Vai kļūt par pašvaldības deputātu nav populāri?

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 1.februārī lēma par deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa pagarinājumu 113 Latvijas pagastu pašvaldībās. Skaitliski tā ir viena piektā daļa no visām Latvijas pašvaldībām. Desmit dienu laikā 111 pagastos vēlēšanu komisijām būtu jāreģistrē vismaz vēl viens saraksts, lai vēlēšanas būtu demokrātiskas un vēlētājs varētu izvēlēties no diviem kandidātu sarakstiem. Bet divos pagastos, kur uz pašvaldības lēmējvaras posteņiem nepretendē neviens saraksts, būtu jāiesniedz vismaz viens. Ja tā nenotiks, tur CVK izsludinās atkārtotas vēlēšanas.

Jānis Ikstens Foto: Elmārs Rudzītis A.F.I..

Valts Kalniņš Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Vai šīs situācijas kontekstā plašsaziņas līdzekļos izteiktais secinājums – kļūt par maza pagasta pašvaldības deputātu vairs nav populāri – ir patiess, vai konkurences trūkumam pagastos ir citi iemesli,–
“Latvijas Vēstnesim” skaidroja politologi Jānis Ikstens, Nellija Ločmele un Valts Kalniņš. Savu viedokli situācijas raksturojumam pauda arī reģionālās attīstības un paš-valdību lietu ministrs Māris Kučinskis.

– Kā vērtējat situāciju, ka piektajā daļā Latvijas paš-valdību vēlēšanām iesniegts tikai viens deputātu kandidātu saraksts, bet divās pašvaldībās – neviens? Vai tas liecina par kādām tendencēm?

J.Ikstens: – Ja situāciju skata kontekstā ar iepriek-šējām pašvaldību vēlēšanām, ir vērojama tendence mazo neaktīvo pašvaldību skaitam pieaugt. Iemesli tam var būt dažādi.
Pieņemsim, ka 15 gadu laikā pašvaldībās izkristalizējies profesionālo politiķu loks, kas to arī dara – nodarbojas ar vietējā līmeņa politiku.
Otrkārt, cilvēki ne tikai lauku pašvaldībās bieži nesaprot, kāpēc tiem jāpiedalās vēlēšanās. Tai skaitā kļūstot par deputātu kandidātiem. Resursi ir niecīgi, izdarīt var maz, valstī centralizācijas tendences publiskajā pārvaldē pieaug visos līmeņos.
Visbeidzot, minama nenoteiktības sajūta. Nav skaidrs, kas īsti būs pēc pusgada vai gada jāvada, kādā pašvaldībā jāstrādā? Dabiski, šī nav laba zīme. Jo ir vietas, kur pašvaldības veidojas kā mazas “diktatūras” – ir tie, kas ir, un citu nav un nevar būt.

V.Kalniņš: – Iespējams, iedzīvotāji kā potenciālie deputāti nojauš, ka varas iegūšana radītu vienīgi problēmas. Kandidēšana un ievēlēšana nenestu gandarījumu šā vārda pozitīvajā un arī negatīvajā nozīmē. Proti, iedzīvotāji apzinās, ka nebūtu iespēju ar esošajiem niecīgajiem resursiem veikt ko nozīmīgu, labu un paliekošu. Apzinās, ka personīgie ieguvumi nebūs tā vērti. Situācija no demokrātijas viedokļa ir zināmā mērā nožēlojama.

Nellija Ločmele Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Māris Kučinskis Foto: Aigars Jansons, A.F.I

Otru tendenci var raksturot tā: kas ir bijuši pie varas šai laikā, ir iedzīvojušies un tiek novērtēti. Bez tam jāņem vērā, ka pagastos absolūtais vairums aktīvo cilvēku jau ir pašvaldības dzīvē un pārvaldē iesaistīti. Nav kandidātu vairāku sarakstu veidošanai. Šis ir perfekts iemesls ieilgušas pašvaldību teritoriālās reformas pabeigšanai.

N.Ločmele: – Skaits ir liels. Rodas jautājums – cik demokrātiskas ir šādas pašvaldību vēlēšanas, ja vēlētājam nav starp ko izvēlēties? Kāpēc tā notiek, uz to vienas atbildes nav. Katrā no šīm 113 pašvaldībām ir savi iemesli, kurus būtu vērts noskaidrot. Vispārinot es saredzu divus.
Pirmais – esošā pašvaldības vadība apmierina iedzīvotājus. Tādēļ vēlēšanas ir vienīgi formāls rīks.
Otra iespēja – tur ir tik slikti un bezcerīgi, ka citi vēl palikušie nevēlas iesaistīties. Šis ir nopietns signāls, ka Latvijas sabiedrībā vērojama noslāņošanās.
Lai kaut kas mainītos mazo pašvaldību dzīvē, ir jānotiek normālam evolūcijas procesam. Kad saprot, ko grib, kāpēc grib un kā jādara. Līdz tam cilvēkiem ir jānonāk pašiem. Protams, būtu labāk, ja administratīvi teritoriālajai reformai būtu noteikts politiskais rāmis.

M.Kučinskis: – Protams, šis piemērs ir viens no efektīvākajiem, kas pierāda mazo pagastu pašvaldību neefektivitāti. Ja nav intereses piedalīties pat vietējās politiskās varas veidošanā, paš-valdība nav spējīga pastāvēt un attīstīties. Domāju, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām mēs izkļūsim no Ginesa rekordu grāmatas cienīgā pašvaldību skaita, kāds Latvijā ir uz vienu iedzīvotāju. Likumdošanas ietvaros ministrija darīs visu, lai administratīvi teritoriālās reformas rāmi nostiprinātu.

Lappusi sagatavojusi
Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv