• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā (Likumprojekts). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.01.2001., Nr. 1 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1008

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts veterinārais dienesta Galvenā valsts veterinārā inspektora rīkojums Nr.1

Par importa pagaidu aizliegumu no Itālijas Republikas

Vēl šajā numurā

03.01.2001., Nr. 1

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Alternatīvais likumprojekts

Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā

Saeimas dok. Nr.2579; likumprojekts Nr.749

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāts

un 2000. gada 14. decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šā likuma mērķis ir noteikt:

1) darbinieku prasījumu apmierināšanas vispārīgos noteikumus darba devēja maksātnespējas gadījumā;

2) darbinieku prasījumu garantiju fonda veidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

2.pants . (1) Šā likuma noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kuru darba devēji saskaņā ar likumu var tikt atzīti par maksātnespējīgiem, izņemot tos darba devējus, par kuriem lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu ir pieņemts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

(2) Šā likuma izpratnē darba devēja maksātnespēja iestājas ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums par darba devēja maksātnespēju.

II nodaļa. Darbinieku prasījumi,

kurus apmierina darbinieku prasījumu garantiju fonds

3.pants. (1) Darbinieku prasījumu garantiju fonds apmierina tikai tādu personu prasījumus, kuras atzīstamas par darbiniekiem un kuru darba devējs atzīts par maksātnespējīgu.

(2) Darbiniekam ir tiesības uz viņa prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai viņa darba devējs ir izdarījis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

(3) Ja darbinieks ir miris, tiesības uz darbinieka prasījumu apmierināšanu ir darbinieka laulātajam un nepilngadīgajiem bērniem (adoptētajiem), kā arī citām darbinieka apgādībā bijušām personām.

4.pants. Darbinieku prasījumu garantiju fonds apmierina šādus darbinieku prasījumus, kas saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām:

1) darba samaksas izmaksu;

2) ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzības izmaksu;

3) cita veida apmaksātas prombūtnes atlīdzības izmaksu;

4) atlaišanas pabalsta izmaksu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos;

5) kaitējuma atlīdzības izmaksu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;

6) to valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas maksājumu veikšanu, kas saistīti ar šajā pantā minētajām izmaksām.

5.pants. (1) Darbinieku prasījumu garantiju fonds apmierina darbinieku prasījumus šādā apmērā:

1) darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem

12 mēnešu laikā pirms darba devēja maksātnespējas;

2) atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu laikā pirms darba devēja maksātnespējas;

3) atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējo triju darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu laikā pirms darba devēja maksātnespējas;

4) atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikta lielāka atlaišanas pabalsta summa;

5) kaitējuma atlīdzību par visu nesamaksāto laikposmu un šīs atlīdzības summu par trim gadiem uz priekšu.

(2) Ja darba devējs nav izmaksājis darbiniekam darba samaksu vairāk kā par trim darba tiesisko attiecību mēnešiem, darbiniekam ir tiesības izvēlēties, par kuriem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem aprēķināms šā panta pirmās daļas 1.punktā minētais prasījuma apmērs.

III nodaļa. Darbinieku prasījumu garantiju fonds, tā pārvalde

6.pants. Darbinieku prasījumu garantiju fondu veido:

1) valsts sociālās apdrošināšanas darbinieku aizsardzības darba devēja maksātnespējas gadījumā speciālā budžeta iemaksas;

2) aizņēmumi no valsts budžeta;

3) dāvinājumi un ziedojumi;

4) ienākumi no Latvijas valsts vērtspapīriem.

7.pants. (1) Darbinieku prasījumu garantiju fonds ir neatkarīgs no darba devēju līdzekļiem un nav pieejams maksātnespējas procedūrās.

(2) Darbinieku prasījumu garantiju fonds tiek izlietots, lai apmierinātu darbinieku prasījumus saistībā ar darba devēja maksātnespēju, kā arī Fonda pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

(3) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi glabājami Valsts kasē atvērtajā Fonda pārvaldes kontā, un šos līdzekļus var ieguldīt tikai Latvijas valsts vērtspapīros.

(4) Ja darbinieku prasījumu garantiju fondā nepietiek līdzekļu, lai apmierinātu darbinieku prasījumus saskaņā ar šo likumu, darbinieku prasījumi ar Fonda pārvaldes starpniecību tiek apmierināti ar aizņēmumu no valsts budžeta.

8.pants. (1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda pārvalde (turpmāk – Fonda pārvalde) ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas nodrošina garantiju līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un prasījumu summu izmaksu. Fonda pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Fonda pārvalde veic šādus uzdevumus:

1) organizē prasījumu summu izmaksu;

2) regresa kārtībā realizē kreditoru prasījuma tiesības pret darba devēju izmaksāto prasījumu summu apmērā.

(3) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu uzkrāšanas, prasījumu summu izmaksas un Fonda pārvaldes darbības uzraudzību veic labklājības ministrs.

(4) Fonda pārvaldi vada Fonda pārvaldes direktors.

9.pants. Valsts ieņēmumu dienests sniedz Fonda pārvaldei informāciju, kas nepieciešama Fonda pārvaldes uzdevumu veikšanai.

IV nodaļa. Darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība

10.pants. (1) Maksātnespējīgā darba devēja administrators iesniedz fondā darbinieku prasījumus un veic izmaksas tiem pēc līdzekļu saņemšanas no fonda.

(2) Darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

11.pants. (1) Fonda pārvalde pirms šā panta pirmajā daļā minētās darbinieku prasījumu summas pārskaitīšanas maksātnespējīgā darba devēja administratoram aprēķina, ietur un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sociālās apdrošināšanas speciālajos budžetos.

(2) Pēc darbinieku prasījumu summas pārskaitīšanas maksātnespējīgā darba devēja administratoram Fonda pārvalde iegūst prasījuma tiesības pret darba devēju pārskaitītās summas apmērā.

(3) Maksātnespējīgā darba devēja administratoram ir pienākums pēc naudas līdzekļu saņemšanas atbilstoši likumā par "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajai kreditoru prasību apmierināšanas secībai atmaksāt Fonda pārvaldei summas, kuras tā izmaksājusi.

(4) Regresa kārtībā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi darbinieku prasījumu garantiju fondā.

(5) Ja par maksātnespējas risinājumu tiek apstiprināts mierizlīgums vai sanācija, Fonda pārvaldes izmaksāto summu atmaksāšana ir jāparedz mierizlīgumā vai sanācijas plānā.

V nodaļa. Fonda pārvaldes gada pārskats

12.pants. (1) Fonda pārvalde par katru darbības gadu sagatavo un iesniedz Finansu ministrijā un Labklājības ministrijā pārskatu un ziņojumu par budžeta izpildi.

(2) Fonda pārvaldes gada pārskata bilance, ieņēmumu un izdevumu aprēķins ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.maijā tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Pārejas noteikumi

1. Līdz 2003.gada 1.janvārim šā likuma 5.panta pirmajā daļā minēto darbinieku prasījumu kopsumma, kuru apmierina darbinieku prasījumu garantiju fonds, nevar pārsniegt 400 latu vienam darbiniekam.

2. Šā likuma 5.panta otrā daļa ir spēkā divus gadus pēc likuma spēkā stāšanās.

Likums stājas spēkā 2002. gada 1.janvārī.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Darbinieku tiesību aizsardzības jautājums ir viens no svarīgākajiem gadījumos, kad viņu darba devējs tiek pasludināts par maksātnespējīgu.

Darbinieku tiesību aizsardzība galvenokārt saistās ar viņu prasījumu apmierināšanu, ja sakarā ar darba devēja maksātnespēju darba devējs nav izpildījis savu saistību izmaksāt atlīdzību par darbu.

Tiek izšķirti divi darbinieku tiesību aizsardzības jeb prasījumu apmierināšanas veidi – privilēģiju sistēma un garantiju sistēma.

Pašreiz Latvijā tiek izmantota privilēģiju sistēma, proti, darbinieku prasījumi ir prioritāro kreditoru prasījumi, kas tiek apmierināti no maksātnespējīgā darba devēja aktīviem pirms neprioritāro kreditoru prasījumiem. Šai sistēmai ir vairāki trūkumi, galvenais no kuriem ir laikietilpīgais maksātnespējas process līdz bankrota procedūras uzsākšanai.

Ja tiek izmantota garantiju sistēma, tad darbinieku prasījumi darba devēja maksātnespējas gadījumā tiek apmierināti ar garantiju institūcijas starpniecību, kas nodrošina darbinieku prasījumu apmierināšanu jebkurā gadījumā un pietiekami ātrā laika posmā.

Ņemot vērā to, ka Latvija iesniegusi pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā, ir nepieciešams ieviest direktīvas 80/987/EEC "Par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" prasības.

Saskaņā ar Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā direktīvas ieviešanas laiks ir 1999.gada 31.decembris.

Šis likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" nepieciešams, lai ieviestu Latvijā garantiju sistēmu darbinieku tiesību aizsardzības jomā, kā arī lai mazinātu sociālo spriedzi sabiedrībā, kas saistās ar darba devēju maksātnespēju un tās sekām.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību ir divējāda. Pozitīvi ir tas, ka konkrētā darba devēja darbiniekiem tiek nodrošināta papildu aizsardzība, kas rada drošības sajūtu. Tās savukārt pozitīvi ietekmē darba procesu un stabilizē nodarbinātību. Likuma pieņemšana nevarētu atstāt negatīvu ietekmi uz investīciju pieplūdi.

Negatīvā šī jautājuma puse saistās ar to, ka tiek palielināti darba devēju izdevumi, kas palielina ražošanas izmaksas un līdz ar to arī iespējamo eksportu un preču konkurētspēju ārējā tirgū.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likums stājas spēkā 2002.gadā, pieņemtajā 2001.gada valsts budžetā papildu izdevumus nerada. Likuma darbības laikā valsts budžeta ienākumi tiks palielināti.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un, vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Likums iekļaujas spēkā esošo tiesību normu sistēmā. Likums pilnveido darbinieku aizsardzības sistēmu darba devēja maksātnespējas gadījumā, taču nepasliktina citu kreditoru situāciju maksātnespējas procesā.

Līdz šis likums stājās spēkā, nepieciešams izdarīt grozījumus likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā. Šie likumprojekti ir iesniegti Saeimā. Bez tam nepieciešams izdarīt arī grozījumus likumā "Par valsts socialo apdrošinašanu", kur jānosaka Darbinieku prasijumu garantiju fonda ieņēmums.

Papildus nepieciešams izstrādāt normatīvo aktu Ministru kabineta noteikumu veidā, kas regulētu darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību, proti, procesuālo kārtību.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts izstrādāts, ievērojot direktīvas 80/987/EEK "Par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" izvirzītās prasības.

Likumprojekts atbilst Starptautiskās darba organizācijas 173. konvencijas "Par strādājošo prasību aizsardzību uzņēmēja maksātnespējas gadījumā" prasībām.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde no valsts puses tiks nodrošināta ar darbinieku prasījumu garantiju fonda pārvaldes starpniecību, t.i., Labklājības ministrijas pārraudzībā esošu valsts iestādi, kura organizēs prasījumu summu izmaksu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sekretārs J.Gaigals

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!