Top grozījumi likumā, kas skar šķīrējtiesu darbu

Visticamāk, nākamajā nedēļā Saeimas plenārsēdē trešajā lasījumā tiks izskatīti grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), kas skar šķīrējtiesu darbu. Grozījumi paredz vairākus būtiskus jauninājumus, piemēram, būs jāveic šķīrējtiesu reģistrācija, daudzām jāmaina nosaukumi.

Elita Stivriņa: “Grozījumi likumā nepastiprina valsts kontroli pār šķīrējtiesām.” Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Grozījumi izkristalizējās pamazām

Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Elita Stivriņa “Latvijas Vēstnesim” skaidro, ka nepieciešamie grozījumi CPL daļā par šķīrējtiesām izkristalizējušies pamazām. Atzīstot, ka šķīrējtiesas zināmā mērā atvieglo tiesu darbu, jo var nodrošināt ātrāku lietu izskatīšanu, amatpersona norāda arī uz problēmām: “Šķīrējtiesu skaits strauji pieauga. Lai izveidotu šķīrējtiesas, pagaidām vēl nav jāveic kādas īpašas formalitātes. Par šķīrējtiesu izveidošanu jāpaziņo vienīgi Tieslietu ministrijai. Bez tam šķīrējtiesu darbība nav uzskatāma par komercdarbību, pastāvīgu šķīrējtiesu var izveidot jebkura juridiska persona.”
Šāda pastāvošā kārtība radījusi daudz problēmu. “Saņēmām cilvēku sūdzības, redzējām sabiedrības neapmierinātību ar šķīrējtiesu darbu. Vērojama arī neizpratne par šķīrējtiesu darbu kopumā. Sabiedrībā nav skaidrs, cik daudz šķīrējtiesas ir tiesīgas darīt. Dažkārt cilvēki arī neatšķir šķīrējtiesu no vispārējās valsts tiesas, līdz ar to Tieslietu ministrijā tika saņemtas vēstules par neapmierinošo šķīrējtiesu darbu, lūgumi atcelt šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesas spriedumu utt. Tās ir lietas, ko nevaram darīt,” skaidro E.Stivriņa. Apzinot galvenās problēmas, pamazām tapuši grozījumi CPL.

Šķīrējtiesas reģistrēs

Būtiskākais jauninājums, ko paredz grozījumi CPL, ir tas, ka šķīrējtiesām būs jāreģistrējas Uzņēmumu reģistra šķīrējtiesu reģistrā. Ar balsojumu Saeimas Juridiskajā komisijā, kas grozījumus CPL pirms trešā lasījuma skatīja otrdien, 1.februārī, atbalstīts priekšlikums, ka šķīrējtiesu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrs sāks šā gada 1.aprīlī. Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka pieteikums šķīrējtiesas reģistrācijai šķīrējtiesu reģistrā būs jāiesniedz līdz 15.augustam, bet ne vēlāk kā līdz šā gada 30.septembrim šķīrējtiesai jābūt ierakstītai minētajā reģistrā.
Skaidrojot, ko Latvijas iedzīvotājiem dos šķīrējtiesu reģistra izveidošana un kāpēc neapmierinoša ir pašreizējā kārtība, E.Stivriņa saka: “Ikvienam iedzīvotājam būs iespēja piekļūt informācijai par šķīrējtiesu, piemēram, reglamentam, šķīrējtiesnešu sarakstam u.c. Pašlaik likums nenoteic, kādi dokumenti šķīrējtiesai jāiesniedz, tādēļ mums nav pamata uzstāt, lai iesniedz konkrētu dokumentu. Jāatzīst gan, ka šķīrējtiesas lielākoties ir pretimnākošas un iesniedz dokumentus, kurus Tieslietu ministrija lūgusi, piemēram, statūtus, reglamentu, atrašanās vietas izmaiņas, tālruņa numuru, šķīrējtiesnešu sarakstu u.c. Tomēr nav iespējams nodrošināt, ka cilvēku interesējošos dokumentus konkrētā šķīrējtiesa iesniegusi un ka ikviens var ar tiem iepazīties. Jaunā kārtība to nodrošinās.”

Daudzām jāmaina nosaukums

Vēl CPL grozījumi paredz, ka tiks izvirzīti īpaši nosacījumi šķīrējtiesas nosaukuma izvēlē. Daudzi pamanījuši, ka šķīrējtiesu nosaukumi mēdz būt visai ambiciozi. Piemēram, Tieslietu ministrijas mājas lapā publicētajā šķīrējtiesu sarakstā atrodama gan Latvijas Republikas šķīrējtiesa, gan Rīgas apgabala šķīrējtiesa, gan Eiropas šķīrējtiesa, gan šķīrējtiesa ar pavisam vienkāršu nosaukumu “Šķīrējtiesa”.
Jāpaskaidro, ka visu šķīrējtiesu statuss ir vienāds. Neviena no tām nav augstāka par citu, šķīrējtiesas nosaukums nenorāda to hierarhiju. Vienīgais, uz ko norāda jau minētie un vēl daudzi citi nosaukumi, ir šķīrējtiesu dibinātāju domas lidojums. Daudzi nosaukumi ir maldinoši. To atzīst arī Tieslietu ministrijas darbinieki. Tāpēc CPL grozījumi paredz, ka uz šķīrējtiesu nosaukumiem attieksies komersantiem noteiktie ierobežojumi. Tāpat paredzēts, ka nevarēs būt šķīrējtiesas ar vienādiem nosaukumiem (pašreizējā kārtība šādu varbūtību neizslēdza), kā arī nosaukums nedrīkstēs ietvert maldinošas ziņas par šķīrējtiesas darbībai svarīgiem apstākļiem.
E.Stivriņa norāda, ka lielai daļai šķīrējtiesu nosaukumi būs jāmaina. “Dažādās interpretācijās ir reģistrētas 12 šķīrējtiesas, kas sākas ar vārdu Latvijas, 15 – ar vārdu Baltijas, 8 – ar vārdu starptautiskā, 7 – ar vārdu Eiropas.”
Uzņēmumu reģistrs būs iestāde, kurā, reģistrējot šķīrējtiesas, lems arī par to nosaukumu atbilstību. Pagaidām Uzņēmumu reģistrs sniedz tikai vispārīgu skaidrojumu. Tiks vērtēta šķīrējtiesas nosaukuma atbilstība likuma normām un tās reglamentā rakstītajam. No Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieka Mārtiņa Lāča teiktā izriet, ka tiks pieļauti arī tādu nosaukumu lietojumi kā Latvijas šķīrējtiesa, Eiropas šķīrējtiesa utt. Tuvākajā laikā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paredzēts ievietot Uzņēmumu reģistra speciālistu skaidrojumus par to, kādus nosaukumus drīkstēs lietot un kādu nosaukumu lietošana netiks pieļauta.
Saeimas Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma no CPL grozījumiem atbalstīja normas izslēgšanu, kas bija otrajā lasījumā pieņemtajā likumprojekta redakcijā un noteica, ka šķīrējtiesas nosaukumam jāietver viena vai vairāku šķīrējtiesas dibinātāju nosaukums (firma). Šāda norma likumprojektā bija iestrādāta, lai personām, slēdzot līgumu, kurā iekļauta šķīrējtiesas klauzula, jau uzreiz būtu zināms, kas ir šķīrējtiesas dibinātāji. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš atzina, ka šādas prasības noteikšana varētu radīt pārāk sarežģītus nosaukumus. Turklāt prasība ietvert vienu vai vairākus dibinātāja nosaukumus nozīmē, ka atļauts šķīrējtiesas nosaukumā minēt tikai vienu juridisko personu, kas nozīmē, ka pārējie dibinātāji no nosaukuma nav nojaušami. Deputāti vienojās – CPL grozījumos tiks paredzēts, ka šķīrējtiesas nosaukumam nebūs jāietver viena vai vairāku šķīrējtiesas dibinātāju nosaukums. Bet, lai personām nodrošinātu pieeju informācijai par šķīrējtiesas dibinātājiem, šāda informācija būs jāiekļauj šķīrējtiesas reglamentā.

Uzticēt vai neuzticēt strīda izšķiršanu šķīrējtiesai? Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Daļa varētu nepārreģistrēties

E.Stivriņa norāda, ka prasība šķīrējtiesām ierakstīties reģistrā varētu samazināt lielo šķīrējtiesu skaitu Latvijā. “Valstī pašlaik darbojas 115 šķīrējtiesas. Uz pārējo Eiropas valstu fona tas ir ļoti, ļoti daudz. Domāju, ka šķīrējtiesu skaits varētu nedaudz samazināties, jo daļa šķīrējtiesu varētu nepārreģistrēties.” Šādi secinājumi amatpersonai radušies, jo dažkārt nav izdevies sazināties ar kādu šķīrējtiesu ne telefoniski, ne rakstiski. Tādēļ viņa apšauba, vai tās reāli darbojas. Tomēr konkrētus skaitļus E.Stivriņa nemin, jo Tieslietu ministrija nekontrolējot šķīrējtiesu darbību. Beigās gan skan piebilde, ka arī pēc CPL spēkā stāšanās Latvijā joprojām būs daudz šķīrējtiesu.

Samazina šķīrējtiesām piekritīgās lietas

Asākās diskusijas Juridiskās komisijas sēdē raisījās par šķīrējtiesām piekritīgām lietām.
Pirms trešā lasījuma deputāti grozījumu projektā atbalstīja normas iekļaušanu, kas paredz, ka šķīrējtiesas nevarēs izšķirt strīdus par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām. E.Stivriņa skaidro, ka pašlaik šķīrējtiesas skata šādus jautājumus. Jāatzīmē – otrajā redakcijā likumprojektā bija paredzēts, ka šķīrējtiesas nevarēs lemt tikai par maznodrošināto personu izlikšanu no dzīvojamajām telpām. Deputāti atzīmēja, ka likuma priekšā visi ir vienādi un uz visiem iedzīvotājiem, kā bagātiem, tā ne tik bagātiem, jāattiecina vienāda norma. Turklāt izskanēja arī viedoklis, ka atšķirība starp maznodrošinātu personu un tādu, kas likumdošanā noteiktajā kārtībā neatbilst šiem kritērijiem, ir visai nenoteikta.
Svarīgākais, kāpēc likumprojekts Juridiskajā komisijā tiks skatīts arī nākamnedēļ, ir jautājums par šķīrējtiesām piekritīgām lietām. Pēc komisijas priekšsēdētāja iniciatīvas tiks domāts par to, lai šķīrējtiesās nevarētu tikt izskatītas ne vien tādas lietas, kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde, bet arī tādas lietas, kurās var tikt skartas valsts vai pašvaldību iestāžu intereses. M. Segliņš teic: “Ir tādi savstarpēji juridisko personu līgumi, kuri nav ne valsts, ne pašvaldību, bet to atcelšanas gadījumā tiek skartas valsts vai pašvaldību intereses.” Kā spilgtāko piemēru viņš minēja bēdīgi slaveno tā saukto “Dinaz” lietu. Tur šķīrējtiesa atcēla līgumu starp juridiskām personām “Dinaz” un “Baltikums”. Tā rezultātā arī Valsts ieņēmumu dienestam vairs nebija pamata piedzīt no “Baltikuma” vairākus miljonus latu, un valstij radās būtiski zaudējumi. Kā jau minēts, šī problēma un iespējamie tās risinājumi tiks skatīti vēlreiz nākamnedēļ komisijas sēdē. Tikai pēc tam likumprojektu nodos balsošanai Saeimā trešajā lasījumā.
Aptaujātie juristi gan atzīst – jau pašreizējais regulējums paredz šādu strīdu piekritību vispārējās jurisdikcijas tiesai. CPL 487.4. pantā teikts, ka šķīrējtiesā nevar tikt izšķirts strīds, kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece. Tātad teorētiski šāda norma likumā jau ir, bet laiks rādīs, ko lems Juridiskā komisija.

Jādomā pašiem

Lai gan likumprojekts drīzumā jāpieņem jau trešajā, galīgajā, lasījumā, otrdien notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē par šķīrējtiesu darbību Latvijā vēl raisījās plašas diskusijas. Tas tikai apliecina, ka jautājumi par šķīrējtiesu darbību, tām piekritīgām lietām un darbības principiem Latvijā joprojām ir aktuāli. Diskusiju karstumā Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Jaunups šķīrējtiesas nosauca par “kaktu kantoriem”. Arī M. Segliņa izteikumi dažkārt nebija šķīrējtiesām glaimojoši. Viņš norādīja – ja cilvēks, pērkot nekustamo īpašumu, noslēdz līgumu ar banku, kurā ir ietverts noteikums par strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā, kuru piedāvā banka, 99% gadījumu pircējs strīdu zaudēs.
Visticamāk, pretrunīgie viedokļi par šķīrējtiesu darbu nemazināsies arī pēc CPL grozījumu stāšanās spēkā. Domājams, arī turpmāk, neapdomīgi parakstot līgumu, kurā iekļauta šķīrējtiesas klauzula, cilvēki būs vīlušies “kabatas” šķīrējtiesu darbībā. To atzīst arī E.Stivriņa: “Grozījumi CPL nepastiprina valsts kontroli pār šķīrējtiesām. Paši līgumslēdzēji var un varēs izvēlēties, vai slēgt līgumu, kurā ir šķīrējtiesas klauzula. Jebkurš var atteikties slēgt līgumu pēc šādiem nosacījumiem. Līgumslēdzējiem ir jāpārdomā savas tiesības uz strīda izšķiršanas vietas izvēli un jāmēģina vienoties, lai līgumā būtu ierakstīts, ka strīds tiek risināts vispārējās jurisdikcijas tiesā vai šķīrējtiesā, kura apmierina abas puses.”
Arī prof. Dr.hab.iur. Kalvis Torgāns publikācijā par šķīrējtiesām Latvijā un gaidāmajām izmaiņām, kādas nesīs grozījumi CPL (skat. “Jurista Vārds” 11.01.2005. Nr.1 – red.), atzīmējis, ka paredzētie grozījumi “nedos ne būtisku uzlabojumu, ne drošību, ka šī pasaulē iecienītā strīdu noregulēšanas forma Latvijā arī turpmāk neizraisīs bažas un pārmetumus”.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv