• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kopējais nodokļu slogs Latvijā ievērojami zemāks nekā ES vidējais. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.02.2005., Nr. 18 https://www.vestnesis.lv/ta/id/100671

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Arī tad virsnieki mācījās ārzemēs

Vēl šajā numurā

02.02.2005., Nr. 18

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kopējais nodokļu slogs Latvijā ievērojami zemāks nekā ES vidējais

Kopējie nodokļu maksājumi 2003.gadā Eiropas Savienības (ES) valstīs variējuši no 29% no iekšzemes kopprodukta (IKP) Latvijā un Lietuvā līdz pat 51% Zviedrijā, ziņo ES statistikas birojs “Eurostat”.
Kopējais nodokļu slogs tiek aprēķināts kā nodokļu maksājumu procentuālais apjoms no IKP. Nodokļu slogā tiek iekļauti gan tiešie nodokļi, kā, piemēram, ienākumu nodoklis, un netiešie nodokļi, piemēram, pievienotās vērtības un akcīzes nodokļi, gan arī sociālās apdrošināšanas maksājumi.
Kopējais nodokļu slogs Latvijā 2003.gadā pieaudzis no 28,9% līdz 29,1% un bijis otrs zemākais Eiropā, krietni atpaliekot no ES vidējās kopējo nodokļu attiecības pret IKP – 41,5%. “Eurostat” norāda, ka visās desmit jaunajās ES dalībvalstīs nodokļu attiecība pret IKP bijusi zemāka par vecās Eiropas valstu vidējo rādītāju – 41,8%.
Kopumā 2003.gadā nodokļu slogs pieaudzis 17 ES dalībvalstīs, samazinājies septiņās, bet Vācijā palicis nemainīgs. Augstākais pieaugums noticis Kiprā, Īrijā un Igaunijā, bet lielākais nodokļu nastas samazinājums – Slovākijā, Grieķijā un Somijā.
Eurostat” pētījuši arī dažādu nodokļu īpatsvaru kopējā nodokļu slogā. Šobrīd Latvijā lielāko nodokļu maksājumu daļu – 39,4% – no kopējiem nodokļiem veido netiešie nodokļi, bet tiešo nodokļu daļa ir vismazākā – 29,1%. Salīdzinot ar 2002.gada rādītājiem, 2003.gadā Latvijā tiešo un netiešo nodokļu īpatsvars ir pieaudzis, bet sociālās apdrošināšanas maksājumu īpatsvars kopējos nodokļu maksājumos samazinājies un veido 31,5%.
Lielākais tiešo nodokļu īpatsvars ir Dānijā – 59,6%, tai seko Lielbritānija un Somija ar attiecīgi 42% un 41%. Mazākais tiešo nodokļu īpatsvars 2003.gadā bija Polijā – 19,7%, Slovēnijā – 20,8% un Slovākijā – 23,2%.
Netieši nodokļi savukārt proporcionāli lielāki bijuši Kiprā – 49,9%, Ungārijā – 42,3% un Portugālē – 41,9%, bet mazāk – Beļģijā – 28,8%, Vācijā – 29,7% un Čehijā – 31,4%. Latvija ar savu salīdzinoši augsto netiešo nodokļu īpatsvaru ierindojas desmitajā vietā Eiropā.
Sociālās apdrošināšanas maksājumi veido lielāko daļu – 44,4% – no nodokļu maksājumiem Vācijā, tai seko Čehija ar 41,6% un Francija ar 40,2%. Turpretī viszemākie sociālās apdrošināšanas maksājumi ir Dānijā, kur tie veido tikai 5,4% no kopējiem nodokļu maksājumiem. Šī situācija izskaidrojama ar to, ka sociālās nodrošināšanas sistēma Dānijā tiek gandrīz pilnībā finansēta no tiešo un netiešo nodokļu maksājumiem.
Salīdzinot nodokļu sloga izmaiņas 1995., 2002. un 2003.gadā, redzams, ka lielākajā daļā Rietumeiropas valstu svārstības ir bijušas nelielas, savukārt nodokļu maksājumu attiecība pret IKP būtiski mainījusies vairumā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu.

Lappusi sagatavojusi
Ieva Ušča

Kopējā nodokļu sloga (procentos no IKP) izmaiņas atsevišķās ES valstīs

1995.g.

2003.g.

Latvija

33,7

29,1

Lietuva

28,6

28,7

Igaunija

37,9

33,4

Slovākija

40,6

30,9

Čehija

36,2

36,2

Īrija

35,2

31,2

Grieķija

34,7

38,6

Malta

31,3

34,2

Nīderlande

40,5

39,3

Zviedrija

50,2

51,4

Avots: “Eurostat”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!