsvērt nepieciešamību izveidot ES muitas aģentūru. Šī deklarācija tiks iesniegta izskatīšanai Padomes Muitas savienības darba grupā, pēc tam – Eiropadomei.
Sanāksmē notika diskusija par iespējām izveidot formālu muitas direktoru darba grupu Padomes ietvaros vai ārpus tās. Šobrīd muitas direktoru sanāksmes ir neformālas, un līdz ar to tās nevar pieņemt oficiālus lēmumus. Tika izskatītas arī iespējas palielināt muitas lomu jau esošajās Padomes darba grupās. Dalībvalstu nostāja pret šo jautājumu bija kopumā pozitīva, tomēr konkrēta vienošanās netika panākta.

Marika Salmiņa, VID Galvenās muitas pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste