Ar likumu pret pašvaldību kopīgām aģentūrām

Pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas lūguma Saeima vakar plenārsēdē otrreiz izskatīja grozījumus Publisko aģentūru likumā. Deputāti nolēma ņemt vērā Valsts prezidentes argumentus un no likuma svītroja normas par pašvaldību kopīgajām aģentūrām.

Valsts prezidentes argumenti

Valsts prezidentes skaidrojumi, dodot minēto likumu Saeimā otrreizējai caurlūkošanai, bija balstīti uz tā pretrunām saistībā ar citiem likumiem. Pašvaldību kopīgās aģentūras nonāk pretrunā ar Satversmē noteikto valsts pārvaldes būtību, ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, ar likumu “Par pašvaldībām”, kā arī ar Publisko aģentūru likumu. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts, ka pašvaldības aģentūra pēc būtības ir institūcija, kas darbojas vienas konkrētas publiskas personas vārdā. Iestādi ir izveidojusi konkrētā publiskā persona, uzņemoties atbildību gan par tās darbību, gan par radītajiem zaudējumiem. Nav pieļaujams, ka pašvaldības aģentūras statuss rada šaubas, kura publiskā persona ir šo iestādi dibinājusi un to uzrauga, kam ir tiesības atcelt pieņemtu nelikumīgu lēmumu un no kuras publiskas personas budžeta iestāde tiek finansēta.
Pēc Valsts prezidentes domām, saglabājot pašvaldību kopīgi veidotas aģentūras, atklāts paliek jautājums, kurš slēgs līgumu ar šīs aģentūras vadītāju. Turklāt būs zināmas grūtības noteikt, kura no pašvaldībām un ciktāl ir piedalījusies administratīvā akta pieņemšanā un ir par to atbildīga. Līdz ar to atbildība, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, var tikt uzlikta Latvijas valstij un valsts budžetam. Valsts prezidente Saeimai adresētajā vēstulē norāda, ka Reģionālās attīstības likums paredzēja pašvaldību izveidotu “kopiestādi”, taču ne institucionālā nozīmē. Tā ir vienas pašvaldības iestāde, kura uz līguma pamata sadarbojas ar citām pašvaldībām. Institucionāli iestāde ir padota tikai vienas pašvaldības domei vai padomei (piemēram, pašvaldības būvvalde, bāriņtiesa, sabiedrisko pakalpojumu regulators).
Valsts prezidente atzina, ka valstī pastāv reģionālās plānošanas problēmas un nelielām pašvaldībām ir grūti nodrošināt savu interešu aizstāvību ne vien Eiropas Savienības, bet arī valsts līmenī. Tāpēc ir jāatrod juridiski korekta pašvaldību sadarbības forma. Pēc V.Vīķes-Freibergas domām, tas būtu jāveic, izdarot grozījumus patlaban atvērtajā Reģionālās attīstības likumā, saskaņojot to ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Publisko aģentūru likumu. Reģionālās attīstības plānošana ir valsts pārvaldes funkcija, tādēļ Reģionālās attīstības likumā būtu jāizdara grozījumi, kas paredzētu valsts tiesības veidot plānošanas reģiona attīstības aģentūras, kuru uzraudzību veiktu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Šāds risinājums būtu atbilstošs Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Administratīvā procesa likumam.

Aģentūru statuss izšķirsies pusgada laikā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka “LV” norādīja, ka patlaban valstī darbojas piecas pašvaldību kopīgās aģentūras – plānošanas reģionu attīstības aģentūras. Grozījumi Publisko aģentūru likumā skar šīs organizācijas. Veicot pārreģistrāciju Komercreģistā, pašvaldību kopīgās aģentūras ir reģistrējušās kā biedrības, nodibinājumi vai – saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” – kā pašvaldību kopīgi veidotas iestādes. A.Stucka prezidentes izteiktos apsvērumus par grozījumiem Publisko aģentūru likumā uzskata par pamatotiem. Kādēļ ir radusies šā likuma neatbilstība ar citiem saistītajiem likumiem, A.Stucka skaidro ar to, ka Publisko aģentūru likums tika pieņemts pirms Reģionālās attīstības likuma.
Ministrijai vēl nav konkrēta viedokļa, kāds turpmāk varētu būt plānošanas reģionu attīstības aģentūru statuss. Patlaban tiek uzklausīti pašu aģentūru un citi priekšlikumi, veidots viedoklis, lai izstrādātu ministrijas priekšlikumu grozījumiem Reģionālās attīstības likumā. To sagatavošanai vajadzētu aptuveni pusgadu. “Ministrija nepauž viennozīmīgu atbalstu Valsts prezidentes teiktajam, ka plānošanas reģionu attīstības aģentūras jāveido valstij. Tas radīs problēmas, kā plānošanas procesā iesaistīt pašvaldības. Pašvaldības neatbalstīs šāda veidojuma esamību. Arī ministrs ir paudis viedokli, ka reģionālā attīstība varētu būt viena no reģionālās pašvaldības funkcijām. Skaidrs, ka nevalstiskās organizācijas statuss plānošanas reģionu attīstības aģentūrām ilgi saglabāties nevar. Nav pieņemami, ka nevalstiskais sektors pilda valsts pārvaldes uzdotu funkciju.”
Patlaban ministrijā iesniegtos aģentūru priekšlikumus A.Stucka nodēvēja par egoistiskiem un nemotivētiem.

LPS neatbalsta grozījumu pieņemšanu

Pretēju viedokli, atbalstot pašvaldību kopīgi veidotu aģentūru saglabāšanu Publisko aģentūru likumā, pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Māris Pūķis: “Valsts prezidente savus iebildumus ir argumentējusi nevis ar juridisku, bet politisku pamatojumu.”
Skaidrojot “LV” šo izteikumu, M.Pūķis norādīja, ka, viņaprāt, par juridiskiem uzdoti motīvi balstās uz vienpusīgu Latvijas likumu interpretāciju. “Juristu aprindās Latviju traktē kā vienotu, hierarhiski veidotu valsti. Ja shēmā kaut kas neatbilst “viens pret vienu”, kļūda tiek attiecināta uz visu. Valsts prezidentes politiskais pamatojums ir balstīts uz apmēram šādu juristu pārliecību: lai izveidotu spēcīgu valsti, vajadzīga stingra varas hierarhija. Pašvaldības kā vietējās demokrātijas simbols var pagaidīt. Tas ir pretēji daudzu Eiropas valstu politiskajiem uzskatiem, kur primāri tiek virzīta vietējās demokrātijas attīstība kā pamats spēcīgas valsts izveidošanai. Tas nozīmē, ka viss slēpjas ticībā centralizācijai un koncentrācijai vai decentralizācijai un izkliedei. LPS uzskata, ka, pieņemot grozījumus Publisko aģentūru likumā, tiek demonstrēta nepatika pret pašvaldību sadarbību.”
M.Pūķis norādīja, ka, pēc LPS domām, problēma skar ne tikai plānošanas reģionu attīstības aģentūras, bet arī pašvaldību būvvaldes, sabiedrisko pakalpojumu regulatorus, bāriņtiesas, ja uz tiem attiecina Publisko aģentūru likuma normas. LPS uzskata, ka uz plānošanas reģionu attīstības aģentūrām būtu attiecināms atvasinātu publisko personu statuss.