Periodikā vizualizētā Latvijas rītausma

Fotomateriālu publicēšana radīja pilnīgi jaunu pavērsienu Latvijā iznākošajā periodikā. Atsevišķi gadījumi ir jau 19.gadsimta beigās, taču īsti regulāri fotogrāfija presē ienāk ar 20.gadsimtu. Neapšaubāma nozīme ir 1890.gadā dibinātajai Fotogrāfiskajai biedrībai Rīgā (Photographische Gesellschaft zu Riga).

Latvieši karā. “Varavīksne”. 1915.gads

Vāciskajai avīzei “Rigasche Rundschau” no 1901.gada līdz Pirmajam pasaules karam iznāk speciāls ilustrēts pielikums, kurā ievietotie fotomateriāli rāda gan vēsturiskus (kopš 19.gadsimta otrās puses), gan aktuālus tābrīža faktus. Pats pirmais ir paraugnumurā izdotais fotoattēls, kurā Rīga redzama vēl ar vaļņiem un Smilšu vārtiem.
Ir attēlu cikls, kas rāda Rīgas ostas celtniecību 1908.gadā (pat tādas detaļas kā būvēšanai nepieciešamo klūgu saišķu sagatavošana). Parādīts Meža kapu plāns un galveno celiņu izveide 1913.gada jūnijā. Tā paša gada septembrī apskatāmi četri attēli par lielo ugunsgrēku Majoros.
Ļoti daudz ir augstu vietējo amatpersonu (vācu un krievu) fotogrāfiju, bet nofotografēts ir arī “pēdējais līvs” (bez vārda un laika datējuma). Ievietoti vairāku latviešu fotomākslinieku darbi, piemēram, J.Rieksta uzņemtais dzejnieka Jāņa Akuratera portrets, kas Rīgas fotoizstādē ieguva zelta medaļu.
Daudz fotogrāfiju no visas pasaules – gaisa tramvajs Alpos, gaisa kuģošana, daudz pilsētu un dabas skatu, izcilas personības.
No 1906. līdz 1914.gadam (ar pārtraukumiem) iznāk saturā bagātais žurnāls “Stari” – mēnešraksts literatūrai un mākslai līdz ar nodaļu fotogrāfijai (pēdējo vada slavenais latviešu fotogrāfs Mārtiņš Buclers). Žurnālā ievietota speciāla padomu nodaļa fotoamatieriem un ir ļoti nozīmīgs etnogrāfisks fotomateriālu pielikums. Te dokumentēti tādi darbi kā linu kulstīšana, siena pļauja un vešana un daudzi citi.
Ap to pašu laiku vācu valodā iznāk mākslinieciski augstvērtīgs krājums “Jahrbuch für Bilder Kunst in den Ostseeprovinzen”, kur bez gleznu reprodukcijām un skulptūru fotoattēliem ir arī interesanti pilsētu skati. Tā 1908. gadagājumā ievietoti daudzi Jelgavas attēli līdz ar arhitekta Heinca Pīranga komentāru. No šiem objektiem tagad Jelgavā vairs nav neviena. 1912.gadā publicēti vairāku Pierīgas muižiņu attēli (arī iekštelpu skati) – Bišumuižas, Hartmaņa muižas u.c. 1913.gadā publicēti vairāki desmiti interesantu fotogrāfiju no Cēsīm – gan skats uz pilsētu kopumā no Zvirbuļkalna, gan dažādas ēkas un īpaši durvis.
Tikai divus gadus iznāca ilustrēts nedēļas žurnāls “Spogulis”, kam arī ir sava kultūrvēsturiska nozīme.

Jelgavas rātsnams. 1908.gads

Visus minētos izdevumus pārtrauc Pirmais pasaules karš. Bet tieši kara laikā ir sākums jaunam žurnālam “Varavīksne” (J.Kukura redakcijā un apgādā), ko var uzskatīt par savdabīgu kara notikumu atspulgu. To rāda jau apakšvirsraksts – Aktuālu rakstu un ilustrāciju krājums “Pasaules karš”. Pirmā aktivitāte Rīgā ir 1914.gada 30.augustā notikusī karodziņu pārdošana (iegūtos līdzekļus izsniedzot karavīru ģimenēm). Tad veselas sērijas ar attēliem, kā dažādās Latvijas vietās, sākot ar Jelgavu, tiek ierīkotas lazaretes. Ja pirmajā attēlā attiecīgā dāmu komiteja svinīgi sēž pie saklātajām gultām, tad cits attēls jau rāda tur guļošos smagi ievainotos. Savukārt A.Dombrovska celtajās ēkās Vecmīlgrāvī tiek aprūpēti karavīru bērni.
Redzami sabombardētās Liepājas skati. 1915.gadā žurnālā parādās attēli ar latviešu strēlniekiem. Kā laika dokuments nofotografēta 1915.gada Liepājas maizes kuponu lapa, arī vācu izlaistā Liepājas un Jelgavas pilsētas nauda.
Žurnālā izveidoti portretu cikli – “Latviešu aktieri karā”, “Mūsu sabiedriskie darbinieki un literāti karā” u.c. Ir daudz kara ainu, arī ar latviešu kareivjiem.
Šausmīgi ir skati no izpostītās Kurzemes, īpaši māju drupas ar milzīgajiem manteļskursteņiem. Savu vietu aizņem arī bēgļu palīdzības komitejas attēli un pašu bēgļu sadzīves skati. Pasaules kara vēsturi Latvijas kontekstā nav iespējams izpētīt, neskatot šo izdevumu.
20.gadsimta sākumā Latvijas presē publicētie fotoattēli neapšaubāmi ir ļoti spilgta un nozīmīga laikmeta liecība.

Velga Kince