Vides valsts inspekcija

Darbības reglaments

Atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 18.janvāra instrukcijai nr.1

1. Vides valsts inspekcija (turpmāk — inspekcija) veic normatīvo aktu izpildes valsts kontroli un uzraudzību vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jomā visā Latvijas teritorijā, kontinentālajā šelfā, kā arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča Latvijas ekonomiskajā zonā, teritoriālajos ūdeņos un iekšējos ūdeņos. Inspekcija uzrauga reģionālo vides pārvalžu Jūras vides pārvaldes, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vides valsts inspektoru darbību vienotas kontroles nodrošināšanā vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā.

2. Vides valsts inspektoru pienākumi

2.1.Vides valsts inspektori normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts kontroli pār:

2.1.1. to, lai Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā un

Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā fiziskās un juridiskās personas ievērotu vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvos aktus, standartu, normatīvu un noteikumu prasības, kā arī izpildītu vides aizsardzības un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas valsts programmas, plānus, projektus un citus pasākumus;

2.1.2. dabas resursu uzskaiti, kadastru kārtošanu, dažāda veida piesārņojuma novadīšanu vidē;

2.1.3. visu veidu bīstamo kravu transportēšanas noteikumu ievērošanu;

2.1.4. visu veidu atkritumu un organisko atlieku savākšanas, utilizācijas, dezaktivācijas, uzglabāšanas un apglabāšanas noteikumu izpildi un drošumu;

2.1.5. radioaktīvo vielu un ķīmisko vielu uzglabāšanas un lietošanas noteikumu ievērošanu;

2.1.6. visu dabas resursu izmantošanas nosacījumu un ieguves limitu (kvotu) ievērošanu;

2.1.7. normatīvajos aktos noteiktā režīma ievērošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

2.1.8. faunas un floras izmantošanas normu, termiņu, skaita regulēšanas pasākumu, introdukcijas, aklimatizācijas, reaklimatizācijas, krustošanas, tirdzniecības, kolekciju veidošanas un citu aizsardzības prasību ievērošanu;

2.1.9. kodoliekārtu kodoldrošības un kodolmateriālu uzglabāšanas un transportēšanas noteikumu ievērošanu.

2.2. Pildot vides valsts inspektoru pienākumus, nepieciešams:

2.2.1. informēt pārbaudāmo personu par normatīvajiem aktiem, pēc kuriem veic pārbaudi;

2.2.2. informēt pārbaudāmo personu par normatīvajiem aktiem, kuru izpildi pārbauda;

2.2.3. sastādīt aktu par pārbaudes faktu, norādīt veiktās darbības, priekšlikumus un lēmumus;

2.2.4. pārbaudes protokolu un lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu sastādīt divos eksemplāros, no kuriem vienu pret parakstu izsniedz pārbaudāmajai personai;

2.2.5. ievērot reglamentā noteikto pārbaudes procedūru, informēt pārbaudāmo personu par amatpersonas, kā arī pārbaudāmās personas tiesībām un pienākumiem;

2.2.6. informēt pārbaudāmo personu par lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

Vides valsts inspektoriem ir arī citi likumos un normatīvajos aktos noteiktie pienākumi.

3. Vides valsts inspektoru tiesības

3.1.Vides valsts inspektoriem ir tiesības:

3.1.1. netraucēti pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu vai starptautisko tiesību normu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā, izņemot režīma (cietumi, kolonijas, psihiatriskā slimnīca u.c.) un militāras nozīmes objektus, kuru apskatei nepieciešama to komandieru (priekšnieku) sankcija;

3.1.2. aizturēt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpējus un, ja nepieciešams (personas noskaidrošanai), nogādāt tos policijas, Zemessardzes vai pašvaldību institūciju dienesta telpās;

3.1.3. apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu un transportlīdzekļus, konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus un produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās;

3.1.4. apturēt vai aizliegt rezervātos un citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās darbus, kuri nav paredzēti aizsardzības režīmos;

3.1.5. pārtraukt patvaļīgu vai ar izmantošanas noteikumu, normu, termiņu un citu prasību neievērošanu saistītu dabas resursu izmantošanu un cita veida darbību, kas ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem;

3.1.6. pieņemt lēmumus atbilstoši amata kompetencei, dot atzinumus un izdot rīkojumus un priekšrakstus, sastādīt protokolus (aktus), izskatīt materiālus par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības, kontrolēt administratīvā soda izpildi vai veikt citas likumos un normatīvajos aktos paredzētās darbības;

3.1.7. gadījumos, kad netiek ievēroti vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvie akti, apturēt, pārtraukt vai aizliegt vainīgo fizisko vai juridisko personu darbību, anulēt vai ierosināt anulēt nelikumīgi iegūtās vai izmantotās atļaujas (licences);

3.1.8. celt prasības pret vainīgajām personām par videi nodarītā zaudējuma atlīdzību;

3.1.9. savu funkciju veikšanai pieprasīt un saņemt bez maksas no fiziskajām un juridiskajām personām informāciju vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos;

3.1.10. pieprasīt no pārbaudāmās personas tikai to informāciju, kas inspekcijas kompetences ietvaros nepieciešama tās funkciju veikšanai;

3.1.11. likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties, glabāt, nēsāt, lietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus.

3.2. Vides valsts inspektoriem ir arī citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

3.3. Transportlīdzekļus un kuģus, kurus, veicot valsts kontroli vides aizsardzībā, izmanto vides valsts inspektori, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var aprīkot ar speciālām gaismas un skaņas signālierīcēm, krāsu un grafisko noformējumu.

4. Inspekcijas darbība tiek plānota ņemot vērā:

4.1. iepriekšējā gada darbības analīzi;

4.2. pārkāpumu statistikas analīzi;

4.3. ikgadējo darbības plānu;

4.4. vides monitoringa un novērtējumu rezultātus.

5. Kārtība, kādā inspekcija veic pārbaudes:

5.1. plānotās pārbaudes tiek sagatavotas un realizētas pēc šā reglamenta 4.punktā minēto pasākumu īstenošanas;

5.2. operatīvās pārbaudes tiek veiktas, ja Vides valsts inspektoriem kļūst zināmi apstākļi vai fakti par pārkāpumiem vides aizsardzības jomā. Izvērtējot ienākušo informāciju par pārkāpumiem vides aizsardzībā, vides valsts inspektori:

5.2.1. iespējami īsākā laikā ierodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, lai noskaidrotu konkrētos apstākļus, vai informē par to kompetentas institūcijas vai kompetentas Vides valsts inspekcijas struktūrvienības;

5.2.2. ja 5.2.1.punktā minētās darbības nav iespējamas, informē par iespējamo pārkāpumu kompetento un pārkāpuma vietai tuvāko vides aizsardzības iestādi.

5.2.3. ja, izvērtējot ienākušo informāciju, rodas pamatotas šaubas par tās patiesumu, par to tiek veikts ieraksts ienākošās informācijas žurnālā.

6. Lēmumu pieņemšanas kompetence:

6.1. Vides valsts inspektoram ir tiesības uzlikt un iekasēt soda naudu pārkāpuma izdarīšanas vietā, ja tās apmērs nepārsniedz divdesmit latu un ja pārkāpējs nenoliedz savu vainu un nav citi apstākļi, kas traucē lēmuma pieņemšanu uz vietas.

6.2. Ja pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārkāpuma izdarīšanas vietā, nav iespējams, pēc administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas vai saņemšanas no citas institūcijas, vides valsts inspektoriem ir tiesības pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

6.2.1. par administratīvā soda uzlikšanu;

6.2.2. par lietvedības izbeigšanu.

7. Vides valsts inspektoram, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

8. Piemērojot naudas sodu, vides valsts inspektoriem ir jāņem vērā:

8.1.vispārējie noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu, kas minēti LAPK 32.pantā;

8.2. apstākļus, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu, kas minēti LAPK 33.pantā;

8.3. apstākļus, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu, kas minēti LAPK 34.pantā;

8.4.vienlīdzības u.c. tiesiskos principus;

8.5. citus ar likumu noteiktos apstākļus.

9. Naudas soda iekasēšanas kārtība:

9.1. Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, bet aizpilda soda naudas kvīti divos eksemplāros, no kuriem vienu izsniedz pārkāpējam, gadījumos, kad saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksu un citiem likumiem naudas sodu uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā un tā apmērs nepārsniedz divdesmit latu.

9.2. Ja pārkāpējs apstrīd viņam uzlikto sodu par to pārkāpumu izdarīšanu vai ir citi apstākļi, kas traucē amatpersonai uzlikt sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā, vides valsts inspektori sastāda protokolu saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksu. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus vides aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi: 9.2.1. Vides valsts inspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, atņem mazā kuģa vadītāja tiesības un piemēro konfiskāciju;

9.2.2. Vides valsts inspekcijas kontroles daļu vadītāji un viņu vietnieki var uzlikt naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem un piemērot konfiskāciju;

9.2.3. Vides valsts inspekcijas inspektori var uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.

9.2.4. Par pārkāpumiem, kuri paredzēti Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 61., 82., 82.1 un 82.2 pantā, ja tos pieļāvuši ārvalstu pilsoņi, ārvalstu kuģu kapteiņi vai citu peldošu līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas:
1) 9.2.1. un 9.2.2. punktos minētās amatpersonas uzliek naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam, kuru var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā; 2) 9.2.3.punktā minētās amatpersonas uzliek naudas sodu līdz tūkstoš latiem, kuru var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā.

9.3. Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad institūcija (amatpersona), kas kompetenta lietu izskatīt, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus. Likumdošana var noteikt arī citus termiņus administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai.

9.4. Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā.

9.5. Izlemjot jautājumu par soda piemērošanu par administratīvo pārkāpumu, vides valsts inspektori vienlaikus izlemj jautājumu par vainīgās personas nodarītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu, lietā pieņemtajā lēmumā tiek norādīts piedzenamā zaudējuma apmērs, kā arī tā atlīdzināšanas termiņš un kārtība.

10. Ziņas, kas norādāmas lēmumā.

10.1. Lēmumā iekļaujamā informācija:

10.1.1. inspekcijas nosaukums;

10.1.2. .amatpersonas vārds, uzvārds, amats;

10.1.3. pārbaudāmās personas identifikācijas dati;

10.1.4. pārbaudes laiks, vieta un ilgums;

10.1.5. norāde uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem veic pārbaudi;

10.1.6. norāde uz normatīvajiem aktiem, kuru izpildi pārbauda;

10.1.7. pārbaudes gaitā konstatētie fakti;

10.1.8. pieņemtais lēmums;

10.1.9. pieņemtā lēmuma pamatojums;

10.1.10. pieņemtā lēmuma izpildes kontrole;

10.1.11. pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība;

10.2. Lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu jānosaka, kas darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem vai citiem izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem. Turklāt jānorāda, vai:

10.2.1. pārkāpējam piederošie pārkāpuma izdarīšanas rīki ir konfiscējami;

10.2.2. vērtības un lietas, kuras iegūtas pārkāpuma izdarīšanas rezultātā vai kuras bijušas paredzētas vai lietotas pārkāpuma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekiem;

10.2.3. priekšmeti, kurus var iegūt tikai ar īpašām atļaujām, jārealizē likumā noteiktajā kārtībā, bet priekšmeti, kuriem nav nekādas materiālas vai citas vērtības un kurus nevar izmantot, jāiznīcina vai pēc ieinteresēto personu vai iestāžu lūguma šos priekšmetus var tām realizēt.

10.3. Lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu tiek norādīti banku konti, uz kuriem jāpārskaita soda naudas. Pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā desmit dienu laikā no dienas, kad viņam izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, — ne vēlāk kā desmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

10.4. Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi lietu.

11. Lēmumu pārsūdzēšanas kārtība:

11.1.Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt persona, par kuru tas pieņemts, kā arī cietušais.

11.2. Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc lūguma, ko iesniegusi persona, par kuru pieņemts lēmums, šo termiņu var atjaunot inspekcijas priekšnieks vai tiesa, kas ir tiesīgi izskatīt sūdzību.

11.3.Sūdzība par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu inspekcijas priekšniekam vai tiesai jāizskata desmit dienu laikā no to saņemšanas.

11.4. Sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma izpildi par administratīvā soda uzlikšanu līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.

12. Inspekcijas priekšnieks var ierosināt disciplinārlietu par pretlikumīga lēmuma pieņemšanu. Gadījumos, ja pretlikumīgu lēmumu pieņēmis inspekcijas priekšnieks disciplinārlietu var ierosināt Civildienesta pārvalde spēkā esošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

13. Pēc rakstiska vai mutiska pieprasījuma personas var iepazīties ar vispārpieejamās informācijas uzskaiti.

13.1. Pieprasot vispārpieejamo informāciju mutiski, persona nosauc savu vārdu un uzvārdu (juridiskās personas pārstāvis – arī tās nosaukumu), norādot dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu Latvijā (juridiskai personai – juridisko adresi), kā arī iespējami precīzi apraksta nepieciešamo informāciju.

13.2. Iestāde var atteikties sniegt informāciju, ja:

13.2.1. nav ievērota informācijas pieprasījuma forma;

13.2.2. nav precīzi aprakstīta nepieciešamā informācija;

13.2.3. iestādes rīcībā nav pieprasītās informācijas;

13.2.4. informācijas autors ir cita iestāde, institūcija, organizācija vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība);

13.2.5. pieprasītā informācija ir publicēta vai citādi nodota atklātībai.

13.3. Rakstveida iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi nosūtāmi kompetentai institūcijai septiņu dienu laikā no to saņemšanas brīža, ja minētais jautājums nav Vides valsts inspekcijas kompetencē.

13.4. Atbildes uz rakstveida iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem jāsniedz 15 dienu laikā vai 30 dienu laikā, ja nepieciešama papildu pārbaude.

13.5. Inspekcija informē sabiedrību par tās kompetencē esošajiem jautājumiem, izmantojot masu medijus, iekļaujot datus gada publiskajos pārskatos, rīkojot seminārus u.c.

14. Kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa un darbības koordinācija ar citām institūcijām, nosaka normatīvie akti, līgumi un vienošanās. Vides valsts inspekcija sadarbojas ar Valsts policiju, Zemessardzi, Valsts meža dienestu, Valsts zivsaimniecības pārvaldi u.c. valsts institūcijām. Sadarbības gaitā institūcijas apmainās ar pieredzēm, konsultējas, veic palīdzību savas kompetences ietvaros.

Vides valsts inspekcijas priekšnieks B.Salītis