"Pēc vēlēšanām Lietuva nosliecas pa kreisi"

"Handelsblatt"

— 2000.08.15.

Lietuvā daudz kas norāda uz četrus gadus valdošo konservatīvo spēku sardzes maiņu. Pirms 8.oktobrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām spēkā pieņemas kreisi centriskās partijas, kuras izceļas ar atturību Eiropas integrācijas jautājumos un ar skeptisku attieksmi pret konsekvento privatizāciju.

Jaunākie aptauju dati atkal liecina, cik stipri kopš gada iesākuma mainījusies aina Lietuvas politiskajā dzīvē. Saskaņā ar tiem Tēvzemes savienības un Kristīgo demokrātu konservatīvās partijas, kas ir valdošās, 141 deputāta parlamentā kopā pārvaldot 64 balsis, tagad iegūst tikai 3,6% un attiecīgi 0,9% atbalsta. Vadībā ir izvirzījusies iepriekšējā prezidenta kandidāta Artura Paulauska Jaunā savienība ar 16,5% atbalstītāju, bijušā premjerministra Rolanda Paksa Liberālā savienība ar 6,9% aptaujāto balsotāju un postkomunistiskā Lietuvas Demokrātiskā darba partija (LDDP), kura valdīja no 1992. līdz 1996.gadam — ar 6,8% atbalstītāju.

Varas cīņas

konservatīvo rindās

Paulauska un Paksa, kas agrāk pieslējās konservatīvajiem, jaunās partijas līdz šim parlamentā nav pārstāvētas. Konservatīvo partiju popularitātes zudums ir izskaidrojams ne vien ar to lietderības zudumu, bet arī ar iekšējām cīņām par varu un partiju šķelšanos. Tā, piemēram, kādreizējais premjerministrs Gedimins Vagnorjus šā gada maijā nodibināja jaunu grupējumu, tā dēvētos Mērenos konservatīvos, uzskatīdams, ka partijas reformēšana Vītauta Landsberģa vadība vairs nav iespējama. Landsberģis un postkomunistiskais iepriekšējais valsts prezidents Aļģirds Brazausks tiek uzskatīti par nozīmīgākajiem Lietuvas neatkarības simboliem.

Mērenie konservatīvie ir izveidojuši arī savu sieviešu organizāciju, ko vada parlamenta deputāte Birute Visokavičiene. Jau martā notikušajās vietējo pašvaldību vēlēšanās konservatīvajiem nācās ciest lielus zaudējumus. Piemēram, savā galvenajā atbalsta punktā — kādreizējā Lietuvas pirmskara galvaspilsētā Kauņā — konservatīvajiem nācās samierināties ar trešo vietu. Arī galvaspilsētā Viļņā tie zaudēja vadošās pozīcijas. Konservatīvo problēmas nāca par labu galvenokārt populistiski noskaņotajiem kreisajiem, kā arī nacionālistiskajām partijām.

Par uzvarētāju vēlēšanās kļuva sociālliberālā Artura Paulauska Jaunā savienība. Paulausks 1998.gada janvāra prezidenta vēlēšanās tikai ar nelielu balsu starpību zaudēja Valdam Adamkum. Viņa grupējums piedāvā plašu sociālpolitisko solījumu, atturīgas izturēšanās pret Lietuvas integrāciju Eiropas Savienībā un konsekventas privatizācijas noraidīšanas programmu. Tikpat skeptiski pret Eiropas Savienību, taču daudz konservatīvāk nacionālajos jautājumos izturas Zemnieku savienība, kas vietējo pašvaldību vēlēšanās arī guva lielus panākumus. Patlaban notikušajās aptaujās tā ieņem ceturto vietu ar 5,7% atbalstītāju.

Struktūrreformas

lauksaimniecībā

Blakus pārspīlēti plašajam enerģētikas sektoram lauksaimniecība ir otrā svarīgā Lietuvas ekonomikas nozare, kurā valdībai, ņemot vērā centienus iestāties Eiropas Savienībā, strauji ir jāveic strukturālas reformas. Par politiski īsteniem konservatīvajiem, kā arī par patiesiem tirgus saimniecības atbalstītājiem sevi uzskata Rolanda Paksa vadītie liberāļi. Pakss, būdams Viļņas mērs, ieguva plašu iedzīvotāju atbalstu. Tagad Pakss atkal kandidē Viļņā. Tikai piecus mēnešus sabijis premjerministra amatā, Pakss 1999.gada oktobrī atkāpās, nebūdams vienisprātis par "Mažeiķu Naftas" privatizācijas projektu.

Šīs prezidenta Adamkus un konservatīvo vadītāja Vītauta Landsberģa atbalstītais un tagad arī īstenotais projekts Paksa uzskatā bija saistīts ar pārāk lielām izmaksām no Lietuvas valsts budžeta. Savukārt postkomunistiskās Lietuvas Demokrātiskās darba partijas (LDDP) vadošā personība ir Adamkus priekšgājējs prezidenta amatā, kā arī bijušais Lietuvas Kompartijas šefs Aļģirds Brazausks, kas joprojām bauda plašu iedzīvotāju atbalstu.

Brazausks, kas 1998.gadā priekšlaikus atteicās no politikas, tagad ir goda priekšsēdētājs LDDP un Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas koalīcijai, kura pēdējās aptaujās var rēķināties ar 4.2% atbalstu. Politiskie pretinieki LDDP ne gluži bez pamata pārmet, ka tās iebildumi pret tālāko privatizāciju to padarot par ne īpaši draudzīgu ārvalstu investoriem, kā arī to, ka tā vēloties aizkavēt Lietuvas integrāciju Eiropas Savienībā.

Ārkārtīgi aktīvais vēlēšanu kampaņas cīnītājs Brazausks, kam atkal rodas cerības ieņemt prezidenta vai premjera amatu, vēlas izveidot lielo kreisi centrisko koalīciju, kurā līdz ar LDDP un sociāldemokrātiem ietilptu arī kādreizējās premjerministres Kazimieras Prunskienes Jaunās demokrātijas partija un, galvenokārt, Paulauska Jaunā savienība.

Reinholds Feters