"Jalta. Vasara. Lido prezidenti..."

"Kijevskij telegraf"

— 2000.08.14./20.

Šķiet, katrs prezidents par tikšanās mērķi uzskata kaut ko citu.

Ukrainas prezidents, kā viņš iepriekš minējis, vēlas, lai tiktu izanalizēti Maskavas (pēdējā) NVS sanāksmes rezultāti, kura beidzot vienojās par brīvās tirdzniecības zonu NVS, kā arī noskaidroja, ar ko visi un katrs prezidents atsevišķi drīzumā dosies un Ņujorkas Tūkstošgades galotņu tikšanos ANO paspārnē. Ukrainas delegācija liek lielas cerības uz kārtējo neformālās sarunas iespēju ar krieviem par gāzes parādu, tā dzēšanas metodēm, gāzes cenām, kultūras mantojuma atgriešanu, kaut arī vienošanās atkal tradicionāli tiktu atsauktas jau nākamajā dienā pēc tikšanās.

Runai jābūt par muitas un tarifu politikas unifikāciju, lai izveidotu Eiropas transporta koridoru, par Kaspijas naftas transportēšanu uz Rietumiem, taču nav ne projektam piesaistītu milzīgu naudas līdzekļu, ne pašas naftas …

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, pēc viņa vārdiem, vēlas "salīdzināt laiku", parunāt par sadraudzības attīstību un integrāciju. Viņam NVS prezidentu tikšanās ir gandrīz vai vienīgā iespēja parādīties sabiedrībā.

Turkmenistāna nedeg nepacietībā kaut kur integrēties, visas problēmas ar Krieviju, Ukrainu un citām valstīm tiek risinātas tikai divpusējās sarunās. Izolēšanās kurss netraucē "Turkmenbaši" veikt diezgan veiksmīgas sarunas ar Rietumu kapitālu, un NVS tam patiešām nav vajadzīga.

Putina interesēs pašlaik ir radīt patīkamu priekšstatu sarunu biedriem un pārliecināt viņus, ka Krievija tikai atbalsta savstarpējo sadarbību, kuras perspektīvas paplašinās, pateicoties brīvās tirdzniecības vienošanām.

Ukrainas un Krievijas attiecību institūta direktors Sergejs Pirožkovs uzskata, ka krievi ar savu jauno ārpolitikas doktrīnu ir daudz vairāk noskaņoti labām kaimiņattiecībām un sadarbībai.

Eiropā jau ir vērojamas jaunas dalījuma līnijas: tās kļuva manāmas pēc tam, kad Čehija un Slovākija Krievijai un Ukrainai ieviesa vīzu režīmu: arī Polija un Ungārija gatavas ieviest analoģiskus režīmus, kā arī Rumānija un Bulgārija.

Pilnīgi saprotams, ka Krievijai savas intereses vienmēr būs pārākas par jebkura, pat paša tuvākā partnera interesēm. Nelaime ir tāda, ka Ukraina pati savas intereses aizstāvēt vienkārši nav spējīga, turklāt pārējās postpadomju republikas sāpīgi pārcieš visu, kas saistīts ar PSRS kaunpilnajām beigām.

Nevar izslēgt, ka ar šo NVS valstu vadītāju tikšanos turpināsies jauna Ukrainas diplomātijas tendence — atteikšanās no likmes uz izteiktiem divpusējiem kontaktiem un mēģinājumiem aizstāvēt savas intereses lielos forumos.

Viktors Ļubenecs