|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Zemkopības ministrijas 2005. gada 2. februāra rīkojums Nr. 20 "Par pasākumu ieviešanu īpaši jutīgajās teritorijās". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.02.2005., Nr. 19 https://www.vestnesis.lv/ta/id/100767-par-pasakumu-ieviesanu-ipasi-jutigajas-teritorijas
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ekonomikas ministrijas informācijaPar darījumiem privatizācijas sertifikātu tirgū Vēl šajā numurā03.02.2005., Nr. 19 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Zemkopības ministrija Veids: rīkojums Numurs: 20 Pieņemts: 02.02.2005. |
Zemkopības ministrijas rīkojums Nr.20
Rīgā 2005.gada 2.februārī
Par pasākumu ieviešanu īpaši jutīgajās teritorijās
Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmās daļas 1.punktu un saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumu Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” 12.1punktu, 12.32.punktu, 15.punktu un 16.punktu:
1. Apstiprināt:
1.1. metodi dzīvnieku blīvuma (skaita) aprēķināšanai uz saimniecības rīcībā esošo lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību (ha) (1.pielikums);
1.2. kūtsmēslu pagaidu normatīvus (2.pielikums);
1.3. augseku vai augu maiņas izstrādāšanas un realizācijas metodoloģiju (3.pielikums).
2. Atzīt par spēku zaudējušu Zemkopības ministrijas 2004.gada 5.novembra rīkojumu Nr. 402 “Par pasākumu ieviešanu īpaši jutīgajās teritorijās”.
3. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Dzīvnieku blīvuma aprēķināšanas metode
1. Atbilstoši rīcības programmā “Rīcības programma īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” (turpmāk — rīcības programma) noteiktajām prasībām katrā saimniecībā lauksaimniecībā izmantojamās platībās iestrādātā organiskā mēslojuma daudzums (arī pašu dzīvnieku atstātie mēsli) gadā nedrīkst pārsniegt:
— pirmajos četros rīcības programmas īstenošanas gados 210 kg slāpekļa uz hektāru, kas atbilst 2,1 dzīvnieku vienībai (DVp);
— sākot ar 2008.gadu — 170 kg slāpekļa uz hektāru, kas atbilst 1,7 dzīvnieku vienībām (DVp) uz hektāru.
2. Lai noteiktu pieļaujamo dzīvnieku blīvumu (skaitu) uz saimniecības rīcībā esošo lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību, izmanto šādu formulu:
DVp x L
N = -------------- ,
DVt
kur N — dzīvnieku blīvums (skaits) uz saimniecības rīcībā esošo lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību;
DVp — pieļaujamās dzīvnieku vienības uz 1 ha;
L — saimniecības rīcībā esošā lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība (ha);
DVt — dzīvnieku vienības saskaņā ar tabulu.
3. Dzīvnieku vienības (DVt) lauksaimniecības dzīvniekiem
|
Lauksaimniecības dzīvnieku suga un vecuma grupa |
Dzīvnieku vienības (DV) |
|
Slaucamās govis |
0,70 |
|
Jaunlopi (līdz 6 mēnešiem) |
0,20 |
|
Jaunlopi (no 6 līdz 12 mēnešiem) |
0,35 |
|
Vaislas teles (no 12 mēnešiem) |
0,50 |
|
Gaļas liellopi (no 6 līdz 12 mēnešiem) |
0,50 |
|
Vaislas buļļi (no 12 mēnešiem) |
0,60 |
|
Nobarojamās cūkas (30 – 100 kg) |
0,03 |
|
Zīdītājas sivēnmātes ar sivēniem |
0,25 |
|
Atšķirtie sivēni (7,5 – 30 kg) |
0,007 |
|
Kazas (ar kazlēniem), aitas (ar jēriem) |
0,09 |
|
Zirgi virs 6 mēnešiem vai ķēve ar kumeļiem |
0,40 |
|
Broileri |
0,0004 |
|
Dējējvistas |
0,006 |
|
Tītari, zosis |
0,06 |
|
Truši |
0,024 |
|
Strausi |
0,11 |
|
Kažokzvēri |
0,05 |
|
Mazie kažokzvēri (ūdeles u.c.) |
0,018 |
DV iegūtas, pamatojoties uz “Kūtsmēslu pagaidu normatīviem” (2.pielikums), ievērojot saražoto kūtsmēslu daudzumu uz dzīvnieku vietu vienā gadā.
Tabulā norādītās dzīvnieku vienības (DVt) aprēķinātas, par dzīvnieku vienību pieņemot nosacītu dzīvnieku, kas gadā saražo 100 kg slāpekļa kūtsmēslos to glabāšanas laikā.
Lauku attīstības departamenta direktore Ņ.Rakstiņa
2.pielikums
Kūtsmēslu pagaidu normatīvi
Kūtsmēslu normatīvi izmantojami lauksaimniecības ražošanas plānošanas aprēķinos, lai noteiktu agronomiski pamatotas augu barības elementu lietošanas normas, izskaitļotu maksimālo slāpekļa daudzumu, ko atļauts iestrādāt ar kūtsmēsliem, kā arī pieļaujamo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību.
Kūtsmēslu normatīvi ir doti uz vienu vidējo dzīvnieku gadā (vienu aizpildīto vietu novietnē), rēķinot, ka dzīvnieks kūtī atrodas 365 dienas, pēc tam pārrēķinot uz reālo kūtī stāvēšanas laiku.
Saimniecība var izmantot savus datus par kūtsmēslu ķīmisko sastāvu, ja tie ir atzīstami (kūtsmēslu paraugus ir ņēmis akreditētas sertifikācijas institūcijas pilnvarots paraugu ņēmējs saskaņā ar standartu LVS EN 12579:2002 un analīzes veiktas akreditētā laboratorijā saskaņā ar Latvijas standartu metodēm).
|
N. p.k. |
Lauksaimniecības dzīvnieku suga, vecuma grupa un turēšanas veids |
Kūtsmēslu veids |
Ieguve gadā, t |
Sausna, % |
Saturs, kg t-1 dabiski mitru mēslu |
||
|
N |
P2O5 |
K20 |
|||||
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(6) |
(7) |
(8) |
|
1. |
Slaucamās govis, piesietas Izslaukums līdz 5000 kg |
Pakaišu kūtsmēsli Šķidrmēsli* |
11,5 22,0 |
18 7 |
4,1 2,3 |
2,2 0,9 |
3,6 1,9 |
|
2. |
Slaucamās govis, piesietas Izslaukums no 5000 – 6000 kg |
Pakaišu kūtsmēsli Šķidrmēsli* |
13,5 27,0 |
20 7 |
4,4 2,4 |
2,7 1,2 |
3,8 2,2 |
|
3. |
Slaucamās govis, nepiesietas Izslaukums 5000 – 6000 kg Vienlaidus grīda |
Pakaišu kūtsmēsli |
15,5 |
20 |
3,3 |
4,4 |
4,3 |
|
4. |
Slaucamās govis, piesietas Izslaukums 7000 kg un vairāk Redeļu grīda |
Pakaišu kūtsmēsli Šķidrmēsli* |
17,5 30,0 |
22 8 |
5,5 2,6 |
2,3 1,4 |
4,4 2,4 |
|
5. |
Teles (līdz 6 mēneši), piesietas Vienlaidus grīda |
Pakaišu kūtsmēsli |
2,6 |
18 |
3,7 |
2,5 |
1,9 |
|
6. |
Teles (6 mēneši un vecākas), piesietas Vienlaidus grīda |
Pakaišu kūtsmēsli Šķidrmēsli* |
8,0 15,0 |
18 7 |
3,4 2,2 |
2,5 0,9 |
1,7 1,8 |
|
7. |
Nobarojamie jaunlopi (teles un buļļi), piesieti Vienlaidus grīda |
Pakaišu kūtsmēsli Šķidrmēsli |
11,1 16,0 |
18 10 |
3,8 3,7 |
3,9 2,7 |
4,0 1,8 |
|
8. |
Gaļas tipa govis ar teļu, nepiesieti Vienlaidus grīda |
Pakaišu kūtsmēsli |
12,0 |
20 |
3,4 |
2,9 |
7,4 |
|
9. |
Vaislas buļļi, piesieti, Vienlaidus grīda |
Pakaišu kūtsmēsli |
14,0 |
20 |
4,3 |
5,5 |
4,2 |
|
10. |
Nobarojamās cūkas (30 – 100 kg) Vienlaidus grīda Redeļu grīdas |
Pakaišu kūtsmēli Šķidrmēsli |
1,0 2,0 |
21 8 |
7,1 4,9 |
5,9 4,1 |
3,2 1,7 |
|
11. |
Zīdītājas sivēnmātes ar sivēniem Vienlaidus grīda Redeļu grīda (daļēja) |
Pakaišu kūtsmēsli Šķidrmēsli |
1,5 2,5 |
26 6 |
5,4 3,1 |
6,1 2,6 |
2,6 0,8 |
|
12. |
Kazas ar kazlēniem Vienlaidus grīda |
Pakaišu kūtsmēsli |
1,5 |
30 |
7,6 |
6,7 |
7,2 |
|
13. |
Aitas ar jēriem Vienlaidus grīda |
Pakaišu kūtsmēsli |
1,3 |
30 |
7,4 |
4,3 |
5,7 |
|
14. |
Zirgi Vienlaidus grīda |
Pakaišu kūtsmēsli |
8 |
31 |
5,2 |
3,6 |
7,5 |
|
15. |
Broileri |
Pakaišu kūtsmēsli |
0,02 |
45 |
21,7 |
16,8 |
11,4 |
|
16. |
Dējējvistas |
Bezpakaišu kūtsmēsli Šķidrmēsli |
0,05 0,10 |
30 10 |
15,9 6,4 |
12,2 4,7 |
6,4 2,2 |
*Dati ņemti no Labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem Latvijā (Jelgava, 1999).
Lauku attīstības departamenta direktore Ņ.Rakstiņa
3.pielikums
Augu maiņas izstrādāšanas metodika saimniecībām, kurās sējplatības ir 10 ha un vairāk
Saimniecības teritorijas organizācijas un augseku (1) vai augu maiņas (2) plāna izstrādāšanas mērķis — ražot augkopības produkciju, izmantojot un atražojot augsnes potenciālo auglību un saglabājot vidi.
Saskaņā ar 2001.gada 18.decembra MK noteikumiem Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” 12.32. punktu īpaši jutīgo teritoriju saimniecībās, kurās sējplatība ir 10 ha un vairāk, jāizstrādā augu maiņas plāns.
Sākot ar 2005. gadu, saimniecībās ir jābūt pieejamam dokumentam, kas satur šādu informāciju:
1.tabula
Kultūraugu maiņas plāns saimniecības laukos (nogabalos) pa gadiem
|
Gads |
Iepriekšējais gads 2004 |
Pašreizējais gads 2005 |
Nākošais gads 2006 |
Aiznākošais gads 2007 |
||||
|
Lauka* vai nogabala Nr. |
Priekšaugs (ha) |
Starpkultūra** (ha) |
Kultūraugs (ha) |
Starpkultūra (ha) |
Kultūraugs (ha) |
Starpkultūra (ha) |
Kultūraugs (ha) |
Starpkultūra (ha) |
* tiešo maksājumu pieteikumos (ja zemnieks pieteicies) norādītie lauku numuri;
** aizpilda, ja tādas ir.
(1) Augu maiņa — agronomiski pamatota, konkrētiem apstākļiem piemērota kultūraugu secība laukā ar vai bez noteiktas rotācijas laikā, bet ar sējumu struktūras ierobežojumiem laikā katrā platībā.
(2) Augseka — agronomiski pamatota, konkrētiem apstākļiem piemērotākā kultūraugu vai papuvju maiņa laikā un telpā. Augsekai iespējamas vairākas organizācijas formas: klasiskā augseka vai to sistēmas; augu maiņa ar vai bez kultūraugu rotācijas katrā platībā.
Augu maiņas plānu var veidot elektroniskā veidā, bet reizi gadā tas jāizdrukā un jāpievieno pārējai saimniecības dokumentācijai.
Ieteikumi augu maiņas izstrādāšanai un plānošanai
1.Augu maiņas uzdevumi
1.1.Izmantot racionāli katru zemes nogabalu, audzējot tur teritorijas ekoloģiskajiem nosacījumiem atbilstošus un augšņu apstākļiem piemērotus kultūraugus.
1.2. Iegūt augstākas kultūraugu ražas, izmantojot priekšaugu efektu un kultūraugu savstarpējo saderību.
1.3. Samazināt mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu daudzumu, pilnīgāk izmantot augsnes dabisko auglību un nodrošināt augu barības elementu zudumu samazināšanos.
1.4. Samazināt saimniekošanas negatīvo ietekmi uz vidi.
2. Agroekoloģiskās prasības, kas jāņem vērā, projektējot un realizējot augu maiņu
2.1. Lai pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantotu priekšaugu pozitīvo ietekmi, iespēju robežās jāievēro kultūraugu audzēšanas starplaiki vienā un tajā pašā laukā (2.tabula).
2.tabula
Kultūraugu audzēšanas ieteicamie starplaiki vienā un tajā pašā laukā*
|
Kultūraugs |
Minimālais starplaiks, gadi |
Piezīmes |
|
Ziemāju labības: rudzi kvieši |
1 1 |
Starplaikam 1 gads pielīdzināma arī starpkultūru audzēšana. |
|
Vasarāju labības |
1 |
Miežus var audzēt 2 gadus atkārtoti. |
|
Griķi |
2 |
|
|
Daudzgadīgie tauriņzieži un galega |
4 |
Ieteicams mainīt tauriņziežu sugas un šķirnes. |
|
Rapsis, ripsis, eļļas rutks, sinepes |
3 |
Audzējot sēklai, starplaiks 3 gadi. |
|
Cukurbietes, lopbarības bietes |
4 |
|
|
Kartupeļi |
3 |
Ieskaitot kā starpkultūru — nepilni 3 gadi. |
|
Pākšaugi |
4 |
* šī metodika neattiecas uz sēklaudzētājiem, kuriem jāņem vērā arī blakus esošās saimniecības sējumu izvietojums
2.2. Lai neļautu savairoties augu slimībām un nenoplicinātu augsni, vēlams šāds kultūraugu īpatsvars augsekā vai augu maiņas sējumu platībā (3.tabula).
3.tabula
Ieteicamais kultūraugu īpatsvars augu maiņā vienā platībā
|
Kultūraugs |
% |
|
Graudaugi |
65-75 |
|
Rapsis vai citi krustzieži |
25 |
|
Cukurbietes, lopbarības bietes, kartupeļi |
25 |
|
Tauriņzieži, lini, pākšaugi |
20-30 |
2.3. Lai ierobežotu augsnes eroziju un lai samazinātu barības elementu izskalošanos no tās, ir jāplāno, lai vismaz 50 % no saimniecībā izmantojamās lauksaimniecības zemes rudens un ziemas periodā būtu aizņemta ar kādu kultūraugu vai to pēcpļaujas atliekām. 4. tabulā ir norādīti zaļajām platībām izmantojamie kultūraugi.
4.tabula
Zaļajām platībām izmantojamie kultūraugi
|
Ziemāju graudaugi (kvieši, rudzi, mieži, tritikāle) |
|
Ziemas rapsis |
|
Daudzgadīgie zālāji |
|
Daudzgadīgie dārzeņi |
|
Augļu koki un ogu krūmi, zemenes |
|
Cukurbietes, lopbarības bietes |
|
Vēlīnie kartupeļi |
|
Kukurūza |
|
Vēlu novācamie dārzeņi (bietes, burkāni, kāposti u.c.) |
2.4. Lai samazinātu un ierobežotu augsnes ūdens eroziju, ir jāņem vērā ieteikumi erozijai pakļauto teritoriju apsaimniekošanai (5.tabula).
5.tabula
Praktiskie ieteikumi ūdens erozijai pakļauto platību izmantošanā
|
Platību virsmas slīpums, grādi |
Erozijas raksturojums un ieteikumi platību izmantošanai |
|
Līdz 6° |
Nav vērojama būtiska augsnes ūdens erozija. Ierobežojumu kultūraugu izvēlē nav. |
|
No 7 līdz 14° |
Auglīgais horizonts daļēji nonests un daļa zemaramkārtas horizonta arot sajaukta. Var izmantot kultūraugu audzēšanai, ja tiek lietoti preterozijas pasākumi: augseka, augsnes apstrādes metodes. Kartupeļus, bietes, dārzeņus var izvietot platībās, kuru virsmas slīpums nepārsniedz 10º , taču vagas jāveido šķērsām nogāzes virzienam. Sējumu struktūrā ieteicams palielināts daudzgadīgo zālaugu īpatsvars. |
|
No 15 līdz 20º |
Auglīgais un daļēji arī zemaramkārtas horizonts nonesti. Daļa cilmieža sajaukta aršanas procesā. Jāsaglabā pastāvīga augu sega (velēna) vai arī platības jāapmežo. |
|
Virs 20º |
Platības jāapmežo. |
2.5. Lai samazinātu augu barības elementu izskalošanos un atkārtoto sējumu negatīvo ietekmi, ir ieteicams audzēt starpkultūras, ja konkrētajā situācijā (ekonomisku vai tehnoloģisku iemeslu dēļ ) nav iespējams ievērot rekomendētos starplaikus starp vienu kultūru vai izvēlēties labākos priekšaugus (6.tabula).
6.tabula
Starpkultūrām ieteicamās augu sugas
|
Starpkultūras veids |
||
|
ziemas |
vasaras |
|
|
pasējas |
pēcpļaujas un rugaines |
|
|
Ziemas rudzi, ziemas kvieši, ziemas tritikāle, ziemas vīķi, ziemas rapsis un ripsis |
Ziemas vīķi, viengadīgā airene, viengadīgā lupīna, vasaras vīķi, baltais amoliņš, āboliņš |
Ziemas un vasaras rapsis, ziemas rapsis, eļļas rutks, baltās sinepes, facēlija, lopbarības lupīna, viengadīgā airene, tauriņziežu un krustziežu maisījumi |
3. Ieteicamā literatūra un normatīvu bāze
3.1. Boruks A., Lejiņa B. (1991) Lauksaimniecības sistēma Latvijas lauku pārbūves periodā, Rīga, 26 –28 lpp.
3.2. Celma I. (2000) Tauriņziežu un zaļmēslojuma pēcietekmes agroekoloģiskā un ekonomiskā efektivitāte. Lauka izmēģinājumi un demonstrējumi, 1999, 80-82 lpp.
3.3. ES Padomes direktīva 91/676/EEC “Par ūdens aizsardzību pret lauksaimnieciskās darbības rezultātā radušos piesārņojumu ar nitrātiem” 12.12.1991.
3.4. Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi (1999) P.Bušmanis (red.), LLU, 103.lpp.
3.5. D.Lapiņš, B.Lejiņa (1997) Augsekas. Ozolnieki, 80.lpp.,
3.6. D.Lapiņš, J.Kažotnieks (2000) Laukkopība, Ozolnieki, 247 lpp.,
3.7. LR “Aizsargjoslu likums” 05.02.1997., grozījumi 21.02.2002.
3.8. LR likums “Par 1974.gada un 1992.gada Helsinku konvencijām par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību” 03.03.1994.
3.9. LR likums “Par vides aizsardzību” 06.08.1991., grozījumi 23.01.2002.
3.10. LR likums “Par piesārņojumu” 01.07.2001.
3.11. MK noteikumi “Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” Nr.531. 18.12.2001.
3.12. MK noteikumi “Par labības sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību” Nr.148. 18.04.2000.
3.13. MK noteikumi “Īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas pasākumu koordinācijas padomes nolikums” Nr.484. 28.11.2001.
3.14. MK rīkojums “Īpaši jutīgo teritoriju, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, rīcības programma” Nr.163. 18.03.2004.
Lauku attīstības departamenta direktore Ņ.Rakstiņa