"Krievijas meli"
"Die Welt"
— 2000.08.21.
Līdz ar "Kursk" ir nogrimusi ne tikai atomzemūdene vien. Nogrimusi ir arī Krievijas kā lielvalsts Potjomkina sādža.
Precīzāk sakot,— uzskats par valsti, kura reformējas lēnām, bet tomēr sekmīgi; par valsti, kura vēl joprojām ir lielvalsts.
Šajā valstī nekas nefunkcionē. Viss ir sačākstējis un noguris: valsts vara un apkārtējās vides aizsardzība; saimniecība un infrastruktūra, nerunājot nemaz par augstajām tehnoloģijām. Vienīgais, kas plaukst tāpat kā agrāk, ir meli. Tie izpaužas visās nozarēs: kā ilūzija par militāro varenību; kā pašapmāns, ka Krievija ir vienā līmenī ar Ameriku; kā blēdības Rietumu apmānīšanai, lai izspiestu turpmākos kredītus; kā pļāpāšana par ekonomisko varenību un visbeidzot kā melu reflekss pret savu tautu. Tas allaž izpaužas tad, kad priekšniecība ķeras pie lietas.
48 stundas bija nepieciešamas, lai flotes vadība paziņotu par "Kursk" nogrimšanu. 96 stundas pagāja, iekams vadība piekrita pieņemt palīdzību un tikai pēc 144 stundām prezidents Putins pārtrauca savu atvaļinājumu.
Vienīgi paši iedzīvotāji no tā visa var iegūt kaut kādu mācību. Tiem ir jāapzinās, cik maz par cilvēku domā Kremlis desmit gadu pēc padomju impērijas sabrukuma, cik negribīgi tas atsakās no aukstā kara un cik maz tas ir spējīgs šo būtībā tik bagāto valsti izvest no tajā valdošā haosa. Varbūt matrožu liktenis tautu novedīs pie jaunas izpratnes. Reiz jau kāds kuģis ievadīja Krievijas revolūciju.
Žaks Šusters