Mazpazīstama problēma Latvijas sabiedrībā
Ināra Ostrovska, 8.Saeimas deputāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Dzimumu līdztiesības apakškomisijas priekšsēdētāja
Dzimumu līdztiesības jautājumi Latvijā ir kļuvuši nozīmīgi samērā nesen un ir visai šauri izpētīts lauks, par ko liecina pēdējā laikā aktualizējusies diskusija par dažādos pētījumos novēroto sabiedrības neizpratni par dzimumu nevienlīdzības izpausmēm, cēloņiem un sekām. Risinot šīs problēmas, nepieciešams plašs redzesloks, jo dzimumu līdztiesība ir aktuāla visdažādākajās dzīves jomās, un liela uzņēmība, jo bieži nākas sastapties ar apkārtējo neizpratni par problēmas būtību.
Ināra Ostrovska Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Dzimumu līdztiesības apakškomisijas darbība Saeimā
Saeimā jau otro gadu strādā
Dzimumu līdztiesības apakškomisija, kas darbojas Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijas paspārnē. Tās darbs nav tendēts uz
plašu publicitāti, sensacionāliem paziņojumiem vai juridiskiem
pārsteigumiem, apakškomisija strādā stingri saskaņā ar
apakškomisijas locekļu pārliecību par aktuālajām problēmām
dzimumu līdztiesībā ar mērķi runāt nevis par dzimumu savstarpējām
nesaskaņām, bet gan par kopīgā meklēšanu visdažādākajās dzīves
sfērās.
Pēc iepazīšanās ar dažādām diskusijām par dzimumu līdztiesības
tēmu plašsaziņas līdzekļos vēlos aktualizēt problemātiku arī no
savas – Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
Dzimumu līdztiesības apakškomisijas priekšsēdētājas – puses,
uzsverot nianses, kas, iespējams, retāk izskanējušas publiskās
diskusijās dzimumu līdztiesības kontekstā, tomēr tāpēc nav
mazsvarīgākas.
Tie ir jautājumi par dzimumu līdztiesību ģimenes kontekstā un
veselības problēmu aktualizēšanu kā sievietēm, tā arī vīriešiem.
Šie jautājumi ir bijuši apakškomisijas uzmanības lokā iepriekšējā
pusgada laikā, kad par situāciju ziņoja gan ārsti, gan sociologi,
gan policijas pārstāvji, gan – īpašs paldies par atsaucību –
nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Ģimene – dzimumu līdztiesības balsts
Šķiet, daļai ir labi pazīstams
bieži lietotais teiciens par to, ka ģimene ir visa pamatā.
Pieredze un audzināšana, ko cilvēks saņem ģimenē, atstāj pēdas
cilvēka uzvedībā visa turpmākā mūža garumā. Kaut arī bieži
lietots, šis teiciens sevī ietver daudz patiesības. Pirmkārt,
diskusijā par dzimumu līdztiesību būtu jārunā par ģimenes lomas
sabiedrībā stiprināšanu.
Ģimenē tēvs un māte ir vienlīdzīgi partneri un mazais cilvēks jau
no bērnības vēro attiecību modeli, kas ietver divu cilvēku
sadarbību, savā starpā dalot pienākumus gan mājas darbos, gan
bērnu audzināšanā. Protams, bieži vien sastopamies ar
visdažādākajiem apstākļiem, piemēram, kāds no vecākiem audzina
bērnu viens, vai arī ģimenē pastāv strikts nodalījums par
pienākumu sadali, iedalot darbus “sieviešu” un “vīriešu” darbos,
liela problēma ir arī vardarbība daudzās ģimenēs, kur cietušais
upuris bieži vien nespēj izrauties no vardarbības apļa.
Tomēr, neraugoties uz visdažādākajām dzīves situācijām un
problēmām, kas raksturīgas ģimenēm Latvijā, vēlētos aktualizēt
domu apmaiņu par tradicionālās ģimenes kā sabiedrības visu
vērtību pamatu nostiprināšanu un celšanu. Tieši tradicionālā
ģimene, kurā ir gan tēvs, gan māte, spēj veidot pilnvērtīgu bērna
uztveri par sievišķo un vīrišķo, par savstarpēji dalāmajiem
pienākumiem, par cieņu vienam pret otru, kas būtībā ir diskusijas
par dzimumu līdztiesību pamatā.
Veselības problēmas – aktuālas gan sievietēm, gan vīriešiem
Otrs jautājums, kam vēlos pievērst
uzmanību, ir veselības problēmu aktualizēšana kā sievietēm, tā
arī vīriešiem.
Latvijas sievietes ir ļoti uzņēmīgas un spējīgas, par ko liecina
lielais sieviešu skaits uzņēmējdarbībā, sabiedriskajā dzīvē un
visās citās dzīves jomās. Protams, cilvēki ir ļoti atšķirīgi,
tomēr jāatzīst, ka sieviešu veselības problēmām sabiedrībā tiek
pievērsts diezgan daudz uzmanības, par ko jāpateicas pietiekami
lielam skaitam sieviešu nevalstisko organizāciju un arī masu
medijiem, dažādiem televīzijas raidījumiem, “sieviešu” žurnāliem,
kas aicina sievietes rūpēties par savu veselību, rīko dažādas
akcijas un publicē rakstus par veselības problēmām.
Pilnīgi cita aina paveras, ja runājam par vīriešu veselību. Pēc
sen un stipri iesīkstējušiem stereotipiem vīrieši par savām
problēmām nerunā. Pie mums Latvijā šī tendence ir īpaši izteikta.
Tā ka (diskusijas par to nenotiek) rodas sajūta, ka vīriešiem nav
problēmu ar veselību un tāpēc šie jautājumi nav apspriežami
sabiedrībā.
Šādu apgalvojumu, protams, noliedz ārsti, kas diendienā strādā ar
šīm problēmām. Ārstu un sabiedrības pētnieku secinājums šajā
situācijā ir viens: nerunājot par savām problēmām, cilvēkā krājas
spriedze, ko savukārt nepieciešams izlādēt. Un pie mums šī
izlādēšanās bieži vien vērojama kā agresīva izturēšanās ģimenē,
darbavietā vai uz ielas. Šādai spriedzei ir daudz upuru. Pārāk
daudz. Varbūt vienkāršāk būtu veicināt diskusiju sabiedrībā un
plašsaziņas līdzekļos par vīriešu veselības problēmām ar devīzi,
ka, runājot par savām problēmām, vīrietis nekļūst mazāk vīrišķīgs
(sieviete taču nekļūst mazāk sievišķīga, runājot par savējām),
bet, iespējams, kādam glābj dzīvību!
Visiem cilvēkiem ir tiesības būt vienlīdzīgiem
Problēmu dzimumu līdztiesībā
patiešām ir ļoti daudz, un tās neaprobežojas ar lomu sadalījumu
ģimenē vai darbavietā, kaut arī tie tiešām ir vieni no
būtiskākajiem jautājumiem. Dzimumu līdztiesība ir jāveicina,
skatot visdažādākos jautājumus – par sadzīvi, darbu, ģimeni,
veselību, izklaidi u.c., lai novērstu iespēju, ka kāds no mums
varētu tikt diskriminēts un netiktu ievērotas viņa
tiesības.
Tas, ko es vēlētos sasniegt vispirms, būtu sabiedrības apziņas
celšana par to, ka daudzas problēmas ir risināmas, izrādot
personisko iniciatīvu. Vēlētos aicināt gan sievietes, gan
vīriešus savas problēmas, kas saistītas gan ar ģimeni, gan citiem
jautājumiem, risināt, izmantojot valsts iestāžu, nevalstisko
organizāciju un arī mediju piedāvātās iespējas, lai veicinātu
problēmu aktualizēšanu plašākā mērogā un panāktu to iespējami
efektīvāku risināšanu. Jo svarīga ir ne tikai teorētiska izpratne
un analīze par dzimumu līdztiesības problēmām, bet arī praktiska
un aktīva rīcība, lai novērstu nebūšanas mūsu sadzīvē.