Ārzemju presē

Krievu “Vremja Novostei” raksta, ka Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas (ĀM) Informācijas un preses departaments publicējis kārtējo paziņojumu, komentējot Latvijas prezidentes intervijas un paziņojumus plašsaziņas līdzekļos saistībā ar 9.maiju. Krievijas ĀM uzskata, ka Latvijas prezidentes paziņojumos tiek izkropļota vēsture un Otrā pasaules kara izpratne, samazināta PSRS loma fašisma sagrāvē un Eiropas atbrīvošanā. Paziņojumā teikts, ka Vaira Vīķe-Freiberga cenšas darīt visu, lai Maskava pati atsauktu uzaicinājumu.

•

Krievu “Komersant” vēsta, ka Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs izteicis aicinājumu aplūkot vēsturi no atšķirīgiem skatupunktiem un neaizmirst par rūpniecības sasniegumiem, kurus padomju vara atnesa Latvijai.

•

Krievijas televīzijas “1.kanāla” raidījuma vadītājs apgalvo, ka Latvijā un Igaunijā ar īpašu cieņu izturas pret bijušajiem esesiešiem, tiem atļauj nēsāt formu, paaugstina pensijas, nodrošina ar sociālajām privilēģijām, un viņiem nekā netrūkst. “Trūkst citiem – padomju armijas veterāniem.”

•

“International Herald Tribune” publicēts raksts “Putina spekulācijas par karu mulsina austrumeiropiešus”. Tajā, atsaucoties uz politikas analītiķiem un diplomātiem, teikts, ka Krievija un Eiropa tuvojas konfrontācijai saistībā ar to, kā Vladimirs Putins grasās izmantot 9. maija svinības savai ārpolitikas darba kārtībai. Eksperti apšauba Putina izlases veida skatījumu uz atbrīvošanu, kam sekojusi ātra un nežēlīga komunistu okupācija Austrumeiropā. Eiropa tuvojoties vai nu plašai diskusijai, vai arī pragmatiskākai pieejai attiecībās ar Krieviju.

•

Poļu “Rzeczpospolita” raksta, ka Eiropas Parlamenta deputātu grupa, kas patlaban izstrādā deklarācijas projektu par Jaltas konferenci un tās sekām pēckara Eiropā, ir pārliecināta, ka vienīgi vēsturiskā patiesība var sekmēt vienotību Eiropā, demokrātiju tās centrālajā un austrumu daļā, kā arī stiprināt Eiropas attiecības ar Krieviju.

•

Vācu “Der Standard” informē, ka piektdien publicētajā Eurobarometer aptaujā Eiropas Savienības konstitūciju pozitīvi novērtējuši 61% slovāku. Tūlīt aiz slovākiem ar 60% ir ungāri un slovēņi. Jauno ES dalībvalstu vidū tikai Latvijā un Polijā ES konstitūcijas pretinieku ir vairāk nekā atbalstītāju (16%). Tikai par 4% vairāk atbalstītāju nekā abās iepriekš minētajās valstīs ir Čehijas Republikā, kur paredzēts referendums. Bez tam nevienā ES dalībvalstī vairāk par 10% aptaujāto neteica, ka ir lietas kursā par konstitūciju un vismaz galvenajos vilcienos ir iepazinušies ar tās saturu. Latvijā un Kiprā tādu bija tikai 3%, kamēr ES vidējais līmenis sasniedza 11%.

•

ASV “The Washington Times” rakstā ““Reālistiem” nav taisnība” skaidro, ka Eiropā reālisma piekritēji savā ārpolitikas analīzē peļ Irākas vēlēšanas, izsakot viedokli, ka islāms un demokrātija ir pilnīgi nesavienojami, un kritizē ASV par pretēju uzskatu. Tomēr Afganistānas vēlēšanas pierādījušas pretējo, un arī Irākas perspektīvu vērtējumā minētā virziena analītiķi, pēc autora domām, kļūdās.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem