Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.27 izraksts

Rīgā 2000.gada 13.jūnijā

20.§

Mājokļu attīstības kreditēšanas programma

Apspriešanā piedalījās: V.Andrējeva, G.Bērziņš, A.Požarnovs, K.Pētersone, R.Zīle, K.Greiškalns, I.Labucka, A.Gorbunovs, I.Feiferis, A.Krūmiņš, A.Bērziņš

Nolēma:

1. Akceptēt Mājokļu attīstības kreditēšanas programmu.

2. Finansu ministrijai iekļaut likumprojektā "Par valsts budžetu 2001.gadam" valsts galvojumu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ārvalstu aizņēmumam 20 milj. latu apmērā Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas realizēšanai.

3. Īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām R.Zīlem sākt sarunas ar Pasaules banku par nekustamā īpašuma finansēšanas projekta sagatavošanu ar valsts budžeta aizņēmumu līdz 2 milj. ASV dolāru, t.sk. 2001.gada valsts budžetā paredzēto valsts aizņēmumu par 1 milj. ASV dolāru.

4. Darba grupai sagatavot un finansu ministram noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā attiecīgus normatīvo aktu projektus Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas realizācijai.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

Saturā

Kopsavilkums

1. Mājokļu situācija valstī

2. Problēmas būtība

2.1. Atbilstoša finansējuma nepietiekamība

2.2. Nepietiekams daudzdzīvokļu māju remonta apjoms un temps

2.3. Līdzšinējās nostādnes mājokļu jomā

3. Prognozes par sekām, kas radīsies, ja jautājums netiks risināts

4. Problēmas risinājums

4.1. Finansējuma piesaiste

4.2. Daudzdzīvokļu māju kapitālā remonta, atjaunošanas un modernizēšanas veicināšana

4.3. Jaunu mājokļu būvniecība

4.4. Izmaiņas esošajos likumos un normatīvajos aktos

5. Pilotprogrammas realizācija

5.1. Pilotprogrammas mērķis

5.2. Finansējuma piesaiste

5.3. Pilotprogrammas darbības termiņš

5.4. Finansēšanas shēma

5.5. Pilotprogrammas ietvaros finansējamie projekti

5.6. Plānotie rezultāti

6. Pilotprogrammas realizācijas gaita

Pielikumi

Pielikums Nr.1

Mājokļu kreditēšana pilotprogrammas ietvaros

Pielikums Nr.2

Mājokļu attīstības kreditēšanas pilotprogrammas naudas plūsmas grafiks

Pielikums Nr.3

Dažādu faktoru ietekmes uz aizņēmēja maksātspēju analīze

Pielikums Nr.4

Par dzīvojamās mājas siltināšanas ekonomisko efektu

Kopsavilkums

1996. gada 30. jūlijā LR MK apstiprināja "Mājokļu politikas koncepciju". Viens no koncepcijas uzdevumiem bija:

• kreditēšanas sistēmas un mehānisma radīšana mājokļu rekonstrukcijai, renovācijai, remontam, būvniecībai, iegādei, paredzot atvieglotu ilgtermiņa kredītu piešķiršanu.

Saskaņā ar šo koncepciju Ministru kabinets 1997.gada 19.novembrī akceptēja "Mājokļu būvniecības, rekonstrukcijas un modernizācijas ilgtermiņa kreditēšanas izveides koncepciju", kas savukārt noteica prioritāros uzdevumus mājokļu hipotekārās kredītsistēmas izveidei.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 1999. gada 22. jūnija sēdes lēmumu "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" attīstības koncepciju 1999. – 2000. gadiem" tika izdots Finansu ministra 1999. gada 3. augusta rīkojums Nr.542 par darba grupas izveidi, kurai tika dots uzdevums izstrādāt "Mājokļu attīstības kreditēšanas programmu". Darba grupas izstrādātais programmas projekts 2000. gada 21. martā tika apstiprināts darba grupas sēdē un 22. martā iesniegts Finansu ministrijas izveidotajai "Hipotekārās kredītsistēmas izveides vadības grupai", kas arī to akceptēja un rekomendēja to iesniegt Ministru kabinetam.

Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas mērķi:

1. Apmierināt sabiedrības locekļu vajadzību pēc mājokļiem, to infrastruktūras un apkalpojošās sfēras objektiem nepieciešamajā apjomā un kvalitātē, atbilstoši iedzīvotāju maksātspējai.

2. Veidot tādus ekonomiskos un sociālos nosacījumus, lai esošo daudzdzīvokļu ēku rekonstrukcijai, privātmāju būvniecībai un iesākto dzīvojamo ēku pabeigšanai varētu tikt piesaistīti iedzīvotāju (mājokļu īpašnieku) personīgie naudas līdzekļi, plašāk izmantojot kredītus uz aizņēmējam pieņemamiem nosacījumiem, gan procentu, gan termiņu ziņā.

3. Veicināt mājokļu tirgus (pirkšanas un pārdošanas, nomas) attīstību, dodot iedzīvotājiem iespēju iegūt sev pieejamu un piemērotu mājokli.

4. Aktivizējot būvniecības nozari, veicināt valsts saimnieciskās dzīves uzplaukumu, dot iespēju attīstīties Latvijas uzņēmumiem būvmateriālu ražošanas, būvniecības un ar tām saistītās jomās.

5. Attīstīt hipotekāro kredītsistēmu.

6. Attīstīt finansu tirgus instrumentus.

Iedzīvotāju nodrošinājums ar dzīvojamo platību Latvijā gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā nozīmē ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības standartiem. Mājokļu platība uz vienu iedzīvotāju pēdējos piecos gados praktiski nav augusi, tās aprēķinos ir iekļautas mājas, kas atrodas avārijas vai galēji nolietotā stāvoklī. Līdz ar to reālā situācija ir vēl sliktāka. Lielai daļai no mājokļu nepieciešams veikt kapitālo remontu un papildus siltināšanu. Lai sasniegtu tādu situāciju mājokļu jomā, kāds pašlaik ir Eiropas Savienībā, piecu gadu laikā ir nepieciešams ieguldīt 1,6 līdz 3,7 miljardus latu. Jau tuvākajā laikā nepieciešams ieguldīt mājokļu būvniecībā un labiekārtošanā aptuveni 385 milj. Ls, tajā skaitā 114 milj. Ls dzīvojamā fonda kapitālajā remontā un siltināšanā, 63 milj. Ls dzīvokļu un privātmāju labiekārtošanā, 208 milj. Ls privātmāju būvniecībā.

Mājokļu būvniecības apjomiem vērojama tendence samazināties. Patreiz valsts mājokļu būvniecību praktiski vairs nefinansē. Tā galvenokārt tiek finansēta no iedzīvotāju pašu līdzekļiem un aizdevumiem no kredītiestādēm.

Lai uzlabotu situāciju, tuvākajā laikā būtu nepieciešams:

1. Aktivizēt mājokļu būvniecību, tajā skaitā:

1.1 pārtraukto būvniecības objektu pabeigšanu;

1.2 jaunu dzīvojamo ēku būvniecību (gan viendzīvokļa, gan daudzdzīvokļu);

2. Veikt esošo mājokļu remontu kā atsevišķas grupas izdalot:

2.1 daudzdzīvokļu māju koplietojamo daļu remontu (daudzdzīvokļu ēku siltināšana, siltumapgādes sistēmas modernizēšana u.c.);

2.2 vienģimeņu māju remontu;

2.3 daudzdzīvokļu māju atsevišķu dzīvokļu remontu.

3. Veikt galēji nolietoto un avārijas stāvoklī esošo mājokļu nojaukšanu, ja to atjaunošana nav ekonomiski pamatota.

4. Veicināt mājokļu tirgus (pirkšanas un pārdošanas, nomas) attīstību, dodot iedzīvotājiem iespēju iegūt savai maksātspējai atbilstošu un piemērotu mājokli.

Īpaša vērība jāpievērš esošo mājokļu remontam un pārtraukto objektu pabeigšanai, jo šo pasākumu realizācija dotu vislielāko efektu mājokļu attīstībā ar vismazāko līdzekļu ieguldījumu.

Iedzīvotāju iespēju saņemt aizdevumus no kredītiestādēm ierobežo:

• Nepietiekoši pieejamo kredītu termiņi;

• Augstas aizdevumu kredītlikmes;

• Iedzīvotāju zemā maksātspēja;

• Aizņēmēju nespēja nodrošināt kredītiestāžu prasībām atbilstošu pašu līdzdalību projektā;

• Aizņēmēju nespēja nodrošināt kredītiestāžu prasībām atbilstošu aizdevuma ķīlas nodrošinājumu.

Ļoti aktuāla ir pilnīgi vai daļēji privatizētu daudzdzīvokļu māju rekonstrukcijas un remontu finansēšana. Lai saņemtu aizdevumus bankās, šādām mājām būtu jāveido mājas apsaimniekošanas sabiedrības (kondominiumus). Apsaimniekošanas sabiedrību veidošanos kavē:

a) daudzdzīvokļu māju iemītnieku maksātspējas būtiskas atšķirības;

b) zema ieinteresētība kopīpašumā esošās mājas daļas sakārtošanā.

Patreiz spēkā esošie likumi kavē māju apsaimniekošanas sabiedrību veidošanos. Nav arī izstrādāta kārtība kā tiesiskā ceļā ātri un efektīvi cīnīties ar nemaksātājiem. Tas savukārt ierobežo finansējuma piesaisti.

Tuvākajā laikā nesākot risināt minētos jautājumus, strauji pasliktināsies mājokļu stāvoklis. Neveicot daudzdzīvokļu māju kopīpašuma remontu, atsevišķu dzīvokļu remontā ieguldītie līdzekļi nedos gaidīto dzīvokļa vērtības pieaugumu un atsevišķos gadījumos tie pat var tikt pilnībā zaudēti.

Lai risinātu ar mājokļiem saistītās problēmas, valstī jārada situācija, kas stimulētu mājokļu īpašniekus ieguldīt personīgos līdzekļus to īpašumā esošā mājokļa sakārtošanā.

Tā kā iedzīvotāju uzkrāto naudas līdzekļu apjoms ir ierobežots, tad mājokļu sakārtošana būtu jāsāk, dodot mājokļu īpašniekiem iespējas nepieciešamos līdzekļus aizņemties bankās. Šim mērķim izsniegtajiem kredītiem jābūt ar vidēju (5–10 gadi) vai ilgu (10–30 gadi) atmaksas termiņu un relatīvi zemu procentu likmi.

Lai valstī varētu izstrādāt kompleksu un ilglaicīgu Mājokļu attīstības programmu, darba grupa sākotnēji piedāvā veikt mājokļu kreditēšanas pilotprogrammas realizāciju.

Pilotprogrammas realizācija nepieciešama, lai:

1. Uzkrātu informāciju par mājokļu attīstības kreditēšanu kavējošiem faktoriem un izstrādātu priekšlikumus kavēkļu novēršanai.

2. Precīzāk noteiktu finansējuma nepieciešamību mājokļu jomā un tā piesaistes iespējas, kā arī veicinātu investīciju piesaisti.

3. Izvērtētu dažādu valsts atbalsta shēmu izveidi, t.sk., valsts līdzfinansējuma nepieciešamību, kā arī lai noteiktu to iespējamo ietekmi uz daudzstāvu dzīvojamo māju sakārtošanas procesa attīstību.

4. Izvērtētu valsts un pašvaldību garantiju shēmas izveides nepieciešamību.

No finansiālā viedokļa pilotprogrammas pamatā ir ar valsts galvojuma palīdzību piesaistīta kredītlīnija ekvivalenta 20 milj. Ls, mājokļu attīstības kreditēšanai. Kredītlīnijas optimālais ilgums 15–20 gadi. Pilotprogrammas realizācijas sākums 2001. gads.

Pilotprogrammas koordināciju un naudas līdzekļu piesaisti veiks VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka". Hipotēku banka refinansēs citu banku, atbilstoši pilotprogrammas nosacījumiem izsniegtos aizdevumus 80% apmērā1. Atlikušie 20% bankām jāfinansē no saviem resursiem. Tas ļaus pilotprogrammas realizācijai iekšējā tirgū papildus piesaistīt no Latvijas komercbankām finansu resursus, ekvivalentus 5 milj. Ls.

Pilotprogrammas ietvaros tiks finansēta:

• Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku koplietošanas daļu rekonstrukcija un atjaunošana;

• Mājokļu atjaunošana un iegāde privātpersonām;

• Jaunbūvju pabeigšana.

Realizējot pilotprogrammu, 15 gadu laikā tiks dota iespēja:

• atjaunot aptuveni 560 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas,

• iedzīvotājiem iegādāties un veikt remontu vairāk nekā 3400 dzīvokļos,

• iedzīvotājiem veikt kvalitatīvu remontu 11350 dzīvokļos.

• pabeigt 770 privātmāju būvniecību.

¹ Refinansētās aizdevuma daļas apjoms tiks precizēts, atkarībā no piesaistītā finansējuma izmantošanas nosacījumiem.