Valsts sekretāru 2005.gada 3.februāra sanāksmē

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Likumprojekts paredz, ka par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīva soda uzlikšanas, tad tiek uzlikts naudas sods fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem un juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem, vai arī tiek atņemtas tiesības uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību.
Pārējie likumprojekta grozījumi paredz, ka kodeksa 167.¹ panta otrajā daļā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas vairs neizskatīs pašvaldību administratīvās komisijas, bet gan rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei.
Valsts mērķdotāciju piešķir: pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projekta (apvienošanās projekts) sagatavošanai – līdz 10 000 latiem; administratīvo teritoriju izpētei – līdz 2000 latiem. Valsts mērķdotāciju apvienošanās projekta sagatavošanai vai administratīvo teritoriju izpētei attiecīgajai pašvaldībai piešķir un izmaksā, pamatojoties uz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu.
Lai saņemtu valsts mērķdotāciju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā iesniedzami šādi dokumenti: apvienošanās projekta sagatavošanai: pašvaldību grupas pieteikums apvienošanās projekta sagatavošanai; attiecīgajā pašvaldību grupā ietilpstošo pašvaldību domju (padomju) lēmumi par apvienošanās projekta sagatavošanas uzdošanu vienai no tām; attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums par apņemšanos sagatavot apvienošanās projektu saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 8.pantu; ja kāda no pašvaldību grupas pašvaldībām ir atteikusies iesniegt pieteikumu apvienošanās projekta sagatavošanai – atteikuma pamatojums; apvienošanās projekta izstrādes izdevumu tāme un priekšlikumi par projekta izpildes termiņu. Administratīvo teritoriju izpētei: pašvaldību grupas pieteikums administratīvo teritoriju izpētei; attiecīgajā pašvaldību grupā ietilpstošo domju (padomju) lēmumi par administratīvo teritoriju izpētes uzdošanu vienai no tām; attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums par apņemšanos veikt administratīvo teritoriju izpēti saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 7.pantu; administratīvo teritoriju izpētes uzdevumu tāme un priekšlikumi par izpētes izpildes termiņu.
Mērķdotāciju piešķir pašvaldību grupai, ja ministrijā saņemti noteikumos minētie dokumenti un pašvaldību grupas vienošanās par nodomu izveidot novadu atbilst parakstītajam sarunu protokolam, kurā panākta vienošanās saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sarunu procedūru par novadu izveidošanas modeļa precizēšanu (sarunu protokols), un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 2.pantā noteiktajam reformas mērķim.
 Ministrija dokumentus un sarunu protokolu iesniedz Administratīvi teritoriālās reformas padomei, kura izvērtē pieteikuma atbilstību sarunu protokolam un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 2.pantā noteiktajam reformas mērķim.
 Ja Administratīvi teritoriālās reformas padome atzīst, ka pašvaldību grupas pieteikums atbilst sarunu protokolam un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 2.pantā noteiktajam reformas mērķim, ministrija mēneša laikā pēc Administratīvi teritoriālās reformas padomes atzinuma saņemšanas sagatavo ministra rīkojuma projektu par valsts mērķdotācijas piešķiršanu apvienošanās projekta sagatavošanai vai administratīvo teritoriju izpētei saskaņā ar valsts pamatbudžeta programmas 06.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei” finansēšanas plānu.
Ja administratīvi teritoriālās reformas padome atzīst, ka pieteikums neatbilst sarunu protokolam un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 2.pantā noteiktajam reformas mērķim, ministrs nosūta attiecīgajām pašvaldībām pamatotu atteikumu piešķirt valsts mērķdotāciju.
 Ja valsts budžetā apvienošanās projekta sagatavošanai vai administratīvo teritoriju izpētei paredzētie finanšu līdzekļi ir izlietoti, iesniegtos dokumentus izvērtē Administratīvi teritoriālās reformas padome, bet ministrs  rīkojumu par valsts mērķdotācijas piešķiršanu paraksta pēc attiecīgā finansējuma piešķiršanas budžeta programmā.
Valsts mērķdotācijas apmērs tiek samazināts par 10%, ja pašvaldību grupā, kas iesniegusi pieteikumu apvienošanās projekta sagatavošanai, ir mazāk par četrām pašvaldībām.
 Valsts mērķdotācija pašvaldībai netiek piešķirta, ja par pieteikto projektu mērķdotācija jau bijusi piešķirta agrāk vai piešķiršana ir pretrunā ar sarunu protokolu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra parakstīto rīkojumu par valsts mērķdotācijas piešķiršanu ministrija piecu darbdienu laikā nosūta attiecīgajām pašvaldībām. Pamatojoties uz ministra rīkojumu par valsts mērķdotācijas piešķiršanu, ministrija divu nedēļu laikā pārskaita attiecīgās pašvaldības budžetā 40% no noteiktās valsts mērķdotācijas summas. Atlikušos 60% no noteiktās mērķdotācijas summas pārskaita pēc tam, kad ministrijā iesniegts izstrādātais projekts un attiecīgo projektā ietverto pašvaldību domju (padomju) lēmumi par apvienošanos.
 Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija divas reizes gadā informē Ministru kabinetu par pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei piešķirto valsts mērķdotāciju izlietojumu. Mērķdotāciju saņēmējs reizi divos mēnešos iesniedz ministrijā pārskatu par projekta izpildes gaitu un grafiku, kā arī mērķdotācijas izlietojumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā atļauts veikt pasažieru un kravas komercpārvadājumus ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem”.
2004.gada 2.decembrī pieņemti grozījumi Autopārvadājumu likumā, kurā tiek grozīti likuma panti, kuri paredzēja Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā atļauts veikt pasažieru un kravas komercpārvadājumus ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem. Lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu izdošanu atbilstoši Autopārvadājumu likuma deleģējumam, iepriekš minētie noteikumi ir jāizdod no jauna.
Noteikumi paredz noteikt kārtību, kādā pārvadātājs veic pasažieru un kravas komercpārvadājumus (autopārvadājumi) ar citas personas īpašumā esošu autotransporta līdzekli.
Pārvadātājs veic autopārvadājumus ar citas personas īpašumā esošu autotransporta līdzekli, pamatojoties uz rakstisku nomas līgumu ar autotransporta līdzekļa īpašnieku. Nomniekam aizliegts slēgt autotransporta līdzekļa apakšnomas līgumu. Nomātajiem transporta līdzekļiem jābūt Latvijā reģistrētiem pastāvīgi vai uz laiku. Nomas līgums attiecas uz autotransporta līdzekļa iznomāšanu bez autotransporta līdzekļa vadītāja.
Veicot pārvadājumus, pārvadātājs ir atbildīgs par nomātā autotransporta līdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Veicot autopārvadājumus ar citas personas īpašumā esošu autotransporta līdzekli, autotransporta līdzekļa vadītājam papildus citiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem autotransporta līdzeklī nepieciešami šādi dokumenti: autotransporta līdzekļa nomas līgums vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināts nomas līguma izraksts, kurā norādīts autotransporta līdzekļa iznomātāja un nomnieka nosaukums (fiziskām personām – vārds un uzvārds), nomas līguma noslēgšanas datums un darbības laiks, kā arī informācija par autotransporta līdzekli (marka, modelis, izlaiduma gads, valsts reģistrācijas numurs un identifikācijas (šasijas) numurs). Minētais līgums vai tā izraksts nav nepieciešams, ja pārvadātājs norādīts autotransporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā kā turētājs vai arī autotransporta līdzekļa vadītāja darba līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināts darba līguma izraksts.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1984.gada 19.decembra direktīvas Nr.84/647/EEK par bez vadītājiem iznomāto transporta līdzekļu izmantošanu kravu pārvadājumiem pa autoceļiem.  
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja
– pieteica koncepcijas projektu par valsts sektorā nodarbināto vienoto darba samaksas sistēmu.
Koncepcija ir izstrādāta saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 25.marta sēdē izskatīto uzdevumu. Koncepcijā piedāvātais darba samaksas modelis aptver valsts civildienesta ierēdņus un valsts sektorā nodarbinātos darbiniekus. Koncepciju ir izstrādājusi ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotā darba grupa un Pasaules bankas dāvinājuma finansētā projekta “Valsts civildienesta amatu klasifikācijas un darba samaksas sistēmas izstrāde” ietvaros izveidotā amatu novērtēšanas darba grupa.
Koncepcija piedāvā veicamos pasākumus valsts sektorā nodarbināto vienotas darba samaksas sistēmas izveidošanai un pakāpeniskas darba samaksas paaugstināšanai:
1. Darba samaksas noteikšanai izmantot privātā sektora amatu novērtēšanā noteikto metodoloģiju, panākot salīdzinājuma iespēju.
2. Apstiprināt amatu katalogu, iekļaujot tajā valsts sektora amatu saimes un nosakot to līmeņus, un veikt valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatu klasifikāciju.
3. Atbilstoši amatu novērtējumam punktos noteikt algu grupas.
4. Izstrādāt plānu (laika grafiku) valsts sektorā nodarbināto darba samaksas paaugstināšanai 2006. – 2010.gadā.
5. 2006.gadā sākt darba samaksas paaugstināšanu atbilstoši laika grafikam.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments