Par ES stratēģiju izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai
Eiropas Komisija 2.februārī
iepazīstināja ar jaunu Eiropas Savienības (ES) stratēģiju, lai
veicinātu izaugsmi un nodarbinātību. Šīs stratēģijas mērķis ir no
jauna iedzīvināt tā saukto Lisabonas programmu – no 2000. gada
īstenojamo Eiropas Savienības ekonomikas reformu programmu.
Pasākumi, ko ierosinājusi Eiropas Komisija, par 3 % varētu
palielināt iekšzemes kopproduktu (IKP) līdz 2010. gadam un radīt
vairāk nekā 6 miljonus darba vietu. Šie ir pārliecinoši
argumenti, lai rīkotos nekavējoties. Piecus gadus kopš tās
sākšanas Lisabonas stratēģijas īstenošanas gaita rāda, ka
paredzētie rezultāti netiek sasniegti. Lai saglabātu Eiropas
Savienības ilgtspējīgu attīstību nākotnē, jāstiprina Eiropas
Savienības konkurētspēja un jāpanāk tās ekonomikas dinamisms.
Eiropas Komisija ir noteikusi konkrētu rīcības programmu, lai
Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs radītu ilgtspējīgu
ekonomikas izaugsmi, kā arī vairāk un labākas darba vietas.
Dalībvalstis tiek aicinātas sākt jaunu ES partnerību izaugsmei un
nodarbinātībai pavasara Eiropadomē (2005. gada 22. un 23.
martā).
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Barrozu teica: “Eiropai
jāsasniedz vairāk. Šodien mēs piedāvājam atraisīt Eiropas milzīgo
ekonomisko potenciālu. Tas ir vajadzīgs, lai saglabātu to Eiropas
sabiedrības modeli, ko tik augstu vērtējam. Tas ir pamats
sociālajam taisnīgumam un iespēju radīšanai ikvienam. Mūsu
ambīcijas nav mazinājušās. Lisabonas vispārīgie mērķi bija
pareizi, taču to īstenošana bija vāja. Iepriekšējo piecu gadu
mācība ir tā, ka mums jāpārorientē šī programma, lai sasniegtu
rezultātus. Es ticu, ka līdz ar šo jauno stratēģiju mums būs
pareizie instrumenti, lai sasniegtu mūsu mērķus. Īstais jautājums
nav par faktiem un skaitļiem uz papīra. Tas ir par to ietekmi uz
cilvēku dzīvi: kā mēs maksājam par izglītību, pensijām,
sociālajiem pakalpojumiem un veselības aprūpi. Izsakot šos
priekšlikumus, mēs esam veikuši grūtu izvēli un pieņēmuši grūtus
lēmumus. Mūsu vīzija ir un paliek ilgtspējīga attīstība. Eiropas
Komisija būs nelokāma tās apņēmībā panākt ekonomikas
atjaunotni.”
Priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens piebilda: “Šoreiz
mums viss ir jāizdara, kā nākas, jāapvieno spēki un jāsniedz tas,
kas mūsu pilsoņiem interesē visvairāk, – darba vietas. Šodienas
galvenā doma ir: nav pārdabisku risinājumu. Mums jāķeras pie
darba partnerības garā un jānosaka politiskais pamats darba vietu
un izaugsmes radīšanai. Eiropas Komisija ieguldīs savu artavu,
lai uzņēmumi varētu turpināt uzņēmējdarbību.”
Eiropas Komisija 2.februārī iepazīstināja ar saviem politikas
ieteikumiem tā sauktās Lisabonas programmas termiņa vidusposma
pārskatam. Lai pārietu no vārdiem pie darbiem, Eiropas Komisija
uzskata, ka ir jāatjauno spars un jākoncentrējas uz mazāku skaitu
sasniedzamu mērķu. Lisabonas stratēģijas novirzīšanos no kursa
ietekmēja vairāku iemeslu kopums: ekonomiskie apstākļi, neskaidrā
starptautiskā situācija, lēnā īstenošanas gaita dalībvalstīs un
pakāpenisks politiskās uzmanības zudums.
Saskaroties ar tādiem izaicinājumiem kā Eiropas sabiedrības
novecošanās un starptautiskās konkurences pastiprināšanās no
tādām valstīm kā, piemēram, Indija un Ķīna, Eiropai jāveicina
produktivitātes pieaugums un jānodarbina vairāk cilvēku.
Eiropas Komisija piedāvā konkrētu rīcības programmu, kas
paredz
padarīt Eiropu pievilcīgāku ieguldījumiem un darbam:
• pabeigt vienotā tirgus ieviešanu jomās, kas var sniegt reālu
izaugsmes un nodarbinātības pienesumu un kas ir būtiski nozīmīgas
patērētājiem (līdzsvarota vienošanās par pakalpojumiem,
reglamentētām profesijām, enerģētiku, valsts iepirkumu un finanšu
pakalpojumiem, līdzsvarota vienošanās par REACH jauno programmu
attiecībā uz ķimikālijām, kurā ņemta vērā konkurētspējas,
jauninājumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ietekme);
• nodrošināt atvērtus un konkurētspējīgus tirgus Eiropā un ārpus
tās: novirzīt valsts atbalstu uz nozarēm ar augstu izaugsmes
potenciālu, radīt MVU draudzīgu uzņēmējdarbības vidi, dot pieeju
trešo valstu tirgiem, vienkāršot Eiropas un valstu tiesību
aktus;
• uzlabot Eiropas un valstu tiesību aktus, lai samazinātu
administratīvo izmaksu slogu;
• izvērst un uzlabot Eiropas infrastruktūru;
• turpināt centienus attiecībā uz Kopienas patentu un virzīties
uz priekšu attiecībā uz vienotu uzņēmumu ienākuma nodokļa
bāzi.
Zināšanas un jauninājumi izaugsmei:
• sasniegt 3 % no IKP izdevumiem pētniecībai un attīstībai;
• veicināt informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST)
lietošanu;
• veicināt jauninājumu centru izveidi, kas sasaista reģionālos
centrus, universitātes un uzņēmumus;
• atbalstīt Eiropas Tehnoloģiju iniciatīvas ar valsts un privātās
partnerības palīdzību;
• veicināt ekojauninājumus, kas ir energoefektīvi un mazina
emisijas;
• dot ieguldījumu spēcīgas Eiropas rūpniecības bāzes izveidē,
sekmējot valsts un privātā sektora partnerību;
• izveidot Eiropas Tehnoloģiju institūtu, lai piesaistītu Eiropai
labākos prātus, idejas un uzņēmumus.
Radīt vairāk un labākas darba vietas:
• iesaistīt darbā vairāk cilvēku, jo īpaši samazinot jaunatnes
bezdarbu (Eiropas Jaunatnes iniciatīva) un modernizējot sociālās
aizsardzības sistēmas;
• palielināt darbinieku un uzņēmumu pielāgošanās spējas un darba
tirgu elastību, likvidējot darbaspēka mobilitātes šķēršļus;
• vairāk ieguldīt cilvēku resursos – nodrošināt labāku izglītību
un prasmes, reformējot ES struktūrfondus un Kohēzijas
fondu.
Partnerība: gan Eiropas Savienībai, gan tās dalībvalstīm
ir atbildība par nodarbinātības, makroekonomikas politikas un
strukturālo reformu vispārīgajām politikas jomām, tādēļ vajadzīga
partnerība. Rīcības programmā skaidri nodalītas darbības
dalībvalstu un Eiropas Savienības līmenī: balstoties uz iekšējā
tirgus programmas pieredzi, tajā noteikta atbildība, termiņi un
tiek novērtēts sasniegtais. Valdībām būtu jānozīmē "Lisabonas
kungs / kundze", kas būtu atbildīgi par programmas
īstenošanu.
Tā vienkāršo darba mehānismu: pēc plašas apspriešanas turpmāk būs
viena vienota valsts rīcības programma un viens vienots valsts
īstenošanas ziņojums.
Eiropas Komisija spēs sasniegt tās ieguldījumu un sociālās
kohēzijas mērķus tikai tad, ja dalībvalstis būs gatavas
nodrošināt Eiropas Savienībai tādu budžetu, kurā atspoguļojas tās
galvenās ekonomikas un sociālās prioritātes un kopīgās
apņemšanās.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā