ATSAUCĒ IETVERT:
"Pilsonis moceklis". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.08.2000., Nr. 300/301 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10089
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
"Pilsonis moceklis"
"Gazeta Wyborcza"
— 2000.08.16.
Maskavas patriarhāts atkal ir piekāpies pareizticīgo tautiešu priekšā.
Sanāksmes dalībnieki neņēma vērā svarīgās norādes par to, ka cars Nikolajs piedalījās spiritiskos seansos, cita starpā mēģinādams izsaukt sava tēva Aleksandra III garu. Tāpat arī nav ņemti vērā apvainojumi, ka viņš esot viens no Pirmā pasaules kara izraisītājiem, kura laikā miljoni viņa padoto bezjēdzīgi zaudēja dzīvību, aizstāvot Antantes intereses. Kā nākamais loģiskais solis Maskavas patriarhāta rīcībā, piekāpjoties histēriskajiem tautiski patriotiskās mitoloģijas atbalstītājiem, kuri ir saistīti ar monarhijas idealizāciju, būtu Grigorija Rasputina kanonizācija.
Vai šī kanonizācija ir valsts varai izdevīga?
Spēles ar monarhismu sākās vēl pirms Jeļcina tādēļ, lai kādreizējie partijas nomenklatūras darboņi varētu novērsties no savas sekretāru pagātnes un pārmest tiltiņu uz pirmsrevolūcijas laikmetu. Taču Putina Krievija jau ir pavisam cita valsts. Cara kanonizācija pašreizējai valsts varai izvirza nopietnas problēmas — līdzšinējo tautiski komunistisko, zjuganovisko opozīciju nomaina monarhistiskā, tautiski pareizticīgā opozīcija. Monarhisti, kuru vēl vakar bija visai maz, šodien ir saņēmuši nopietnu atbalstu no Krievijas pareizticīgo baznīcas puses, kura tagad kā pašu par sevi saprotamu lietu ir kanonizējusi monarhistisku utopiju.