"Rīga spēlē paslēpes ar Eiropu"

"Vremja novostei"

— 2000.08.15.

Latvijā cenšas reanimēt drakonisko Valsts valodas likumu.

Nav svarīgi, vai tu esi amerikānis, krievs vai francūzis — ja dzīvo Latvijā, mācies latviešu valodu, ja esi atbraucis biznesa komandējumā, meklē tulku. Ja nē, — milzīgs sods.

Pret Latvijas likumu draudzīgi uzstājās EDSO un Eiropas Padome. Nacionālie likumdevēji apsolīja sakārtot dokumentu atbilstoši starptautiskajām normām un saistībām, ko Latvija ir uzņēmusies. Taču "pārstrādi" uzticēja nevis kvalificētiem juristiem, bet gan filologiem, lai novilcinātu laiku un iemidzinātu ārzemju ekspertu možumu. Labējie radikāļi cerēja uz Vairu Vīķi–Freibergu, kas atgriezusies Rīgā no emigrācijas un ko Saeima ievēlēja tieši pēc viņu iniciatīvas. Tomēr par spīti "patriotu" cerībām likumu, kas apspiež nacionālo minoritāšu tiesības, Vaira parakstīt atteicās un aizsūtīja atpakaļ uz Saeimu pārstrādāšanai.

Daži likuma panti ir palikuši nekonkrēti, kas ļauj ierēdņiem tos tulkot sev, latviešiem, par labu. "Radošā" savienība nesen izdeva noteikumu kopu, kurai jāstājas spēkā 1. septembrī. Šie noteikumi faktiski atjaunoja visus likuma nolikumus, ko pirms tam bija izbrāķējuši Eiropas eksperti.

Rīgā noteikti cerēja, ka to iztulkošana un novērtēšana varētu aizkavēties līdz 1.septembrim. Taču Eiropas kontrolieru reakcija bija tūlītēja. Rīgā steidzami ieradās Eiropas Komisijas ekspertu delegācija. Taču veikt konstruktīvu dialogu viņiem būtībā nav ar ko. Saeimā visi ir palaisti atvaļinājumā. Vīķe–Freiberga, kas pirms gada veiksmīgi pasargāja valsti no valodas skandāla, pašlaik ir atvaļinājumā savā otrajā dzimtenē Kanādā. Un premjers Andris Bērziņš, bijušais pilsētas mērs, kas pirms simt dienām kļuva par valdības vadītāju, lai arī gribētu, nespēj efektīvi palīdzēt ekspertiem. Visi šie noteikumi, labojumi un pretenzijas uzkrita viņam kā sniegs uz galvas. Taču ar ekspertiem Bērziņš satikās nekavējoties un, kā spēja, ar savu labo paziņojumu par "Latvijas uzticību starptautiskajiem standartiem" deva tiem cerību.

Taču skanīgie apgalvojumi diez vai atbrīvos Latvijas valdību no instrukciju pārstrādes. Pēdējais Maksa van der Stūla apgalvojums ir šāds: "Mana biroja eksperti otro reizi izskatīja noteikumu projektu un secināja, ka daži ne tikai neatbilst likumam, bet ir pretrunā ar atbilstošiem Latvijas Konstitūcijas pantiem un starptautiskajiem standartiem, kas bija iekļauti likumā". Šis augstākā komisāra secinājums pagaidām ir palicis bez sekām.

Jevgēņijs Vostruhovs