Pēc vētras postījumu seku apzināšanas

Aizvadītajā nedēļā finanšu ministrs Oskars Spurdziņš parakstīja pirmos rīkojumus par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 9.janvāra vētras nodarīto zaudējumu seku likvidēšanai. Ar šiem rīkojumiem budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem atvēlēti Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas objektiem.

Cietušas visas nozares

Finanšu ministrija (FM) apkopojusi no visu nozaru ministrijām saņemtos datus par vētras nodarītajiem zaudējumiem, kas valsts, pašvaldību un privātajā sektorā kopā ir 154,24 miljoni latu, tai skaitā valsts sektorā – 25,99 miljoni latu, bet pašvaldību un privātajā sektorā – 128,25 miljoni latu.
Visvairāk cietuši Zemkopības ministrijas pārziņā esošie objekti – kopējie zaudējumi lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā tiklab valsts un pašvaldību, kā arī privātajā sektorā sasnieguši 124,7 miljonus latu. Ievērojami postījumi ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei, kuras Tehniskajai fakultātei vētra pilnībā noārdīja jumta segumu, un tā atjaunošanai vien nepieciešami 104,5 tūkstoši latu. Ne tik lielus zaudējumus cietušas citas fakultātes, kā arī valsts aģentūra “Latvijas Zivju resursu aģentūra” un koplietošanas meliorācijas būves. Savukārt privātās zemnieku saimniecības, kurām iznīcinātas vai bojātas ēkas un būves, izpostīti meži, iznīcināta saražotā produkcija, bojāta tehnika un iekārtas, gājuši bojā mājlopi, vētras nodarīto postu lēš aptuveni 6 miljonos latu. Pēc Lauku atbalsta dienesta janvāra beigās apkopotās informācijas, kopumā lauksaimnieki vētrā cietuši pāri par 14 miljoniem latu zaudējumus.
Lieli zaudējumi nodarīti arī Vides ministrijas objektiem. Piekrastes teritorijas, ēku un konstrukciju bojājumi aplēsti 11,1 miljona latu vērtībā. Liepājas un Salacgrīvas notekūdeņu attīrīšanas ietaišu atjaunošanai vien būs nepieciešami vairāki miljoni latu.
Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošie objekti cietuši salīdzinoši nelielus zaudējumus – apmēram 17 tūkstošu latu, bet papildu izdevumi vairāk nekā 40 tūkstošu latu vērtībā saistīti ar operatīvajiem pasākumiem, ko veica Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, un vēl aptuveni 20 tūkstošu latu papildus bija nepieciešami policijas darba nodrošināšanai. Tā kā visos stihijas skartajos rajonos uzreiz nebija iespējams atjaunot elektroenerģijas padevi, papildu policijas brigādēm tika dots rīkojums uzraudzīt bez elektrības palikušos objektus Kuldīgas, Ventspils, Liepājas un Saldus rajonā. Šie izdevumi Latvijai, iespējams, tiks kompensēti no Eiropas Savienības (ES) Solidaritātes fonda līdzekļiem.
Viena no ministrijām, kuras pārziņā esošajiem objektiem apzināti vislielākie postījumi, ir Satiksmes ministrija. Zaudējumi ostās vien tiek lēsti 6,5 miljonu latu vērtībā. Vairākus simtus tūkstošu latu vērti bojājumi nodarīti dzelzceļiem un autoceļiem.
Ar minētajiem finanšu ministra rīkojumiem Izglītības un zinātnes ministrijai atvēlēti 17 148 lati, kas tiks izlietoti Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumam (11 148 lati) un Ventspils augstskolai (6 000 latu) nodarīto zaudējumu kompensēšanai. Savukārt Veselības ministrijai piešķirtie 24 990 lati paredzēti Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras bojāto vakcīnu iegādes izdevumu segšanai (3 274 lati), Rehabilitācijas centra “Tērvete” ēkas galvenā korpusa jumta atjaunošanai (10 462 lati) un Rindzeles narkoloģiskās rehabilitācijas centra katlu mājas dūmeņa un ēku jumta atjaunošanai, dīzeļģeneratora darbināšanai izlietotās degvielas apmaksai un centra teritorijas atbrīvošanai no lauztajiem kokiem (11 254 lati).

Apstiprināts bojāto pašvaldību objektu saraksts

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija apstiprinājusi to pašvaldību objektu sarakstu, kuriem vētras nodarīto bojājumu novēršanai, iespējams, tiks piešķirts finansējums no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Lai uz stihijas nodarīto postījumu rēķina pašvaldības neuzrādītu iepriekš nepaveiktus darbus, tām līdz šā gada 1.aprīlim par katru objektu ministrijai jāiesniedz apsekojuma akts par vētras radītajiem zaudējumiem, pašvaldības apliecinājums, ka par vētras postījumiem nepienākas apdrošināšanas atlīdzība, kā arī vētrā radušos bojājumu novēršanas izdevumu tāme. Tomēr steidzamiem atjaunošanas darbiem, tādiem kā jau minētā Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes jumta seguma atjaunošana, FM nepieciešamo finansējumu ir gatava piešķirt nekavējoties. Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Māri Kučinski FM panākusi vienošanos, ka daļu zaudējumu seku likvidēšanai nepieciešamo izmaksu segs pašvaldības, daļu – valsts. Par to, kādā apmērā, tiks lemts katrā konkrētā gadījumā atsevišķi.

Saņemsim Eiropas palīdzību

Vētras postījumi atbilstoši ES kritērijiem dod Latvijai iespēju pretendēt uz ES Solidaritātes fonda līdzekļiem, kas valstīm tiek piešķirti pēc lielām dabas katastrofām, kuras būtiski ietekmējušas dzīves apstākļus, vidi vai ekonomiku. Lai valsts varētu griezties šajā fondā ar zaudējumu atlīdzības pieprasījumu, stihijas nodarītajam kaitējumam jāpārsniedz vai nu trīs miljardi eiru 2002.gada cenās, vai 0,6% no nacionālā kopienākuma. Latvijai šī robeža ir 54 miljoni eiru. Aprēķināts, ka vētras seku novēršanai mūsu valstij vajadzīgi 40 miljoni latu, un šo naudu būs iespējams daļēji kompensēt no minētā fonda līdzekļiem. FM jau sākusi gatavot informāciju iesniegšanai Eiropas Komisijā.
Pieteikums ES līdzekļu saņemšanai jāiesniedz iespējami drīz pēc pirmajiem stihijas postījumiem, bet ne vēlāk kā desmit nedēļu laikā. Pieteikumā jāuzrāda visa apkopotā informācija par dabas katastrofas nodarītajiem zaudējumiem un tās ietekmi uz valsts iedzīvotājiem un ekonomiku, kā arī iespējamās darbu izmaksas. Jānorāda arī citi finansējuma avoti, kas varētu palīdzēt segt stihijas seku likvidēšanas izmaksas, tai skaitā valsts vai privāto apdrošināšanu, kā arī starptautiskā finansējuma avotus.
Šis fonds nesedz visus kādai valstij nodarītos zaudējumus, bet daļu no valsts izdevumiem, lai palīdzētu tai veikt svarīgākos dabas katastrofas seku likvidēšanas darbus, proti, nodrošināt iedzīvotājiem turpmākai dzīvei nepieciešamo – elektroenerģijas un ūdens padevi, kanalizācijas sistēmas darbību, telekomunikāciju, transporta, veselības un izglītības infrastruktūras tūlītēju atjaunošanu. Steidzamo darbu sarakstā ir arī pagaidu mītņu nodrošināšana un glābšanas dienestu finansēšana, aizsardzības infrastruktūras nostiprināšana un pasākumi, kas veicami, lai aizsargātu kultūras mantojumu, kā arī tūlītēja dabas stihijas skarto zonu tīrīšana.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv