"Bruņotajiem spēkiem vēl tāls ceļš ejams"

"Jyllands-Posten"

— 2000.08.08.

Pat ja dažu gadu laikā piepildīsies Latvijas lielā vēlme un tā tiks uzņemta NATO, Ziemeļatlantijas alianse negaida, ka baltieši spēs tikpat lielā mērā kā pārējās dalībvalstis dot savu ieguldījumu tradicionāli sarežģītu militāro uzdevumu risināšanā.

Uz jautājumu, kā šobrīd ārkārtīgi pieticīgie Latvijas Bruņotie spēki, kas sastāv no diviem helikopteriem un trim mīnu traleriem, izskatīsies pēc 20 gadiem, Latvijas Bruņoto spēku komandieris pulkvedis Raimonds Graube trešdien atbildēja šādi:

"Mūsu rīcībā arī tad diezin vai būs lieli karakuģi vai kaujas lidmašīnas, taču kā NATO dalībvalsts mēs spēsim sniegt savu atbalstu daudzās citās jomās. Piemēram, nosūtot inženieru karaspēku starptautisku uzdevumu veikšanai un uzraugot Baltijas valstu gaisa telpu."

Šis izteikums izskanēja svinīgā pasākumā Dānijas vēstniecībā Rīgā, kur Graubes pakļautībā esošais Zemessardzes komandieris pulkvedis Kononovs no Dānijas Zemessardzes komandiera ģenerālmajora Ulfa Šeibīes saņēma Dānijas Zemessardzes medaļu par sekmīgo sadarbību izglītības jomā starp abu valstu brīvprātīgajām aizsardzības organizācijām. Šī sadarbība no Ārlietu ministrijas Austrumeiropai piešķirtajiem līdzekļiem katru gadu saņem 4 — 5 miljonus kronu.

"Ja mēs nedarīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai tuvinātos NATO standartu ieviešanai, tad to katrā gadījumā būs iespējams izmantot kā aizbildinājumu, lai mūs neuzņemtu. Taču es arī labi saprotu, ka pat tad, ja mēs izdarīsim visu, mums nav nekādu uzņemšanas garantiju, jo pamats ir politiskie, nevis militārie apsvērumi", novērtēja pulkvedis Graube, ar to domājot, taču vārdos neizsakot, cik vērā tiks ņemts Latvijas lielā austrumu kaimiņa viedoklis.

Pašlaik Latvijas Bruņotie spēki lēš, ka to budžets ir apmēram tikai 1,1 procents no valsts nacionālā kopprodukta, lai gan NATO neoficiālā prasība ir 2 procenti.

Dāņu ģenerālis Šeibīe kopā ar Zemessardzes civilo komandieri Poulu Andersenu ir ieradušies Latvijā, lai turpmākajās dienās pētītu Dānijas atbalstītās izglītības programmas. Kamēr Dānijas Bruņoto spēku budžets ir vairāk nekā 16 miljardi kronu, atbilstošais Latvijas budžets ir tikai 500 miljoni kronu, tādēļ tiek koncentrēti lieli spēki, lai apmācītu neatalgotu Zemessardzi, kas atbilstu dāņu paraugam.

Latvieši cita starpā nupat ir saņēmuši 20 000 dāņu pretgaisa aizsardzības granātu, kas paredzētas trim Zviedrijas sponsorētiem lielgabaliem.

Madss Stēnstrups