Piedaloties Pasaules ekonomikas forumā Davosā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 28.janvārī Davosā sniedza tiešraides interviju televīzijas kompānijai CNBC. Tajā prezidente tika iztaujāta, kas Latvijas pirmā dalības gada laikā Eiropas Savienībā (ES) ir sasniegts un kādi ir šābrīža izaicinājumi ekonomikā.
Prezidente uzsvēra, ka Latvija līdz ar citām jaunajām ES valstīm jau gandrīz gadu ir ES drošības, stabilitātes un izaugsmes telpas dalībniece, Latvija vēlas aktīvi iesaistīties ES mērķu īstenošanā par kontinenta konkurētspējas nodrošināšanu iepretim citiem ekonomiskajiem centriem pasaulē, kā arī Latvija vēlas, lai ES kaimiņos cilvēki varētu baudīt tiesības un Eiropas vērtības, stabilitāti, attīstību. “Esmu uzaicinājusi uz mūsu neatkarības atjaunošanas piecpadsmitgades svinībām šā gada 4.maijā Rīgā Ukrainas jauno prezidentu Viktoru Juščenko, un tas ir apliecinājums Latvijas vēlmei palīdzēt, lai arī mūsu kaimiņiem klātos labi,” sacīja prezidente, uzsverot, ka ar V.Juščenko vienojusies par ciešu tālāko sadarbību.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Pasaules ekonomikas foruma ietvaros Davosā divpusējā sarunā tikās ar Džordžu Sorosu un pasniedza viņam Triju Zvaigžņu ordeņa domes piešķirto valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.
Sarunā prezidente atzinīgi novērtēja Sorosa fonda atbalstu Latvijai demokrātijas nostiprināšanā, atvērtas pilsoniskas sabiedrības veidošanā, kā arī tiesiskas valsts veidošanā.
Prezidente atzīmēja, ka pēc neatkarības atgūšanas šāds atbalsts bijis nozīmīgs, jo valstij bija jāsaskaras ar visdažādākajiem izaicinājumiem. Viņa novērtēja to, ka cilvēkiem, ko atbalstījis Sorosa fonds, ir bijusi iespēja uzreiz uzņemt ārvalstu kontaktus ar kolēģiem, turpināt savas studijas Eiropā, kā arī veikt nepieciešamus pētījumus. Dž.Soross atzīmēja, ka Latvija savā pārmaiņu procesā ir veikusi milzīgu darbu. Prezidente arī iesniedza Dž.Sorosam 12.janvārī publicēto deklarāciju par Otrā pasaules kara beigām, kurā uzsvērts, ka Baltijas valstīm kara beigas nenesa brīvību kā daudzām citām valstīm Eiropā, bet nozīmēja dzīvi citā totalitāra režīma pakļautībā. Abas puses apspriedās par dažādām aktualitātēm Austrumeiropā. Prezidente atzīmēja, ka Latvija ir gandarīta ar savu izaugsmes un demokratizācijas procesa pieredzi atbalstīt arī citas valstis.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 28.janvārī Davosā tikās ar Šveices prezidentu Zamuelu Šmidu un ārlietu ministri Mišelini Kalmī-Reiju. Abas puses pārrunāja draudzīgās un aktīvās sadarbības saites starp Latviju un Šveici. Prezidente atzīmēja, ka nesenā valstsvizīte Šveicē devusi labu ieguldījumu abu valstu sadarbībai un viņa ir gandarīta, ka Šveices prezidents ieradīsies Latvijā valstsvizītē šā gada jūnijā un būs iespējams risināt šīs sadarbības tālākos metus. Šveices prezidents sacīja, ka Šveice aktīvi gatavojas vizītei. Februārī tiksies abu valstu ekonomikas ministri, lai pārrunātu, kā līdz ar valstsvizīti Latvijā prezidents varētu veicināt Šveices investoru interesi par ieguldījumiem Latvijā un citiem ekonomiskās sadarbības projektiem.
Abas puses pārrunāja arī Eiropas Savienības (ES) un Šveices sadarbības aktualitātes. Šveices prezidents un ārlietu ministre uzsvēra, ka Šveice vēlas, lai vienotā un paplašinātā Eiropa būtu attīstības ziņā izlīdzsvarota, un Šveice ir gatava piedalīties šādu mērķu sasniegšanā.
Prezidente runāja arī par 9.maija deklarāciju, un Šveices prezidents uzsvēra, ka Šveices skolās vēstures mācību stundās vienmēr ir runāts par to, kāds liktenis sagaidīja Baltijas valstis pēc Otrā pasaules kara, šveicieši vienmēr izjutuši dziļu līdzjūtību par baltiešu likteni un vienmēr ir zinājuši, kā šis liktenis ir veidojies pēc Molotova-Ribentropa pakta, Eiropas sadalīšanas un Otrā pasaules kara beigām.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga BBC World rīkotajā diskusijā “Rebranding US Global Relations” Pasaules ekonomikas foruma ietvaros Davosā 28.janvārī uzsvēra, ka Eiropai ir jāveltī vairāk pūļu, lai atbalstītu tās kaimiņvalstis un reģionus, kas alkst pēc brīvības, vēlas iedibināt demokrātiskas vērtības un sasniegt plaukstošu ekonomiku.
Šajās debatēs viņa arī uzsvēra, ka Latvija augstu novērtē ASV prezidenta Džordža Buša 2001.gada vasarā sacīto, ka pasaulē vairs nedrīkst atkārtoties tādas slepenas vienošanās kā Jaltā, Teherānā un Minhenē. Viņa atzīmēja ka Latvija, kas gandrīz gadu jau ir NATO dalībvalsts, vienmēr bijusi gandarīta, ka ASV pieticis apņēmības un pārliecības runāt par šīm vēstures netaisnīgajām lappusēm, un šis atbalsts ir palīdzējis atgūt Baltijas valstu neatkarību. Prezidente uzsvēra transatlantiskās saiknes nozīmību, kā arī Eiropas un NATO tuvināšanās nepieciešamību, lai turpinātu eiroatlantiskās sadarbības stiprināšanu.

Valsts prezidenta preses dienests