Kopējais nodokļu slogs Latvijā ievērojami zemāks nekā ES vidējais
Kopējie nodokļu maksājumi
2003.gadā Eiropas Savienības (ES) valstīs variējuši no 29% no
iekšzemes kopprodukta (IKP) Latvijā un Lietuvā līdz pat 51%
Zviedrijā, ziņo ES statistikas birojs “Eurostat”.
Kopējais nodokļu slogs tiek aprēķināts kā nodokļu maksājumu
procentuālais apjoms no IKP. Nodokļu slogā tiek iekļauti gan
tiešie nodokļi, kā, piemēram, ienākumu nodoklis, un netiešie
nodokļi, piemēram, pievienotās vērtības un akcīzes nodokļi, gan
arī sociālās apdrošināšanas maksājumi.
Kopējais nodokļu slogs Latvijā 2003.gadā pieaudzis no 28,9% līdz
29,1% un bijis otrs zemākais Eiropā, krietni atpaliekot no ES
vidējās kopējo nodokļu attiecības pret IKP – 41,5%.
“Eurostat” norāda, ka visās desmit jaunajās ES
dalībvalstīs nodokļu attiecība pret IKP bijusi zemāka par vecās
Eiropas valstu vidējo rādītāju – 41,8%.
Kopumā 2003.gadā nodokļu slogs pieaudzis 17 ES dalībvalstīs,
samazinājies septiņās, bet Vācijā palicis nemainīgs. Augstākais
pieaugums noticis Kiprā, Īrijā un Igaunijā, bet lielākais nodokļu
nastas samazinājums – Slovākijā, Grieķijā un Somijā.
“Eurostat” pētījuši arī dažādu nodokļu īpatsvaru kopējā
nodokļu slogā. Šobrīd Latvijā lielāko nodokļu maksājumu daļu –
39,4% – no kopējiem nodokļiem veido netiešie nodokļi, bet tiešo
nodokļu daļa ir vismazākā – 29,1%. Salīdzinot ar 2002.gada
rādītājiem, 2003.gadā Latvijā tiešo un netiešo nodokļu īpatsvars
ir pieaudzis, bet sociālās apdrošināšanas maksājumu īpatsvars
kopējos nodokļu maksājumos samazinājies un veido 31,5%.
Lielākais tiešo nodokļu īpatsvars ir Dānijā – 59,6%, tai seko
Lielbritānija un Somija ar attiecīgi 42% un 41%. Mazākais tiešo
nodokļu īpatsvars 2003.gadā bija Polijā – 19,7%, Slovēnijā –
20,8% un Slovākijā – 23,2%.
Netieši nodokļi savukārt proporcionāli lielāki bijuši Kiprā –
49,9%, Ungārijā – 42,3% un Portugālē – 41,9%, bet mazāk – Beļģijā
– 28,8%, Vācijā – 29,7% un Čehijā – 31,4%. Latvija ar savu
salīdzinoši augsto netiešo nodokļu īpatsvaru ierindojas desmitajā
vietā Eiropā.
Sociālās apdrošināšanas maksājumi veido lielāko daļu – 44,4% – no
nodokļu maksājumiem Vācijā, tai seko Čehija ar 41,6% un Francija
ar 40,2%. Turpretī viszemākie sociālās apdrošināšanas maksājumi
ir Dānijā, kur tie veido tikai 5,4% no kopējiem nodokļu
maksājumiem. Šī situācija izskaidrojama ar to, ka sociālās
nodrošināšanas sistēma Dānijā tiek gandrīz pilnībā finansēta no
tiešo un netiešo nodokļu maksājumiem.
Salīdzinot nodokļu sloga izmaiņas 1995., 2002. un 2003.gadā,
redzams, ka lielākajā daļā Rietumeiropas valstu svārstības ir
bijušas nelielas, savukārt nodokļu maksājumu attiecība pret IKP
būtiski mainījusies vairumā Centrāleiropas un Austrumeiropas
valstu.
Lappusi sagatavojusi
Ieva Ušča
Kopējā nodokļu sloga (procentos no IKP) izmaiņas atsevišķās ES valstīs
1995.g. |
2003.g. |
|
Latvija |
33,7 |
29,1 |
Lietuva |
28,6 |
28,7 |
Igaunija |
37,9 |
33,4 |
Slovākija |
40,6 |
30,9 |
Čehija |
36,2 |
36,2 |
Īrija |
35,2 |
31,2 |
Grieķija |
34,7 |
38,6 |
Malta |
31,3 |
34,2 |
Nīderlande |
40,5 |
39,3 |
Zviedrija |
50,2 |
51,4 |
Avots: “Eurostat”