Ministru kabineta noteikumi Nr.72

Rīgā 2005.gada 1.februārī (prot. Nr.7 1.§)

Specializētā valsts civildienesta ierēdņu — policijas darbinieku, robežsargu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo — dienesta gaitas reglaments

Izdoti saskaņā ar likuma “Par policiju” 31.panta ceturto daļu, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 35.panta pirmo daļu un Robežsardzes likuma 21.panta pirmo daļu, 29.panta ceturto daļu un 30.panta sesto daļu

 

I.Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka specializētā valsts civildienesta ierēdņu — policijas darbinieku, robežsargu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo (turpmāk — ierēdnis) — speciālo dienesta pakāpju veidus, kārtību, kādā piešķir, pazemina vai atņem speciālo dienesta pakāpi, kārtību, kādā ierēdņus pieņem dienestā un atvaļina no tā, ieceļ amatā, atstādina un atbrīvo no amata, atvaļinājuma piešķiršanas kārtību, profesionālās sagatavošanas kārtību, kā arī dienesta laika pagarināšanas kārtību.

2.Ierēdņi atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk — dienesta pakāpe) tiek iedalīti šādās kategorijās:

2.1.ierindas sastāva ierēdņi. Minētajiem ierēdņiem piešķir šādas dienesta pakāpes:

2.1.1.policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierindnieks;

2.1.2.policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kadets;

2.2.jaunākā komandējošā (instruktoru) sastāva ierēdņi. Minētajiem ierēdņiem piešķir šādas dienesta pakāpes:

2.2.1.policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kaprālis;

2.2.2.policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta seržants;

2.2.3.policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsseržants;

2.2.4.policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks;

2.3.vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva ierēdņi. Minētajiem ierēdņiem piešķir šādas dienesta pakāpes:

2.3.1.policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants;

2.3.2.policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants;

2.3.3.policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis;

2.4.vecākā komandējošā (vecāko virs­nieku) sastāva ierēdņi. Minētajiem ierēdņiem piešķir šādas dienesta pakāpes:

2.4.1.policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors;

2.4.2.policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvežleitnants;

2.4.3.policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis;

2.5.augstākā komandējošā (augstāko virsnieku) sastāva ierēdņi. Minē­tajiem ierēdņiem piešķir policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāļa dienesta pakāpi.

3.Ierēdņa veselības stāvokļa atbilstību dienestam izvērtē Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija, pamatojoties uz attiecīgās Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes (turpmāk — iestāde) lēmumu par pārbaudes nepieciešamību. Iestāde nosūta ierēdni pārbaudīt veselības stāvokli ne retāk kā reizi gadā.

II.Pieņemšana dienestā

4.Dienestā pieņem personas:

4.1.kuras atbilst attiecīgi likuma “Par policiju”, Robežsardzes likuma vai Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma prasībām;

4.2.kurām ir vismaz vidējā izglītība;

4.3.kuru personiskās īpašības, fiziskā sagatavotība un veselības stāvoklis atbilst dienesta pildīšanai noteiktajām prasībām;

4.4.kuras agrāk nav atvaļinātas no dienesta disciplīnas pārkāpuma dēļ.

5.Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā personas pieņem Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā noteiktajā kārtībā.

6.Persona, kura vēlas iestāties dienestā, attiecīgās iestādes personāla nodaļā uzrāda pasi un iesniedz šādus dokumentus:

6.1.iesniegumu;

6.2.izglītību apliecinošus dokumentus;

6.3.autobiogrāfiju;

6.4.Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu par personas veselības stāvokli un derīgumu dienestam.

7.Personu, kurai nav attiecīgajam dienestam nepieciešamās pamata profesionālās sagatavotības, vispirms pieņem darbā par stažieri uz noteiktu laiku (līdz sešiem mēnešiem).Stažēšanās laikā personai jāiegūst pamata profesionālā sagatavotība.

8.Ja stažieris, beidzoties darba līguma termiņam, ir nokārtojis kvalifikā­cijas eksāmenu, amatpersona, kura ir tiesīga pieņemt dienestā, lemj par stažiera pieņemšanu dienestā un dienesta pakāpes piešķiršanu vai par stažiera atbrīvošanu no darba sakarā ar darba līguma termiņa izbeigšanos.Ja stažieris nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, viņu dienestā nepieņem un atbrīvo no darba sakarā ar darba līguma termiņa izbeigšanos.

9.Personu, kura ir ieguvusi atbilstošu profesionālo izglītību, pieņem dienestā, nenosakot stažēšanās laiku.

10. Valsts robežsardzē darbā par stažieri personu pieņem Robežsardzes likumā noteiktajā kārtībā.

III.Dienesta pakāpju piešķiršana, pazemināšana un atņemšana

11.Dienesta pakāpes piešķir saskaņā ar likumu “Par policiju”, Uguns­drošības un ugunsdzēsības likumu vai Robežsardzes likumu, ievērojot dienesta pakāpju secību, atbilstoši amatam un izdienai iepriekšējā dienesta pakāpē.

12.Dienesta pakāpi piešķir:

12.1.ierindas un jaunākā komandējošā (instruktoru) sastāva ierēdņiem — amatpersona, kurai ir tiesības iecelt ierēdņus ierindas un jaunākā koman­dējošā sastāva ierēdņa amatā, vai Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes vadītājs;

12.2.vidējā komandējošā (jaunāko virs­nieku) sastāva ierēdņiem, izņe­mot robežsardzes leitnantus, — attiecīgās iestādes priekšnieks;

12.3.vecākā komandējošā (vecāko virs­nieku) sastāva ierēdņiem un robežsardzes leitnantiem — iekšlietu ministrs;

12.4.pulkveža dienesta pakāpi, izņemot robežsardzes pulkvežus, — iekšlietu ministrs;

12.5.policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāļa un robežsardzes pulkveža dienesta pakāpi — Ministru kabinets saskaņā ar iekšlietu ministra priekšlikumu.

13.Pieņemot dienestā, ierēdnim piešķir dienesta pakāpi atkarībā no amata, kurā viņš tiek iecelts:

13.1.ierindnieks — ierindas vai jaunākā komandējošā (instruktoru) sastāva ierēdņa amatā;

13.2.seržants — vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva ierēdņa amatā, ja ir nokārtots attiecīgā dienesta pamata profesionālās sagatavošanas kvalifikācijas eksāmens;

13.3.leitnants — vidējā komandējošā vai vecākā komandējošā (jaunāko vai vecāko virsnieku) sastāva ierēdņa amatā, ja ir augstākajai izglītībai atbilstoša profesionālā koledžas izglītība;

13.4.virsleitnants — vidējā komandējošā vai vecākā komandējošā (jaunāko vai vecāko virsnieku) sastāva ierēdņa amatā, ja ir atbilstoša augstākā profesionālā izglītība vai atbilstošas zinātnes nozares maģistra grāds;

13.5.pulkvežleitnants — augstākā komandējošā (augstāko virsnieku) sastāva ierēdņa amatā.

14.Dienestā pieņemtajam bijušajam Nacionālo bruņoto spēku karavīram, bijušajam citu valstu bruņoto spēku, robežapsardzības karaspēka vai iekšlietu iestāžu dienesta darbiniekam, kurš stājies uzskaitē Valsts militārā dienesta pārvaldē, dienesta pakāpi pielīdzināšanas kārtībā piešķir amatpersona, kura ir tiesīga iecelt ierēdni amatā.

15.Ja ir spēkā ierēdnim uzlikts disciplinārais sods, kārtējo dienesta pakāpi viņam nepiešķir.

16.Kārtējo dienesta pakāpi ierēdnim piešķir atbilstoši šo noteikumu pielikumam, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumiem Nr.594 “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments”.

17.Dienesta pakāpi ierēdnim var pazemināt par vienu pakāpi saskaņā ar Minis­tru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumiem Nr.594 “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments”. Laiku no dienesta pakāpes pazemināšanas līdz tās atjaunošanai neieskaita izdienā, kas nepieciešama kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai.

18. Dienesta pakāpi ierēdnim atjauno saskaņā ar šo noteikumu 16.punktā minēto reglamentu vai pēc viena gada, skaitot no dienesta pakāpes pazemināšanas dienas, neatkarīgi no tā, vai ierēdnim uzliktais disciplinārais sods ir spēkā.

19.Ierēdnim atņem dienesta pakāpi, ja viņu atvaļina no dienesta sakarā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

IV.Ierēdņu iecelšana amatā

20.Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošos specializētā valsts civildienesta ierēdņus un robežsargus amatā ieceļ attiecīgās Uguns­drošības un ugunsdzēsības likumā vai Robežsardzes likumā minētās amatpersonas.

21.Ierēdņus, kas nav minēti šo noteikumu 20.punktā, amatā ieceļ šādā kārtībā:

21.1.Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieku un Iekšlietu ministrijas Sakaru centra priekšnieku amatā ieceļ iekš­lietu ministrs;

21.2.vidējā un vecākā komandējošā sastāva ierēdņus amatā ieceļ iestādes priekšnieks;

21.3.ierindas un jaunākā komandējošā sastāva ierēdņus amatā ieceļ iestādes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona;

21.4.ierindas un komandējošā (jaunāko, vecāko un augstāko virsnieku) sastāva ierēdņus amatā Latvijas Policijas akadēmijā ieceļ (ievēlē) saskaņā ar Augstskolu likumā un Latvijas Policijas akadēmijas Satversmē noteikto kārtību.

22.Iestādes priekšnieks vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva ierēdņa amatā var iecelt arī pozitīvi atestētu ierindas un jaunākā komandējošā (instruktoru) sastāva ierēdni.

23.Tiešā priekšnieka padotībā esošā amatā nedrīkst iecelt viņa laulāto vai radinieku (svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei).

24.Ja pieņemšana dienestā vai pārcelšana (pārvietošana) amatā dienesta laikā ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, iestāde, kura ierēdni pieņem dienestā vai uz kuru viņš ir pārcelts (pārvietots) amatā dienesta turpināšanai, ierēdnim izmaksā vienreizēju pabalstu jaunajā amatā noteiktās mēneša amatalgas apmērā un 50 % apmērā no jaunajā amatā noteiktās mēneša amatalgas par laulāto un katru apgādībā esošo ģimenes locekli, kas kopā ar ierēdni maina dzīvesvietu.

25.Iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā ierēdnis var atrasties dienestā, neieņemot noteiktu amatu, uz laiku, kas nepārsniedz 30 dienas.Šajā gadījumā ierēdnim saglabā iepriekšējā amatā noteikto amatalgu, piemaksu par izdienu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju.

V.Ierēdņa profesionālā sagatavošana

26.Ierēdnim ir tiesības iegūt attiecīgu profesionālo izglītību, un viņam ir pienākums paaugstināt profesionālās izglītības līmeni.

27.Ierēdnis, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi par maksu mācās valsts atzītā Latvijas augstākajā izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā pēc attiecīgu dokumentu iesniegšanas.

28.Iestāde nodrošina ierēdnim iespēju paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot viņam darba samaksu un uzturdevas kompensāciju un sedzot mācību izdevumus.

29.Mācību izdevumus un mācību maksas kompensāciju sedz attiecīgā iestāde, nepārsniedzot valsts budžetā šim mērķim paredzētos līdzekļus.

30.Ierēdnis, kuram iestāde kompensē mācību maksu vai sedz mācību izdevumus, slēdz ar iestādi līgumu par saistībām tos atmaksāt, ja pēc izglītības iegūšanas vai kvalifikācijas paaugstināšanas viņš attiecīgajā iestādē nenostrādā līgumā noteikto laiku (tiek atvaļināts no dienesta sakarā ar disciplīnas pārkāpumu, spēkā stājušos tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatbilstību dienestam vai pēc paša vēlēšanās).

31.Ja ierēdnis tiek nosūtīts mācīties izglītības iestādē Latvijā vai ārvalstīs, mācību laiku ieskaita viņa izdienā.

VI.Atvaļinājumi

32.Ierēdnim piešķir šādus atvaļinājumus:

32.1.ikgadējo atvaļinājumu;

32.2.papildatvaļinājumu;

32.3.mācību atvaļinājumu, ja ierēdnis sekmīgi apgūst dienestam nepieciešamo profesionālo izglītību augstākajā izglītības iestādē;

32.4.sievietēm — grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu;

32.5.atvaļinājumu bērna kopšanai;

32.6.atvaļinājumu bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu— 10kalendāra dienas.

33.Ikgadējā atvaļinājuma un papildatvaļinājuma laikā ierēdnim izmaksā vidējo izpeļņu un uzturdevas kompensāciju.

34.Mācību atvaļinājuma laikā ierēdnim saglabā amatam noteikto mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju.

35.Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā iestāde izmaksā uzturdevas kompensāciju.

36.Ikgadējo atvaļinājumu ierēdnim piešķir saskaņā ar atvaļinājumu grafiku, kuru katram kalendāra gadam sastāda ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15.janvārim un apstiprina iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

37.Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadīju­mu, ja ierēdni atvaļina no dienesta.

38.Ja ierēdnim, kurš pārcelts (pārvietots) amatā dienesta turpināšanai citā iestādē, par iepriekšējo izdienu noteiktais ikgadējā atvaļinājuma ilgums pārsniedz šajā iestādē noteikto ikgadējā atvaļinājuma ilgumu, viņam saglabā ikgadējā atvaļinājuma kalendāra dienu skaita starpību.

39.Ja ierēdnis atvaļinājuma laikā ir saslimis, pēc izveseļošanās atvaļinājumu pagarina par slimības dienu skaitu, pamatojoties uz darbnespējas lapu.

40.Sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju ierēdnim ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas kopumā nepārsniedz pusotru gadu. Pēc ierēdņa pieprasījuma bērna kopšanas atvaļinājumu piešķir visu vai pa daļām jebkurā laikā, līdz bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Laiku, kuru ierēdnis pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita izdienā, bet neieskaita izdienā paaugstināšanai kārtējā dienesta pakāpē.

41.Atvaļinājumu bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

42.Atvaļinot ierēdni no dienesta, no ierēdņa ietur avansā izmaksāto atvaļinājuma samaksu, izņemot gadījumus, ja viņš tiek atvaļināts no dienesta šādu iemeslu dēļ:

42.1.noteiktā vecuma sasniegšana, kas liedz pildīt dienesta pienākumus;

42.2.izdienas laika sasniegšana;

42.3.veselības stāvokļa neatbilstība;

42.4.ierēdņu skaita samazināšana;

42.5.ievēlēšana vai iecelšana amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē.

43.Ierēdnim, izņemot robežsargus un Latvijas Policijas akadēmijas akadēmisko personālu, piešķir šādu ikgadējo atvaļinājumu:

43.1.par izdienu līdz 10 gadiem — čet­ras kalendāra nedēļas;

43.2.par izdienu no 10 līdz 20 gadiem — piecas kalendāra nedēļas;

43.3.par izdienu no 20 līdz 25 gadiem — sešas kalendāra nedēļas;

43.4.par izdienu vairāk par 25 gadiem — septiņas kalendāra nedēļas.

44.Robežsargam ikgadējo atvaļinājumu piešķir saskaņā ar Robežsardzes likumu. Ja gada laikā robežsargu pārceļ citā amatā (amatos), kurā noteikts cits atvaļinājuma ilgums, atvaļinājuma ilgumu aprēķina proporcionāli katrā amatā nodienētajam laikam.

45.Atvaļinājuma ilgumu aprēķina kalendāra nedēļās un dienās, ikgadējā atvaļinājumā un papildatvaļinājumā neieskaitot valsts svētku dienas.

46.Veselības uzlabošanai pēc smagas slimības vai nelaimes gadījuma, kā arī pēc ievainojuma vai traumas, kas gūta, pildot dienesta pienākumus, ierēdnim iestādes priekšnieks var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Pēc minētā papildatvaļinājuma Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija izlemj jautājumu par ierēdņa derīgumu turpmākajam dienestam.

47.Izdienā ieskaita atvaļinājumu, kuru ierēdnim līdz 30 dienām gadā bez darba samaksas saglabāšanas un uzturdevas kompensācijas var piešķirt amatpersona, kura ir tiesīga iecelt ierēdni amatā.

48.Izdienā neieskaita atvaļinājumu, kuru iestādes priekšnieks izņēmuma gadījumā var piešķirt ierēdnim uz laiku līdz vienam kalendāra gadam bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas.

49.Ierēdni no atvaļinājuma var atsaukt ar iestādes priekšnieka pavēli (rīkojumu) tikai īpašu dienesta apstākļu dēļ. Iestādes priekšnieku no atvaļinājuma var atsaukt iekšlietu ministrs.

VII.Atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas

50.Ierēdni (izņemot robežsargu) no amata atstādina saskaņā ar Valsts civildienesta likumu.

51. Robežsargu atstādina no amata saskaņā ar Robežsardzes likumu.

VIII.Atbrīvošana no amata un atvaļināšana no dienesta

52.Ierēdni atbrīvo no amata un atvaļina no dienesta saskaņā ar likumu “Par policiju”, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu vai Robežsardzes likumu.

53.Lēmumu par ierēdņa apstrīdēto Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes priekšnieka pavēli (rīkojumu) par atvaļināšanu no dienesta pieņem Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs. Lēmumu par ierēdņa apstrīdēto citas amatpersonas pavēli (rīkojumu) par atvaļināšanu no dienesta pieņem Iekšlietu ministrijas padotībā esošās attiecīgās iestādes priekšnieks.

54.Ierēdnis, kurš vēlas atvaļināties no dienesta pēc paša vēlēšanās, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to rakstiski brīdina amatpersonu, kura ir tiesīga iecelt ierēdni amatā.

55.Tiesības atvaļināt ierēdni no dienesta un atbrīvot no amata ir amatpersonai, kura ir tiesīga iecelt ierēdni amatā.

56.Ja ierēdni atvaļina no dienesta sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu, viņu par to rakstiski brīdina 30 dienas iepriekš.

57.Atvaļinot no dienesta ierēdni (izņemot robežsargu), viņam izmaksā atvaļināšanas pabalstu. Atvaļināšanas pabalstu aprēķina no:

57.1.ierēdnim pēdējā amatā noteiktās mēneša amatalgas, piemaksas par speciālo dienesta pakāpi un piemaksas par izdienu;

57.2.citu noteiktā kārtībā piešķirto piemaksu vidējā apmēra par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem.

58.Atvaļināšanas pabalstu ierēdnim izmaksā šādā apmērā:

58.1.šo noteikumu 57.punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātās kopsummas trīskāršā apmērā, ja ierēdni atvaļina no dienesta sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu, noteikta vecuma sasniegšanu, izdienas laika sasniegšanu vai sakarā ar slimību (invaliditāti), kas iegūta, pildot dienesta pienākumus;

58.2.šo noteikumu 57.punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātās kopsummas divkāršā apmērā, ja ierēdni, kurš nodienējis ne mazāk kā 10 gadu, atvaļina no dienesta veselības stāvokļa dēļ (izņemot šo noteikumu 58.1.apakšpunktā minēto gadījumu), sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē vai pēc paša vēlēšanās.

59.Atvaļināšanas pabalstu izmaksā tikai šo noteikumu 58.punktā minē­tajos gadījumos.

60.Šo noteikumu 59.punkts neattiecas uz:

60.1.robežsargiem;

60.2.Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošiem specializētā valsts civildienesta ierēdņiem.

61.Ierēdņiem, kuri atvaļināti no dienesta sakarā ar iecelšanu amatā valsts drošības iestādē, atvaļināšanas pabalstu neizmaksā.

62.Atvaļinot no dienesta robežsargu, viņam izmaksā kompensāciju Robežsardzes likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

63.Ja ierēdnis, kuram izmaksāts atvaļināšanas pabalsts, pēc atjaunošanās dienestā atkārtoti atvaļinās no dienesta, viņam izmaksā atvaļināšanas pabalsta daļu, ko aprēķina kā starpību starp atkārtoti aprēķināto atvaļināšanas pabalstu un jau izmaksāto atvaļināšanas pabalstu.

64.Ierēdnim, kurš tiek atvaļināts no dienesta, par atvaļināšanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu izmaksā naudas kompensāciju.

65.Ja ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, ir gājis bojā, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem.

66.Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, smagu nelaimes gadījumu vai bērna piedzimšanu un pabalstu veselības uzlabošanai, ja veselības pasliktināšanās ir saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu.

67. Pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu ierēdnis var saņemt gada laikā pēc bērna piedzimšanas. Ja abi vecāki ir ierēdņi, pabalstu saņem tikai viens no vecākiem.

68.Ierēdņa izdienu ņem vērā:

68.1.nosakot piemaksu par izdienu;

68.2.piešķirot ikgadējo atvaļinājumu;

68.3.atvaļinot no dienesta.

IX.Dienesta laika pagarināšanas kārtība

69.Robežsargiem dienesta laiku pagarina saskaņā ar Robežsardzes likumu.

70.Pamatojums dienesta laika pagarināšanai ir ierēdņa iesniegums un viņa tiešā priekšnieka rakstiska piekrišana.

71.Ierēdņiem dienesta laiku pagarina ar iestādes priekšnieka pavēli (rīkojumu), pamatojoties uz iestādes atestācijas komisijas lēmumu.

X.Noslēguma jautājumi

72.Līdz dienai, kad stājas spēkā likums par Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm vienotu dienesta gaitu, šie noteikumi attiecināmi arī uz Latvijas Policijas akadēmijas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.

73. Atzīt par spēku zaudējušiem Minis­tru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumus Nr.598 “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglaments” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 158., 183.nr.).

74.Noteikumi īstenojami, nepārsniedzot Iekšlietu ministrijai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus.

Ministru prezidenta vietā — satiksmes ministrs A.Šlesers

Iekšlietu ministra vietā — bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 5.februāri.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 1.februāra noteikumiem Nr.72

Kārtējo dienesta pakāpju piešķiršana

Nr. p.k.	Dienesta pakāpe	Piešķiršanas nosacījumi
1.	Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kaprālis	1.Pēc viena gada izdienas ierindnieka dienesta pakāpē. 2.Ja kādā no jaunākā komandējošā sastāva ierēdņu amatiem ieceļ ierindnieku ar attiecīgu profesionālo izglītību. 3.Pēc robežsargu skolas beigšanas.
2.	Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta seržants	1.Pēc divu gadu izdienas kaprāļa dienesta pakāpē. 2.Pēc viena gada izdienas kaprāļa dienesta pakāpē — robežsargam, kas beidzis robežsargu skolu.
3.	Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsseržants	1.Pēc triju gadu izdienas seržanta dienesta pakāpē. 2.Pēc divu gadu izdienas seržanta dienesta pakāpē — robežsargam, kas beidzis robežsargu skolu.
4.	Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks	1.Pēc četru gadu izdienas virsseržanta dienesta pakāpē. 2.Pēc triju gadu izdienas virsseržanta dienesta pakāpē — robežsargam, kas beidzis robežsargu skolu. 3.Pēc iecelšanas vidējā vai vecākā komandējošā sastāva ierēdņa amatā, ja ir atbilstoša vidējā izglītība.
5.	Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants	Pēc piecu gadu izdienas virsnieka vietnieka dienesta pakāpē un profesionālās sagatavošanas kursa beigšanas.
6.	Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants	1.Pēc divu gadu izdienas leitnanta dienesta pakāpē — ierēdnim, kuram ir augstākā izglītība. 2.Pēc triju gadu izdienas leitnanta dienesta pakāpē. 3.Pēc atbilstošas augstākās profesionālās izglītības iegūšanas.
7.	Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis	1.Pēc triju gadu izdienas virsleitnanta dienesta pakāpē — ierēdnim, kuram ir augstākā izglītība. 2.Pēc piecu gadu izdienas virsleitnanta dienesta pakāpē.
8.	Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors	Pēc četru gadu izdienas kapteiņa dienesta pakāpē — ierēdnim, kuram ir augstākā izglītība.
9.	Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvežleitnants	1.Pēc piecu gadu izdienas majora dienesta pakāpē — ierēdnim, kuram ir augstākā izglītība. 2.Pēc iecelšanas augstākā komandējošā (augstāko virsnieku) sastāva ierēdņa amatā.
10.	Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis	1.Pēc piecu gadu izdienas pulkvežleitnanta dienesta pakāpē — ierēdnim, kuram ir augstākā izglītība. 2.Pēc triju gadu izdienas augstākā komandējošā (augstāko virsnieku) sastāva ierēdņa amatā pulkvežleitnanta dienesta pakāpē.
11.	Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerālis	Pēc iecelšanas augstākā komandējošā (augstāko virsnieku) sastāva ierēdņa amatā — ierēdnim, kuram ir triju gadu izdiena pulkveža dienesta pakāpē.

Iekšlietu ministra vietā —

bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks