Naturalizācijas procesa maratons

Naturalizācijai turpinoties pašreizējos tempos un saglabājoties normatīvās bāzes nosacījumiem, pēc gadiem sešiem septiņiem Latvijā nepilsoņu skaits varētu sarukt līdz aptuveni 130 000 iedzīvotāju. Vairums būs gados vecāki ļaudis, kuri nevēlas naturalizēties, – prognozē Naturalizācijas pārvaldes (NP) vadība. Šobrīd Latvijā ir 452 000 nepilsoņu (19,6 procenti valsts iedzīvotāju).

Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa un Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

NP ir gandarīta, ka desmit tās darba gados nepilsoņu skaits jūtami samazinājies. Kā zināms, 1995.gadā, kad pilsoņu un nepilsoņu skaita izmaiņas sāka ietekmēt arī naturalizācijas process, Latvijā bija 734 000 nepilsoņu jeb 29,1 procents valsts iedzīvotāju.
Tieši pirms desmit gadiem – 1995.gada 1.februārī – visā Latvijā NP reģionālajās nodaļās sākās dokumentu pieņemšana Latvijas pilsonībai naturalizācijas kārtībā. Kopš naturalizācijas procesa sākuma saņemti 91 335 iesniegumi par 102 369 personām. Ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemtas 85 352 personas, tajā skaitā 10 770 nepilngadīgie, kas naturalizējās kopā ar vecākiem. Iesniegumu plūsma divkārt pieauga aizvadītajā gadā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Piemēram, novembrī pieņemti 2440 iesniegumi – tas ir pēdējo desmit gadu rekords.
Par Latvijas pilsoņiem atzīti 3088 pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimušie nepilsoņu un bezvalstnieku bērni.

Uzteicot attieksmi

Vakar NP vadība, rezumējot desmit gados paveikto, īpaši uzteica savus darbiniekus. “Tā ir mūsu īstā vērtība,” uzskata NP priekšniece Eiženija Aldermane, piebilstot, ka par NP darba kvalitāti liecinot arī fakts, ka desmit gadu laikā tikai vienai reģionālajai pārvaldei mainījies vadītājs. Atzinīgus vārdus iestādei veltīja tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Viņa atgādināja, ka NP tapusi politiski smagā gaisotnē. Tolaik neviens nezināja, kas no tās iznāks un vai vispār izveidosies. Gadu gaitā NP apliecinājusi sevi kā iestāde ar augstu darba kvalitāti, sacīja tieslietu ministre, novēlot pārvaldei saglabāt savu izslavēto labestīgo attieksmi pret cilvēkiem, kad ierēdnis patiesi kalpo iedzīvotājiem.
Cilvēcīgo attieksmi, kāda ir NP darbiniekiem pret pilsonības pretendentiem, uzteica Latvijas pilsoņi, kas pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtībā: Krievu drāmas teātra direktors Eduards Cehovals un žurnālists Sergejs Ancupovs. Pēdējais NP nodēvēja par labāko valsts iestādi Latvijā. Vienlaikus žurnālists uzsvēra, ka pēc desmit gadiem var skaidri izvērtēt, ka pašā naturalizācijas procesa saknē, viņaprāt, valsts sākotnēji pieļāvusi ne vienu vien kļūdu. Daudzi Latvijai lojāli cilvēki aizvainoti un vairs nevēlas naturalizēties. “Un tas ir psiholoģisks, nevis politisks process,” teica S.Ancupovs.

Skriešanās ar laiku

Naturalizācijas pārvaldi desmitgades svētkos sveica arī Māris Gailis, kas bija Ministru prezidents laikā, kad pārvalde vēl tikai tapa. E.Aldermanei pārvaldes dibināšana iespiedusies atmiņā kā skriešanās ar laiku, lai sagatavotu tiesību aktus, pieņemtu darbā darbiniekus, apmeklētu pašvaldības un veidotu nodaļas, meklētu mēbeles. Daudzi neticēja, ka 1995.gada 1.februārī tiešām tiks sākts naturalizācijas process, un pret to valdījis skeptisks noskaņojums, atceras NP priekšniece. Spriedzi vairojusi atbildības nasta – toreizējais premjerministrs ik pa laikam atgādinājis, ka no jaunās NP varēšanas atkarīgs, vai Latviju uzņems Eiropas Padomē. Ar labu vārdu E.Aldermane pieminēja toreizējā Ministru prezidenta padomnieku korpusu ar Mārtiņu Šicu priekšgalā un Valsts kanceleju, kas ļoti daudz palīdzēja. Dažos mēnešos paveikts milzu darbs, un 1995.gada 1.februārī atvērtas 32 nodaļas.
Turpmākajos gados Latvijā notikušas būtiskas pārmaiņas saistībā ar pilsonības problēmu risināšanu – Pilsonības likumā vairākkārt izdarīti grozījumi, kas paplašina to Latvijas iedzīvotāju loku, kam ir tiesības pretendēt uz uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, dotas tiesības Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta nepilsoņu un bezvalstnieku ģimenēs dzimušajiem bērniem tikt atzītiem par Latvijas pilsoņiem.

Ar mērauklu darba precizitātei

“Mūsu pamatprincips ir precīzs un godīgs darbs, izaugsme un prasme augstu turēt ierēdņa godu, strādājot cilvēku labā,” naturalizācijas procesa desmitgades atzīmēšanas reizē pārvaldi raksturoja tās priekšniece. Viņasprāt, viena no darba kvalitātes mērauklām ir tā, ka pēdējos trīs gados nav zaudēts neviens tiesas process. Kā zināja stāstīt NP priekšnieka vietnieks Jānis Kahanovičs, pavisam desmit gados NP piedalījusies 338 tiesu procesos un zaudējusi tikai piecos.
Aizvadītajos gados izvērsta plaša informatīvā darbība, piemēram, izveidoti četri informācijas centri Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē, izdoti teju piecdesmit dažādi informatīvie un izglītojošie materiāli, radīta bezmaksas informatīvā tālruņa līnija, mājas lapa, regulāras kļuvušas informācijas dienas Metodikas un eksaminācijas centrā, notikušas vairāk nekā 20 konferences un semināri par dažādiem pilsonības un sabiedrības integrācijas aspektiem.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv