Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra sēdē

Pieņemti noteikumi “Specializētā valsts civildienesta ierēdņu - policijas darbinieku, robežsargu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo - dienesta gaitas reglaments”.

Noteikumi nosaka specializētā valsts civildienesta ierēdņu - policijas darbinieku, robežsargu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo (ierēdnis) - speciālo dienesta pakāpju veidus, kārtību, kādā piešķir, pazemina vai atņem speciālo dienesta pakāpi, kārtību, kādā ierēdņus pieņem dienestā un atvaļina no tā, ieceļ amatā, atstādina un atbrīvo no amata, atvaļinājuma piešķiršanas kārtību, profesionālās sagatavošanas kārtību, kā arī dienesta laika pagarināšanas kārtību.
Ierēdņi atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm (dienesta pakāpe) tiek iedalīti vairākās kategorijās. Ierindas sastāva ierēdņi. Minētajiem ierēdņiem piešķir šādas dienesta pakāpes: policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierindnieks; policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kadets. Jaunākā komandējošā (instruktoru) sastāva ierēdņi. Minētajiem ierēdņiem piešķir šādas dienesta pakāpes: policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kaprālis; policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta seržants; policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsseržants; policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks. Vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva ierēdņi. Minētajiem ierēdņiem piešķir šādas dienesta pakāpes: policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants; policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants; policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis. Vecākā komandējošā (vecāko virsnieku) sastāva ierēdņi. Minētajiem ierēdņiem piešķir šādas dienesta pakāpes: policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors; policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvežleitnants; policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis. Augstākā komandējošā (augstāko virsnieku) sastāva ierēdņi. Minētajiem ierēdņiem piešķir policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāļa dienesta pakāpi.
Ierēdņa veselības stāvokļa atbilstību dienestam izvērtē Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija, pamatojoties uz attiecīgās Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes lēmumu par pārbaudes nepieciešamību. Iestāde nosūta ierēdni pārbaudīt veselības stāvokli ne retāk kā reizi gadā.
Dienestā pieņem personas: kuras atbilst attiecīgi likuma “Par policiju”, Robežsardzes likuma vai Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma prasībām; kurām ir vismaz vidējā izglītība; kuru personiskās īpašības, fiziskā sagatavotība un veselības stāvoklis atbilst dienesta pildīšanai noteiktajām prasībām; kuras agrāk nav atvaļinātas no dienesta disciplīnas pārkāpuma dēļ.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā personas pieņem Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā noteiktajā kārtībā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”.

Atbalstītā Vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanas koncepcija paredz laikposmā no 2005. līdz 2011.gadam izveidot uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta bāzes vienotu uguns apsardzības un glābšanas sistēmu, pakāpeniski (iedalīto finanšu līdzekļu ietvaros) pārņemot no Valsts meža dienesta meža ugunsdrošības uzraudzības un ugunsgrēku ierobežošanas funkciju. Saskaņā ar šo koncepciju izstrādāts Plāns vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanai laikposmā no 2005. līdz 2011. gadam, kurā paredzēta šīs sistēmas izveidošana.
Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 25.panta pirmo daļu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir šādas funkcijas: organizēt un veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību; veikt un vadīt ugunsgrēku dzēšanu. Ņemot vērā meža ugunsgrēku specifiku, iepriekš minētās koncepcijas īstenošanas nodrošināšanai nepieciešams papildināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas.
Likumprojekts paredz uzdot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam jaunu funkciju – organizēt un veikt meža ugunsgrēku ierobežošanu, kā arī precizē 6.panta otrās daļas deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas iesaistās mežu ugunsgrēku ierobežošanā.

Pieņemti noteikumi “Transport­lī­dzekļa vadītāja darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces
lieto­šanas noteikumi”, kuri nosaka kārtību, kādā transportlīdzeklis aprīkojams ar trans­portlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīci (kontrolierīce).

Iekšzemes pārvadājumos papildus 1985.gada 20.decembra Padomes Regulas (EEK) Nr.3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto auto­transportā (regula Nr.3821/85), 3.panta 1.punktā minētajiem izņēmu­miem ar kontrolierīci neaprīko transportlīdzekļus, kuri minēti 1985.gada 20.decembra Padomes Regulas (EEK) Nr.3820/85 par dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz autotransportu: 13.panta 1.punkta “a” apakšpunktā, ja tie Latvijā pirmoreiz reģistrēti līdz 2001.gada 19.oktobrim;13.panta 1.punkta “b”, “c”, “d”, “e”, “f”, “g” un “j” apakšpunktā.
Kontrolierīci transportlīdzeklī uzstāda, pārbauda un plombē inspicēša­nas institūcija, kuras kompetenci atbilstoši standartam LVS EN 45004 “Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju” pārbaudījusi valsts aģentūra “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” un par kuras akreditāciju Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un kura ir iesniegusi Satiksmes ministrijā regulas Nr.3821/85 12.panta 2.punktā minētās plombas paraugu un 12.panta 4.punktā minētās pārbaudes plāksnītes paraugu.
Akreditācijas apliecības, kas inspicēšanas institūcijām izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām.
Atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 16.oktobra noteikumi Nr.441 “Kārtība, kādā C1, D1, C un D kategorijas vadītāja apliecībai atbilstošs transportlīdzeklis aprīkojams ar darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīci, un šīs ierīces lietošanas noteikumi”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”.

Likumprojekts paredz no Valsts drošības iestāžu likuma izslēgt 14.panta piekto daļu, kurā noteikts, ka Militārās izlūkošanas un drošības dienesta personālsastāvā ir karavīri un darbinieki.
Likumprojekta būtība ir nodrošināt vienotas sistēmas nodrošināšanu atalgojuma un sociālo garantiju piešķiršanai un izmaksai personām, kas pilda savus pienākumus valsts drošības iestādē. Vienlaikus izdarīti grozījumi Militārā dienesta likumā:
1) attiecībā uz valsts drošības iestādē dienošajiem karavīriem tiks novērstas neskaidrības par to, kuras no divu likumu – Militārā dienesta likuma un Valsts drošības iestāžu likuma – normām par kompensācijām, pabalstiem, piemaksām un citām garantijām piemērojamas;
2) tiks panākts, ka uz visu valsts drošības iestāžu personālsastāvu tiks attiecināti vienādi principi un tiesību normas;
3) tiks nodrošināts, ka karavīriem dienesta laikā valsts drošības iestādē kā primārās tiks piemērotas Valsts drošības iestāžu likumā noteiktās normas, savukārt Militārā dienesta likuma normas tiks piemērotas tiktāl, cik tas ir nepieciešams karavīra statusa nodrošināšanai.

Pieņemti noteikumi “Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi”,

kuri nosaka kārtību, kādā ekspluatējama dzelzceļa zemes nodalījuma josla (nodalījuma josla).
Noteikumi attiecas uz visiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem neatkarīgi no dzelzceļa infrastruktūras piederības, kā arī uz juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība vai tās sekas attiecināmas uz nodalījuma joslu vai tajā esošajiem objektiem.
Nodalījuma joslu ir tiesīgs apsaimniekot tikai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Citas personas nodalījuma joslu drīkst izmantot ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rakstisku atļauju un saskaņā ar šiem noteikumiem. Nodalījuma joslai jābūt iezīmētai plānos un apzīmētai dabā.
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir šādas tiesības: izmantot nodalījuma joslu dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai un infrastruktūras ekspluatācijas nodrošināšanai; izmantot nodalījuma joslu šajos noteikumos atļautajām darbībām; jebkurā laikā pārbaudīt, vai juridiskajām vai fiziskajām personām lietošanā nodotā nodalījuma josla tiek izmantota atbilstoši šiem noteikumiem.
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir šādi pienākumi: izskatīt juridisko un fizisko personu iesniegumus par nodalījuma joslas izmantošanu un sniegt pamatotu atbildi; nodrošināt nodalījuma joslas robežu un to grozījumu iezīmēšanu plānos; kontrolēt, kā tiek saglabātas nodalījuma joslas robežzīmes un citas nodalījuma joslā esošās robežzīmes; nodrošināt nodalījuma joslas norobežošanu dabā ar robežzīmēm un nodalījuma joslas robežu plānu sastādīšanu Latvijas koordinātu sistēmā LKS–92; nodrošināt sliežu ceļu, kā arī signālu pārredzamību un nodalījuma joslā esošo sliežu ceļu, elektropārvades un komunikāciju līniju un citu inženierbūvju drošu ekspluatāciju; veidot un uzturēt kārtībā aizsargstādījumus un speciālās inženierbūves. Kā arī izcirst kokus un krūmus, kas apdraud sliežu ceļus, elektropārvades un komunikāciju līnijas, citas inženierbūves vai vilcienu satiksmes drošību; kontrolēt meža kaitēkļu un slimību parādīšanos un apkarot tās; rekultivēt zemi pēc veiktajiem dzelzceļa objektu būvniecības, remonta vai nojaukšanas darbiem; uzturēt kārtībā nodalījuma joslu. Bez atsevišķa brīdinājuma likvidēt nepārvaramas varas (avāriju vai stihisku dabas katastrofu) izraisītās sekas citām juridiskajām vai fiziskajām personām lietošanā nodotajā nodalījuma joslā. Šādos gadījumos netiek kompensēti nodarītie zaudējumi; brīdināt nodalījuma joslai piegulošo teritoriju īpašniekus par darbībām, kuras piegulošo teritoriju ekspluatācijas dēļ apdraud nodalījuma joslu, tajā esošās inženierbūves un citas būves, kā arī pieprasīt apdraudējuma novēršanu; ārkārtējās situācijās (piemēram, ugunsgrēks, plūdi, lūstoši koki) veikt nepieciešamos pasākumus nodalījuma joslai piegulošajās teritorijās, lai novērstu tajās radušos draudus nodalījuma joslai, tajā esošajām inženierbūvēm un citām būvēm; nepieļaut nodalījuma joslas izmantošanu darbībām, kuras nav minētas šajos noteikumos; veikt citus pasākumus, kas nepieciešami dzelzceļa ekspluatācijā un nav pretrunā ar šiem noteikumiem.
Nodalījuma joslu var izmantot: elektropārvades vai komunikāciju līniju, būvju un iekārtu izvietošanai; laukumu un piebraucamo ceļu būvniecībai; saimniecības ēku būvniecībai; lauksaimniecības vajadzībām; citiem objektiem, kas nav minēti šajos noteikumos, ja tie neietekmē dzelzceļa ekspluatāciju un vilcienu kustības drošību.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1998.gada 29.septembra noteikumi Nr.371 “Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi”.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.428 “Transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība””.

Grozījumi noteikumos paredz noteikt kārtību, kādā tiek iegūta velosipēda vadītāja kvalifikācija, izsniegta, mainīta un atjaunota velosipēda vadītāja apliecība.
Grozījumi nosaka, ka velosipēda vadītāja apliecību izsniedz personai, kura sasniegusi 12 gadu vecumu un nokārtojusi teorētisko eksāmenu (datorizēti vai rakstiski), kas sastāv no 10 jautājumiem par ceļu satiksmi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un satiksmes drošību.
Atbilžu sniegšanai atvēlētais laiks velosipēda vadītāja kvalifikācijas iegūšanas teorētiskajā eksāmenā ir 10 minūtes. Teorētiskais eksāmens ir nokārtots, ja, kārtojot eksāmenu velosipēda vadītāja kvalifikācijas iegūšanai, pretendents ir pieļāvis ne vairāk par divām nepareizām atbildēm. Teorētisko eksāmenu velosipēda vadītāja kvalifikācijas iegūšanai pieņem un velosipēda vadītāja apliecību izsniedz visās CSDD nodaļās. Ja teorētiskais eksāmens nav nokārtots, atkārtota eksāmena kārtošana ir pieļaujama ne agrāk kā nākamajā dienā.
Lai apmainītu velosipēda vadītāja apliecību, persona CSDD iesniedz apmaināmo vadītāja apliecību un vienu fotogrāfiju, bet, lai atjaunotu velosipēda vadītāja apliecību, persona CSDD iesniedz vienu fotogrāfiju.
Lai iegūtu velosipēda vadītāja apliecību, pamatojoties uz citu mehānisko transportlīdzekļu vadītāja apliecību, persona uzrāda mehānisko transportlīdzekļu vadītāja apliecību un iesniedz vienu fotogrāfiju.
Grozījumi paredz noteikt kārtību, kādā transportlīdzekļu vadītāja apliecībā tiek norādīta ārpus Eiropas Savienības izsniegtu transportlīdzekļu vadītāja apliecību apmaiņa.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.466 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem””.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai precizētu kārtību, kādā tiek dota pagaidu atļauja piedalīties ceļu satiksmē transportlīdzekļiem, kam tehniskās apskates laikā tiek konstatēti būtiski trūkumi vai bojājumi, tiek precizēta kārtība, kāda tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļiem, kā arī kārtība, kādā tiek izsniegta atļauja īslaicīgi piedalīties ceļu satiksmē sporta automobiļiem.
Ar grozījumiem paredzēts precizēt arī prasības transportlīdzekļu konstrukcijai un tehniskajam stāvoklim, kā arī obligātajam aprīkojumam. Atbilstoši izmaiņām tehniskajās prasībās tiek precizēts arī transportlīdzeklim iespējamo trūkumu un bojājumu novērtējums.

Pieņemti noteikumi “Noteikumi par sakaru virsnieka nosūtīšanu pārstāvībai Eiropas Policijas birojā un sakaru virsnieka statusu”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā nacionālā vienība – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes Eiropola nacionālais birojs – nosūta sakaru virsnieku pārstāvībai Eiropas Policijas birojā (Eiropols), un sakaru virsnieka statusu.
Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ieņēmumu dienesta, Ģenerālprokuratūras vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (kompetentā iestāde) ierēdnis, darbinieks vai prokurors, kuru nacionālā vienība sakaru virsnieka statusā nosūtījusi pārstāvībai Eiropolā, pārstāv nacionālās vienības un kompetentās iestādes intereses un nodrošina informācijas apmaiņu starp nacionālo vienību un Eiropolu.
Sakaru virsnieka amata kandidatūru (kandidāts) no kompetentās iestādes ierēdņu, darbinieku un prokuroru vidus izvirza kompetentās iestādes vadītājs, ņemot vērā ierēdņa, darbinieka vai prokurora profesionālo sagatavotību.
Nacionālajā vienībā kandidātu apmāca un iepazīstina ar Eiropola darba specifiku un informācijas apmaiņas kārtību starp Eiropolu un nacionālo vienību.
Pēc apmācības pabeigšanas nacionālās vienības vadītājs kompetentās iestādes vadītājam sniedz atzinumu par kandidāta gatavību darbam Eiropolā. Ja atzinums ir pozitīvs, kompetentās iestādes vadītājs izvērtē Eiropolā konkrētajā laikposmā aktuālo jautājumu specifiku saistībā ar kompetentās iestādes darbu un pēc rakstiskas saskaņošanas ar nacionālo vienību pieņem lēmumu par kandidāta nosūtīšanu nacionālās vienības un kompetentās iestādes interešu pārstāvībai Eiropolā.
Sakaru virsnieka pienākumus attiecībā uz nacionālo vienību nosaka viņa amata aprakstā. Amata aprakstu pēc saskaņošanas ar nacionālās vienības vadītāju apstiprina kompetentās iestādes vadītājs.
Laikposmā, kamēr sakaru virsnieks pilda amata pienākumus Eiropolā, viņam ir saistoši nacionālās vienības vadītāja rīkojumi darba organizācijas jautājumos.
Sakaru virsnieku nacionālās vienības un kompetentās iestādes interešu pārstāvībai Eiropolā nosūta uz četriem gadiem. Pēc minētā termiņa beigām kompetentās iestādes vadītājs pēc rakstiskas saskaņošanas ar nacionālās vienības vadītāju var pagarināt termiņu vienu reizi un ne ilgāk kā uz diviem gadiem.

Pieņemts rīkojums “Par Jēkabpils 109.arodskolas un Viesītes arodvidusskolas reorganizāciju”.

Saskaņā ar Izglītības likumu paredzēts reorganizēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestādi – Jēkabpils 109.arodskolu – un ar 2005.gada 1.jūliju pievienot to Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajai profesionālās izglītības iestādei – Viesītes arodvidusskolai.
Noteikts, ka Viesītes arodvidusskola ir Jēkabpils 109.arodskolas tiesību, saistību, funkciju, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja.
Ar reorganizāciju saistītie izdevumi jāsedz no minēto profesionālo izglītības iestāžu piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”.

Vēlētāju reģistra likums ietver nepieciešamos noteikumus, lai Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanām, kā arī tautas nobalsošanai vēlētāju reģistrā iekļautu, aktualizētu un glabātu ziņas par Latvijas pilsoņiem, kuriem ir aktīvās vēlēšanu tiesības.
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 48.pantam Saeimas atlaišanas gadījumā izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.
Vēlētāju reģistra likumā noteiktā vēlētāju sarakstu izveidošanas kārtība (termiņi) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 48.pantā noteiktajam Saeimas vēlēšanu sarīkošanas termiņam, kā arī likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” noteiktajam tautas nobalsošanas sarīkošanas termiņam.
Ar sagatavoto likumprojektu paredzēts noteikt vēlētāju sarakstu veidošanas kārtību, ja sarīkojamas Saeimas ārkārtas vēlēšanas Latvijas Republikas Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā vai tautas nobalsošana.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.

Ar likumprojektu paredzēts saskaņot likumā esošo regulējumu ar Vēlētāju reģistra likumu, Personu apliecinošu dokumentu likumu un Administratīvā procesa likumu.
Likumprojekts paredz: lai persona varētu piedalīties Saeimas ievēlēšanā papildus jau likumā esošajiem nosacījumiem, tai ir jābūt reģistrētai vēlētāju reģistrā.
Lai nodrošinātu iepriekšējās vēlētāju reģistrēšanas principa ievērošanu Saeimas vēlēšanās, likumprojektā paredzēti grozījumi, kas nosaka, ka personai ir tiesības vēlēt tajā vēlēšanu iecirknī, kur tā reģistrēta vēlētāju sarakstā.
Iesniedzot kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tam nav jāpievieno informācija par katra kandidāta īpašumā vai valdījumā esošo kustamo vai nekustamo īpašumu un ziņas par finanšu darījumiem. Tāds pats noteikums ir paredzēts, arī iesniedzot kandidātu sarakstus pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanām. Tādēļ, lai vienādotu normatīvo regulējumu visās vēlēšanās, ar likumprojektu paredzēts izslēgt likuma 11.panta 4.punkta “i” apakšpunktu, kas šobrīd nosaka nepieciešamību norādīt ziņas par deputātu kandidāta īpašumā vai valdījumā esošajiem kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem un finanšu darījumiem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””.

Likumprojekts ir izstrādāts atbilstoši Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas koncepcijā izvirzītajiem problēmas risinājumiem.
Ar likumprojektu paredzēts saskaņot likumā esošo regulējumu ar Vēlētāju reģistra likumu un Personu apliecinošu dokumentu likumu.
Lai persona varētu piedalīties tautas nobalsošanā, papildus jau likumā esošajiem nosacījumiem tai ir jābūt reģistrētai vēlētāju reģistrā. Lai nodrošinātu iepriekšējās vēlētāju reģistrēšanas principa ievērošanu tautas nobalsošanā, arī likumprojektā paredzēti grozījumi, ietverot nosacījumu, ka personai ir tiesības balsot tajā vēlēšanu iecirknī, kur tā reģistrēta vēlētāju sarakstā.

Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauts 501 pilsonības pretendents, tajā skaitā 33 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 468 pilsonības pretendentiem 69% ir krievi, 13% – baltkrievi, 8% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 85 352 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 16 064 personas.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Sporta likumā”.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai precizētu Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas kā valsts pārvaldes iestādes īstenojamo funkciju – organizēt dopinga kontroli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministrijas kā valsts pārvaldes iestādes nevar veikt dopinga kontroli, kā pašreiz ir noteikts Sporta likumā, proti, tieši neīsteno antidopinga pasākumus, bet organizē antidopinga pasākumu īstenošanu.
Ņemot vērā, ka Sporta likumā Veselības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju noteikta funkcija – koordinēt sportistu un bērnu ar paaugstinātu slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību, nepieciešams Sporta likumā noteikt, ka Ministru kabinets apstiprina noteikumus, kuros valstī noteikta kārtība sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpei un medicīniskajai uzraudzībai. Noteikumu projektu izstrādās Veselības ministrija.

Pieņemti “Noteikumi par pabalstu nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem”,

kuri nosaka kārtību, kādā piešķirams un izmaksājams pabalsts nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kā arī pabalsta apmēru.
Pabalsta apmērs ir 50 latu (pēc nodokļu samaksas) mēnesī, to piešķir un reizi mēnesī izmaksā Aizsardzības ministrija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas ministrijai piešķirti saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
Lai saņemtu pabalstu, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks: iesniedz rakstisku pieprasījumu; uzrāda šādus dokumentus: personu apliecinošu dokumentu (pasi, personas apliecību); Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecību.
Izskatot dokumentus par pabalsta piešķiršanu, Aizsardzības ministrija pieprasa informāciju par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu pabalsta pieprasītājam no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ne vēlāk kā 30 dienu laikā no nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanas vai tā atņemšanas un ziņu par personas nāvi iekļaušanas Iedzīvotāju reģistrā paziņo Aizsardzības ministrijai: par personām, kurām piešķirts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss; par personām, kurām ir atņemts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss; par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka nāvi.
Lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu pieņem Aizsardzības ministrija pēc saņemto dokumentu izskatīšanas administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pabalstu nepiešķir, ja no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ir saņemta informācija par to, ka pabalsta pieprasītājam nav piešķirts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss.
Lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu paziņo rakstiski, norādot tā pārsūdzēšanas kārtību.
Aizsardzības ministrija saskaņā ar pabalsta saņēmēja iesniegumu pabalstu katru mēnesi pārskaita pabalsta saņēmēja norādītajā kontā kredītiestādē Latvijā vai nosūta pa pastu ar piegādi mājās. Izdevumus, kas saistīti ar pabalsta pārskaitīšanu vai nosūtīšanu, sedz Aizsardzības ministrija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam ministrijai piešķirti piegādes izdevumu segšanai.
Pabalstu sāk izmaksāt ne vēlāk kā nākamajā kalendāra mēnesī pēc pabalsta piešķiršanas dienas.
Pabalsta izmaksu pārtrauc: nacionālās pretošanās kustības dalībnieka nāves gadījumā; ja personai ir atņemts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām””.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes, Latvijas Studentu apvienības un augstāko izglītības iestāžu priekšlikumus. Grozījumu mērķis – sekmēt akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunināšanu un piesaistīšanu darbam augstākajās izglītības iestādēs un zinātniski pētnieciskajos uzņēmumos, nacionālās profesūras veidošanu, studējošo diplomdarbu zinātniskās kapacitātes paaugstināšanu, promocijas darbu izstrādi.
Grozījumi noteikumos paplašina stipendiju saņēmēju loku un nosaka, ka stipendiju var saņemt augstākās izglītības programmās studējošais, kurš veic pedagoģisko un zinātnisko darbību augstākās izglītības iestādē vai augstākās izglītības iestādes dibinātā valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmumā (institūtā, centrā, klīnikā, izmēģinājumu stacijā, observatorijā un citā uzņēmumā), kā arī zinātniskā vai izglītības iestādē, ja tā piedalās augstākās izglītības programmu īstenošanā.
Noteikumi precizē stipendiju piešķiršanas kritērijus un saņemšanas nosacījumus, paredzot, ka: augstākās izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas komisija izvērtē studējošā sekmes un zinātniskās darbības rādītājus. Doktora studiju programmā studējošais stipendiju var saņemt 11 mēnešus gadā. Ja stipendiāts zaudē stipendijas saņemšanas tiesības, tad studējošajam ir pienākums informēt stipendiju piešķiršanas komisiju par neatbilstību šo noteikumu 3.punktā minētajiem kritērijiem. Augstākās izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas komisija semestra laikā anulē studējošā stipendijas apstiprinājumu, ja persona sniegusi nepatiesu informāciju, nepilda studiju plānā paredzētās akadēmiskās saistības, pārkāpj izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus, stipendijas saņemšanas laikā ir zaudējusi tiesības saņemt stipendiju.

Pieņemts zināšanai Ārlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par Ārlietu ministrijas plānotajiem pasākumiem Līguma par konstitūciju Eiropai latviešu valodas teksta redakcionālai precizēšanai”.

Ārlietu ministrijai sadarbībā ar valsts aģentūru “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” uzdots izveidot darba grupu līguma un tā pielikumu latviešu valodas teksta pārbaudei.
Ārlietu ministrijai uzdots atkārtoti iesniegt sagatavotos labojumus līguma latviešu tekstā un līdz 2005. gada 14. februārim nosūtīt jauno identificēto kļūdu sarakstu Eiropas Savienības Padomei.
Ārlietu ministrijai uzdots sazināties ar ES Padomi, lai nodrošinātu tiesisko mehānismu, ka ieteiktie labojumi tiks veikti līguma oficiālajā tekstā, un lūgt apturēt tā kļūdainā tulkojuma iespiešanu un izplatīšanu.
Noteikts, ka atbildīgā valsts pārvaldes iestāde par darba grupas izveidi, tās darba vadību un pārbaudes rezultātā konstatēto kļūdu apkopošanu un nosūtīšanu ir Ārlietu ministrija.

Pieņemts rīkojums “Par Sabiedriskā labuma komisiju”.

Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu apstiprināta Sabiedriskā labuma komisija šādā sastāvā: Reinis Āboltiņš – Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Sabiedrības integrācijas departamenta direktors; Ilgonis Gaugers – Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks; Mārtiņš Kalniņš – Latvijas Automobiļu federācijas ģenerālsekretārs; Jeļena Matjakubova – Latvijas Vecticībnieku biedrības valdes locekle; Zinta Miezaine – Sorosa fonda – Latvija projekta vadītāja; Valdis Nagobads – Latvijas Sarkanā Krusta prezidents; Elīna Petrovska – Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta Politikas analīzes un plānošanas nodaļas vecākā referente; Dagmāra Prīberga – Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Tautas mākslas nodaļas vecākā referente; Daina Podziņa – Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktores vietniece; Sandris Rāgs – Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors; Gita Umanovska – Rīgas Ebreju kopienas izpilddirektore; Vaira Vucāne – Latvijas Bērnu fonda viceprezidente.
Sabiedriskā labuma komisijā tiek iekļauti gan ministriju deleģēti pārstāvji, gan nevalstiskā sektora pārstāvji, kas tika izraudzīti konkursa kārtībā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanu un iekļaušanu Sabiedriskā labuma komisijā.

Pieņemts rīkojums “Par Lauku attīstības plāna uzraudzības komiteju”.

Lai īstenotu Komisijas 2004.gada 30.jūlija lēmumu C(2004)2893 par Latvijas lauku attīstības programmēšanas dokumenta 2004.–2006.g. programmēšanas periodam apstiprināšanu, uzdots saskaņā ar Padomes 1999.gada 17.maija Regulas Nr.1257/99/EK par Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un atsevišķu regulu grozīšanu un atcelšanu 48.panta 3.punktu izveidot Lauku attīstības plāna uzraudzības komiteju.
Noteikts, ka uzraudzības komitejas sastāvā ir: Zemkopības ministrijas valsts sekretārs – uzraudzības komitejas priekšsēdētājs; Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks – uzraudzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks; Baltijas jūras piekrastes attīstības aģentūras direktora vietnieks; Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks; Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktors; Finanšu ministrijas Nacionālās atbildīgās amatpersonas uzdevumu izpildes koordinācijas departamenta direktors; Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis; Nodarbinātības valsts aģentūras direktors; Latgales reģiona attīstības aģentūras pārstāvis; Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors; Lauku atbalsta dienesta direktors; Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis; Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra direktors; Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs;  Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētāja vietnieks; Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks; Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors; Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis; Valsts zivsaimniecības pārvaldes Ražošanas attīstības un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs; Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktora vietnieks; Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktora vietnieks; Vidzemes attīstības aģentūras direktors; Zemgales attīstības aģentūras speciālists; Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktors; Zemkopības ministrijas Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta direktors.
Uzraudzības komitejas darbu materiāltehniski nodrošina Zemkopības ministrija tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments