Vakar, 24. augustā, preses konferencē finansu ministrs Gundars Bērziņš informēja par budžeta izpildi šāgada septiņos mēnešos un vērtēja, kā dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa samazinājums ietekmējis cenu līmeni degvielas tirgū Latvijā.

Runājot par situāciju pamatbudžetā, ieņēmumi šāgada septiņos mēnešos ir bijuši ļoti tuvu plānotajiem — 388,842 tūkstoši latu, teica ministrs. Salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn šajā gadā ieņemts par 26,706 miljoniem latu jeb 7,4% vairāk. Deficīta līmenis budžetā šāgada jūlijā bijis 3,9 miljoni latu.

Speciālajā budžetā ieņēmumi bijuši 408,627 miljoni latu, kas ir par 16,789 miljoniem latu jeb 3,3% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos septiņos mēnešos. Ministrs teica, ka, sākot no 1999. gada janvāra, šāgada jūlijs ir tikai otrais mēnesis, kad valsts speciālajā budžetā, ieskaitot sociālās apdrošināšanas budžetu, parādījusies pozitīva bilance, proti, iekasēts par 1,1 miljonu latu vairāk, nekā iztērēts.

Lielākā ieņēmumu daļā speciālajā budžetā — sociālās apdrošināšanas budžetā — situācija ir analoga. Tikai 1999. gada decembrī un šāgada jūlijā ieņēmumi sociālās apdrošināšanas budžetā ir lielāki nekā izdevumi par 754 tūkstošiem latu. Sociālās apdrošināšanas iemaksas šāgada septiņos mēnešos iekasētas 267,299 miljonu latu apjomā, un tas ir par 14,123 jeb 5,6% vairāk nekā 1999. gada janvārī — jūlijā. Ministrs piebilda, ka šajā gadā par 1% ir samazināta sociālās apdrošināšanas iemaksu likme darba devējiem, un, tīri matemātiski rēķinot, tas sastādītu aptuveni vienu miljonu latu.

Aplūkojot nodokļu ieņēmumus, Gundars Bērziņš pievienotās vērtības nodokļa (PVN) dinamiku vērtēja kā vienu no lielākajiem pieaugumiem šajā gadā — salīdzinājumā ar 1999. gadu iekasēts gandrīz par 10% jeb 16,789 miljoniem latu vairāk, un šī summa ir 190,871 miljons latu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi arī jūlijā bijuši lielāki nekā pērn, tiesa gan, nedaudz mazāki, nekā prognozēts, teica finansu ministrs, taču pašvaldību konsolidētajā budžetā šāgada septiņos mēnešos bijis 5 miljonu latu liels finansiālais pārpalikums. Kopumā šajā gadā IIN iekasēts 146,505 miljoni latu, kas ir par 11,203 miljoniem latu jeb 8,3% vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika posmā.

Jūlijā diezgan sarežģīta situācija bijusi attiecībā uz uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) un nedaudz mazinājusi arī kopējos UIN ieņēmumus, jo šajā mēnesī pēc auditēto bilanču apstiprināšanas ir jāpārrēķina un jāatmaksā uzņēmumu avansveidā pārmaksātie nodokļi. Līdz ar to jūlijā tika iekasēti nepilni 7 miljoni latu UIN, bet bija uzņēmumiem jāatmaksā nepilni 6 miljoni latu. Kopējā aprēķinātā atmaksājamā UIN summa ir 21 miljons latu negatīvais saldo, un lielākās atmaksājamās summas vēl augustā un septembrī būs tādiem uzņēmumiem kā "Latvenergo" (7,5 miljoni latu), "Ventspils nafta" (apmēram 4,2 miljoni latu) un citiem. Ir arī uzņēmumi, kuri samaksājuši mazāk un kuriem vēl būs budžetā jāiemaksā UIN, bet šīs summas, teica Gundars Bērziņš, ir nelielas. Tādēļ vēl arī augustā un septembrī UIN gaidāmi mazāki ieņēmumi, bet ministrs domā, ka gada prognoze visumā tiks izpildīta.

Akcīzes nodoklis (AN) iekasēts 92,168 latu kopsummā, kas ir par 3,73 miljoniem latu jeb 4,2% vairāk nekā pagājušajā gadā. Šā nodokļa pieauguma tempi, teica ministrs, šogad tika plānoti ļoti lieli — 22,52% apmērā. Taču pamata, lai šāds pieaugums būtu, nepalielinot likmes, bet gan tās atsevišķiem AN veidiem samazinot, nav. Līdz ar to, kaut arī tika iekasēts vairāk AN nekā pērn, šā nodokļa ieņēmumu pieauguma tempi kopējo gada prognozi tomēr neizpildīs.

Valsts konsolidētā kopbudžeta bruto ieņēmumi šāgada pirmajos septiņos mēnešos pēc Valsts kases datiem bija 1,017 miljardi latu, izdevumi — 1,061 miljards latu, bet fiskālais deficīts sastādījis 46,258 miljonus latu.

Šā gada septiņos mēnešos valsts budžeta kopējais fiskālais deficīts bijis 49,864 miljoni latu, bet visumā situācija bijusi labāka nekā 1999. gada jūlijā, kad fiskālais deficīts bija 81,469 miljoni latu, kas ir par 31,605 miljoniem latu vairāk nekā 2000. gada jūlija beigās.

Vērtējot degvielas tirgu, Gundars Bērziņš teica, ka, kaut arī benzīnam AN likme nav mainīta, tomēr vērojams cenas samazinājums mazumtirdzniecībā vidēji par apmēram 0,9 santīmiem litrā. Dīzeļdegvielas AN likme tika samazināta (par 3 santīmiem litrā), un dīzeļdegvielas cenas samazinājums vidēji noticis par 3,3 santīmiem litrā pēdējā pusotra mēneša laikā. Tas, teica ministrs, ir attaisnojis nodokļa samazinājumu, bet lielāks cenas samazinājums nav bijis iespējams pasaules tirgus cenas kāpuma dēļ. Pasaules tirgū naftas produktu cenām pēdējā mēnesī vērojama tendence atkal paaugstināties, piebilda Gundars Bērziņš, un, pasaules cenai pieaugot, varētu notikt cenu svārstības arī Latvijā.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore