Par nepieciešamām reformām, lai panāktu lielāku izaugsmi un vairāk darba vietu

Dažos pēdējos gados ir vērojami panākumi Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus izveides pabeigšanā un uzņēmējdarbības apstākļu uzlabošanā. Tomēr vēl daudz darāms, lai palielinātu ES konkurētspēju, uzlabojot valstu finanses, piemērojot aktīvāku darba tirgus politiku, sekmējot produktīvākus ieguldījumus, tostarp zināšanās, un integrētākus tirgus, lai paātrinātu ekonomisko izaugsmi un darba vietu radīšanu, vienlaikus aizsargājot vidi. Šādi ir secinājumi galvenajos ziņojumos, kas atskatās uz vairākgadu mērķu īstenošanu attiecībā uz ekonomiku kopumā un jo īpaši iekšējo tirgu, nodarbinātību un vidi. Ziņojumi, ko dēvē arī par “Izpildes kompleksu”, tiks iestrādāti nākamajā ES Lisabonas stratēģijas termiņa vidusposma pārskatā un Eiropas Komisijas ziņojumā pavasara Eiropadomei 2005.gada martā.

Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes 2003.–2005.gadam

Padome 2003. gadā pieņēma Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (EPVP) laika posmam no 2003. līdz 2005.gadam, kurās tika noteikta ES vidēja termiņa ekonomikas politikas stratēģija, lai padarītu Eiropu konkurētspējīgāku. Komisijas otrais ziņojums par EPVP izpildi rāda, ka sasniegumi nozarēm un valstīs nav viennozīmīgi.
Pozitīvi ir tas, ka saglabāta darba tirgus reformas gaita, turpinājusies enerģētikas un citu ar tīkliem saistītu nozaru liberalizācija, stingrāk īstenota konkurences politika un Eiropas Savienības vienotais tirgus darbojas labāk – tas viss sekmējis uzņēmējdarbības vides un konkurences vispārēju uzlabošanos.
Tomēr to aizēno tikai daļēji panākumi attiecībā uz pāreju uz tādu ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, kas bija galvenais mērķis tā saucamajā Lisabonas programmā, kura pieņemta 2000.gada pavasara Eiropadomē, iekšējā tirgus integrāciju pakalpojumu jomā un budžeta disciplīnas panākšanu.
Vērtējot atsevišķu valstu panākumus, īstenojot tām 2003.gadā sniegtos ieteikumus, īpaši jāatzīmē sasniegumi Beļģijā, Dānijā, Somijā, Īrijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē, bet sasniegtais “vecajās” dalībvalstīs kopumā nav tik viennozīmīgs. Vēl par agru ir novērtēt izpildi tajās valstīs, kas pievienojās ES 2004.gada maijā, bet Kipra un Slovākija arī minamas kā labi veikta darba piemēri.
Panākot saprātīgu budžeta nostāju, tikai astoņas ES valstis kopumā spējušas panākt un/vai saglabāt tādu budžetu, kas ir “tuvu līdzsvaram vai bez deficīta”, un tas ļauj tām labāk risināt ekonomisko svārstību problēmas un sabiedrības novecošanās problēmas ietekmi. Turpretim pārāk daudzām valstīm 2004. gadā joprojām bijis pārlieku liels deficīts. Pagājušajā gadā veiktas ievērojamas pensiju reformas vairākās valstīs, tostarp Itālijā un Slovākijā, kamēr citās valstīs tās bijušas nepietiekamas, lai ierobežotu budžeta slogu saistībā ar sabiedrības novecošanos (Grieķija) vai ir tikai sākuma stadijā (Čehija).
Neraugoties uz dažādajiem pasākumiem zināšanās pamatotas ekonomikas veidošanā, panākumi ir tikai pakāpeniski. ES joprojām atpaliek no ASV pētniecībā un jauninājumos, un šķiet, ka tā nespēs sasniegt mērķi, kas ir 3% no IKP tēriņš pētniecībai un attīstībai (P&A) līdz 2010.gadam (neliels pieaugums bija 2000.–2003.gadā, bet tikai līdz 2%), ja netiks sāktas ievērojamas iniciatīvas. Šajā jomā izņēmumi ir Zviedrija un Somija.
Komentējot ziņojumu, Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Žoakins Almunija teica: “Dalībvalstīm pārliecinošāk jāveic ekonomiskās reformas, ja tās vēlas sasniegt ambiciozos mērķus, ko tās sev noteikušas attiecībā uz lielāku konkurētspēju un darba vietu radīšanu”.

Nodarbinātība joprojām ir Eiropas Ahileja papēdis

Eiropas Komisija 27.janvārī arī pieņēma Kopīgo nodarbinātības ziņojumu par 2004. un 2005.gadu, kas rāda, ka, neraugoties uz reformām vairākās dalībvalstīs, kopējie ES nodarbinātības rādītāji nav izkustējušies no vietas un ražīguma attīstība ir kritusies.
Tā kā nodarbinātība laikā no 2001. līdz 2003.gadam stabili saglabājas pie 63%, ES būtu jārada vēl 22 miljoni darba vietu, lai 2010.gadā sasniegtu Lisabonas mērķi, kas ir 70%. Sieviešu un vecāku darbinieku nodarbinātības apjoms arī nemainīgi ir attiecīgi 55% un 40%.
Lai gan iepriekšējās darba tirgus reformas ir stiprinājušas to, ka nodarbinātību tik daudz neietekmē ekonomikas grūtības, ziņojums apliecina, ka joprojām tiek darīts nepietiekami, lai sasniegtu trīs Eiropas nodarbinātības stratēģijas mērķus: pilnīgu nodarbinātību, darba kvalitātes un ražīguma uzlabošanu, sociālās kohēzijas un iekļaušanas veicināšanu.
ES dalībvalstis ir pielikušas ievērojamas pūles, lai palielinātu darba samaksu (ar nodokļu un pabalstu sistēmas reformu), reformētu valsts nodarbinātības dienestus, sekmētu uzņēmējdarbību un ieviestu mūžizglītības stratēģijas. Tomēr tās nav pietiekami strādājušas attiecībā uz ekonomikas pārstrukturēšanu, neoficiāla darba novēršanu, ieguldījumiem cilvēku izglītošanā un aktīvas dzīves stratēģiju izstrādi.
Sasniegtais darba kvalitātes uzlabošanā arī nav viennozīmīgs. Samaksas atšķirība starp abiem dzimumiem joprojām saglabājas apmēram 16%, apmācības apjoms tām personām, kam tas visvairāk vajadzīgs, joprojām ir neliels, un nelaimes gadījumu skaits darbā joprojām ir augsts, kaut arī tas ir krities.
Ziņojums liecina, ka jāveic pasākumi četrās šādās jomās, ko norādījis Nodarbinātības darba grupas (jeb Koka) ziņojums: darbinieku un uzņēmumu pielāgošanās palielināšana; vairāku cilvēku piesaistīšana darbam, lai tie tajā arī paliktu; lielāks ieguldījums cilvēku izglītībā un mūžizglītībā; reformu efektīvas īstenošanas nodrošināšana.
Atsevišķs Kopīgais ziņojums par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu rāda, ka dalībvalstis palielina centienus, lai cīnītos ar nabadzību un nodrošinātu, ka pensiju sistēmas joprojām spēs nodrošināt adekvātus ienākumus pensionāriem. Tās vairāk pievērsušās galvenajiem jautājumiem – bērnu nabadzības novēršana, dzīvošanas apstākļu uzlabošana un skolu beidzēju kvalifikācijas paaugstināšana. Tās arī veltī ievērojamas pūles, lai novērstu pagātnes tendences saistībā ar agrāku pensionēšanos un piedāvātu vairāk iespēju privātu pensiju nodrošināšanai.
Kopumā vairāk nekā 68 miljoni cilvēku jeb 15% ES iedzīvotāju 2002.gadā dzīvojuši uz nabadzības sliekšņa, un visneaizsargātākie bijuši bezdarbnieki, bezpajumtnieki un sievietes (vientuļie vecāki un vientuļi dzīvojoši vecāka gadagājuma cilvēki). Procentuāli uz nabadzības sliekšņa dzīvojošo skaits mainās no 10% vai mazāk Čehijā, Zviedrijā, Dānijā, Ungārijā un Slovēnijā līdz 20% vai vairāk Īrijā, Slovākijā, Grieķijā un Portugālē.
“Darba vietas, pensijas un labklājība ir galvenās prioritātes ES pilsoņiem. Šodienas ziņojums liecina, ka ES metodes attiecībā uz politiku koordinēšanu, pievēršoties sociālajai atstumtībai un modernizējot pensiju sistēmas, sāk attaisnoties. Tomēr dalībvalstīm jādara vēl vairāk, lai paaugstinātu nodarbinātību, samazinātu nabadzību un nodrošinātu, ka pensijas nākotnē ir gan adekvātas, gan noturīgas,» teica Vladimirs Špidla, nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju komisārs.

Vienotais tirgus: labi panākumi, izņemot pakalpojumu jomā

Eiropas Komisijas otrais izpildes ziņojums par Iekšējā tirgus stratēģiju 2003.–2006. liecina par labiem panākumiem. Ir pabeigtas divas trešdaļas no juridiskajiem pasākumiem, ko Eiropas Komisija bija plānojusi 2004.gadam, labāka iekšējā tirgus sasniegšanai.
Tomēr ir nepieciešams tāds iekšējais tirgus, kas darbojas vēl labāk, ja ES vēlas panākt saviem iedzīvotājiem augstāku dzīves līmeni, kas paredzēts Lisabonas programmā. Ekonomiskie rādītāji liecina, ka tirgus integrācija nenotiek pietiekami ātri. Tādēļ jādara vairāk, lai pieņemtu ES tiesību aktus, kas samazina birokrātijas apjomu uzņēmējiem, kuri vēlas veikt pārrobežu darbības, un palielina izvēli un samazina cenas patērētājiem. Dalībvalstīm arī jādara vairāk, lai šos tiesību aktus pareizi piemērotu.
Ziņojumā iekļauts arī atjaunināts Iekšējā tirgus progresa ziņojums, kur Lietuva un Spānija ir pirmajās vietās attiecībā uz iekšējā tirgus tiesību aktu ieviešanu. Daudz neatpaliek arī Ungārija un Polija, un visas desmit jaunās dalībvalstis kopš pievienošanās ir samazinājušas savu neieviesto tiesību aktu skaitu. Francijas un Vācijas centieni sāk atmaksāties, un saraksta galvgalī ir atgriezusies arī Nīderlande. Dažas citas dalībvalstis tabulā ir nedaudz atpalikušas, tomēr kopumā to iekšējā tirgus direktīvu, kas ir spēkā, bet nav iekļautas valstu tiesību aktos, proporcija visā ES 25 valstu kopumā no 7,1% pievienošanās brīdī ir samazinājusies līdz 3,6%.
Francija, Spānija, Beļģija, Austrija, Īrija, Nīderlande, Portugāle un Somija ir samazinājušas pret tām ierosināto pārkāpumu lietu skaitu, lai gan citas dalībvalstis to sniegumu neatkārto.
Preču tirdzniecība starp dalībvalstīm palēninās. Pakalpojumu tirdzniecība pieaug, bet tā joprojām ir tikai apmēram 20% no preču tirdzniecības, tādēļ nepieciešama ātra ierosinātās pakalpojumu direktīvas pieņemšana. Cenu konverģence iekšējā tirgū ir apstājusies, un pārrobežu ieguldījumu līmenis joprojām ir nestabils.
Tas viss nozīmē, ka, neraugoties uz labajiem panākumiem dažās jomās, ES jāpaātrina tirgus integrācija, pieņemot dažus svarīgus ierosinājumus, kas kavējas Padomē un Parlamentā, tostarp par Kopienas patentu, direktīvu par patentiem ar datoru īstenojamiem jauninājumiem un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas vienkāršošanu.
Iekšējā tirgus komisārs Čārlijs Makrīvijs teica: “Es teiktu, ka iekšējā tirgus kauss ir par trim ceturtdaļām pilns. Šobrīd sasniegtais likās neiespējams 1992.gadā. Pašlaik Lisabonas process un Koka ziņojums rāda, ka vēl labāka iekšējā tirgus praktiskā darbība ir Eiropas nākotnes labklājības pamatakmens. Eiropas Komisija to nevar paveikt vienatnē. Mums jāseko visai paplašinātajai ES. Un, kamēr politiķi var radīt pamatus, iedzīvotāji un uzņēmumi liek tirgiem darboties. Pieredze rāda, ka eiropieši uz to nav jāskubina, un tamdēļ esmu optimistisks.”

Vides politika un tehnoloģijas

Eiropas Komisija 27.janvārī pieņēma arī otro ikgadējo Vides politikas pārskatu, īpaši uzsverot saistību starp vidi un ekonomiku. Ir jauni atklājumi attiecībā uz to, kā vides politika un ekoloģiski jauninājumi var sekmēt ekonomisko izaugsmi, kā arī saglabāt un radīt darba vietas. Neseni dati apliecina, ka ekoloģiskās ražotnes darbojas labāk nekā pārējās.
Citā ziņojumā Eiropas Komisija secina, ka jāstiprina tās ambiciozais Vides tehnoloģiju rīcības plāns (VTRP). Tā īstenošanā vērojami labi panākumi, tomēr nepieciešama turpmāka rīcība.
Ziņojums aicina izveidot zaļos ieguldījumu fondus, definēt sasniedzamos mērķus attiecībā uz galvenajiem produktiem un izstrādāt valstu vadlīnijas VTRP ieviešanai dalībvalstīs.
Vides komisārs Stavross Dimss teica: “Jākliedē uzskats, ka vides aizsardzība ir greznība. Vides politika ir būtisks Lisabonas stratēģijas elements. (..) Eiropai vairāk jāiegulda novatoriskās metodēs, kā aizsargāt vidi, vienlaikus palielinot ES konkurētspēju. Vides tehnoloģijas var dot būtisku ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā.”
Eiropas līmeņa aptaujas liecina, ka lielākā daļa Eiropas Savienības pilsoņu vēlas lielāku uzmanības pievēršanu videi un sagaida, ka lēmumi ļaus nodrošināt labāku vides kvalitāti un pakalpojumus ES līmenī.
Pētniecības komisārs Janeks Potočniks arī atzīmēja: “Vides tehnoloģijas ir galvenais piemērs, kā uz zināšanām balstīta ekonomika var saglabāt augstus vides standartus. Tas ir labs paraugs, kā pētniecība var sekmēt noturīgu attīstību.”