"Ir pienācis laiks runāt par draudzību"

"Die Welt"

— 2000 .08.15.

Admirāļa Vladimira Jegorova intervija laikrakstam "Die Welt" .

Krievija nepastiprinās savu militāro klātbūtni Kaļiņingradas anklāvā arī tādā gadījumā, ja Lietuva, Latvija un Igaunija iestāsies NATO. To paziņoja Krievijas Baltijas flotes komandieris admirālis Vladimirs Jegorovs intervijā ar laikraksta korespondentu Manfrēdu Kvīringu.

W : Jūs tikko esat pabeiguši Baltijas flotes vasaras manevrus. Vai jūs esat apmierināts ar saviem vīriem?

J: Šie manevri, kuriem saskaņā ar mūsu militāro doktrīnu ir vienīgi aizsardzības raksturs, tradicionāli norit aprīlī un augustā. Šogad mums nācās mācības paātrināt, jo augusta beigās meteorologi prognozēja sliktu laiku. Mēs kopš 30.jūlija visu laiku bijām mācībās. Par to mēs no prezidenta, kas augusta sākumā apmeklēja floti, saņēmām visaugstāko novērtējumu. Viņš teica — "lieliski".

W: Jaunums bija kopīgie manevri ar Baltkrievijas karaspēku.

J: Jā, viens no manevru posmiem — "Kaujas brālība–2000" — noritēja kopīgi ar mūsu baltkrievu kolēģiem. Manevru programmā bija iekļauta S—300 pretgaisa aizsardzības raķešu palaišana, kas noritēja sekmīgi. Pieci mērķi jūrā un piecas raķetes, kas lidoja tikai 50 metru augstumā, tika iznīcinātas.

W: Vai mācībās piedalījās NATO novērotāji?

J: Oficiāli nē, taču kāds dāņu kuģis uzmanīgi vēroja mūsu raķešu startus. Taču tas nekādā ziņā mūs netraucēja un ievēroja jūras kuģošanā pieņemtās normas. Pēc mācībām dāņu kapteinis mūs apsveica ar sekmīgu uzdevumu izpildi, savukārt arī es viņam pateicos.

W: Kāda turpmāk būs Krievijas un Baltkrievijas militārā sadarbība?

J: Saskaņā ar politiķu gribu mēs vēlamies izveidot vienu baltkrievu bataljonu. Mēs arī gatavojamies vienu no divīzijas Maskava—Minska brigādēm komplektēt no baltkrievu jūrniekiem. Baltkrievijā ir apmēram 200 tūkstošu jūras kara flotes rezervistu. Taču tas viss ir atkarīgs no abu prezidentu lēmuma.

W: Vai nākotnē jūs varat iedomāties pilnīgu abu armiju saplūšanu?

J: Perspektīvā tā arī notiks. Ja pastāv kopīga savienība, tad arī mums ir jārēķinās, ka tai būs arī kopīga armija.

W: Admirāļa kungs, kā jūs šodien, desmit gadu pēc aukstā kara beigām, vērtētu attieksmi pret Vāciju no militārā viedokļa?

J: Piecdesmit piecos gados, kas ir pagājuši pēc asiņainā Pasaules kara , kurā visvairāk tika skartas kā Vācija, tā arī Padomju savienība, Baltijas jūrā tomēr ir valdījis miers. Kaut arī pastāv bloku konfrontācija, Baltijā nav atskanējis neviens šāviens, arī aukstā kara laikā mēs viens pret otru izturējāmies uzmanīgi un koleģiāli. Tagad ir pienācis laiks runāt par draudzību. Taču nevis par formālo, kā agrāk, bet gan par tādu, kuras virzienā šodien viss attīstās — par draudzību no flotes komandieru līdz pat matrožu līmenim.

W: Admirāļa kungs, jūsu flote atrodas Kaļiņingradas anklāvā, kādreizējā Ziemeļaustrumprūsijā, kas ir visai jutīgs reģions ģeopolitiskajā ziņā. Ar Polijas iestāšanos NATO Ziemeļatlantijas Savienība ir pievirzījusies pie jūsu robežām. Vai tas jūs nesatrauc?

J: Dabiski, ka mūs tas satrauc. NATO paplašināšanai nevajadzēja notikt. Lēmums par paplašināšanos nozīmē zināmu psiholoģisku apgrūtinājumu; tika teikts: Varšavas pakts ir sabrucis, NATO uz Austrumiem nepaplašināsies. Tomēr tas netika fiksēts dokumentos, un vēlāk alianses valstis atteicās no vienošanās. Taču mēs ņemam vērā šo izvēli, tā ir katras valsts kompetencē. Tā vai tā mums ir jāsadzīvo, jo kaimiņus taču nevar izvēlēties.

W: Gadījumā, ja jūsu kaimiņvalsts Lietuva kādreiz iestātos NATO, Kaļiņingrada izrādītos NATO ielenkumā. Vai tas rada bažas?

J: Jokojot šajā gadījumā varētu teikt arī tā: mēs neesam aplenkti, bet aplenkta ir NATO. Taču, nopietni runājot, mūs tas nesatrauc. Mēs zinām, ka politiķi vēlas ievērot atturību. Flotes militārais potenciāls tika samazināts kā pie mums, tā arī Vācijā, tagad to pašu ir sākuši zviedri. Potenciāla samazināšana un politiķu veselais saprāts nodrošinās mieru šajā reģionā.

W: Maskavā ir dzirdamas runas, ka Krievijai Kaļiņingradas apgabalā ir jāpastiprina sava militārā klātbūtne un pat jāizvieto atomraķetes, ja Baltijas valstis kļūs par NATO dalībvalstīm.

J: šodien ikviens var runāt, kas vien viņam ienāk prātā. Taču jāsaka — tādu plānu mums nav. Krievija nekad nepārkāps Līgumā par konvencionālo ieroču ierobežošanu noteiktos limitus. Mums ir noteikti ietvari un tos pastāvīgi pārbauda starptautiskas inspekcijas. Arī nākotnē situācija būs normāla, neviens nevēlēsies palaist nagus, katrā ziņā — tā nebūs Krievija.