Top grozījumi likumā, kas skar šķīrējtiesu darbu
Visticamāk, nākamajā nedēļā Saeimas plenārsēdē trešajā lasījumā tiks izskatīti grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), kas skar šķīrējtiesu darbu. Grozījumi paredz vairākus būtiskus jauninājumus, piemēram, būs jāveic šķīrējtiesu reģistrācija, daudzām jāmaina nosaukumi.
Elita Stivriņa: “Grozījumi likumā nepastiprina valsts kontroli pār šķīrējtiesām.” Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Grozījumi izkristalizējās pamazām
Tieslietu ministrijas Tiesu
sistēmas politikas departamenta direktore Elita Stivriņa
“Latvijas Vēstnesim” skaidro, ka nepieciešamie grozījumi CPL daļā
par šķīrējtiesām izkristalizējušies pamazām. Atzīstot, ka
šķīrējtiesas zināmā mērā atvieglo tiesu darbu, jo var nodrošināt
ātrāku lietu izskatīšanu, amatpersona norāda arī uz problēmām:
“Šķīrējtiesu skaits strauji pieauga. Lai izveidotu šķīrējtiesas,
pagaidām vēl nav jāveic kādas īpašas formalitātes. Par
šķīrējtiesu izveidošanu jāpaziņo vienīgi Tieslietu ministrijai.
Bez tam šķīrējtiesu darbība nav uzskatāma par komercdarbību,
pastāvīgu šķīrējtiesu var izveidot jebkura juridiska
persona.”
Šāda pastāvošā kārtība radījusi daudz problēmu. “Saņēmām cilvēku
sūdzības, redzējām sabiedrības neapmierinātību ar šķīrējtiesu
darbu. Vērojama arī neizpratne par šķīrējtiesu darbu kopumā.
Sabiedrībā nav skaidrs, cik daudz šķīrējtiesas ir tiesīgas darīt.
Dažkārt cilvēki arī neatšķir šķīrējtiesu no vispārējās valsts
tiesas, līdz ar to Tieslietu ministrijā tika saņemtas vēstules
par neapmierinošo šķīrējtiesu darbu, lūgumi atcelt
šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesas spriedumu utt. Tās ir lietas, ko
nevaram darīt,” skaidro E.Stivriņa. Apzinot galvenās problēmas,
pamazām tapuši grozījumi CPL.
Šķīrējtiesas reģistrēs
Būtiskākais jauninājums, ko paredz
grozījumi CPL, ir tas, ka šķīrējtiesām būs jāreģistrējas Uzņēmumu
reģistra šķīrējtiesu reģistrā. Ar balsojumu Saeimas Juridiskajā
komisijā, kas grozījumus CPL pirms trešā lasījuma skatīja
otrdien, 1.februārī, atbalstīts priekšlikums, ka šķīrējtiesu
reģistrāciju Uzņēmumu reģistrs sāks šā gada 1.aprīlī. Komisija
atbalstīja priekšlikumu, ka pieteikums šķīrējtiesas reģistrācijai
šķīrējtiesu reģistrā būs jāiesniedz līdz 15.augustam, bet ne
vēlāk kā līdz šā gada 30.septembrim šķīrējtiesai jābūt
ierakstītai minētajā reģistrā.
Skaidrojot, ko Latvijas iedzīvotājiem dos šķīrējtiesu reģistra
izveidošana un kāpēc neapmierinoša ir pašreizējā kārtība,
E.Stivriņa saka: “Ikvienam iedzīvotājam būs iespēja piekļūt
informācijai par šķīrējtiesu, piemēram, reglamentam,
šķīrējtiesnešu sarakstam u.c. Pašlaik likums nenoteic, kādi
dokumenti šķīrējtiesai jāiesniedz, tādēļ mums nav pamata uzstāt,
lai iesniedz konkrētu dokumentu. Jāatzīst gan, ka šķīrējtiesas
lielākoties ir pretimnākošas un iesniedz dokumentus, kurus
Tieslietu ministrija lūgusi, piemēram, statūtus, reglamentu,
atrašanās vietas izmaiņas, tālruņa numuru, šķīrējtiesnešu
sarakstu u.c. Tomēr nav iespējams nodrošināt, ka cilvēku
interesējošos dokumentus konkrētā šķīrējtiesa iesniegusi un ka
ikviens var ar tiem iepazīties. Jaunā kārtība to nodrošinās.”
Daudzām jāmaina nosaukums
Vēl CPL grozījumi paredz, ka tiks
izvirzīti īpaši nosacījumi šķīrējtiesas nosaukuma izvēlē. Daudzi
pamanījuši, ka šķīrējtiesu nosaukumi mēdz būt visai ambiciozi.
Piemēram, Tieslietu ministrijas mājas lapā publicētajā
šķīrējtiesu sarakstā atrodama gan Latvijas Republikas
šķīrējtiesa, gan Rīgas apgabala šķīrējtiesa, gan Eiropas
šķīrējtiesa, gan šķīrējtiesa ar pavisam vienkāršu nosaukumu
“Šķīrējtiesa”.
Jāpaskaidro, ka visu šķīrējtiesu statuss ir vienāds. Neviena no
tām nav augstāka par citu, šķīrējtiesas nosaukums nenorāda to
hierarhiju. Vienīgais, uz ko norāda jau minētie un vēl daudzi
citi nosaukumi, ir šķīrējtiesu dibinātāju domas lidojums. Daudzi
nosaukumi ir maldinoši. To atzīst arī Tieslietu ministrijas
darbinieki. Tāpēc CPL grozījumi paredz, ka uz šķīrējtiesu
nosaukumiem attieksies komersantiem noteiktie ierobežojumi. Tāpat
paredzēts, ka nevarēs būt šķīrējtiesas ar vienādiem nosaukumiem
(pašreizējā kārtība šādu varbūtību neizslēdza), kā arī nosaukums
nedrīkstēs ietvert maldinošas ziņas par šķīrējtiesas darbībai
svarīgiem apstākļiem.
E.Stivriņa norāda, ka lielai daļai šķīrējtiesu nosaukumi būs
jāmaina. “Dažādās interpretācijās ir reģistrētas 12 šķīrējtiesas,
kas sākas ar vārdu Latvijas, 15 – ar vārdu
Baltijas, 8 – ar vārdu starptautiskā, 7 – ar vārdu
Eiropas.”
Uzņēmumu reģistrs būs iestāde, kurā, reģistrējot šķīrējtiesas,
lems arī par to nosaukumu atbilstību. Pagaidām Uzņēmumu reģistrs
sniedz tikai vispārīgu skaidrojumu. Tiks vērtēta šķīrējtiesas
nosaukuma atbilstība likuma normām un tās reglamentā rakstītajam.
No Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
vietnieka Mārtiņa Lāča teiktā izriet, ka tiks pieļauti arī tādu
nosaukumu lietojumi kā Latvijas šķīrējtiesa, Eiropas
šķīrējtiesa utt. Tuvākajā laikā laikrakstā “Latvijas
Vēstnesis” paredzēts ievietot Uzņēmumu reģistra speciālistu
skaidrojumus par to, kādus nosaukumus drīkstēs lietot un kādu
nosaukumu lietošana netiks pieļauta.
Saeimas Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma no CPL
grozījumiem atbalstīja normas izslēgšanu, kas bija otrajā
lasījumā pieņemtajā likumprojekta redakcijā un noteica, ka
šķīrējtiesas nosaukumam jāietver viena vai vairāku šķīrējtiesas
dibinātāju nosaukums (firma). Šāda norma likumprojektā bija
iestrādāta, lai personām, slēdzot līgumu, kurā iekļauta
šķīrējtiesas klauzula, jau uzreiz būtu zināms, kas ir
šķīrējtiesas dibinātāji. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs
Mareks Segliņš atzina, ka šādas prasības noteikšana varētu radīt
pārāk sarežģītus nosaukumus. Turklāt prasība ietvert vienu vai
vairākus dibinātāja nosaukumus nozīmē, ka atļauts šķīrējtiesas
nosaukumā minēt tikai vienu juridisko personu, kas nozīmē, ka
pārējie dibinātāji no nosaukuma nav nojaušami. Deputāti vienojās
– CPL grozījumos tiks paredzēts, ka šķīrējtiesas nosaukumam nebūs
jāietver viena vai vairāku šķīrējtiesas dibinātāju nosaukums.
Bet, lai personām nodrošinātu pieeju informācijai par
šķīrējtiesas dibinātājiem, šāda informācija būs jāiekļauj
šķīrējtiesas reglamentā.
Uzticēt vai neuzticēt strīda izšķiršanu šķīrējtiesai? Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Daļa varētu nepārreģistrēties
E.Stivriņa norāda, ka prasība šķīrējtiesām ierakstīties reģistrā varētu samazināt lielo šķīrējtiesu skaitu Latvijā. “Valstī pašlaik darbojas 115 šķīrējtiesas. Uz pārējo Eiropas valstu fona tas ir ļoti, ļoti daudz. Domāju, ka šķīrējtiesu skaits varētu nedaudz samazināties, jo daļa šķīrējtiesu varētu nepārreģistrēties.” Šādi secinājumi amatpersonai radušies, jo dažkārt nav izdevies sazināties ar kādu šķīrējtiesu ne telefoniski, ne rakstiski. Tādēļ viņa apšauba, vai tās reāli darbojas. Tomēr konkrētus skaitļus E.Stivriņa nemin, jo Tieslietu ministrija nekontrolējot šķīrējtiesu darbību. Beigās gan skan piebilde, ka arī pēc CPL spēkā stāšanās Latvijā joprojām būs daudz šķīrējtiesu.
Samazina šķīrējtiesām piekritīgās lietas
Asākās diskusijas Juridiskās
komisijas sēdē raisījās par šķīrējtiesām piekritīgām
lietām.
Pirms trešā lasījuma deputāti grozījumu projektā atbalstīja
normas iekļaušanu, kas paredz, ka šķīrējtiesas nevarēs izšķirt
strīdus par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām. E.Stivriņa
skaidro, ka pašlaik šķīrējtiesas skata šādus jautājumus. Jāatzīmē
– otrajā redakcijā likumprojektā bija paredzēts, ka šķīrējtiesas
nevarēs lemt tikai par maznodrošināto personu izlikšanu no
dzīvojamajām telpām. Deputāti atzīmēja, ka likuma priekšā visi ir
vienādi un uz visiem iedzīvotājiem, kā bagātiem, tā ne tik
bagātiem, jāattiecina vienāda norma. Turklāt izskanēja arī
viedoklis, ka atšķirība starp maznodrošinātu personu un tādu, kas
likumdošanā noteiktajā kārtībā neatbilst šiem kritērijiem, ir
visai nenoteikta.
Svarīgākais, kāpēc likumprojekts Juridiskajā komisijā tiks
skatīts arī nākamnedēļ, ir jautājums par šķīrējtiesām piekritīgām
lietām. Pēc komisijas priekšsēdētāja iniciatīvas tiks domāts par
to, lai šķīrējtiesās nevarētu tikt izskatītas ne vien tādas
lietas, kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde,
bet arī tādas lietas, kurās var tikt skartas valsts vai
pašvaldību iestāžu intereses. M. Segliņš teic: “Ir tādi
savstarpēji juridisko personu līgumi, kuri nav ne valsts, ne
pašvaldību, bet to atcelšanas gadījumā tiek skartas valsts vai
pašvaldību intereses.” Kā spilgtāko piemēru viņš minēja bēdīgi
slaveno tā saukto “Dinaz” lietu. Tur šķīrējtiesa atcēla līgumu
starp juridiskām personām “Dinaz” un “Baltikums”. Tā rezultātā
arī Valsts ieņēmumu dienestam vairs nebija pamata piedzīt no
“Baltikuma” vairākus miljonus latu, un valstij radās būtiski
zaudējumi. Kā jau minēts, šī problēma un iespējamie tās
risinājumi tiks skatīti vēlreiz nākamnedēļ komisijas sēdē. Tikai
pēc tam likumprojektu nodos balsošanai Saeimā trešajā
lasījumā.
Aptaujātie juristi gan atzīst – jau pašreizējais regulējums
paredz šādu strīdu piekritību vispārējās jurisdikcijas tiesai.
CPL 487.4. pantā teikts, ka šķīrējtiesā nevar tikt izšķirts
strīds, kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības
vai ar likumu aizsargātas intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma
dalībniece. Tātad teorētiski šāda norma likumā jau ir, bet laiks
rādīs, ko lems Juridiskā komisija.
Jādomā pašiem
Lai gan likumprojekts drīzumā
jāpieņem jau trešajā, galīgajā, lasījumā, otrdien notikušajā
Saeimas Juridiskās komisijas sēdē par šķīrējtiesu darbību Latvijā
vēl raisījās plašas diskusijas. Tas tikai apliecina, ka jautājumi
par šķīrējtiesu darbību, tām piekritīgām lietām un darbības
principiem Latvijā joprojām ir aktuāli. Diskusiju karstumā
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Jaunups
šķīrējtiesas nosauca par “kaktu kantoriem”. Arī M. Segliņa
izteikumi dažkārt nebija šķīrējtiesām glaimojoši. Viņš norādīja –
ja cilvēks, pērkot nekustamo īpašumu, noslēdz līgumu ar banku,
kurā ir ietverts noteikums par strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā,
kuru piedāvā banka, 99% gadījumu pircējs strīdu zaudēs.
Visticamāk, pretrunīgie viedokļi par šķīrējtiesu darbu
nemazināsies arī pēc CPL grozījumu stāšanās spēkā. Domājams, arī
turpmāk, neapdomīgi parakstot līgumu, kurā iekļauta šķīrējtiesas
klauzula, cilvēki būs vīlušies “kabatas” šķīrējtiesu darbībā. To
atzīst arī E.Stivriņa: “Grozījumi CPL nepastiprina valsts
kontroli pār šķīrējtiesām. Paši līgumslēdzēji var un varēs
izvēlēties, vai slēgt līgumu, kurā ir šķīrējtiesas klauzula.
Jebkurš var atteikties slēgt līgumu pēc šādiem nosacījumiem.
Līgumslēdzējiem ir jāpārdomā savas tiesības uz strīda izšķiršanas
vietas izvēli un jāmēģina vienoties, lai līgumā būtu ierakstīts,
ka strīds tiek risināts vispārējās jurisdikcijas tiesā vai
šķīrējtiesā, kura apmierina abas puses.”
Arī prof. Dr.hab.iur. Kalvis Torgāns publikācijā par
šķīrējtiesām Latvijā un gaidāmajām izmaiņām, kādas nesīs
grozījumi CPL (skat. “Jurista Vārds” 11.01.2005. Nr.1 –
red.), atzīmējis, ka paredzētie grozījumi “nedos ne
būtisku uzlabojumu, ne drošību, ka šī pasaulē iecienītā strīdu
noregulēšanas forma Latvijā arī turpmāk neizraisīs bažas un
pārmetumus”.
Ilze Sedliņa,
“LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv